Kas notiks ar atalgojumu 2020. gadā?

Nu jau vairāk kā 20 gadus uzņēmumi visā Baltijā ik gadu piedalās Fontes atalgojuma pētījumos. Tie viņiem ir nepieciešami, lai varētu pieņemt informētus, uz datiem balstītus lēmumus par darbinieku atalgojumu. Īpaši svarīgi datos balstīti lēmumi ir tad, kad algas darba tirgū strauji aug, vai tieši pretēji – krīt, un laiks ir pierādījis, šie procesi strauji seko cits citam.

Tieši šajos brīžos ir nepieciešams “turēt roku uz pulsa” un pārliecināties, vai dati apstiprina iekšējo pārliecību par to, ka darbinieki uzņēmumā ir atalgoti taisnīgi un konkurētspējīgi.

Iepriekšējā ekonomiskā krīze, kuru piedzīvojām pirms apmēram 10 gadiem, visnotaļ deva dažas atziņas.

1. Kaut krīzes sākumā bezdarbs aug strauji, darbinieku pamatalgas krīt lēnām. Darba devēji labprātāk izvēlas šķirties no pāris darbiniekiem, nevis samazināt atalgojumu visiem. Rezultātā tiek atbrīvoti jaunākie darbinieki vai tie, kuri uzrāda ne tik augstus darba rezultātus kā pārējie. Kā vieni tā otri parasti ir viszemāk atalgotie darbinieki uzņēmumā, tāpēc vidējais algu līmenis vienas organizācijas ietvaros krīzes laikā var pat paaugstināties. Savukārt atalgojuma pētījumā mēs redzam strauju darbinieku skaita sarukumu, bet ne tik strauju algu samazinājumu.
2. Ja tomēr ir nolemts atalgojumu samazināt, vispirms “griež” prēmijas. 2009. gadā mēneša pamatalga samazinājās par 1.8%, bet gada kopējā alga (ieskaitot prēmijas un piemaksas) samazinājās par 7.2%. Analizējot SIA Fontes Vadības Konsultāciju Pulsa aptaujas (03.04.2020.) rezultātus par organizāciju darbību ārkārtas situācijas apstākļos, varam secināt, ka to jutīsim arī šogad. Prēmijas, ja vispār būs, tad nelielas.
3. Labumu groza revīzija parasti uzņēmumos notiek 3 kārtās. Vispirms atsakās no labumiem, kuri tieši neietekmē darbinieku ikdienu – iemaksām pensiju fondos, ziediem ofisā, mācībām un ballītēm (ne viens jau tāpat nav svētku noskaņojumā). Otrajā kārtā “krīt” labumi, kuri ir uzskatāmi par luksus/ekstra lietām – augļi ofisā, stāvvieta pie darbavietas. Kā pēdējo parasti atstāj veselības apdrošināšanu.

Tomēr šī gada izaicinājumi rāda arī citas tendences, kuras neredzējām 2009. gadā.

1. Darba devēji saprotot, ka arī viņu uzņēmumam draud atalgojuma samazināšana, izvērtē rūpīgi, kā to izdarīt taisnīgāk – ne vienmēr taisnīgi nozīmē samazināt atalgojumu par vienādu procentu visiem. Šoreiz uzmanību pievērš dzīvei nepieciešamajai algai – tiem, kuri jau saņem zem šīs algas, to neaiztiek. Skatās uz atalgojuma atšķirībām pēc dzimuma un vecuma un cenšas izlīdzināt pirms tam radušās netaisnības.
2. Labumu grozā ienāk arī kāda pozitīva tendence – teju visi uzņēmumi nu var teikt, ka arī viņi piedāvā darbu attālināti. Kā izrādās – varējām to jau sen.
3. Uzņēmumi, kuriem vēl nav nepieciešamība strauji samazināt izmaksas, parūpējas par darbinieku arī strādājot attālināti – augļus kurus veda uz biroju, tagad nogādā mājas ofisā. Turpat aizved ofisa ergonomisko krēslu un lielo ekrānu. Visbeidzot, darbiniekiem ir pieejama attālināta fizioterapeita konsultācija.

Šī noteikti ir citāda – cilvēciskāka - ekonomiskās krīzes pieredze, nekā iepriekšējā, un būs interesanti sekot līdzi darba tirgus tendencēm.