Ieguldījumu spēles izglītības kontekstā

Pēc pāris gadiem viens no šādiem priesteriem – puritāņu mācītājs Džons Hārvards – dāvināja skolai pusi no sava naudas īpašuma 779 mārciņu apmērā (mūsdienu vērtība ap 150 000 dolāru), kā arī novēlēja savu 400 grāmatu bibliotēku. 1639. gadā skola tika pārdēvēta par Hārvarda koledžu – par godu viņa dāsnajiem ziedojumiem.

Puritāņi bija pārliecināti izglītības atbalstītāji. Viņiem bija svarīgi, lai viņu bērni varētu lasīt Bībeli un interpretēt to, izmantojot savu intelektu, nevis paļauties tikai uz garīdznieku vai elites vārdiem.

Šodien Hārvarda Universitāte ir izglītības izcilības un prestiža sinonīms. Tā var būt vai nebūt labākā augstskola pasaulē, bet viena lieta ir droša – tā ir bagātākā. Saskaņā ar tās jaunāko gada pārskatu (pēc 2021. gada 30. jūnija datiem) Hārvardas dotāciju fonds sasniedza 53,2 miljardus dolāru. Šādiem fondiem ir ļoti svarīga loma bezpeļņas organizāciju darbībā. Tie tradicionāli veidojas no labvēļu dāvinājumiem, ziedojumiem, kas tiek ieguldīti ienākumu plūsmu radīšanai, lai atbalstītu organizācijas vai iestādes darbību, vienlaikus cenšoties saglabāt ieguldīto pamatsummu neskartu.

Pagājušajā gadā Hārvardas fonds piešķīra universitātei divus miljardus dolāru, kas ir vairāk nekā trešā daļa no tās darbības budžeta. Salīdzinot šos skaitļus kontekstā, Latvijas IKP 2021. gadā bija 32,9 miljardi eiro (34 miljardi dolāru), un pērn valdība izglītībai iztērēja 823 miljonus eiro (855 miljonus dolāru). Neapšaubāmi, Latvijas valdībai ir arī vairākas citas finansēšanas prioritātes bez izglītības, piemēram, veselības aprūpe, aizsardzība un sociālās aprūpes sistēma, tomēr nevaru nepievērst uzmanību iepriekšminētajai proporcijai. Un tieši tāpēc šajā rakstā īpaši gribu atgādināt Hārvarda galveno izvirzīto mērķi – veicināt mācīšanos.

Hārvardas fonda pārskats ir diezgan necaurspīdīgs un īss, taču tajā ir sniegts šāds aktīvu grupu sadalījums un sniegums attiecīgajā periodā (no 2020. gada 30. jūnija līdz 2021. gada 30. jūnijam):

Sniegums
Aktīvu grupa	Iedalījums	Ienesīgums
Publiskie aktīvi	14 %	50 %
Privātie aktīvi	34 %	77 %
Riska ieguldījumu fondi	33 %	16 %
Nekustamais īpašums	5 %	13 %
Dabas resursi	1 %	-1 %
Obligācijas	4 %	3 %
Citi nekustamie aktīvi	1 %	1 %
Nauda un tās ekvivalenti	8 %	-
Fonds	100 %	34 %

 

Aplūkojot viņu publiskā kapitāla vērtspapīru pieteikumus (13F pieteikumi uz 2021. gada 31. decembri), trīs lielākie publiskā kapitāla turējumi ir A klases akcijas Alphabet (biržas simbols GOOGL US), A klases akcijas Royalty Pharma (RPRX US) un A klases akcijas Meta Platforms (FB US).

Nav publiski pieejamas informācijas par viņu līdzdalību privātā kapitāla fondos un riska ieguldījumu fondos. Tomēr viņu dabas resursu iedalījumu, visticamāk, joprojām pārvalda neatkarīga ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ar nosaukumu Solum Partners, kas tika atdalīta no Harvard Management Company (HMC) – Hārvardas fonda pārvaldnieka. Solum Partners atdalījās no HMC 2020. gadā pēc virknes sliktu rādītāju un HMC investīciju stratēģijas pārskatīšanas.

Tiek ziņots, ka investīcijas ietver avokado, olīveļļas, ābolu, melleņu un sojas pupu ražošanas aktīvus, kā arī akcijas avokado izplatīšanas uzņēmumā Westfalia un ASV uzņēmumā, kas ražo neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu – California Olive Ranch. Iepriekš HMC arī ieguldīja vairāk nekā miljardu dolāru lauksaimniecības zemēs, no kurām puse atradās Brazīlijā.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā daudzi institucionālie ieguldītāji ir centušies pārorientēties no publiski tirgotiem vērtspapīriem uz nekorelētiem ieguldījumu aktīviem, un Hārvarda acīmredzot ir darījusi to tāpat. Tomēr, ņemot vērā Hārvardas augsto statusu kā nākotnes līderu audzinātājai, kāda var būt jēga ieguldīt avokado, nevis nodrošināt iespējas lielākam skaitam studentu? (Pagājušajā gadā Hārvardas studentu skaits faktiski samazinājās.)

