USD 0.92 btc 61430.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
magazine.forbes.izsutne

subscribe.info

USD 0.92 btc 61430.00
Vide 03. Novembris 2023

Izglāb Zemi – cērt kokus

Kriss Helmans

Forbes ASV

Bils Geitss un citi tic, ka Kodama Systems spēj samazināt oglekļa dioksīda saturu gaisā, cērtot un aprokot kokus. Ja vien šādu projektu ar nodokļu atlaidēm atbalstītu arī tēvocis Sems…

Pirms gada Merits Dženkinss no Bostonas pārcēlās uz Tveinhārtu Kalifornijā – mazu ciematu Sjerranevadas kalnu pakājē ar 2,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Ceļā uz darbu, lai nopirktu sviestmaizi (omlete ar avokado uz krietnas maizes šķēles) brokastīm, viņš apstājas pie veikaliņa Alicia’s Sugar Shack, un tad dodas uz četrus hektārus lielu meža pleķīti, kas atrodas Stanislaus valsts meža teritorijā. Te viņa jaunuzņēmums Kodama Systems testē un uzlabo pašu izstrādāto 7,5 metrus garo un 17 tonnas smago pusautonomo mežizstrādes mašīnu.

Meža izstrādātāji šādas mašīnas izmanto, lai sagrābtu tonnām nocirsto koku, gružu un izvilktu tos ārā no meža. Kodama versija projektēta tā, lai spētu veikt savu uzdevumu arī naktī. Tas, izmantojot mazāk darbaroku, attālināti tiek paveikts, izmantojot satelītu sakarus un tādu pašu LIDAR kameru, kādas tiek izmantotas pašbraucošajos automobiļos. Tas nav vienkārši. “Koki ir ļoti dažādi, un katri stigas trīs metri nedaudz atšķiras,” saka Dženkinss (35).

Bet mežizstrāde tumsā nav interesantākais no Kodama plāniem. Uzņēmums no Bila Geitsa organizācijas Breakthrough Energy un citiem interesentiem sēklas finansējumā piesaistījis 6,6 miljonus dolāru. Pēc koku nozāģēšanas Dženkinss plāno tos aprakt, šādi palīdzot palēnināt klimata pārmaiņas, un nopelnīt, pārdodot oglekļa emisiju kvotas (un varbūt kādreiz arī ar nodokļu atlaidēm).

Pierastāka gan ir ideja par koku stādīšanu, lai tie piesaista oglekļa dioksīdu, un pēc tam pārdot kvotas korporācijām, privāto lidmašīnu īpašniekiem un citiem, kuriem vajag vai kuri vēlas kompensēt savas emisijas, bet zinātnieki uzskata, ka arī koku aprakšana var samazināt globālo sasilšanu – it īpaši, ja šie koki, izdalot uzkrāto oglekli, sapūtu vai sadegtu.

Kalifornijas milzīgie mežu ugunsgrēki 2020. gadā apliecināja, ka pāraugušie meži rada riskus gaisam, īpašumiem un dzīvībai. “Sanfrancisko oranžās debesis visu mainīja. Un tagad šī tēma ir kļuvusi aktuāla,” saka Kodama atbildīgais par biomasas utilizēšanu Džimijs Vorhiss. Šogad, Kanādas meža ugunsgrēkiem radot bīstamu gaisa piesārņojumu Ņujorkā, Vašingtonā un Čikāgā, trauksmes zvani tiek skandināti vēl skaļāk.

Lai palīdzētu risināt šo problēmu, ASV Meža dienests iecerējis nākamā gada laikā izretināt 28 miljonus hektāru Rietumu mežu, galvenokārt Kalifornijā. Šādi tiks iegūts viens miljards tonnu sausas biomasas. Ierasts, ka pēc šādas meža retināšanas komerciālā koksne nonāk kokzāģētavās, bet pārējais kontrolētos apstākļos tiek sadedzināts. Kodama tā vietā pārpalikumus iecerējis aprakt zemē tā, lai koksnei nepiekļūtu skābeklis un tā nepūtu vai neaizdegtos.

