Kā spēlēsim?

Domāju, ļoti liela daļa no mums jau ir pieraduši pie ierobežojumiem, kas ieviesti pandēmijas dēļ. Pamazām sākam aizmirst, kā izskatījās mūsu ikdiena, darbs, iepirkšanās, pārvietošanas, atpūta un izklaide pirms diviem gadiem, kad neviens vēl nenojauta, ka tuvojas neatgriezeniskas izmaiņas.

Covid-19 ir izraisījis krīzi daudzās nozarēs, taču dažām tā kļuva par spēcīgu stimulu izaugsmei un tālākai attīstībai. Neapšaubāmi, pandēmija deva impulsu e-komercijas attīstībai un pārvietoja uz virtuālo vidi cilvēkus, kuri joprojām nebija izlēmuši, vai mainīt savus ieradumus un padarīt tos vairāk digitālus. Pagājušā gada aprīlī Forbes publicēja statistiku par e-komercijas pieaugumu Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā – salīdzinājumā ar 2019. gadu tas bija par 129 % lielāks.

Pandēmija ir mainījusi arī azartspēļu nozari. Lielāko daļu pagājušā gada un šā gada pirmajos piecos mēnešos iekšzemes vai bezsaistes azartspēles Eiropā un Baltijā tika stingri ierobežotas. Dažās valstīs tika noteikti ierobežojumi arī tiešsaistes spēlēm, piemēram, Zviedrija ieviesa nedēļas ierobežojumus 5000 kronu (490 eiro) apmērā spēlētājiem, kuri veic iemaksas tiešsaistes kazino. Arī Lielbritānijā arvien vairāk tiek runāts par to, ka ir ļoti daudz problemātisku spēlētāju, tāpēc daži klubi atsakās no sponsorēšanas līgumiem ar bukmeikeriem.

Tieši sauszemes azartspēļu slēgšana izraisīja strauju tiešsaistes spēļu nozares pieaugumu. Ja salīdzinām šā un pagājušā gadu pirmo ceturksni, vispieticīgāko izaugsmi Baltijas valstīs uzrādīja Igaunija, kur regulētais tiešsaistes sektors 12 mēnešu laikā pieauga tikai par 16 procentiem. Salīdzinot ar igauņiem, Latvijas un Lietuvas tirgus rezultāti izskatās iespaidīgi – pieaugums attiecīgi par 59 un 95 procentiem. Lietuvas tirgus gada laikā gandrīz dubultojās un apjoma ziņā panāca Latvijas tirgu, uzrādot bruto ienākumus 60 miljonus eiro gadā.

Dažiem nozares uzņēmumiem ieņēmumi no tiešsaistes darbībām bija sava veida glābšanas riņķis, kas ļāva saglabāt darbiniekus un segt daļu operatīvo izmaksu. Tie tirgus dalībnieki, kuriem bija licence, uzņēmējdarbība uz vietas un pieredze nozarē, izjuta nepieciešamību dažādot savu biznesu, izlaižot tiešsaistes produktus, tomēr to nevar izdarīt dažu mēnešu laikā – šādu projektu izstrāde prasa vairāk nekā gadu.

Pandēmijas laikā tirgū parādījās vairāki jauni operatori, taču es to nesaistu ar pandēmiju un paātrināto pārveidošanās procesu tiešsaistē; tie  uzņēmumi sāka savus projektus vai pieņēma lēmumus jau ilgi pirms Covid-19. Ja ņemam vērā Baltijas tiešsaistes azartspēļu operatoru tirgus daļas, TOP 3 ir bez izmaiņām. Patlaban gan nav vienas vispārējas statistikas, tāpēc ir iespējama noteikta korekcija aprēķinos, bet, apkopojot informāciju no visiem publiskajiem avotiem, ar kuriem dalās regulatori un asociācijas, pamatojoties uz pārskatiem par bruto ienākumiem (GGR, bruto spēļu ieņēmumi), tirgus izskatās šādi: Entain Group (zīmoli Optibet, Laimz, NinjaCasino, Nutz) – 26,5 % (26 % gadu iepriekš), Olympic Entertainment Group (Olybet) – 20,6 % (15,5 %), Betsson Group (Betsafe, Supercasino) – 12,3 % (14, 2 %).

