Karteļi, kālijs un karš
Termina kartelis lietošana parasti tiek saistīta ar Kolumbijas vai Meksikas narkobaroniem, taču pirms 15 gadiem diviem pasaules bagātākajiem karteļiem ar narkotikām nebija nekāda sakara. Tie ražoja kaut ko daudz svarīgāku – kālija karbonātu jeb potašu.
Viens kartelis, ko sauca un joprojām sauc par Canpotex, tika dibināts Ziemeļamerikā. 2007. gadā tas tirgoja potašu pasaules mērogā tādu Kanādas uzņēmumu vārdā kā Potash Corp. of Saskatchewan Inc., Agrium un Mosaic Corp., kura galvenais birojs atrodas ASV, bet potašs tiek ražots raktuvēs Saskačevanas provincē Kanādā.
Saskačevanu dēvē par “potaša Saūda Arābiju”, taču tas nav īsti piemērots salīdzinājums. Saūda Arābijā ir tikai aptuveni 16 % pasaulē zināmo naftas rezervju, savukārt Saskačevanā ir 30 % pasaules potaša rezervju. Saūda Arābija nodrošina 12 % no pasaules naftas, bet Saskačevana ražo 32 % no pasaules potaša rezervēm. Tas nostāda to dominējošā stāvoklī attiecībā pret pārējo pasaules piedāvājumu.
2018. gadā Potash Corp. un Agrium apvienojās, izveidojot uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā Nutrien. Tas ir pasaulē lielākais potaša ražotājs, un paredzams, ka šogad Nutrien ražošanas apjoms būs ap 15 miljoniem tonnu potaša (2020. gadā visā pasaulē tika saražoti nedaudz vairāk nekā 69 miljoni tonnu).
Otru karteli sauca Belorusskaya Kalinaya Kompaniya (BKK) – partnerība starp Baltkrievijas ražotāju Belaruskali un Krievijas ražotāju Uralkali. Šis kartelis vairs nepastāv, jo partnerību 2013. gadā izbeidza Uralkali. Uzņēmums apgalvoja, ka Belaruskali pārsniedz pārdošanas kvotas, ko tas savukārt noliedza.
Visticamāk, Uralkali vienkārši gribēja gūt vairāk ieņēmumu un, būdams zemu izmaksu ražotājs, bija spējīgs izturēt globālo cenu karu. Lai kāds būtu iemesls, BKK likvidēšana izjauca potaša duopolu un izraisīja lielāku cenu konkurenci, kas pazemināja potaša cenas pasaulē un mazināja jaunu konkurenci.
Neraugoties uz BKK likvidāciju, Baltkrievija un Krievija joprojām bija nozīmīgi potaša ražotāji. 2020. gadā Krievija saražoja nedaudz mazāk par 14 miljoniem tonnu potaša jeb 20 % no pasaules piedāvājuma. Baltkrievija saražoja mazliet vairāk par 12 miljoniem tonnu jeb aptuveni 18 % no pasaules piedāvājuma. Tādējādi Krievijas un Baltkrievijas kopējais potaša ražošanas apjoms 2020. gadā veidoja 38 % no pasaules piedāvājuma, pārsniedzot Kanādas 32 % no pasaules ražošanas apjoma. Krievija un Baltkrievija ir zemu izmaksu ražotāji, kas pēdējā laikā bija apmierināti ar lielu apjomu piegādi par zemākām cenām. 2020. gadā SIA Uralkali Trading, Uralkali meitasuzņēmumam Latvijā, faktiski bija lielākais apgrozījums no visiem Latvijas uzņēmumiem, 1,81 miljards eiro, bet tas ziņoja par 90,48 miljonu eiro zaudējumiem.
