Krievijas karš Ukrainā: sekas biznesam un ekonomikai

Uz maija sākumu tikai Lim at al (2022) publikācijā konstatēts, ka karš Ukrainā var negatīvi ietekmēt biznesu, ierobežojot piekļuvi naudas resursiem, pazeminot pirktspēju, paaugstinot inflācijas līmeni, apdraudot noturīgo pieaugumu un sankciju ieviešanas rezultātā ierobežojot tirdzniecību. Tomēr mēs neatradām publikācijas, kurās tiktu izskatīti kompāniju galvenie riski un piedāvāti atbilstoši ieteikumi, kaut gan ir acīm redzams, ka šā kara sekas skars lielāko daļu uzņēmumu. 

Šajā rakstā, pamatojoties galvenokārt uz 2022. gada aprīļa pēdējās nedēļas un maija pirmās nedēļas datiem, apsvērsim jau esošās un paredzamās ekonomiskā šoka sekas un to iespējamo ilgumu. Tas ļaus uzņēmumu vadītājiem, ieinteresētajām pusēm un politikas veidotājiem pieņemt pareizākus lēmumus. Mūsu veiktā analīze veicinās šo seku, kuras ir radušās un vēl var rasties ekonomikai un biznesam kara rezultātā Ukrainā, dziļāku izpratni un palīdzēs saprast, cik ilgi šīs sekas turpināsies, savukārt izstrādātās rekomendācijas var palīdzēt uzņēmumu vadītājiem, ieinteresētajām pusēm un politikas veidotājiem laikus un precīzi plānot un īstenot adaptācijas, konkurētspējas un stabilitātes paaugstināšanai nepieciešamās izmaiņas, lai tagad un nākotnē sniegtu efektīvu atbildi uz šiem izaicinājumiem.  

 

Piedāvājuma, cenu un piegādes ķēžu šoks

Karadarbības rezultātā radīsies šoks izejvielu preču (commodities) piedāvājumā un cenās, un tam būs plaša mēroga sekas ilgtermiņā. Izejvielu preču ražošanas, patērēšanas un tirdzniecības apjomi mainīsies atkarībā no valstu tieksmes pēc augstākas pašpietiekamības pakāpes sasniegšanas, radot iespējas jauniem piegādātājiem. Karš noved pie tirdzniecības modeļu sadārdzināšanās un nopietnām novirzēm enerģijas tirdzniecībā, kā arī pie tā, ka preču tirgus perspektīvas nokļūs būtiskā atkarībā no karadarbības Ukrainā ilguma un pārkāpumiem, ko tā izraisa piegādes ķēdēs  (Pasaules banka, 2022).

Cenu šokam būs globālas sekas,  turklāt karš Ukrainā pastiprinās pēcpandēmijas Eiropas strukturālās problēmas (International Monetary Fund, 2022). Georgs Zahmans no Bruegel analītiskā centra atzīmē, ka sankcijas dramatiski un ilgtermiņā ietekmēs cenas, sākot ar enerģiju un vēlāk izplatoties vispārējā ekonomikā. Saskaņā ar viņa viedokli Lietuva, Latvija un Igaunija vēl joprojām ir neaizsargātākās valstis salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm un var būt vienas no pirmajām, kuru ekonomika izjutīs satricinājumu (Washington Post, 2022). Šāda neaizsargātība izskaidrojama ar ES valstu starptautiskās tirdzniecības ar Krieviju īpatsvaru un struktūru. Piemēram, 2021. gadā Latvijas eksporta daļa Krievijas kopējā eksportā bija 7,3 %, bet importa – 9,1 % (CSB, 2022).

Karš starp Krieviju un Ukrainu vēl vairāk padziļinās problēmas ar piegādes ķēdēm un sekmēs izejvielu preču cenu turpmāko pieaugumu. Nozares ar garām globālām ražošanas un noieta ķēdēm, lielu atkarību no enerģijas un metālu piegādēm, saskarsies ar  visnopietnākajiem un sarežģītākajiem šķēršļiem (S&P Global, 2022).

