Gatavībā pret recesiju

Kādas prognozes par recesijas dziļumu un ilgumu izsaka eksperti? Londonā bāzētais konsultāciju uzņēmums Capital Economics 9. aprīlī nāca klajā prognozi, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 9 %, bet 2021. gadā pieaugs par 10 %, proti, divu gadu laikā atgriezīsies 2019. gada līmenī. Starptautiskais Valūtas fonds 14. aprīlī prognozēja, ka šogad eirozonas IKP kritums būs nedaudz mazāks, 7,5 %, bet arī lēnāks pieaugumu 2021. gadā – 4,7 procenti. Globālais konsultāciju uzņēmums McKinsey & Company prognozē, ka negatīva scenārija gadījumā 2020. gadā eirozonas IKP saruks par 9,7 %, bet atjaunosies tikai 2023. gada trešajā ceturksnī, tātad pēc gandrīz trīsarpus gadiem. Latvijas Banka 26. martā prezentēja pārskatītas IKP un inflācijas prognozes, paredzot, ka IKP kritums mūsu valstī būs 6,5 %, un prognozes papildinot ar komentāru, ka tās “[..] ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā izaugsme”. Šī prognoze ir pozitīva scenārija gadījumam.

McKinsey & Company eksperti uzskata, ka Covid-19 pandēmijas ierosinātā ekonomikas lejupslīde kļūs par lielāko ekonomisko šoku kopš Otrā pasaules kara laikiem. Mortens Hansens, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Ekonomikas katedras vadītājs un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 3. aprīlī, atsaucoties uz vairākiem objektīvi nezināmiem faktoriem un apstākļiem, secināja, ka Latvijas IKP krituma līmeni nav iespējams prognozēt pat aptuveni. Martins Rīvss un viņa kolēģi no Boston Consulting Group uzsver, ka pat pandēmijas vēlākajās stadijās gandrīz nav iespējams prognozēt, kas mūs visus sagaida, jo šai krīzei ir daudz bezprecedenta un neprognozējamu raksturlielumu. Pasaules Veselības organizācijas īpašais sūtnis doktors Deivids Nabaro paziņoja, ka Covid-19 vajās cilvēci diezgan ilgu laiku, kamēr visi nevarēs saņemt vakcīnu, tāpēc valstīm atteikties no savām sociālās distancēšanās un bloķēšanas procedūrām vajadzētu sākt tikai tad, kad tām būs iespēja izsekot un atklāt jaunus saslimšanas gadījumus.

Eksperti no McKinsey & Company uzskata, ka vairums uzņēmumu ir ļoti neaizsargāti pret plašo sabiedrības un strādājošo izolēšanas pasākumu ekonomiskajām sekām, un tas nav vienkārši ekonomiskais šoks – tas ir šoks klientu un biznesa modeļu uzvedībai. Viņuprāt, Covid-19 pandēmijas izraisīto problēmu būs krietni vairāk nekā tās, ar kurām uzņēmumi pieraduši saskarties, un, lai ar šīm problēmām tiktu galā, uzņēmumiem jāpieņem operacionālais modelis, kas rēķinās ar galēju nenoteiktības līmeni.

Lūk, galvenie faktori, kas neļauj kaut vai aptuveni noteikt pandēmijas iniciētās ekonomikas recesijas dziļumu un ilgumu. Pirmkārt, nav iespējams prognozēt, vai nākotnē būs Covid-19 pandēmijas otrais vilnis vai kāda cita jauna vīrusa, pret kuru pagaidām nav vakcīnas, izraisīta epidēmija. Otrkārt, nav zināms, kad vajadzīgajā apjomā būs pieejama efektīva vakcīna pret Covid-19 un kad pret šo vīrusu izstrādāsies – un vai vispār izstrādāsies – kolektīvā imunitāte. Treškārt, kādus ierobežojošos un sociālās distancēšanās pasākumus, kā arī uzņēmējdarbības un iedzīvotāju patēriņa pieprasījuma atbalsta pasākumus piemēros valstis un vai šie pasākumi būs pietiekami efektīvi. Ceturtkārt, kādā laika posmā un kādā apmērā izdosies atjaunot esošās kooperācijas un piegādes ķēdes. Piektkārt, vai attīstīsies pēdējos gados parādījušās deglobalizācijas tendences; ja attīstīsies, tad kādā ātrumā.

