Ogrē prioritāte - ģimene
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Viens no būtiskākajiem kritērijiem biznesam labvēlīgai videi, ko Forbes vērtēja, salīdzinot pilsētas, ir darbaspēka pieejamība. Ogres mērs Egils Helmanis uzskata – ja nebūs dzīvošanai labvēlīgas vides, nebūs arī, kas strādā.
Pēdējā laikā Ogres mērs Egils Helmanis publiskajā telpā izpelnījies daudz kritikas, taču arī bez uzslavām nav palicis. Viņš kritizēts par strīdu ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja vadību un krievu miljardierim Pjotram Avenam piederošas latviešu porcelāna meistaru kolekcijas izstādes ideju, kas pēdējā brīdī atcelta sabiedrības spiediena dēļ. Tomēr Forbes uz vietas aptaujāto iedzīvotāju viedokļi dalās un bija daudz piezemētāki nekā sociālajos tīklos rakstītais. Par mēra strīdu ar muzeja darbiniekiem reti kurš vispār zināja, lielākoties iedzīvotājus interesē pavisam citas lietas – inflācija valstī un pieaugušās komunālo pakalpojumu cenas. Savukārt pilsētas attīstība tiek novērtēta atzinīgi, īpaši bērniem un jauniešiem paredzētā infrastruktūra. Devāmies paskatīties, kas notiek Ogrē.
Līdz šim Ogrē biju bijusi tikai caurbraucot un pat neesmu redzējusi slavenos Ziemassvētku rotājumus, kas ap gadu miju piesaista tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tāpēc te redzētais man bija īsts pārsteigums. Vēl pēc dažu citu pilsētu apmeklējuma galvā pat iezagās doma, ka vienīgie lauki Latvijā patiesībā ir Rīga, kur es pati dzīvoju.
Forbes reitingā Ogre ieņem 13. vietu kā pievilcīgākā pilsēta biznesam. Tā atrodas tuvu galvaspilsētai, var lepoties ar salīdzinoši zemu darbspējīgo iedzīvotāju skaita kritumu un labu dzimstības rādītāju. Ogres biznesa inkubatorā ir augstākais atbalstīto uzņēmumu skaits Latvijā – 472.
Šķiet, es nekļūdīšos, sakot, ka Ogrē ir pagaidām modernākā un skaistākā bibliotēka, kas turklāt ir arī pilna ar bērniem un jauniešiem. Pilsētā top arī modernākā skolas ēka – tajā atradīsies Ogres Valsts ģimnāzija. To apmeklējot, gandrīz vai gribas atgriezties skolas solā.
Mūsu vizīte Ogrē sākas, tiekoties ar mēru Helmani Ogres novada domē, bet viņš steidz mums rādīt pilsētu, jo domes ēkā patiešām nav ko redzēt. Helmanis, pēc izglītības tuvcīņas instruktors ar attiecīgiem diplomiem no visdažādākajām valstīm – Latvijas, Krievijas, Kanādas Filipīnām –, savu karjeru sāka Ogres Profesionālajā vidusskolā kā speciālās fiziskās sagatavotības pasniedzējs, vēlāk pasniedza tuvcīņu Ogres Pašvaldības policijai un Valsts policijai. Divtūkstošo gadu sākumā viņš piecus gadus pasniedza militāro tuvcīņu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Helmanis vadījis seminārus ASV, Indonēzijā un Ruandā gan militāro akadēmiju, gan specvienību karavīriem – saraksts ir garš. Ogres novada domē viņš ir kopš 2009. gada, bet par pilsētas mēru kļuva 2017. gadā.
Savu iecienīto militāro lauciņu viņš nepamet, arī būdams mēra amatā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņš kopā ar citiem pašvaldības deputātiem un ogrēniešiem sniedz atbalstu gan Ukrainas civiliedzīvotājiem Ogres novadā, gan arī konkrētām Ukrainas armijas vienībām. “Kas tur ir īsti par problēmu ar tām tehniskajām pasēm? Man vajag jau ļoti drīz, mēs pēc divām dienām jau braucam,” viņš saka kādam pa telefonu, kamēr mēs dodamies uz Ogres bibliotēku. Līdzīga saruna mūsu tikšanās laikā atkārtojas vēl vairākas reizes – Helmanis ar citiem deputātiem jau pēc dažām dienām devās uz Ukrainu, lai apmeklētu konferenci, kas veltīta reģionu atjaunošanai. Ogres pārstāvji brauc tieši uz Černihivu, kas ir arī Ogres novada sadraudzības pilsēta. Plānots jau kārtējo reizi tur nogādāt transportlīdzekļus, kā arī citu humāno palīdzību, kas noder karā.
