Spēku pārdale elektrības tirgū
No Latvijā reģistrētiem 232 komersantiem, kas darbojas elektroapgādes pakalpojumu jomā, vairākiem izdevies iegūt prāvu skaitu valsts un pašvaldību pasūtījumu, kas var liecināt par šā tirgus pārdali jau tagad.
Pērn valsts un pašvaldību iestādes visvairāk elektroenerģijas un gāzes iegādājās no AJ Power un AJ Power Gas. Kopumā ar šiem uzņēmumiem tika noslēgti līgumi par 26,27 miljoniem eiro. Otrajā vietā ierindojās Latvenergo, no kura valsts un pašvaldību iestādes iepirka elektroenerģiju un gāzi par 26,03 miljoniem eiro. Līderu trijnieku noslēdz Geton Energy ar valsts pasūtījumiem par 9,23 miljoniem eiro.
Starp lielākajiem līgumiem, ko pagājušajā gadā noslēdza AJ Power, ir vairāku Rīgas uzņēmumu apgāde are elektroenerģiju. Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme pērn nolēma iegādāties elektroenerģiju no AJ Power par 12,5 miljoniem eiro, kas ir rekordliela summa, bet pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas ūdens – par 4,19 miljoniem eiro. Abos gadījumos elektrības piegādātājs izvēlēts sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu. Rīgas ūdens bija saņēmis divus piedāvājumus, Rīgas satiksme – četrus. Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, pērn šie bija vienīgie gadījumi, kad AJ Power ieguva pasūtījumu šādā procedūrā, jo citas iestādes elektroenerģijas piegādātāju izvēlējās atklātos konkursos.
Savukārt Latvenergo uzvarēja vairākos atklātos konkursos, kur tika iegādāta elektrība par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Piemēram, valsts piegādātājs pērn vienojās par elektroenerģijas piegādi Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm uz diviem gadiem par 5,6 miljoniem eiro, bet ar Rīgas namu pārvaldnieku – par 1,94 miljoniem eiro.
Rīgas namu pārvaldnieks pērn noslēdza līgumu arī ar Geton Energy par elektroenerģijas piegādi 5,27 miljonu eiro vērtībā. Šajā gadījumā uzņēmums tika izvēlēts atklātā konkursā, kurā bija iesniegti trīs piedāvājumi. Geton Energy ir uzvarējis arī Rīgas Brīvostas pārvaldes atklātajā konkursā, kurā brīvosta iegādājās elektrību par 785,7 tūkstošiem eiro.
Jau pieredzējuši uzņēmēji
Latvenergo ir Latvijas valsts akciju sabiedrība, AJ Power – privāta enerģētikas uzņēmumu grupa, bet Geton Energy – uzņēmuma Energijos tiekimas, kas pieder Lietuvas valsts kompānijai Lietuvos Energija, meitasuzņēmums.
Latvenergo nerevidētajā finanšu pārskatā teikts, ka koncerns pērn strādājis ar 878 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt AJ Power 2017. gadā strādājis ar 17,9 miljonu eiro apgrozījumu un 60,5 tūkstošu eiro peļņu. Saskaņā ar Lursoft datiem kompānijas patiesā labuma guvēji ir Druvis Mūrmanis, kurš savulaik vadīja Hansabank grupas darbību Krievijā, Anete Freiberga-Samtiņa un Roberts Samtiņš, kā arī korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris un viens no dibinātājiem Jānis Lielcepure. Prudentia pakalpojumus daudzkārt izvēlējusies izmantot valdība, piemēram, sākotnēji konsultējoties par investora piesaisti lidsabiedrībai airBaltic, kā arī par metālapstrādes uzņēmuma Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu. Savukārt Geton Energy 2017. gadu noslēdza ar 31,2 miljonu eiro apgrozījumu un 255,9 tūkstošu eiro zaudējumiem..
No tūkstošiem līdz miljoniem
Kopumā valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas iepirkumos summas ļoti atšķiras, jo dažkārt elektroenerģiju mēdz iegādāties gan uzreiz vairākiem gadiem, gan arī iepirkt to uzreiz vairākām iestādēm. Bieži vien, lai izvēlētos pakalpojumu sniedzēju, tiek rīkoti atklāti konkursi, bet dažkārt notiek sarunu procedūras.
Starp lielākajiem iepirkumiem pēc līguma kopsummas pērn bija Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas rīkotais konkurss, kurā izraudzījās elektroenerģijas piegādātāju par 18,27 miljoniem eiro. Pēc šī konkursa līgumi tika noslēgti ar AJ Power, Enefit, Geton Energy, Imlitex Latvija un Latvenergo. Pagājušā gada nogalē ar trīs uzņēmumiem – AJ Power, Latvenergo un Geton Energy – pēc atklātā konkursa līgumus nolēma slēgt arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Līguma kopsumma bija 17,39 miljoni eiro.
Mazākas iepirkumu summas bija pašvaldību iepirkumiem, izņemot Rīgu. Taču arī vairāku valsts institūciju iepirkumi bija salīdzinoši nelieli – Saeima pērn nolēmusi iegādāties elektrību no uzņēmuma ESK Sistēmas par 22 tūkstošiem eiro, Kultūras ministrija – no Imlitex Latvija par 42 tūkstošiem eiro. Savukārt Ārlietu ministrija pērn noslēgusi līgumu ar Enefit par 600 tūkstošiem eiro.
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā pērn bija 7410,2 gigavatstundas; salīdzinājumā ar 2017. gadu tas palielinājies par 1,8 %, liecina pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats. Elektroenerģijas patēriņš, izmantojot vietējos ražošanas avotus, tika nosegts par 87,7 procentiem. Šis rādītājs salīdzinājumā ar 2017. gadu ir samazinājies par 13,1 procentpunktu. Pērn vidējā elektroenerģijas biržas Nord Pool cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,90 eiro par megavatstundu, tātad, salīdzinot ar 2017. gadu, cena palielinājusies par 43,9 procentiem.