Iepriekšminētās ekspertu prognozes liecina, ka pat ekonomikas recesijas dziļuma un ilguma optimistiskākā scenārija gadījumā vairākumam uzņēmumu Covid-19 izraisītā krīze kļūs par smagu pārbaudījumu. Iemesls – šī recesija nav parasta ekonomiskā krīze, bet mūsdienu vēsturē pirmā krīze, kuru raksturo noteikti ierobežojumi cilvēku kustībai apdzīvotās vietās, valstu iekšienē un starp valstīm, kā arī virkne vietējo un starptautisko uzņēmējdarbību ierobežojošu karantīnas un citu pasākumu. Pamatojoties uz šiem avotiem un citiem datiem, uzskatu, ka uzņēmumiem savas darbības plānošanā jāņem vērā, ka negatīvā scenārija gadījumā Latvijas ekonomikas atjaunošanās notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Pastāv vēl viena atšķirība iepriekšējo un pašreizējās krīzes ietekmē uz ekonomikas reālo sektoru. Es salīdzināju 2008. gada un 2020. gada krīžu sākuma stadiju ietekmi uz mana uzņēmuma darbību, kā arī aptaujāju vairāku uzņēmumu vadītājus un secināju, ka Covid-19 izraisītās krīzes specifika ir ātrais apgrozījuma un peļņas rādītāju krituma temps pietiekami plašā nozaru lokā. 2008.–2009. gada krīzē pārdošana kritās pakāpeniski gandrīz divu gadu garumā, bet 2020. gada marta otrajā pusē ievērojams pārdošanas kritums daudzās nozarēs noticis dažās nedēļās, bet vairāku nozaru uzņēmumos, piemēram, tūrisma, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas, pat dažās dienās. Turklāt vairākās nozarēs tas bija ne vien ievērojams apgrozījuma kritums, bet praktiski šo nozaru uzņēmumu darbības apstāšanās.

No iepriekš teiktā var secināt, ka uzņēmumu vadībai savā darbībā tagad jāievēro, ka krīze, par kuras trigeri kļuva Covid-19 pandēmija, ļoti paaugstinājusi nenoteiktības līmeni lēmumu pieņemšanā un prasības lēmumu pieņemšanas ātrumam. Ņemot to vērā, būtiski jāpaaugstina prasības tādiem uzņēmuma vadības aspektiem kā stratēģiskā vadība, finanšu plānošana un risku vadība. Tas dos uzņēmumiem iespēju veiksmīgāk pārvarēt gan šo, gan līdzīgas krīzes, kas iespējamas nākotnē.

Aplūkosim trīs pasākumu piemērus no Proks darbības, kā uzņēmumu sagatavot ekonomikas recesijai. Pieņemot lēmumus, visos trijos piemēros uzņēmuma vadība ievēroja faktu, ka krīzes notiek ar zināmu cikliskumu un ka starp pēdējām divām krīzēm bija aptuveni desmit gadu intervāls, tāpēc uzņēmumiem ekonomiskā krīze bija jāsagaida neatkarīgi no tā, kas to ierosinās. Par Latvijas ekonomikas lejupslīdes riska palielināšanos liecināja vairāku indikatoru pieauguma tempu kritums 2019. gadā: eksporta no 4 % līdz 0,4 %, mazumtirdzniecības no 4 % līdz 2,3 %, IKP no 4,8 % līdz 2,2 procentiem.

Proks galvenā darbības joma ir datorkomponenšu, elektronikas un sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība, aptuveni 80 % uzņēmuma neto apgrozījuma ir eksports uz trīsdesmit valstīm, tostarp ārpus Eiropas. 2018. gada nogalē Proks pabeidza projektu, kuru attīstīja vairāk nekā trīs gadus, jo šis projekts vairākkārt pārsniedza ieguldījumu apjoma un atmaksāšanās termiņa plānu, turklāt tas uzņēmumam nebija galvenais, bet blakusbizness. Projekta slēgšanas rezultātā uzņēmuma izdevumi 2019. gadā samazinājās par aptuveni 300 000 eiro.

2019. gadā ļoti nopietni apsvērām noliktavu kompleksa iegādi. Proks tas nebija vajadzīgs pamata uzņēmējdarbības nodrošināšanai, bet varēja vairākas reizes palielināt ieņēmumus no noliktavu izīrēšanas. Taču, neraugoties uz darījuma šķietamo izdevīgumu, kompleksās ekspertīzes (due dilligence) izmaksām – 20 000 eiro – un lieliskiem banku kreditēšanas noteikumiem, 2019. gada oktobrī mēs no šā darījuma atteicāmies. Iemesls – mūsu veiktā stresa testa rezultāts, kas parādīja, ka krīzes gadījumā ar lielu varbūtību mēs iegūtu nevis papildu ienākumus, bet tieši pretēji – vēl piemaksātu bankai. Turklāt tehniskās ekspertīzes procesā noskaidrojās, ka objekta uzturēšanai nepieciešami papildu ieguldījumi. Tāpēc mēs nolēmām, ka ekonomiskā cikla beigās pareizāk būtu neuzņemties papildu riskus, bet koncentrēties pamata biznesa attīstīšanai un papildu finanšu rezervju veidošanai. Pat neraugoties uz to, ka 2019. gadā peļņa pārsniedza plānoto, dividendēm tika novirzīti tikai 25 % peļņas, un tas ļāva uzņēmumam vēl vairāk palielināt jau tā visai lielo pašu kapitālu.