 

Pirmām kārtām cietīs no enerģētikas atkarīgās nozares, īpaši tas attiecas uz naftas pārstrādi un elektroenerģijas ražošanu, transporta pakalpojumiem, metalurģiju un ķīmisko rūpniecību, jo Eiropa izmanto Krieviju kā resursu piegādātāju (S&P Global, 2022). Embargo ieviešana Krievijas enerģijas nesējiem var novest ne tikai pie straujas cenu paaugstināšanas, bet arī pie enerģijas patēriņa normēšanas (Bundesbank, 2022). Tā kā Eiropa lielā mērā ir atkarīga no izejvielu preču importa no Krievijas un Ukrainas, Eiropas ekonomika ir lielākā mērā neaizsargāta nekā citas pasaules lielās ekonomikas (RaboResearch, 2022).

Karš jau tagad stipri grauj šauros pārtikas, enerģētikas un finanšu tirgus. Pastāvīgie traucējumi un globālo piegādes ķēžu pagarinājumi, kā arī transportēšanas izdevumu multiplicēšana vēl vairāk sarežģī situāciju (United Nations, 2022).

Ekonomikas un kompānijas saskarsies ar cenu šoku un galveno izejvielu piedāvājuma ierobežojumiem, kas izraisīs plaša mēroga sekas ilgtermiņā. Sadārdzināsies loģistikas ķēdes, kā arī radīsies nepieciešamība pēc piegādes ķēžu pārveidošanas par drošākām un īsākām. Visvairāk no cenu un piedāvājuma šoka cietīs Eiropas valstis.

 

Inflācija

Viens no galvenajiem inflācijas pieauguma iemesliem ir pieaugošais pieprasījums pēc dabas resursiem (Elbahnasawy and Ellis, 2022), kas ekonomikas atjaunošanās procesā 2021.gadā ir paalielinājies. Saskaņā ar investīciju kompānijas BlackRock prognozēm ES valstis 2022. gadā tērēs vairāk nekā 9 % no sava IKP enerģijas nesēju iegādei. Tas ir visaugstākais rādītājs pēdējo 40 gadu laikā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz ASV prognozējamo līmeni, kaut gan divus gadus iepriekš šo abu ekonomiku rādītājs bija ap 2 % (Bloomberg News, 2022). Augstākas cenas izejvielu resursiem pastiprina jau tāpat paaugstināto inflācijas spiedienu visā pasaulē (Pasaules Banka, 2022). Pēc Eiropas centrālās bankas datiem, pusi no nesenā inflācijas pieauguma izraisīja augstākās enerģijas nesēju cenas (ECB, 2022b).

Spēcīga izejvielu cenu pieauguma rezultātā rūpnieciskās produkcijas cenu pieauguma indekss Vācijā 2022. gada martā bija 31 % (DeStatis, 2022). Saskaņā ar 2022. gada marta rezultātiem inflācija kārtējā mēneša laikā ir paaugstinājusies un Eiropā bija 7,8 %, Lietuvā 15,6 %, Igaunijā 14,8%, Latvijā 11,9 %, Vācijā 7,6 % (Statista, 2022). Patēriņa cenas Vācijā martā salīdzinājumā ar februāri, ievērojot sezonālās svārstības, ir pieaugušas par 2,5 procentiem. Tāds inflācijas līmenis Vācijā pēdējo reizi konstatēts 1981. gadā, Pirmā Persijas līča kara laikā (Bundesbank, 2022b). Tomēr, neraugoties uz augsto inflācijas līmeni, saskaņā ar Eurostat 29. aprīļa prognozi tas gan eirozonā kopumā, gan arī visās valstīs, izņemot Spāniju, aprīlī faktiski būs paaugstinājies. Vācijā paaugstinājums sasniegs 0,2 punktus, līdz 7,8 %, Lietuvā 1,0 punktu, līdz 16,6 %, Igaunijā 4,2 punktus, līdz 19,0 %, bet Latvijā 1,3 punktus, līdz 13,2 %  (Eurostat, 2022).  No eirozonas valstīm Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir ievērojami augstāks inflācijas līmenis. 

Saskaņā ar Latvijas Bankas 2022. gada 30. marta koriģēto prognozi inflācijas līmenis Latvijā 2022. gadā pieaugs līdz 9,5 %, bet 2023. gadā būs 3,7 % (Latvijas Banka, 2022).

