Klimats un ilgtspējība kā jaunā datorzinātne

Dažādos forumos un konferencēs ne reizi vien nācies dzirdēt, ka valda izteikts speciālistu trūkums klimata jautājumu risināšanā un tuvākajos gados vides zināšanas kļūst par mūsdienu must have. Pieprasījums pēc analītiķiem, stratēģiem un citiem vides, sociālo un pārvaldības jautājumu speciālistiem nekad nav bijis tik liels – tas ir krietni lielāks par pašreizējo kvalificētu darbaroku piedāvājumu. Tas noteikti ir izaicinājums ilgtspējības un klimata risinājumu izaugsmei jeb, Roberta Bišofa vārdiem sakot, “tas ir karš par talantu”. Tik lielām pārmaiņām ir nepieciešami pārmaiņu vēstneši. Augstākās izglītības iestādēm ir lieliska iespēja izrādīt iniciatīvu un iestāties par izlēmīgu rīcību, risinot klimata pārmaiņu jautājumus – vienu no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem.

Roberts Bišofs, PwC vecākais partneris un Eiropas nodaļas ESG vadītājs PwC konsultāciju grupā, noteikti ir šīs talantu cīņas priekšgalā. Pagājušajā gadā PwC paziņoja par vērienīgu 12 miljardu dolāru plānu līdz 2026. Gadam – ESG nodaļā izveidot līdz 100 000 jaunu darba vietu, kas ir par 36 % vairāk, nekā uzņēmuma pašreizējā darbinieku bāze. Speciālistiem vajadzēs būt atbildīgiem par ESG risku pārvaldību un uzraudzību, citiem vārdiem, jāveic atbilstošs risku monitorings.

Liela daļa ikdienas biznesa un ekonomisko risku ir saistīti ar vides un sociālajiem jautājumiem. Mūsdienās mainās viss – tehnoloģijas, paaudžu vide, patērētāju gaume un daudz kas cits. Ikdienā parādās ne tikai jaunas iespējas, bet arī strauji palielinās apdraudējumu iespējamība saistībā ar jaunām inovācijām, reputāciju, likumdošanu. Darba devēji meklē cilvēkus, kuri var vadīt biznesa izvirzīto stratēģiju un savienot punktus starp ilgtspējības riskiem un iespējām, investoru prasībām, valdības noteikumiem, finansēm un ikdienas uzņēmējdarbību. Jebkurš darbā pieņemšanas menedžeris vai cilvēkresursu darbinieks atklās, ka ārkārtīgi nestabilā darba tirgus laikā ar hibrīdiem darba modeļiem, ar prasmju paaugstināšanu vai pat piemaksām nepietiek, lai noturētu talantīgus darbiniekus, nemaz nerunājot par jaunu cilvēku piesaistīšanu un pieņemšanu darbā.

Ņemot vērā, ka šī joma ir jauna, cilvēku ar šādām prasmēm un pieredzi ir maz, tāpēc, pieaugot pieprasījumam pēc talantiem, būs jāizveido spēcīgs un atbilstošs apmācību piedāvājums. Investori virza pieprasījumu pēc ilgtspējības, un šie ir jautājumi, kas ir katra uzņēmuma prioritāšu sarakstā. Galu galā ESG mērķis ir virzīt pasaules kapitāla plūsmu tādos veidos, lai veicinātu ilgtspējību un palīdzētu risināt klimata problēmas.

Stenforda Universitāte nesen paziņoja, ka šogad atklās jaunu skolu, kas vērsta uz klimata pārmaiņām. To finansēs Džons Doers, slavenais Silīcija ielejas riska kapitālists. Doers un viņa sieva kopā ziedoja 1,1 miljardu dolāru, lai finansētu šo iniciatīvu. Tā ir lielākā dāvana, kāda jebkad pasniegta universitātei par jaunas skolas izveidi.

Stenfordā Doera Ilgtspējas skola sāks darboties šā gada septembrī, un tā koncentrēsies uz starpdisciplināru jautājumu risināšanu klimata pārmaiņu jomā. Tās izveidē ziedotāji jau ieguldījuši 590 miljonus dolāru, šādi nodrošinot skolai sākuma dotāciju 1,69 miljardu apjomā. Doers ir teicis, ka klimats un ilgtspējība būs jaunā datorzinātne, un skolas uzmanības centrā būs astoņas jomas, tostarp klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas pilsētas, enerģijas tehnoloģijas u. c. Ilgtspējības paātrinātājs skolā veicinās risinājumus, identificējot un atbalstot augsta potenciāla tehnoloģiju un politiku attīstību. Klimata filantropijā un klimata stipendijās pašlaik ir vajadzīgas visas rokas, un Džona Doera vēsturiskā dāvana veido pamatus šādas kustības ātrākai attīstībai.

Kembridžas Universitātes Ilgtspējīgas vadības institūts (CISL) ir globāli ietekmīga organizācija, kas izstrādā vadību un risinājumus ilgtspējīgai Mēs dzīvojam ļoti sarežģītā, nenoteiktā un pastāvīgi mainīgā laikā. No digitālās transformācijas, globālās pandēmijas ietekmes un steidzamības mums ir jāspēj izveidot noturīgāku sabiedrību, pēc iespējas saglabājot ierobežotos resursus un aizsargājot vidi. Šis atbildības smagums gulstas uz visu veidu vadītāju pleciem – valdības, uzņēmumu, asociāciju utt.

Institūts apmāca vadītājus, lai viņi izprastu un nodrošinātu ilgtspējīgu ietekmi indivīda, komandas, organizācijas un sistēmas līmenī. CISL darbs liecina, ka dažas vadošās organizācijas veiksmīgi izstrādā savu līderības attīstības stratēģiju, lai pielāgotos mainīgajam kontekstam, taču daudzām organizācijām vēl ir jāatzīst nepieciešamo pārmaiņu mērogs.