Farmācijas nozarei izaicinājumu netrūkst arī šobrīd

Pēc kādiem principiem farmācijas nozare pērn un šogad strādā un kas varētu būt galvenie veiksmes faktori veiksmīgam rezultātam, izaugsmei?

Globālie izaicinājumi

Pandēmijas laiks iezīmēja problēmas farmācijas tirgus dalībniekiem, kuri bija inertāki ātri un efektīvi meklēt risinājumus dažādām globālajām situācijām. Visā pasaulē būtiski kavējās izejvielu piegādes un dažos periodos daļēji trūka pat pamata sastāvdaļas medikamentu tālākai ražošanai. Dažas valstis, piemēram, Āzijas reģionā, uzsāka izteiktāku vai mazāk manāmu protekcionismu savu iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējas izcelsmes zālēm, ierobežoja tur saražoto medikamentu eksportu.

Nozares globālie eksperti lēš, ka izejvielu ražotņu īslaicīgā, tomēr neplānotā slēgšana Covid-19 dēļ, piemēram, Ķīnā nozīmīgi ietekmēja medikamentu ražošanas gaitu rūpnīcās arī Eiropā un radīja zaudējumus, kas varētu atbilst 12,5% no 2019. gada kopējās saražotās produkcijas. 

Jau ilgāku laiku pirms globālās veselības krīzes daļa no izejvielu ražošanas smagsvariem bija palēnām pārvietojušies uz tādām valstīm kā Indija, Ķīna u.c, tāpēc pandēmija faktiski tikai veicināja nepieciešamību medikamentu ražotājiem diversificēt riskus un mazināt izejvielu ražošanas koncentrēšanos dažās noteiktās valstīs. Viena no šī brīža aktuālākajām nozares tendencēm ir lēmumi veidot Eiropu kā neatkarīgāku reģionu izejvielu nodrošinājuma ziņā, samazinot nepieciešamību paļauties uz sarežģītiem starptautisko piegādātāju tīkliem un neprognozējamību.

Pandēmijas pašā sākumā ar Covid-19 masveidā slimoja darbinieki veselības nozarē, Eiropas gadījumā, piemēram, Beļģijā, vai Āzijas gadījumā, piemēram, Ķīnā, kur pat uz vairāk nekā mēnesī tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi gandrīz visās nozarēs un jomās. Tomēr spiediens turpināt cīņu ar globālās ārkārtas situācijas sekām arī zāļu ražotājiem lika meklēt ātrus un efektīvus risinājumus, piemēram, neprognozējamībai darbinieku pieejamībā – sākot ar testēšanu un beidzot ar rūpīgu komandu un iekšējo uzņēmumu “burbuļu” plānošanu.

Tiem medikamentu ražotājiem, kam ir izdevies atrast balansu starp piegāžu ķēžu, kā arī izejvielu nodrošinājuma radītajiem izaicinājumiem un tirgus arvien pieaugošo pieprasījumu, ir veiksmīgāki rezultāti.

ES un Brexit

Publiski mēs šogad pieredzējām Eiropas Savienības lēmumpieņēmēju vēršanos pie farmācijas industrijas pārstāvjiem par oficiālo saistību neizpildi medikamentu piegādē, konkrētāk – Covid-19 vakcīnu nodrošinājumu, minot arī iespējamo tiesvedības uzsākšanu, ja abpusēja vienošanās netiks panākta. Savukārt Eiropas Parlamenta Politikas departaments, pēc Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja pieprasījuma analizējot medikamentu pieejamību, cita starpā norāda – pastāv risks, ka ražotāji var izvēlēties veikt kopējai sabiedrības veselībai kritiski nepieciešamo medikamentu piegādi uz valstīm, kur par vienošanos neievērošanu varētu tiktu sodīti, uz to valstu rēķina, kas nepiemēro šādus sodus.

Pandēmijas ārkārtas situācija ir mainījusi attieksmi pret sabiedrības veselību, liekot to par ikvienas valsts un ekonomiski-politiskas apvienības vienu no top prioritātēm. Eiropā arvien augstāk novērtē to, ka saistības tiek izpildītas, īpaši, ja medikamentu ražošana notiek šajā pašā reģionā. Arī Indija, iespējams, ražo to pašu, tomēr ar Āziju pēdējā gada laikā nebija tik stabilas piegādes ķēdes un tā reģiona uzņēmumiem zūd konkurētspēja Eiropas tirgos.

Eiropas kontekstā zīmīga bija arī Brexit ietekme, piemēram, zāļu reģistrācija Apvienotajā karalistē kļuva dārgāka par apmēram 30%. Kopējās Eiropas Savienības vadlīnijas palīdzēja tieši dalībvalstu uzņēmumiem, jo zāļu reģistrācija notiek uzreiz visās valstīs vienlaicīgi. ES atšķirīgs ir tikai iepakojums, ko pielāgo konkrētai valstij. Pandēmijas ietekmē ļoti strādāja arī pozitīvās atsauksmes no nozarē iesaistītajiem – labas sadarbības gadījumā mutvārdu reklāma par stabiliem, uzticamiem, atbildīgiem, termiņus un piegāžu apjomus nodrošinošajiem partneriem ir labākais atbalsts veiksmīgai izaugsmei.

Sadarbība farmācijas nozarē Latvijā

Latvijas gadījuma nozares spēlētāji nav apjomu ziņā lieli, ja salīdzina ar Eiropas vai Ziemeļamerikas ražotājiem. Tāpēc Latvijas farmācijas nozarē nozīme ir spējai ātri pieņemt lēmumus, apzinoties, ka ilgtermiņā ekonomikas situācijas izmaiņas nav skaidri paredzamas. Farmācijas nozares uzņēmumi Latvijā arvien aktīvāk stiprina kopējo sadarbību. Piemēram, tuvākajā nākotnē plānots “Grindeks” uzsākt ražot tādas aktīvās farmaceitiskās vielas, kādas izmantos gatavo “Kalceks” produktu ražošanā, ļaujot kļūt vēl neatkarīgākiem no tālāku reģionu, piemēram, Āzijas izejvielu piegādātājiem.

Globālajā tirgū tiek pieprasīti arvien jauni medikamenti, tāpēc neatkarība no izejvielām, tālākiem pasaules reģioniem un sadarbības stiprināšana ar vietējiem ražotājiem būs nozīmīgi lēmumi ne tikai Latvijas, bet arī pasaules farmācijas uzņēmumiem, ja tie vēlēsies turpināt attīstīties un nepazaudēt savas pozīcijas izaicinājumu pilnajā nozarē.