Līdz ar riska kapitāla sēklas naudu uzņēmums grantos no Kalifornijas mežu ugunsgrēku aģentūras un citiem jau saņēmis 1,1 miljonu dolāru. Saņemti arī apliecinājumi par oglekļa kvotu, kas tiks iegūtas, aprokot pirmās 400 tonnas koksnes, pirkšanu. Atklātā tirgū šīs kvotas varētu maksāt 200 dolāru par tonnu. Kodama plāno nozāģēt un aprakt vairāk nekā 5000 tonnu koksnes gadā.

Merits Dženkinss grādu inženierzinātnēs un vides studijās ieguvis Dartmutā. Studējot Kārnegija un Melona universitātē, lai iegūtu maģistra grādu robotikā, viņš piestrādāja, pārdodot lietotus robotus un to aprīkojumu. Pēc tam Dženkinss bija līdzdibinātājs uzņēmumam, kas izmanto mašīnmācīšanos, lai lauksaimniekiem palīdzētu analizēt augsni. 2019. gadā, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ieguvis MBA, viņš secināja, ka mežsaimniecībā ir vairāk iespēju nekā agronomijas tehnoloģiju lauciņā, kur ir ļoti liela konkurence. Dženkinss attālinājās no mākslīgā intelekta kompānijas un, lai saprastu, ka tehnika tiek izmantota mežā, vairākus mēnešus pavadīja kopā ar meža izstrādātājiem. Galu galā, pārliecināts, ka darbaspēka deficīts radīs pieprasījumu, 2021. gadā viņš pievērsās mežizstrādes robotizēšanai. “Nepietiek darbinieku. Mums būs nepieciešamas jaunas zināšanas un jaunas tehnoloģijas, lai sasniegtu Meža dienesta retināšanas mērķus,” saka Dženkinss.

Viņš nozarē saskatījis arī citu nepilnību – ko iesākt ar visu to biomasu? Par biomasas aprakšanas tehnoloģijām Dženkinss bija dzirdējis no Jēlas oglekļa ierobežošanas laboratorijas. Toreiz paziņa viņu iepazīstināja ar alpīnistu un ģeologu Vorhisu (33), kurš ieguvis inženiera grādu un maģistra grādu Dartmutā un bija apsēsts ar ideju par vecu raktuvju izmantošanu koksnes noglabāšanai. Un viņi apvienoja spēkus.

Doma par koksnes aprakšanu var šķist vienkārša, turklāt nav vajadzīgas augstās tehnoloģijas, jo īpaši, ja salīdzina ar spirālveida oglekļa uztveršanas tehnoloģiju, kas pašlaik tiek izstrādāta oglekļa atdalīšanai no gaisa. Pateicoties inflācijas samazināšanas likumam, ko demokrāti pieņēma 2022. gadā, tādi uzņēmumi kā Occidental Petroleum un ExxonMobil varētu pretendēt uz 82 dolāru lielām nodokļu atlaidēm par tonnu oglekļa dioksīda, ja vien spēs pilnveidot sistēmas oglekļa atdalīšanai no gaisa un tā iesūknēšanai zemē. Dažus no šiem projektiem likums stimulē arī ar nodokļu atlaidēm – 30 % vai vairāk no sākotnēji investētā kapitāla. Ja vēlaties zāģēt kokus un granulēt tos, lai izmantotu akmeņogļu vietā, arī tam ir nodokļu atlaides. Taču vismaz pagaidām tādas netiek piedāvātas par koku aprakšanu.

“Ja vēlaties oglekļa problēmu izņemt no vienādojuma, ir muļķīgi nemācīties no dabas vai izmantot to,” saka bijušais Microsoft galvenais vides speciālists Lukass Džapa, kurš tagad strādā Haveli Investments. “Līdz šim oglekļa atdalīšanas no atmosfēras efektivitātē mēs neesam tikuši pat tuvu tam, cik efektīva ir evolūcija.”