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Pasaules Bankas (2022) prognozi dabasgāzes cenas Eiropā 2022. gadā būs divas reizes augstākas nekā 2021. gadā, ogļu cena paaugstināsies par 80 % un noturēsies šajā vēsturiski augstajā līmenī līdz 2024. gada beigām. Ņemot vērā Pasaules Bankas prognozi un citus indikatorus, ieskaitot izejvielu resursu cenas, Latvijas Bankas inflācijas rādītāja prognoze 2022.–2023. gadam šķiet pārlieku optimistiska.

Karš Ukrainā ir saasinājis dilemmu, ar kuru saskārās centrālās bankas abpus Atlantijas okeānam,  proti, kā ātri un intensīvi pastiprināt finansiālos nosacījumus inflācijas apstākļos, kuru vairs nevar uzskatīt par vienkārši īslaicīgu un atgriezenisku, tajā pašā laikā nesamazinot ekonomiskās aktivitātes tempus un neizraisot finanšu satricinājumus (Canuto, 2022). Kaut arī Amerikā procentu likme bija par 0,25 procentu punktiem augstāka nekā ES, 4. maijā Federālā rezervju sistēma inflācijas novēršanai paaugstināja likmi vēl par 0,5 procentu punktiem (Wall Street Journal, 2022). Pāreja uz zaļo ekonomiku un iespējamais globalizācijas kritums, ļoti ticams, palielinās inflācijas līmeni vidējo termiņu perspektīvā, un nāksies lemt, vai cīnīties ar inflāciju, vai arī padziļināt iespējamo recesiju (ECB, 2022). Augstais inflācijas līmenis piespiež reģiona centrālās bankas piešķirt prioritāti centieniem ierobežot cenu spiedienu, nevis izaugsmi veicinošai politikai. Centrāleiropas valūtas, īpaši Ungārijas forints, ir iekļuvušas paaugstinātas ģeopolitiskās nestabilitātes periodā un atrodas nedrošā situācijā (Oxford Analytica, 2022). Lai gan Goldman Sachs atzīmē, ka eirozonas ekonomika sarūk un inflācija ir pietuvinājusies 8 % atzīmei, Eiropas Centrālās bankas likmes paaugstināšana 2022. gadā ir maz ticama (Bloomberg, 2022), kaut gan ECB provizoriski pieļauj minimālo (par 0,25 procentu punktiem) likmes paaugstināšanos tikai jūlijā (ECB, 2022).

Starptautisko norēķinu bankas ģenerālmenedžeris Agustins Karstens atzīmē, ka mums nevajadzētu gaidīt drīzu inflācijas spiediena mazināšanos, jo daudzie augstās inflācijas pamatā esošie faktori paliek spēkā un tiem arvien pievienojas citi. Turklāt strukturālie faktori, kas pēdējās desmitgadēs ir palīdzējuši saglabāt zemu inflācijas līmeni, var vājināties, atkāpjoties globalizācijai, un tas var mainīt arī vispārējo inflācijas paradigmu (Carstens, 2022).

Pieaugošajai inflācijai var būt strukturāls raksturs, un tādā gadījumā tās pazemināšanās būs atkarīga galvenokārt nevis no likmes paaugstināšanās, bet no cenas būtiskas pazemināšanas uz enerģijas nesējiem, tātad monetārās vadības iespēja samazināt inflāciju var būt visai ierobežota. Tāpat atzīmēsim, ka likmju paaugstināšanās izraisa gan uzņēmumu, gan valstu parādu apkalpošanas izmaksu pieaugumu. Dažas attīstītās valstis, kā arī vesela virkne valstu ar zemu ienākumu līmeni jau pašlaik ir pakļautas augstam riskam vai arī atrodas parādu krīzes situācijā (United Nations, 2022).

Inflācijas pieaugums 2021. un 2022. gadā galvenokārt notika pieprasījuma pieauguma un attiecīgi energoresursu cenu pieauguma dēļ. Būtiskākie faktori, kas var ietekmēt augstās inflācijas saglabāšanos vai pat tās pieaugumu, ir enerģijas nesēju un citu izejvielu un pamatpreču piedāvājuma un cenu šoks. ES, kā arī citās valstīs inflācijas līmenis var saglabāties augsts vairāku gadu termiņā vai pat ilgāk.