Tikmēr esam tikuši līdz Ogres bibliotēkai – pasīvai koka konstrukciju ēkai vairākos stāvos, kas aprīkota ar saules paneļiem, siltumsūkņiem, elektroauto uzlādes stacijām un citām modernām tehnoloģijām. Bibliotēka ir pilna ar bērniem, īpaši stāvos, kas paredzēti jaunākajiem apmeklētājiem. Te ir ne tikai lasītavas, bet arī rotaļu istabas, vieta jaunajām māmiņām, kur pabarot atvases, un citas telpas, kas paredzētas ne tikai lasīšanai, bet arī brīvā laika pavadīšanai. “Šī domāta kā vieta, kur var pavadīt laiku, ne tikai lasot grāmatas kā skolas solos, bet vispār pavadīt laiku ārpus telefoniem un planšetēm,” saka Helmanis. Lai novērtētu, cik tieši mūsdienīga šī bibliotēka ir, vērts piebilst, ka Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions) kopā ar savu atbalstītāju, IT kompāniju Systematic, Ogres Centrālo bibliotēku ir izvirzījusi savai vispasaules balvai The Public Library of the Year 2022 kā vienu no četrām labākajām pasaulē 20 jaunu bibliotēku konkurencē no 17 pasaules valstīm. Trīs pārējās ir Missoula Public Library ASV, Gellerup Library Dānijā un Ithra Library Saūda Arābijā. Ogres bibliotēkas idejas autors ir RTU absolvents Rūdis Rubenis, kurš to veidojis kā savu diplomdarbu, bet vēlāk pašvaldībai radās iespēja īstenot šo projektu dzīvē. Otrs arhitekts ir Valdis Onkelis. Ogres bibliotēka piedāvā arī bibliobusu, kas nogādā grāmatas uz attālākiem novada reģioniem, kuru iedzīvotājiem ir sarežģīti apmeklēt bibliotēku.
Pēc bibliotēkas apmeklējuma dodamies aplūkot jauno Ogres Valsts ģimnāzijas būvi, pa ceļam apspriežot jutīgākos tematus. Jautāts, kādas īsti Ogres mēram ir attiecības ar krievu miljardieri, bet Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, Helmanis atbild, ka īpašu attiecību nav. Viņam ir divi komentāri – viens par izstādi, otrs par situāciju kā tādu. “Godīgi sakot, neredzu, kas tur slikts – parādīt cilvēkiem porcelāna kolekciju, kurā ir latviešu meistaru darbi,” saka Helmanis. Viņš arī piesauc uz Latvijas politiķu divkosību. “Ziniet, vienā dienā mēs dodam Latvijas pilsonību un Triju Zvaigžņu ordeni, ņemam ziedojumus un atbalstu kultūrai, bet nākamajā dienā mums ir problēmas ar Latvijas pilsoņa trauku kolekcijas izstādi,” Helmanis raksturo absurdo situāciju, piebilstot, ka viņa pārstāvētajā partijā arī ir demokrātija un biedriem viedokļi var atšķirties. Pjotrs Avens jau vairākkārt ir publiski nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Helmani izbrīna koalīcijas partneru attieksme – saprotams, ka Avens šobrīd ir pakļauts sankcijām, un tomēr vairāk nekā desmit gadu viņa nauda bija gana laba kultūras atbalstam.
Ogres mērs labprāt diskutē par visdažādākajām tēmām, un, kamēr mēs spriedām par Avenu, esam jau nonākuši skolas būvlaukumā. Jaunā Ogres Valsts ģimnāzija ir skola nākamajām paaudzēm, jau pēc nepilna mēneša tai vajadzētu būt pabeigtai. Neskaitot ultramodernās klašu un mūzikas nodarbību telpas, kā arī universālo auditoriju koncertiem un plašākām lekcijām, skolai vēl ir sporta manēža ar tribīnēm līdz pat 1700 skatītājiem – ar basketbola laukumu un vieglatlētikas arēnu. Skolas būvniecībā ieguldīti aptuveni 25 miljoni eiro, un tā tiek veikta ar ERAF līdzfinansējumu.
Egils Helmanis uzskata – ja nebūs kur dzīvot, mācīties un socializēties, tad nebūs arī cilvēku, kuri vēlētos dzīvot Ogrē, tātad pašvaldībai nebūs darbaspēka, ko nodrošināt uzņēmējdarbībai. “Primāri ir jārūpējas, lai ģimenes vispār gribētu šeit dzīvot, būvēt savas mājas, tad arī radīsies darba vietas. Ja cilvēks nevēlas dzīvot konkrētajā pašvaldībā, kāpēc lai viņš tur strādātu?” spriež mērs. Rezultāti jau ir: marta beigās Ogrē bija viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī – tikai trīs procenti.