Šajā periodā ir bijuši arī vairāki jauni laimestu rekordi. Šā gada agrā pavasarī tika atjaunināts Latvijas uzvaru rekords tiešsaistē – laimīgais spēlētājs kļuva bagātāks par 631 tūkstoti eiro. Bez ievērības nevar atstāt arī pašā vasaras sākumā laimēto 6,5 ​​miljonu eiro džekpotu – tas izdevās 30 gadus vecam igaunim.

Nozares regulējums joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām un lielākais izaicinājums turpmākajos gados. Baltijas valstis un to vietējie regulatori pandēmijas laikā pret azartspēļu nozares spēlētājiem ir izturējušies atšķirīgi un tāpat arī turpina. Igaunijā saslimstības pieauguma periodā regulatori neaizgāja tālāk par sauszemes kazino, spēļu automātu zāļu un derību punktus slēgšanu un neveica nekādus pasākumus, lai ierobežotu tiešsaistes operatoru darbu. Tajā pašā laikā Igaunijas tirgū ir augstākā konkurence Baltijas valstīs – tur izsniegts un aktīvi darbojas vairāk licencētu operatoru nekā Lietuvā un Latvijā kopā.

Lietuvas regulators uz laiku pārtrauca arī zemes operatoru darbību un pirmais Baltijas valstīs ļāva tiem atsākt darbību – maija sākumā. Pirmā vīrusa viļņa laikā un tad, kad lielākā daļa cilvēku sāka strādāt attālināti un mēģināja nevajadzīgi atstāt savas mājas, Lietuvas regulators un licencētie operatori vienojās, ka minimizēs reklāmu un komunikāciju, lai iedzīvotājiem neradītu papildu izdevumus izklaides jomā. Turklāt Lietuvas regulators ieviesa aizliegumu klientiem izsniegt prēmijas, dāvanas, pateicības par lojalitāti.

Latvija gāja vistālāk un pieņēma visstingrākos ierobežojumus nozarei. Papildus zemes operāciju slēgšanai uz diviem mēnešiem tika apturēts visu tiešsaistes operatoru darbs ar argumentu – “par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanu un pārvarēšanas apstākļiem ar Covid-19 izplatību”. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka šis Latvijas varas iestāžu lēmums ir pretrunā ar valsts galveno likumu. Tagad licencētajiem Latvijas operatoriem ir visas tiesības piedzīt kompensācijas no valsts.

Kaut arī joprojām pastāv ierobežojumi, bezsaistes kazino zāles tagad atkal ir atvērtas un darbojas visās Baltijas valstīs. Ir pāragri analizēt, jāsagaida pirmie finanšu rezultāti, tomēr, pēc maniem novērojumiem, ir acīm redzams intereses kritums – tur, kur agrāk bija desmitiem cilvēku, tagad ir tikai daži, kur agrāk bija tikai daži, tagad ir tukšs. Lielākā daļa operatoru saskārās arī ar darbaspēka problēmu – bizness nedarbojās kritiski ilgi, cilvēki vairs nesaņēma bezdarbnieka pabalstu un bija spiesti meklēt darbu citur. Tad vēl ir cilvēki, kuri ir gatavi atgriezties darbā, bet nav gatavi vakcinēties.

Viens no patlaban aktuālākajiem jautājumiem nozarē – cik daudz lietotāju un spēlētāju, kuri pandēmijas laikā pārslēdzās no bezsaistes uz tiešsaisti, būs iespējams saglabāt? Cik daudzi no viņiem mainīs savus produktu un pakalpojumu patēriņa ieradumus, cik no viņiem digitālos risinājumus uztver tikai kā bezsaistes aizstājēju un par lielāku vērtību uzskata ne tikai spēles prieku, bet arī socializāciju, komunikāciju un vides maiņu?