 

Ekonomikas pieauguma perspektīvas

JPMorgan Chase ģenerāldirektors Džeimijs Daimons  4. maijā paziņoja – ir ļoti, ļoti maz ticams, ka Federālā rezervju sistēma spēs savaldīt inflāciju, neizprovocējot recesiju (CNN Business, 2022). Vēsturiskā pieredze liecina, ka, tiklīdz inflācijas džins būs izkļuvis no pudeles, neatkarīgi no politiskās reakcijas izvairīties no recesijas būs grūti (RaboResearch, 2022). Uzņēmējdarbības aktivitātes palēnināšanos izraisa fakts, ka tās uzplaiksnījums pēc diviem lokdauna (ierobežojumu) gadiem izraisīja enerģijas nesēju, pārtikas un transporta deficītu 2021. gada beigās. Tas izraisīja traucējumus pasaules tirdzniecībā un veicināja inflācijas paātrināšanos. Patēriņš krītas, jo dzīve sadārdzinās un cilvēki taupa, bet investīcijas samazinās, jo, sekojot cenām, pieaug kredītu likmes, palielinās nenoteiktība un uzņēmumu peļņa samazinās (Starptautiskais Valūtas fonds, 2022). Karš un totālais embargo tikai pastiprina šīs problēmas, jo Krievija ir lielākā naftas un gāzes eksportētāja, bet kopā ar Ukrainu – arī vadošā pārtikas piegādātāja (BBC News, 2022). Pēc ekspertu domām, fiskālo atbalsta pasākumu ieviešana Vācijā kompensēs tikai nelielu zaudējumu daļu mājsaimniecībām un uzņēmumiem (Bundesbank, 2022).

Gan Amerika, gan arī eirozona 2022. un 2023. gadā saskarsies ar recesiju (McKinsey, 2022). Recesijas prognozes jau sāk īstenoties. Piemēram, 2022. gada pirmajā kvartālā Amerikas IKP gada skatījumā ir samazinājies par 1,4%, turklāt personiskie ienākumi, ņemot vērā nodokļus un inflāciju, ir samazinājušies par 2,0 % (Bureau of Economic Analysis, U.S, 2022). Eirozonas ekonomika šajā kvartālā ir pieaugusi par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo kvartālu. Tas ir mazāk nekā prognozēts un ir minimāls rādītājs kopš tā laika, kad ES pagājušajā gadā izkļuva no recesijas (Trading Economics, 2022). Tāpat pastāv risks, ka dažas ES valstis 2022. gadā var ieiet tehniskajā recesijā (Starptautiskais Valūtas fonds, 2022). Aprīļa beigās Bundesbanka brīdināja, ka embargo ieviešanas gadījumā Krievijas gāzei reālais Vācijas IKP gadā kritīsies gandrīz par 2 % (The Guardian, 2022). Monetārās un finanšu stabilitātes institūta (Institute for Monetary and Financial Stability) pētnieki sniedz radikālāku iespējamā Vācijas IKP krituma novērtējumu energonesēju piegādes apturēšanas gadījumā no Krievijas – 3–6 procenti. Turklāt viņi atzīmē, ka Krievijas energonesēju piegādes pilnīgas apturēšanas ietekme var tikt salīdzināma ar globālās finanšu krīzes vai Covid-19 pandēmijas krīzes ietekmi, bet ne vispārējās, ne arī no tām izrietošās politiskās sekas nevar salīdzināt ar sekām, ko izraisīs Krievijas enerģijas nesēju importa pārtraukšana (Berger et al., 2022). Pie visnelabvēlīgākajiem scenārijiem eirozonas ekonomiku samazināšanās 2022. gadā var būt no 1,2 līdz 1,4 %, un 2023. gadā recesija var turpināties (ECB, 2022).

