Iemācīsimies dzīvot nenoteiktības apstākļos

Prasības pēc izvēles

Elastīga darba pieeju Tet sākām attīstīt pirms pāris gadiem, kad tā bija iespēja, taču šajā ārkārtējā situācijā tā kļuva par normu. Domāju, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām darba tirgū pieaugs darba ņēmēju vēlme vai pat prasības pēc izvēles brīvības laikā un telpā. Turklāt – un tas ir būtiski – arī vadītājiem šis piespiedu attālinātās strādāšanas laiks ir izcila iespēja mērķtiecīgi eksperimentēt un attīstīt efektīvu komandas vadības, darbu plānošanas un uzraudzības pieeju. Līdz ar darba un dzīves vides elastību brīdī, kad atgriezīsimies jaunajā normālajā dzīvē, attīstīsies koplietošanas kultūra – gan birojiem, gan pārvietošanās līdzekļiem un izmantojamiem resursiem. No mans galdiņš, mans krēsliņš uz mūsu kopējais, līdz ar to būs jāveido jauni ieradumi.

Nepiekrītu tiem, kuri apgalvo, ka pēc tam biroju vairs nebūs un visi strādās no mājām. Jā, joprojām būs uzņēmumi vai to daļas, kam biroju nebūs vispār, un, visticamāk, to skaits pieaugs. Biroju izmērs varētu samazināties, pat saglabājoties iepriekšējam darbinieku skaitam. Pieļauju, ka nozīmīgākās izmaiņas skars biroja funkcijas. Mana hipotēze ir tāda (bet to ļaus pārbaudīt tikai laiks), ka no klasiskas darbavietas birojs vairāk kļūs par komunikācijas un sadarbības vietu. Piemēram, Tet aktivitātēs balstītajā birojā Metropole, kur jau kopš 2015. gada lielākajai daļai darbinieku nav vienas konkrētas darba vietas, bet gan dažādas darba zonas dažādiem veicamajiem uzdevumiem, būs jāturpina attīstīt pārrunu/sarunu vietu daudzveidību. Tāpat saglabāsies arī kopīgas klātienes diskusijas, radošās prāta vētras, izmantojot dizaina domāšanas metodes un virkni agile rituālu,  ko joprojām patīkamāk būs novadīt klātienē, jo tādējādi emocijas ir spilgtākas. Radošumam tomēr ir vieglāk izpausties, esot kopā, jo klātienes komunikācija un sajūtu spilgtums joprojām būs neatsverami faktori. Otra nozīmīgākā biroju funkcionalitāte – viens pret viens sarunas, proti, vadītāja saruna ar darbinieku par to, kā viņš jūtas, kādi ir viņa attīstības mērķi un citiem jautājumiem. Emocijām, ķermeņa valodai šādās sarunās ir ļoti nozīmīga loma.

Protams, lielākas iespējas efektivizēt pašreizējās biroja telpas un to apsaimniekošanu saskatīs tie uzņēmumi, kas līdz šim darbojušies tikai birojā, klātienē, un lielākoties papīra formā. Interese par zemākas klases birojiem varētu sarukt, un, palielinoties darba vides elastībai, varētu būt situācija, ka uzņēmumi ir gatavi par līdzīgām izmaksām īrēt mazāk kvadrātmetru, piemēram, 1000 m2 vietā 500 m2, toties kvalitatīvākus. Jo brīdī, kad iznāksim no mājas biroja, gribēsim, lai vide ir ne tikai līdzvērtīga, bet lai tā arī iedvesmo, nodrošina emocionālo labsajūtu, sniedz trūkstošo darba funkcionalitāti un varbūt pat atvieglo dzīvi. Pieļauju, ka nākotnē būs pieprasītas tieši daudzfunkcionālas biroju mājas, jo viena brauciena attālumā varēs gan paveikt darba lietas, gan ārpus darba satikties ar kolēģiem, pasportot un veikt ikdienas iepirkumus.

Pašreizējā situācija būs katalizators straujākām pārmaiņām tam, ko darba ņēmējs un darba devējs sagaidīs no darba birojā. Tāpat kā ārkārtējā situācija daudziem uzņēmumiem ir bijusi kā katalizators informācijas tehnoloģiju un dažādu procesu automatizācijai, arī iedzīvotājiem tas ir bijis papildu stimuls e-paraksta un e-komercijas izmantošanai. Viennozīmīgi – paradumi ārēja spiediena rezultātā mainās straujāk.