Kopējās ekonomiskās ietekmes kontekstā potaša eksports ir īpaši svarīgs Baltkrievijai un veido ap 9 % no tās gada eksporta. Tāpēc mēs gaidījām, ka pēc politiskajām represijām, kas sekoja prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā 2020. gada augustā, un pēc Ryanair reisa 4978 nolaupīšanas pagājušajā vasarā tieši potaša eksports kļūs par Rietumu sankciju mērķi. Mēs arī apzinājāmies, ka sankciju noteikšana 18 % no potaša globālās ražošanas ievērojami ietekmēs cenas.
Šā gada februāra sākumā Lietuva aizliedza Baltkrievijas potaša pārvadājumus caur Klaipēdas termināli, tā teikt, apgrūtinot Baltkrievijas potaša eksportu. Kad Putins iebruka Ukrainā, situācija potaša tirgū kļuva nepieredzēta piedāvājuma dinamikas ziņā. Tagad Krievijas eksports arī tiks ierobežots, tāpēc būs jāmeklē jaunas ostas jaudas, vienošanās un pat gala pircēji.
Bet kas ir potašs un kāpēc tas ir svarīgs?
Termins potašs attiecas uz kāliju (K) saturošu minerālvielu un ķīmisko vielu grupu. Kā norāda Canpotex, kālijs uzlabo augu vispārējo veselību un palielina ražu. Kālija karbonāts ir svarīgs lauksaimniecībai, jo uzlabo pārtikas kultūraugu ūdens aizturi, ražu, uzturvērtību, garšu, krāsu, tekstūru un izturību pret slimībām. To plaši izmanto augļiem un dārzeņiem, rīsiem, kviešiem un citiem graudaugiem, cukuram, kukurūzai, sojas pupām, palmu eļļai un kokvilnai, un tas viss gūst labumu no uzturvielu kvalitāti uzlabojošajām īpašībām.
Kālijs ir viens no trim būtiskākajiem augu augšanas elementiem. Pārējie ir slāpeklis, kas palīdz lapām augt, un fosfors, kas atbalsta sakņu augšanu, kā arī ziedu un augļu attīstību. Kopš Otrā pasaules kara mēslojuma pielietojuma uzlabošana ir ļāvusi ievērojami palielināt kultūraugu ražu pasaulē un veicinājusi nepieredzētu pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, īpaši jaunattīstības tirgos.
Divtūkstošajos gados globālo investoru uzmanība tika vērsta uz patērētāju pieaugošo vajadzību apmierināšanu jaunattīstības valstīs Āzijā un jo īpaši Ķīnā. Viens no spēcīgākajiem naratīviem pirms lielās finanšu krīzes bija tas, ka pirmā lieta, ko darītu ķīnieši, gūstot vairāk izmantojamā ienākuma, – viņi ēstu vairāk gaļas. Tā ilgi tika uzskatīta par nesasniedzamu greznību komunistu režīma laikā.
Tika aprēķināts, ka katram izaudzētam vistas kilogramam būtu nepieciešami 2,5 kilogrami barības. Kilogramam cūkgaļas būtu nepieciešams aptuveni četras reizes vairāk barības, bet liellopu gaļai – septiņas reizes vairāk. Tas liecināja par nebijušu pieprasījumu pēc lauksaimniecības produktiem, un Canpotex un BKK kontrolēja 70 % no ražas palielināšanai būtiska elementa ražošanas. Potaša cenas strauji pieauga.
Es veicu vienu no veiksmīgākajiem ieguldījumiem savā karjerā, ieguldot uzņēmumā Anglo Potash, kas sākotnēji saucās Anglo Minerals, līdz es viņiem teicu, ka neviens nezina, ka tas ir potaša uzņēmums, tāpēc jāmaina nosaukums. Investīciju fonds, kurā es strādāju, nopirka milzīgu daudzumu akciju. Es arī pārliecināju lielāko daļu institucionālo akciju treideru, ar kuriem strādāju akciju pārdošanas brokeru sabiedrībās, iegādāties Anglo Potash akcijas. Parasti viņi strādāja ar lieliem uzņēmumiem un bija sajūsmā par labām idejām ar mazu kapitalizāciju saviem personīgajiem portfeļiem.