Rietumeiropas un Austrumeiropas ekonomikas izaugsmes kritumu ietekmēs arī tas, ka daudzi šo valstu uzņēmumi pārtraukuši vai arī ierobežojuši starptautisko tirdzniecību un citas darbības Krievijā (Canuto, 2022). Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā Krievija bija piektā lielākā ES partnere preču eksportēšanā (4,1 %) un trešā lielākā ES partnere preču importēšanā (7,5 %). Tātad valstis, kuru uzņēmumiem bija aktīvāka tirdzniecība ar Krieviju, var ciest vairāk, ja vien uzņēmumiem neizdosies pārorientēties uz citiem tirgiem. Jāņem vērā, ka sankciju ierobežojumi ieviesti arī ar Baltkrieviju, bet tirdzniecību ar Ukrainas uzņēmumiem ierobežo apstākļi, saistīti ar karu. Ja uzņēmumiem neizdosies pārorientēties uz citiem tirgiem, iepriekšminētie tirdzniecības ierobežojumi novedīs pie uzņēmumu neto apgrozījuma un peļņas pazemināšanās un negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus. Savukārt tas negatīvi ietekmēs valstu budžetu ieņēmumus, jo ierobežos valstu iespējas atbalstīt mājsaimniecības un biznesu, kas ir īpaši aktuāli gan ekonomikas krituma, gan arī inflācijas augstā līmeņa apstākļos.

Pastāv risks, ka pastāvīgi augstās cenas izejvielu precēm, kas, iespējams, saglabāsies šādā līmenī līdz 2024. gada beigām, novedīs pie stagflācijas, kas ir gausa ekonomiskā darbība, vienlaikus ar stipru spiedienu uz dzīves sadārdzināšanos (Pasaules Banka, 2022). Saskaņā ar BlackRock pētnieku viedokli Eiropā pastāv stagflācijas risks (Bloomberg News, 2022). Eiropas Centrālā banka pirmo reizi saskaras ar šādu krīzi un potenciālu stagflācijas risku. Ņemot vērā piedāvājuma šoka raksturu, politikas nosacījumu pastiprināšana nepazeminās inflāciju, un otrādi – papildu stimuli nespēs novērst ekonomisko kritumu, ja to ir izraisījusi piedāvājumu nepietiekamība (RaboResearch, 2022).

Rezultātā Krievijas karš Ukrainā neviendabīgi un asimetriski ietekmēs dažādu valstu ekonomiku, un šī ietekme stipri atšķirsies atkarībā no šo ekonomiku gāzes resursu ietilpības (Starptatiskais Valūtas fonds, 2022). Eiropā trieciens būs pusotru reizi jūtamāks nekā ASV, bet lielākos zaudējumus Eiropas ekonomikai nesīs enerģētiskais karš (BBC News, 2022). Visvairāk cietīs Eiropa un trauslie jaunattīstības tirgi (Oxford Analytica, 2022). Līdzīgu viedokli pauž arī makroekonomikas un attīstības centra vadītājs, bijušais Pasaules Bankas izpilddirektors Otaviano Kanuto.

Apkopojot iepriekšminēto, varam secināt – pastāv liela iespējamība, ka 2022.–2023. gadā virknē ES valstu var sākties recesija vai pat stagflācija.

 

Iespējamās Rietumu un Krievijas konfrontācijas sekas

S&P galvenais ekonomists Pauls Grīnvalds atzīmē, ka iespējama noturīga pasaules tirdzniecības pārveidošanās un globālā ekonomika kļūst lielākā mērā reģionalizēta – īsākas piegādes ķēdes ar drošiem partneriem (CNBC, 2022). Globālā konsultāciju uzņēmuma Wood Mackenzie pētniecības direktors Peters Martins atzīmē, ka pasaules ekonomika var tikt pakļauta pastāvīgām pārmaiņām, kā rezultātā paaugstināsies drošu tirdzniecības partneru nozīmīgums (CNBC, 2022). Ukrainas kara rezultātā notiks ģeopolitiskā sadalīšanās, kas fragmentēs pasaules ekonomiku (Oxford Analytica, 2022).  Grūdiens deglobalizācijas virzienā, kas tika saņemts pandēmijas laikā, pastiprināsies, un var sagaidīt ģeopolitikas ietekmes palielināšanos starptautiskajos maksājumos un dažu izejvielu preču veidu pieejamībā (Canuto, 2022).

