Pērn Latvijā par 4,5% samazinājies atjaunīgo energoresursu patēriņš
Forbes
Baltic edition
2018. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli (PJ), kas ir par 4,5% mazāk nekā pirms gada. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums, liecina CSP dati.
Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.
Kurināmās koksnes lielākie patērētāji – mājsaimniecības
Latvijā kurināmā koksne ir vairāk izmantotais AER - tās īpatsvars pērn pieauga par septiņiem procentpunktiem un sasniedza 80,9%. Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 11,1 % un 2018. gadā sasniedza 62,2 PJ, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas pieaudzis par 4,5 %. Pērn teju par 11% palielinājās kurināmās šķeldas daudzums, ko sekmēja to izmantošana koksnes granulu ražošanā. Par 9,9% pieauga koksnes granulu eksports.
Lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības – 2018. gadā to patēriņš veidoja 36 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa un, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 6,1 %.
Strauji samazinās no AER saražotās elektroenerģijas apjoms
2018. gadā Latvijā saražoja 6 725 GWh elektroenerģijas, no tā 3 499 GWh no AER. Gada griezumā no AER saražotais apjoms ir samazinājies par 35,9 %. Nedaudz vairāk kā piektā daļa no koģenerācijas stacijās pērn saražotās elektroenerģijas, ir saražota biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās. Pēdējo piecu gadu laikā saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās ir pieaugusi.
Savukārt primārā elektroenerģija saražota par 43,6% mazāk nekā vēl gadu iepriekš, no tā hidroelektrostacijās sažotās enerģijas daudzums sarupa par 44,5%, bet vēja elektrostacijās - par 18,7%. Elektroenerģijas ražošanas samazinājumu pērn visvairāk ietekmēja zemā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski sausu un garu vasaras periodu ar zemiem ūdenstilpju līmeņiem un zemu ūdens pieteci Daugavā.
Latvijai noteiktais mērķis no AER saražotās enerģijas īpatsvaram 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā ir 40 %. 2017. gadā Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars (39,0 %) energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas (54,5 %) un Somijas (41,0 %). Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 17,5 %.