Hārvardai ir lielākais universitātes fonds pasaulē, taču saskaņā ar Nacionālās koledžu un universitāšu biznesa vadītāju asociācijas datiem kopējais universitāšu dotāciju apjoms Ziemeļamerikā 2021. gada beigās bija aptuveni 840 miljardi dolāru. Tā ir liela nauda universitāšu rokās. Jā, šie līdzekļi nodrošina ieņēmumu plūsmas operāciju finansēšanai, bet lielākā daļa faktiski netiek ieguldīti izglītībā.

No otras puses, studentiem ir vairāk parādu nekā jebkad agrāk. Pēc ASV Federālo rezervju sniegtajiem datiem, studentu kredītos pašlaik ir aptuveni 1,7 triljoni ASV dolāru, kas nedaudz vairāk kā divas reizes pārsniedz dotāciju fondos turēto līdzekļu apjomu. Absolvējot augstskolu septiņdesmitajos gados, vidējam amerikāņu studentam bija studentu aizdevuma parāds 1000  dolāru apmērā, tagad vidējā summa ir vairāk nekā 31 000 dolāru. Tā ir liela nauda, it īpaši jauniešiem, kuriem ir vairāki svarīgi finansiāli apsvērumi nākotnei. Milzīgs studentu aizdevumu parāds kavē jauniešu spēju iegādāties mājas, atvērt uzņēmumus vai pašiem sākt ieguldīt. Institucionālajai naudai riska ieguldījumu fondu un privāto investoru rokās ir daudz mazāka sociālā un ekonomiskā ietekme nekā tad, ja tā pati nauda būtu jaunākās paaudzes rokās, kas ir bruņota ar izglītību un enerģiju, lai sāktu dot ieguldījumu un investētu sevī un līdz ar to arī sabiedrībā.

Kā profesionālam finanšu pārvaldniekam man vajadzētu būt pēdējam rindā, lai kritizētu fondus, kuri iegulda naudu peļņas gūšanai, kas kalpo pozitīvam mērķim. Tomēr mana cieņa pret sabiedriskajiem mērķiem, kuriem kalpo izglītība, aizēno jebkādu manu uzticību kapitāla tirgu sniegtajām iespējām. Izglītība ir jebkuras plaukstošas, progresīvas un taisnīgas sabiedrības pamats, un kapitāla tirgi nevar efektīvi darboties bez izglītotas sabiedrības, kas atbalsta tirdzniecību un tiesiskumu.

Tad kāpēc universitātes neiegulda vairāk līdzekļu, kas piešķirti to fondiem, lai izglītotu vairāk studentu? Nav šaubu, ka pastāv spēcīga elitisma un konkurences dinamika. Protams, Hārvardai patīk, ka tai ir lielākais dotāciju fonds, – milzīgas lielīšanās tiesības. Un, kā zināms, visas vadošās augstskolas salīdzina savus gada ienākumus. Bet, ja jūs esat tik labi, kā jūs domājat, savā pamatdarbā, proti, izglītošanā, tad kāpēc jūs ieguldāt šim mērķim piešķirtos līdzekļus kaut kur citur? Kāpēc ieguldīt riska kapitāla fondā, ja var ieguldīt vairāk nākotnes uzņēmēju izglītošanā? It īpaši, ņemot vērā, ka finansiāli veiksmīgi cilvēki mēdz ziedot naudu iestādēm, kas ir devušas viņiem iespēju izcelties un gūt panākumus.

Tā kā elitārās augstskolas turpina izpatikt dažiem izredzētajiem, ir vērts ieklausīties leģendārā investīciju baņķiera Alana Eisa Grīnberga gudrībā. Viņš vadīja investīciju banku Bear Stearns tās slavas dienās pirms lielās finanšu krīzes. Reiz Grīnbergs teica: “Ja kāds ar maģistra  (MBA) grādu piesakās darbam, mēs neturēsim ļaunu prātu uz viņu, bet mums patiesi ir vajadzīgi cilvēki ar NGV[1] grādu (nabadzīgs, gudrs un ar dedzīgu vēlmi kļūt bagātam).”

Mums Latvijā vēl nav tādas augstskolas, kurai būtu miljarda dolāru dotāciju fonds vai kura starptautiskajos izglītības reitingos ierindotos blakus Hārvardai vai Stenfordai, taču mums ir jāturpina nodrošināt iespējas spilgtiem, motivētiem studentiem un talantīgiem augstskolu pasniedzējiem. Progresīvās sabiedrības, kas aug labklājībā, balstās uz iespēju nodrošināšanu, nevis uz to ierobežošanu. Viedā nauda to zina. Ļaujiet Hārvardai likt likmi uz mellenēm un riska ieguldījumu fondiem, bet mums jāpaļaujas uz sevi.