Ja enerģijas nesēju tirdzniecība mainīsies, tiks pārkonfigurētas piegāžu ķēdes un fragmentēti norēķinu tīkli, bet valstis pārdomās savu valūtas rezervju krājumus, tas ilgākā perspektīvā var pašos pamatos mainīt globālo ekonomisko un ģeopolitisko kārtību (Starptautiskais Valūtas fonds, 2022). Ģeopolitiskās spriedzes pieaugums vēl vairāk palielina ekonomiskās fragmentācijas riskus, īpaši tirdzniecības un tehnoloģiju jomā. Karš starp Krieviju un Ukrainu var kļūt par prelūdiju jaunai ģeopolitiskai ērai, kurā biznesam var nākties orientēties mainītā globalizācijas kartē (KPMG, 2022).

Ukrainas ģeogrāfiskais izvietojums ir pievērsis tai lielāku uzmanību, salīdzinot ar citiem konfliktiem, kas ieilguša kara perspektīvu padara iespējamāku – arī tādēļ, ka ES un NATO ir būtiski ieinteresētas Ukrainas suverenitātes saglabāšanā (Serhan, 2022). Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trusa paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas karš var ilgt līdz pat desmit gadiem (NDTV, 2022).

Tomēr biznesam būs svarīgs ne tikai Ukrainas kara beigu termiņš, bet arī tas, kādi tirdzniecības un finanšu ierobežojumi un kādos termiņos var tikt atcelti Krievijai un Baltkrievijai. Parasti sankciju ierobežojumi tiek uzlikti ievērojami ātrāk nekā atcelti (Blinken, 2015; Grauvogel and Attia, 2019). Pret Krieviju vērsto sankciju iespējamo ilgumu varētu ietekmēt vairāki faktori, un dažus no tiem ir grūti prognozēt, piemēram, cik ātrā laikā notiks ilgtspējīgs alternatīvo enerģijas avotu jaudas un to uzglabāšanas pieaugums un kādas būs šo procesu izmaksas, kā arī, kāda būs dažu izejvielu cena un pieejamība. Turklāt jāņem vērā, ka gan ES sastāvā esošajām valstīm, gan arī citām valstīm, kas noteikušas sankcijas, var būt atšķirīgi ekonomiskie un ģeopolitiskie mērķi un prioritātes, kas var sarežģīt situāciju un līdz ar to arī pagarināt sankciju atcelšanas termiņus. Jāpiemin arī, ka nelabvēlīgie ekonomiskie satricinājumi var novest pie ievērojami plašākas ideoloģiskās politikas izplatīšanās (Ash at al, 2021), tādēļ konfliktā iesaistītās puses var izskatīt ieviestās sankcijas ģeopolitiskos, kā arī ekonomiskās un/vai tehnoloģiskās dominēšanas nolūkos, un tas var paildzināt dažu sankciju atcelšanas termiņus.

No tā varam secināt ka, pirmkārt, karš Ukrainā ir transformējies par konfrontāciju starp Rietumiem un Krieviju, un tam būs plaša mēroga sekas ilgtermiņā, kas ietekmēs valstu ekonomikas un biznesu. Otrkārt, ir sagaidāms ģeopolitikas ietekmes pieaugums banku un finanšu jomā un starptautiskajā tirdzniecībā. Treškārt, var notikt noturīga pasaules tirdzniecības pārveidošanās – globālā ekonomika kļūst reģionalizētāka, īsākas kļūst piegāžu ķēdes ar uzticamiem un drošiem partneriem. Ceturtkārt, pasaules ekonomika var tikt pakļauta pastāvīgākām pārmaiņām, kas ilgtermiņa perspektīvā var mainīt globālo ekonomisko un ģeopolitisko kārtību.

 

Secinājumi un rekomendācijas

Karadarbības rezultātā ir stipri saasinājusies Rietumu un Krievijas konfrontācija, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs vairākumu Eiropas uzņēmumu un ekonomiku. Jau vērojamo seku negatīvo ietekmi vēl nav iespējams novērtēt pilnībā, bet dažas sekas vēl nav saprotamas. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un valstīm būs jāpieņem un jāīsteno lēmumi ļoti lielas nenoteiktības apstākļos, kā arī laikus jākoriģē rīcības plāns atbilstoši mainīgajiem apstākļiem.

