Elektroauto – sabiedrības mīti un lietotāja patiesās vajadzības

Tāpēc daudziem nepamanīts būs palicis fakts, ka realitātē elektroauto skaits pēdējo četru gadu laikā valstī ir desmitkāršojies – no 130 līdz 1240. Tuvākajos gados to būs aizvien vairāk, un līdz ar to ievērojami palielināsies arī uzlādes staciju skaits.

Vēl pirms 3–4 gadiem brauciena maršruts ar elektroauto bija rūpīgi jāplāno un teju jāpakārto pieejamajām uzlādes vietām, bet tagad par to galva jālauza krietni mazāk. Pēdējos divos gados uzlādes staciju pārklājumu tīkls Latvijā ir krietni paplašinājies, piemēram, 2019. gadā Elektrum staciju bija tikai septiņas, kamēr 2020. gadā jau 36, un 2022. gadā plānots kopumā 100 staciju. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīklā līdz gada beigām jau būs 139 uzlādes stacijas. Cilvēku bažas par palikšanu ceļmalā nekurienes vidū ir plaši izplatītas, tomēr realitātē reti kad pamatotas. Tagad mums parādās jauni izaicinājumi – staciju noslodze un rindas sastrēgumstundās.

Lādē ātri vai lādē gudri

Vai nākotnē visas cerības liekam uz ultra uzlādes stacijām? Atbilde viennozīmīgi ir nē. Dažādas vajadzības, dažādu jaudu stacijas. Ņemot vērā, ka automašīna 95 % no laika pavada stāvot, dīkstāve ir laiks, kas jāizmanto uzlādei. Lai to panāktu, nepieciešams veidot pārklājumu ar ne vien ātrām un investīciju ziņā daudz dārgākām stacijām, bet arī ar lēniem un izmaksu ziņā draudzīgākiem uzlādes punktiem. Dodoties garākos pārbraucienos pa Latviju pa lielajām maģistrālēm, mēs pērkam laiku, tādēļ lielo transporta mezglu tuvumā nepieciešamas ātrās uzlādes stacijas, bet, esot darbā, mājās vai brīvdienu nesteidzīgajā ritmā, varam atļauties lādēt automašīnu lēnākā režīmā. Piemēram, pieredzējuši elektroauto lietotāji iemanījušies iekļauties sev optimālā auto baterijas uzlādes diapazonā – vidēji 15–60 %, kas ļauj taupīt laiku uzlādes stacijā.

UX balstīti risinājumi

21. gadsimts mums ir iemācījis izmantot mobilās lietotnes, intuitīvus bezkontakta norēķinus un ātru ritmu. Ērtums, pieejamība un maksimāli maza paradumu maiņa – to pašu lietotāji vēlētos redzēt arī uzlādes stacijās. Realitātē būtiskākie izaicinājumi ir norēķinu sistēmas nepilnības, mulsinošas pakalpojuma lietotnes un rindas. Tādēļ jāomā par vienotu lietotni, kur lietotāji var norēķināties par uzlādi neatkarīgi no tā, kādā uzlādes stacijā viņi atrodas, un rezervēt vietu stacijā sev vēlamajā laikā, zinot, ka nebūs jāgaida rindā. Gluži tukša biznesa niša ir elektroautomobiļu autoparki, koplietošanas auto un norēķinu sistēmas uzņēmumiem. Šeit nepieciešama testēt un pilnveidot sistēmu, kā notiek apmaksa par elektrību darbiniekam, ja auto tiek lādēts mājās un tiek patērēta privātas mājsaimniecības elektrība.