Uzņēmumam Anglo Potash bija gudrs vadītājs Tods Montgomerijs, kurš paredzēja, ka pasaulei drīz vajadzēs vairāk potaša, un nopirka tiesības uz zemi ap lielākajām potaša raktuvēm Saskačevanā. Galu galā Anglo Potash atklāja Jansen projektu, kā rezultātā 2008. gada maijā uzņēmumu nopirka Austrālijas kalnrūpniecības gigants BHP Billiton. Mēs bijām sākuši pirkt akcijas par aptuveni 0,60 Kanādas dolāru. BHP Billiton izpirka mūs par 8,15 Kanādas dolāriem par akciju skaidrā naudā. Viņi gribēja potašu un negribēja dalīties. Tas izrādījās īstais laiks Todam un manam sindikātam, bet ne BHP Billiton, kas to nopirka neilgi pirms lielās finanšu krīzes.
Tirgi sabruka, potaša cenas kritās, un karteļu duopols izjuka.
Pagājušā gada augustā, 13 gadus pēc Jansen projekta iegādes, BHP Billiton beidzot nolēma turpināt attīstīt šo milzīgo projektu, kura paredzamās izmaksas ir 5,7 miljardi ASV dolāru. Šai raktuvei vajadzētu sākt ražot potašu ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, pirms tā septītajā attīstības gadā sasniegs pilnu ražošanas apjomu – 4,35 miljonus tonnu potaša.
BHP Billiton kavēšanās ar Jansen projektu ir lielisks piemērs tam, ka pēdējās pusotras desmitgades laikā trūkst kapitālieguldījumu kritisko preču piedāvājuma paplašināšanā. Tas arī norāda uz jaunā potaša piedāvājuma neelastību īstermiņā un vidējā termiņā. Līdz ar to 38 % pasaules potaša rezervju ierobežošanai tuvākajā nākotnē būs milzīga ietekme uz potaša cenām, kas tikai vēl vairāk pastiprinās Krievijas, kā arī Ukrainas lauksaimniecības produktu ierobežojumu vai blokādes sekas. Tam būs arī turpmāka ietekme uz pārtikas cenu pieaugumu.
Pasaulē lielākais potaša ražotājs Nutrien paziņoja, ka palielinās potaša ražošanu par 40 procentiem virs 2020. gada līmeņa, līdz 2025. gadam saražojot 18 miljonus tonnu gadā, jo karš Ukrainā ir radījis nenoteiktību par piegādēm no Austrumeiropas. Tomēr pat ar šo piedāvājuma pieaugumu nepietiks, lai kompensētu piegādes traucējumus un potaša ražošanas samazināšanos šogad un arī turpmāk. Tiek lēsts, ka 2022. gadā potaša ražošana Krievijā var samazināties par 10–40 %, savukārt ražošana Baltkrievijā samazināsies par 60–70%, un samazinājuma ietekme patiesi būs jūtama tikai šā gada otrajā pusē.
Cenu duopola dēļ 2008. gadā potaša cenas pieauga līdz satriecošiem augstumiem. Tagad dominēs tikai viens kartelis, un izskatās, ka tas kļūs par vienu no visu laiku ienesīgākajiem.
Preču tirgi ir cikliski. Kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenas pieaug, stimulējot jaunu ražošanu. Jaunā ražošana parasti pārsniedz pieprasījumu, un rezultātā rodas pārmērīgs piedāvājums un zemākas cenas. Šiem cikliem ir vajadzīgs laiks, lai attīstītos, taču tiem, kas ir pieredzējuši iepriekšējos ciklus vai pētījuši ekonomikas vēsturi, ir skaidrs, ka vispārēja ieguldījumu nepietiekamība potaša ražošanas jaudās un vairākās citās svarīgās izejvielās izraisīs vienu no visu laiku nozīmīgākajiem preču cikliem.
Jaunais supercikls ir sācies, un tam vēl ir tāls ceļš ejams.