Katalizators automatizācijai

Līdz šim daļa uzņēmumu varbūt atļāvās netērēt laiku un naudu pārejai uz digitālajiem risinājumiem, bet tagad ir skaidrs, ka šādi dzīves pārsteigumi var atkārtoties, tāpēc uzņēmumiem ir jābūt gataviem darboties lielākas nenoteiktības apstākļos, savukārt to vieglāk pārvaldīt digitāli. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir liels vai mazs, šis jautājums ienāk dienas kārtībā.

Tet grupā ieviesām elastīgas darba vides pieeju, tostarp arī  tehnoloģiskos risinājumus vienotai un efektīvai attālināta darba pieejai. Tādējādi darbinieki, biznesa procesi un darba organizācija bija laikus sagatavota attālinātam darbam. Jau nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas 95 % darbinieku, kuri parasti strādā birojos, strādāja no mājām. Tas nebūtu bijis iespējams, ja pirms tam nebūtu īstenots plānveida darbs pie vienotas iekšējās IT saimniecības sakārtošanas, procesu redizaina un darbinieku apmācībām.

Ērtības labad būtiski ir vienoties par rīku minimumu, kas ir obligāti izmantojami visiem darbiniekiem organizācijā. Tas palīdz saglabāt darba tempu brīžos, kad organizācijai ātri jāpārslēdzas uz darbu no mājām, un mazina dažādas tehniskās problēmas. Protams, izvēle nav vienkārša. Katrai sistēmai un platformai ir savi plusi un mīnusi, tādēļ nevar teikt, ka viena sistēma ir fundamentāli labāka par visām citām. Svarīgi noformulēt, kas organizācijai vai uzņēmumam ir būtiskākais. Mēs Tet jau 2017. un 2018. gadā eksperimentējām, izmēģinot dažādas projektu un komandu vadības, kā arī saziņas sistēmas un platformas. Drošība mūsu biznesā ir pirmajā vietā, tāpēc šo izvirzījām par nozīmīgāko faktoru ikvienas sistēmas izvērtējumā un vienojāmies, ka drošības dēļ esam arī gatavi pieciest kādas neērtības.

Nākamais solis ir mērķtiecīgi virzīt darbiniekus šīs sistēmas apgūt un sākt lietot, rēķinoties, ka vienmēr būs agrīnie pieņēmēji un tie, kuri nevēlēsies uz tām pāriet. Tomēr ikvienam ir jāiedod mācību rīki. Ārkārtējā situācija mums iemācīja – ja apmācībās parasti fokusējāmies uz sistēmu funkcionalitāti, tad turpmāk jāmāca arī specifiskie Tips and Tricks, kas nepieciešami komfortablai saziņai, kā arī jārunā par sarakstes un virtuālās sarunas etiķeti.

Procesu un rīku automatizācija, protams, ietekmēs dažādu amatu funkcijas un pat nepieciešamību. Šis laiks ļoti skaidri parāda tās darbības, ko daudz efektīvāk būtu automatizēt vai robotizēt. Savukārt darbiniekiem tas nozīmēs pārkvalifikāciju un nepieciešamību apgūt plašāka spektra prasmes – tā dēvēto T veida izaugsmi, kad papildus savai tiešajai ekspertīzes jomai laba lietotāja līmenī jāpārzina vairākas jomas.

Mēs katrs zināmā mērā kļūsim par darba organizācijas dizaineru un arhitektu, jo jaunā normālā dzīve mums vēl jārada, taču skaidrs ir tas, ka šī krīze veicinās kolektīvo un individuālo paradumu maiņu, īpaši izceļot profesionalitātes, personības brieduma un uzticamības šķautnes. Un es neticu, ka varēs atgriezties pie vecās normālās dzīves, jo būs izveidojusies jauna pieredze, apgūtas jaunas prasmes, kas būs ērtākas un kopumā organizācijai efektīvākas. Tāpēc radām šodien, lai rīt varam izmēģināt!