Atbalsta garantija

Patlaban elektroauto lietotāji un īpašnieki bauda dažādas privilēģijas – ar šādu mašīnu var braukt pa sabiedriskā transporta joslām, ir nodokļu atvieglojumi, Liepājā un Rīgā pašvaldības stāvvietās var novietot braucamo bez maksas, Jūrmalā nav jāmaksā iebraukšanas maksa. Ņemot vēra, ka jauna auto iegāde gan privātpersonai, gan uzņēmumam ir vismaz vidēja termiņa lēmums, šie apsvērumi būtiski iespaido izvēli par labu elektroauto iegādei. Svarīgi, lai iedzīvotāji var rēķināties, ka šie atvieglojumi būs spēkā konkrētu laika periodu, piemēram, līdz 2030. gadam, kā arī tiks noteikts atbilstošs trīs līdz piecu gadu pārejas posms, ja šīs privilēģijas mainīsies.

Elektrouzlādes realitāte pilsētā

Lielākais izaicinājums elektroauto un uzlādes staciju attīstībai ir faktā, kā divas trešdaļas cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu namu rajonos. Ja nevēlamies, lai elektroauto ir un paliek elitāra parādība, proti, to izmanto tikai tā sabiedrības daļa, kas dzīvo privātmājās, mums strauji nepieciešami inovatīvi risinājumi elektrouzlādes nodrošināšanai blīvi apdzīvotās pilsētas daļās.

Lai risinātu šādus un līdzīgus izaicinājumus viedas mobilitātes un elektrouzlādes jomā, inovāciju kustība VEFRESH aprīlī organizēja starptautisku jaunuzņēmumu hakatonu, kur, piemēram komanda Adventum Tech piedāvā nekustamo īpašumu attīstītājiem vertikālus elektrouzlādes stāvparkus, uzlādes optimizāciju un elektroenerģijas kondensāciju, tādējādi ļaujot ietaupīt uz kvartāla mājokļu elektroenerģijas patēriņu līdz pat 900 eiro (gadā). Šādi risinājumi jāadaptē pilsētās arvien vairāk un ātrāk, jo tas var palīdzēt iedzīvotājiem ieraudzīt gan ekonomisko, gan ekoloģisko pamatojumu elektroauto lietošanai.

Izmantot esošo, nevis radīt jaunu

Viens no ilgtspējas principiem paredz lietot jau esošus resursus, nevis radīt jaunus, tāpēc pasākumā žūrijas novērtētā komanda Smart Street Charging risināja, manuprāt, būtiskāko jautājumu pilsētvidē, uzlādes sistēmas optimizēšanai attapīgi izmantojot esošo elektroenerģijas infrastruktūru pilsētā. Šis do more with less piegājiens piedāvā izmantot eksistējošo ielu apgaismojuma tīklu, to papildinot ar elektrouzlādes iespējām. Laternu stabos elektrība jau ir pieejama, to nepieciešams tikai atvērt uzlādes iespējām. Risinājums ļauj ne vien maksimizēt jau eksistējošu infrastruktūru, būtiski ietaupot uz jaunas infrastruktūras izveides rēķina, bet arī efektīvi izmantot publisko ārtelpu pilsētas daļās, kurās jaunu staciju izvietošanai trūkst vietas.

Pārmaiņas mobilitātes ekosistēmā

Mobilitāte un transporta infrastruktūra ir komandas sporta veids. Valsts un pašvaldība nodrošina sabiedrisko transportu, uztur ceļu infrastruktūru, privātais sektors apkalpo pēdējās jūdzes risinājumus, loģistiku un piegādi. Strādājot un risinot jautājumus savrupi, katram savā vertikālē, mums neizdosies realizēt ērtu, efektīvu un konkurētspējīgu transporta infrastruktūru, un tādējādi samazinās gan uzņēmējdarbības konkurētspēja, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Lai Rīga un citas Latvijas pilsētas nodrošinātu liela mēroga mobilitātes infrastruktūras transformāciju un risinātu samilzušas transporta problēmas, tām būs nepieciešama cieša sadarbība gan ar privāto sektoru, gan jaunuzņēmumiem. Pilsētai, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jārada skaidrs pieprasījums privātajam sektoram un jādemonstrē gatavība strādāt ātrākā tempā, savukārt privātajam sektoram jāapbruņojas ar pacietību, lai pakāpeniski attīstītu produktus un pakalpojumus klientam ērtā veidā.