Ekonomikā notiekošā šoka rezultātā vairums uzņēmumu ir vienlaikus saskārušies vai vēl tikai saskarsies vismaz ar divām lielām problēmām, kas ietekmēs peļņu. Pirmkārt, tā ir pārdošanas apjomu un marginalitātes līmeņa samazināšanās, kas pats par sevi novedīs pie ieņēmumu samazināšanās. Otrkārt, saskaņā ar cēloņiem, kas konstatēti šajā rakstā, pieaugs izdevumi. Būtiska ieņēmumu samazināšanās vienlaikus ar izdevumu ievērojamu pieaugumu izraisīs peļņas pazemināšanos vai arī zaudējumus daudziem uzņēmumiem. 

Negatīvais spiediens uz uzņēmumu peļņu ietekmēs centrālo banku prognozējamo likmju paaugstināšanu un attiecīgi kredītu resursu cenu paaugstināšanos, kā arī to, ka uzņēmumu darbības rādītāju pazemināšanās dēļ to iespējas finansējuma piesaistīšanā var tikt limitētas. Līdz ar to daudziem uzņēmumiem neizdosies noturēt biznesa turpināšanai nepieciešamo ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru, neveicot restrukturizāciju un/vai biznesa modeļa maiņu.

Uzņēmumu menedžmentam ir jānovērtē, kādu aptuveno ieņēmumu apjomu var gūt uzņēmums pēc vairākiem mēnešiem, pusgada, bet, iespējams, gada, un jānodrošina izdevumu līmeņa atbilstība pašreizējo un prognozējamo  apstākļu un uzņēmuma attīstības atjaunotajiem plāniem. Restrukturizācijas gadījumā uzņēmuma menedžmentam ir jāņem vērā, ka saglabājas arī biznesa aktivitātes turpmākās pazemināšanās risks. Ja izdevumi tiks samazināti, neņemot vērā šo faktoru, saglabāsies pietiekami augsts atkārtotās restrukturizācijas veikšanas risks. Uzņēmumiem, kas atjaunos savu darbu ar peļņu, būs vieglāk vienoties ar bankām par kreditēšanas turpināšanu apjomos, kas pārsniedz dažas kovenantes, piemēram, kreditēšanas limita piesaistīšanu EBITDA rādītājam. 

Plānojot restrukturizāciju, jāņem vērā, ka sakarā ar Krievijas un Baltkrievijas tirgu zaudēšanu un atsevišķos gadījumos arī loģistikas un citiem sarežģījumiem darbībām ar Ukrainas uzņēmumiem eksportējošajiem uzņēmumiem būs nepieciešams meklēt iespējas iziešanai jaunos tirgos. Pārdošanas apjomu saglabāšanai to darīs gandrīz visi visu valstu eksporta uzņēmumi, kas savu produkciju ir eksportējuši uz iepriekšminētajām valstīm. Līdz ar to var sagaidīt, ka paaugstināsies konkurence kā ārējos, tā arī iekšējos tirgos, bet tās dēļ var būtiski samazināties marginalitāte. Turklāt, ja uzņēmumam ir plāni ieiet jaunos tirgos, veicot restrukturizāciju, ir jāparedz, ka tas prasīs papildu izmaksas.

Saskaņā ar Amerikas konsultāciju uzņēmuma Gartner aptauju, kurā piedalījās 2300 IT direktoru, sagraušana ir jaunā norma (Gartner, 2022). Konsultantu grupu Boston Consulting (BCG) speciālisti uzskata, ka noturīgums pēc būtības ir uzņēmumu spēja absorbēt stresu, atgūt kritiski svarīgas funkcijas un attīstīties izmainītos apstākļos (Reeves et al, 2020).Tādēļ uzņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm, lai saglabātu vai, vēl labāk, pastiprinātu savu konkurētspēju ir tādā veidā jākoriģē sava stratēģija, biznesa un vadības modelis, lai būtu gatavi efektīvām atbildēm uz krīzēm un šoku, ko izraisījuši neekonomiskie cēloņi.