Katalizators ekonomikas izaugsmei Baltijā

Ir pilnīgi skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi, tāpēc ir svarīgi izmantot visas iespējas, lai valsts un Baltijas reģiona līmenī veicinātu vidēja un ilgāka termiņa ekonomikas un sociālo atveseļošanos. Pašreizējā situācijā Rail Baltica būvniecības darbu uzsākšana, kas plānota no 2022. gada, iegūst papildu nozīmi. Tas veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi papildinot jau līdzšinējo Rail Baltica ieguldījumu Baltijas valstu ekonomikās – gan vairāk nekā 640 km trases projektēšanas darbu, gan jau uzsākto būvniecības darbu ietvaros.

Makroekonomiskās ietekmes prognozes

Plānots, ka līdz 2026. gadam kopējās Rail Baltica investīcijas Latvijā varētu sasniegt vismaz 1,9 miljardus eiro, bet visā Baltijā – 5,8 miljardus, no kuriem 85 % ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm* Rail Baltica projekta realizācija līdz 2026. gadam varētu kumulatīvi palielināt Latvijas IKP par 1,8 procentiem. Ņemot vērā Baltijas valstu samērā līdzvērtīgo ekonomisko situāciju, prognozēts, ka arī abās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – projekta investīcijas nodrošinās būtisku pienesumu IKP. Skaidrs, ka projekta tiešo kapitālieguldījumu pakāpeniska apgūšana, ko līdzfinansē ES, ievērojami veicinās vietējās būvniecības, būvprojektēšanas un saistītās pakalpojumu nozares, kas savukārt veicinās kopējo pieprasījumu ekonomikā, palīdzot stimulēt ekonomisko aktivitāti arī laikā pēc pandēmijas.

Iespējas būvniecības un citām nozarēm

Līdzšinējā pieredze pierāda, ka svarīgs priekšnoteikums sekmīgai darbu veikšanai, kam uzmanību pievērst vajadzētu arī lielo būvniecības iepirkumu dalībniekiem, ir partnerību veidošana starp vietējiem Baltijas valstu uzņēmumiem un starptautiskiem partneriem, tādējādi nodrošinot visas nepieciešamās prasmes. Jau šodien mēs strādājam ar vairāk nekā 217 Baltijas valstu uzņēmumiem un 50 uzņēmumiem no pārējās Eiropas Savienības.

Turpinot ar Rail Baltica nākamo attīstības posmu, 2021. gadā galvenā uzmanība tiks veltīta, lai sagatavotos vērienīgu būvniecības darbu uzsākšanai, kas ietver gan globālā projekta īstenošanas plānu sinhronizēšanu ar pieejamajām finansēšanas perspektīvām, gan nepieciešamo sagatavošanas darbu veikšanu dzelzceļa materiālu un komponenšu nodrošināšanai pamattrases būvniecībai.

Plānots, ka līgumu kopējā vērtība šogad uzsāktajiem publisko iepirkumu projektiem pārsniegs divus miljardus eiro, liekot uzsvaru uz būvniecībai nepieciešamo materiālu nodrošināšanu un apgādājot projektu ar vietējiem minerālmateriāliem, piemēram, smilti, granti, kā arī citiem būvniecības materiāliem, iekārtām un precēm. Tāpat plānoti konsolidētie iepirkumi sliedēm, gulšņiem, pārmijām, dzelzceļa balasta materiāliem, standartizētiem betona izstrādājumiem, caurtekām, trokšņu sienām un citiem materiāliem, kas nepieciešami būvniecībai. To kopējie apjomi ļauj optimizēt izmaksas un mazināt ietekmi uz vidi, veicot centralizētas piegādes būvniecības gaitā.

Latvijā lielākie ieguldījumi tuvākajā nākotnē tiks novirzīti Rail Baltica pamattrases būvniecībai, starptautisko pasažieru termināļu būvniecībai Rīgas Centrālajā stacijā un Starptautiskajā lidostā Rīga un turpmākiem punktveida objektu (piemēram, multimodālais kravu terminālis Salaspils novadā, infrastruktūras apkopes punkti Iecavā un Skultē) projektēšanas darbiem. Centrālās stacijas projektā jau tagad ir iesaistīti vairāk nekā desmit vietējie uzņēmumi. Celtniecības darbiem vēršoties plašumā, vietējo apakšuzņēmēju skaits tikai pieaugs,.

Manuprāt, ir būtiski Rail Baltica projektu izmantot arī tam, lai veicinātu inovatīvu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un pakalpojumus, palīdzētu attīstīties jaunuzņēmumiem, kā arī veidotu sadarbību arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Saglabātas darba vietas un jaunas iespējas darba tirgū

Plānots, ka jau šogad pieaugs jaunu darba vietu skaits, kas ir augšupejoša tendence pēdējā gada laikā, ņemot vērā projektēšanas darbu apjomu un būvdarbu sākumu. Tiek prognozēts, ka būvdarbu aktīvākajā posmā, no 2023. līdz 2026. gadam, Rail Baltica būvniecības nozarē varētu radīt līdz aptuveni 13 000 jaunu darba vietu, kā arī vairāk nekā 24 000 darba vietu saistītajās nozarēs: materiālu un komponentu ražošanā, loģistikā, viesmīlībā un ēdināšanā, profesionālajos pakalpojumos. Rail Baltica globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzē prognozēts, ka uz katrām 50 darba vietām, kas izveidotas būvlaukumos, būs 120 jaunas darba vietas, kas radītas tieši atbalstošās nozarēs, un 145 jaunas darba vietas nozarēs, ko radīs dzelzceļa projektā nodarbināto papildu patēriņš.

Par Rail Baltica projektu

Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts ar mērķi integrēt Baltijas valstis vienotajā Eiropas dzelzceļa pamattīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis: Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un – netieši – Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu, Viļnu un Varšavu.

Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas saimē. Līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes. Kopš 20. gadsimta vidus Baltijas valstis galvenokārt piekļāvušās rietumu–austrumu dzelzceļa virzienam, izmantojot pēc Krievijas standartiem būvēto 1520 mm plato sliežu ceļu, ko atspoguļo pašreizējā dzelzceļa transporta plūsma. Pašlaik dzelzceļa kravas Baltijas valstīs pārsvarā ieplūst no NVS valstīm un dzelzceļa transporta pakalpojumi lielākoties tiek nodrošināti austrumu–rietumu virzienā, izmantojot esošo 1520 mm plato sliežu ceļu. Tajā pašā laikā Baltijas valstu dzelzceļa tīkls neļauj nodrošināt  efektīvu savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības valstīm caur Poliju. Tāpēc ir jāuzbūvē Eiropas Savienības Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T tīkla koridora trūkstošais dzelzceļa posms Baltijas valstīs, kas panāktu pilnīgu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanos kopējā Eiropas dzelzceļa telpā.