Tomēr pat 2020. gada aprīlī mūsu uzņēmums nesamazināja ieguldījumus iekšējo procesu digitalizācijā. Jau daļēja iekšējo procesu automatizācijas ieviešana deva iespēju daudz ātrāk, bet dažos gadījumos pat reālā laika režīmā saņemt lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, kas ir īpaši svarīgi krīzes laikā.

Jau 9. martā, kad ar Covid-19 Latvijā bija saslimuši tikai seši cilvēki, tika apstiprināts uzņēmuma rīcības plāns tuvākajām divām nedēļām, nosakot mērķus katrai nedēļai. Tāpat tika ieviesta ikdienas papildu atskaite, kas ietver vairākus indikatīvus tirgus izmaiņu rādītājus par valstīm, kurās uzņēmums veic iepirkumus un pārdošanu. Plāna pamatmērķis bija divu nedēļu termiņā samazināt preču atlikumu noliktavā, jo tas bija par 50 % lielāks nekā parasti. Iemesls bija paaugstinātais eksporta tirgu pieprasījums pēc datorkomponentēm, ko izraisīja ražošanas apstāšanās Ķīnas rūpnīcās. Lielais preču atlikums ļāva janvārī un februārī ievērojami kāpināt pārdošanas un peļņas apjomu. Taču recesijas iestāšanās gadījumā bija iespējams spēcīgs pārdošanas kritums, kā arī kontrahentu nemaksāšanas pieaugums, un uzņēmumam varēja rasties problēmas ar īslaicīgo likviditāti. Ar mērķi palielināt brīvo naudas līdzekļu apjomu tika pieņemts lēmums nepieciešamības gadījumā preces pārdot zem iepirkuma cenām.

Otrs mērķis bija atbilstoši pieprasījuma izmaiņām mainīt preču krājumu struktūru. Tāpat tika ieviestas korekcijas iepirkumos precēm, kuru daudzums pieprasījuma krituma gadījumā varētu izrādīties pārmērīgs. Mūsu aprēķins izrādījās pareizs – ar katru dienu pieprasījums eksporta tirgos saruka, un, lai samazinātu preču apjomu noliktavā līdz plānotajiem rādītājiem, aptuveni 40 % preču nācās pārdot ar zaudējumiem.

Uzņēmuma rādītāju izmaiņas laika posmā no 2020. gada 1. marta līdz 31. martam

Bilances kopsumma	-29,5 %
Debitoru parādi	-20,2 %
Kreditoru parādi piegādātājiem	-5,4 %
Neto apgrozījums ārējos tirgos, neskaitot ar zaudējumiem pārdotās preces	-39,0 %
Neto apgrozījums ārējos tirgos, ieskaitot ar zaudējumiem pārdotās preces	-9,3 %
Neto apgrozījums iekšējā tirgū (Igaunija, Latvija, Lietuva)	-14,4 %
Preču atlikums noliktavās	-28,5 %

Avots: autora aprēķini

Sākot izpārdošanu agrāk par konkurentiem, uzņēmums, kaut arī martā cieta samērā nelielus zaudējumus, izvirzīto mērķi sasniedza un jau aprīļa pirmajos datumos paaugstināja īstermiņa likviditātes līmeni līdz tādai pakāpei, ka neizmantoja bankas overdraftu. Laikus un pareizi prognozējot ekonomiskās recesijas sākumu un rīkojoties, apsteidzot notikumus, jau aprīļa sākumā Proks varēja koncentrēties adaptācijai šābrīža ekonomiskajai situācijai un jaunu iespēju meklēšanai, nevis ar novēlošanos risināt īstermiņa likviditātes jautājumus.

Pirmo reizi mūsdienu vēsturē bizness saskaras ar pandēmiju, kurai ir ne tikai plaša ģeogrāfija, bet arī ļoti liels izplatīšanās ātrums. Valstu valdības Covid-19 izplatības bremzēšanai nosaka dažādus ierobežojumus, kas ievērojami sarežģī uzņēmējdarbību. Uzņēmumi saskaras ar absolūti jauniem risku veidiem, kas prasa izmaiņas darba organizācijā un ātru lēmumu pieņemšanu nenoteiktības apstākļos. Tā kā Covid-19 pandēmija vēl turpinās un nevar izslēgt šādu biznesa risku atkārtošanos nākotnē, dalīšos pieredzē, kā rīkojās Proks, lai mazinātu uzņēmuma operacionālās darbības pārtraukšanas riskus darbinieku pašizolācijas nepieciešamības gadījumā.