Cik efektīvi? Mērilendas Universitātes atmosfēras zinātņu profesors Nins Zens, kurš tiek uzskatīts par biomasas aprakšanas idejas krusttēvu, paskaidro, ka svaigi cirstā meža tonnā ir aptuveni 50 % oglekļa, un, ja to atstāj pūt vai sadedzina, atmosfērā nonāk tikai viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta. Šo vajag atcerēties, viņš saka: “Tonna biomasas uz zemes ir tonna oglekļa dioksīda gaisā.”

Zenam ir savs jaunuzņēmums Carbon Lockdown, kuram ir līgums ar Baltimoras pilsētu par 5000 tonnu biomasas aprakšanu netālu no Potomakas Mērilendā. Interneta vietnē Puro.earth (platforma izveidota ar Somijas valdības atbalstu; par tās vairākuma akcionāru 2021. gadā kļuva Nasdaq) par katras tur apraktās koksnes tonnas neizdalītā oglekļa ģenerētajām kvotām viņš iekasē 181 dolāru. Zviedrijas investīciju kompānija Kinnevik nesen nopirka 1000 tonnu. “Dabā balstītas tehnoloģijas jau eksistē, un tās ir piemērojamas,” saka Mikaels Kramers, kurš Kinnevik pārrauga oglekļa kvotu iegādi. “Nav jāgaida vēl desmit gadi.”

Tomēr biomasas aprakšanā joprojām ir grūti iegūt liela mēroga privātus vai valdības ieguldījumus, jo tā neaizstāj ne tādu rūpniecisko darbību, kas iznīcina klimatu, ne arī rada produktu, kas ir noderīgs cilvēkiem – ja neskaita pašas kvotas. Šī metode var ietekmēt arī augsni.

Kompānija Carbon Sequestration Teksasā tai piederošā 18 hektāru lielā zemesgabalā, kas atrodas netālu no Luiziānas robežas, jau aprakusi 4000 tonnas koksnes. Biezā māla slāņa dēļ zeme tur ir ideāli piemērota, lai apraktajai koksnei nepiekļūtu skābeklis un tā nesāktu pūt. Carbon Sequestration vadītājs advokāts Kriss Knops (43) nesen no zemes īpašniekiem uz ziemeļiem no Bomontas, kas izcērt priežu mežu, lai attīstītu nekustamo īpašumu, iegādājās 15 000 tonnu mežizstrādes pārpalikumus. Ja šis darījums nenotiktu, pārpalikumi tiktu nodedzināti, bet tagad Puro platformā viņš pārdeva kvotas par 145 dolāriem tonnā.

Knops uzskata, ka viņš var palikt pa nullēm, un cer, ka federālā valdība piešķirs nodokļu atlaides, kas ļautu viņa uzņēmumam kļūt pelnošam. Tomēr Kongress koksnes aprakšanu neiekļāva nodokļu atvieglojumu likumā. Tagad Knops un biomasas lobisti cer, ka, Valsts kasei izstrādājot noteikumus nodokļu atlaižu piemērošanai par oglekļa nodalīšanu, biomasa tajos tiks iekļauta. “Es tam gaidu kādu apstiprinājumu,” saka uzņēmējs.

Knopam ir arī vīzija par to, kā, izcērtot priežu mežus un tos aprokot, Amerikas mežus padarīt par oglekļa sūkļiem. Viņš izcirsto priežu vietā iecerējis sastādīt kokus, kas vairāk absorbē oglekli, piemēram, bambusus un papeles. Uzņēmējs norāda, ka ASV miljoniem hektāru zemes ir atvēlēti liellopu ganībām vai kokmateriālu ražošanai. “Kāpēc nepāriet uz oglekļa lauksaimniecību?”

Atgriežoties pie Kodoma – Dženkinss fokusējies uz tādas koksnes aprakšanu, kas meža veselības dēļ tāpat būtu jānocērt. Savukārt Vorhisa mērķis ir šim nolūkam pielāgot pamestas raktuves, nevis rakt jaunas bedres koksnes noglabāšanai. “Mēs mērīsim gāzu sastāvu, kontrolēsim ūdens sūces un pilnībā novērsīsim oglekļa rašanos. Ja tu satiec kādu, kam pieder veca, neizmantota akmeņlauztuve, dod man ziņu!”

...

Next page

magazine.forbes.izsutne