Pirms pandēmijas uzņēmumā netika praktizēts darbs ar attālināto piekļuvi, taču jau 16. martā mēs iegādājāmies un uzstādījām nepieciešamo aprīkojumu, kā arī pārcēlām divas trešdaļas biroja darbinieku (25 cilvēkus) darbā ar attālināto piekļuvi. Tie bija ne tikai tie darbinieki, kuriem lēmuma pieņemšanas brīdī varēja būt pirmās vai otrās pakāpes kontakti ar cilvēkiem no valstīm, kur pandēmija sākās. Attālinātā darba režīmā pārcēlām arī tos darbiniekus, kas uz darbu brauca ar sabiedrisko transportu, sievietes, kurām ir pirmsskolas vecuma bērni, un visus, kas izteica vēlēšanos strādāt attālināti. Nepieciešamības gadījumā uzņēmums bija gatavs attālinātā režīmā pārcelt visus darbiniekus, izņemot noliktavas strādniekus.

Noliktavas darbinieki tika sadalīti divās aptuveni līdzvērtīgās komandās. Viena komanda turpināja strādāt, bet otrai komandai vajadzēja palikt mājās un nomainīt pirmo komandu gadījumā, ja kādam no tās tiktu atklāts vīruss, jo aktīvo komandu vajadzētu atstādināt no darba vismaz uz 14 dienām. Inficēšanās risku samazināšanai piekļuve biroja un noliktavas telpām tika atļauta vienīgi uzņēmuma darbiniekiem, tika pastiprinātas biroja un noliktavas telpu uzkopšanas prasības, nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi, bet turpmāk – arī vienreizlietojamie cimdi un sejas maskas.

Ļoti būtiskas izmaiņas tika veiktas arī darba organizācijā. Uzņēmums pārgāja uz ikdienas plānošanu un ieviesa ikdienas informācijas tīklošanu – katra pirkšanas un pārdošanas speciālista plānus un rezultātus saņem, analizē un nepieciešamības gadījumā koriģē 3–4 vadītāji. Tas palielināja ātrumu, ar kādu vadītāji saņem informāciju, un deva viņiem iespēju labāk izprast strauji mainīgo tirgus situāciju, testēt dažādas hipotēzes, novērtēt darbinieku efektivitātes līmeni un efektīvāk realizēt jaunās iespējas. Lai restartētu sadarbību ar svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, komunikācija ar tiem tika pārcelta topmenedžeru līmenī. Uzņēmums sāka koncentrēties uz efektīvākajiem pārdošanas kanāliem un jaunu pārdošanas kanālu meklēšanu, kas varētu veiksmīgi darboties ekonomikas lejupslīdes posmā, kā arī pārdošanas ģeogrāfijas paplašināšanu. Turklāt, lai iespējami saglabātu, bet vēlāk palielinātu pārdošanas apjomu, sākām sadarbības sarunas ar jauniem zīmoliem, kas varētu pastiprināt mūsu uzņēmuma pozīcijas.

Lai novērstu preču nosūtīšanu uz valstīm, kur pircējs tās nevarēs saņemt, sākām monitorēt robežu slēgšanu kravām vai kravu tranzītam un preču saņēmēju noliktavu darbu. Gadījumam, ja Latvija slēgtu robežas arī kravu kustībai, noslēdzām līgumu par mūsu uzņēmuma kravu apkalpošanu ar noliktavu citā valstī.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pagājis vairāk nekā mēnesis, bet, lielā mērā pateicoties laikus veiktiem pretkrīzes pasākumiem, mūsu uzņēmums aprīlī neatlaida, nepārcēla saīsinātā darba režīmā, neaizsūtīja dīkstāvē vai neapmaksātā atvaļinājumā nevienu no 53 darbiniekiem. Netika veiktas izmaiņas arī darbinieku darba samaksā.

Protams, nevar izslēgt, ka Proks, tāpat kā vairumam Latvijas uzņēmumu, kas to vēl nav izdarījuši, nāksies samazināt izdevumus, taču esmu pārliecināts, ka uzņēmumu topmenedžments un īpašnieki, kas spēja sagatavoties krīzei un efektīvi organizēt darbu krīzes sākuma stadijā, vispirms domās nevis par izdevumu samazināšanu, bet par ieņēmumu saglabāšanu vai pat palielināšanu. Tieši tādi uzņēmumi vieni no pirmajiem pārvarēs šo krīzi un kļūs par Latvijas ekonomikas atjaunošanās draiveriem.