Netīrie gājieni
Paaudzēm ilgi navaho indiāņi paļāvās uz darbu ogļraktuvēs, lai nodrošonātu savas cilts pastāvēšanu. Tomēr laikā, kad beidzot ir saredzamas netīrās enerģijas ražošanas ēras beigas, ASV etniskie pamatiedzīvotāji ir izveidojuši uzņēmumu, kas palīdzēs viņiem tikt galā ar pārmaiņām, kaut gan pagaidām – neticami! – tas ir tikai veicinājis vēl vairāku raktuvju iegādi. Kā gan centieni tikt vaļā no oglēm var nozīmēt… vēl vairāk ogļu?
Aptuveni 70 tūkstošu kvadrātkilometru platībā Jūtas, Arizonas un Ņūmeksikas štatos 175 000 navaho indiāņu cīnās par izdzīvošanu. Vidējie mājsaimniecības ienākumi kopienā ir ap 30 000 dolāru gadā, un vairāk nekā ceturtdaļā mājokļu nav elektrības. Maija sākumā koronavīrusa straujās izplatības dēļ Ņūmeksikas gleznainajā pilsētā, par indiāņu valsts sirdi dēvētajā Gallapā, kas atrodas uz robežas ar navaho nācijas apdzīvotajām teritorijām, tika bloķēti iebraukšanas un izbraukšanas ceļi. Pandēmija sākās pēc ārkārtīgi smagas ziemas. Novembrī cilts apdzīvotajās teritorijās tika slēgtas Kajentas raktuves un Navaho elektrostacija, kam tās piegādāja ogles. Rezultāts – 800 salīdzinoši labi apmaksātu darba vietu zaudēšana. Turklāt raktuves nozīmēja bezmaksas ogļu avotu; daudzi navaho indiāņi savus mājokļus vēl joprojām apsilda ar oglēm.
Tāpēc tagad Navaho Transitional Energy Company (NTEC) ar kravas automašīnām rezervāta teritorijā piegādā ogles. Iedzīvotāji stāv rindā, lai arī viņu pikapos Bobcat iekrāvējs iebērtu daļu vērtīgās kravas. “Viņiem nepieciešams labs darbs un gāzes plīts. Diemžēl realitāte tāda nav,” saka NTEC priekšsēdētājs Timotijs Maklaflins (40), kurš ir uzaudzis rezervātā un pavadījis trīsarpus gadu, strādājot par federālo juristu vides jautājumos, pirms pievērsās cilšu tiesībām. Ir grūti runāt par rūpēm par vidi, “ja vienīgā alternatīva ir nosalt”, viņš piebilst.
Tas ir dīvains pienākums, ko veic NTEC – bezmaksas ogļu piegāde. Un arī pats uzņēmums ir dīvains. Tas dibināts pirms septiņiem gadiem ar mērķi palīdzēt navaho tikt galā ar pārmaiņām, ko izraisa ogļu tirgus noriets. Tika plānots darboties divos virzienos. Bija jāpārņem rezervāta ogļraktuvju pārvaldība no lielām starptautiskām kompānijām, tādējādi saglabājot vairāk finanšu līdzekļu ciltij un izpildot galveno NTEC uzdevumu – palīdzēt navaho attīstīt citas nozares, kas var aizstāt nepieciešamību pēc izzūdošās peļņas un darba vietām, ko nodrošina ogles. Sākumā viss ritēja pēc plāna. 2013. gadā NTEC pārņēma Navaho raktuves no BHP Billiton, saglabājot šajās raktuvēs un līdzās esošajā Four Corners spēkstacijā kopumā 700 darba vietu. Tā bija laba investīcija, kas NTEC pārvaldības laikā ienesa ciltij 233 miljonus dolāru.
2018. gadā navaho cilts vecākie lūdza NTEC turpināt savu stratēģiju un veikt pārrunas par Kajentas raktuvju un Navaho spēkstacijas pārņemšanu. Tas, ko NTEC tā vietā izdarīja, bija grūti aptverams. Neraugoties uz nespēju vienoties ar līdzšinējiem īpašniekiem par to, kā sadalīt slēgšanas izmaksas, NTEC tomēr noslēdza vienošanos. Īpašnieki slēdza spēkstaciju un raktuves, atņemot navaho 40 miljonu dolāru par ogļu ieguvi; tā ir ceturtā daļa no visiem cilts ieņēmumiem.
Tad pagājušā gada augustā NTEC paziņoja par nodomu noslēgt vienošanos par trīs milzīgu raktuvju pārņemšanu Vaiomingā un Montanā no bankrotējuša uzņēmuma Cloud Peak Energy par aptuveni 100 miljoniem dolāru, turklāt uzņemoties segt vides atjaunošanas izmaksas. Šis pirkums palielināja ogļu ieguvi vairāk nekā desmit reižu, sasniedzot gandrīz 60 miljonus tonnu, kas ir 9 % no kopējā ASV saražoto ogļu apjoma. Tas padarīja navaho cilti par Amerikas trešo lielāko ogļu ieguvēju.
Cilts vecākie bija šokā. Kaut arī NTEC piederēja pašai ciltij, uzņēmuma struktūra bija visai neatkarīga. Tam nebija jāapspriežas par iegādi ar cilti – un tas arī netika darīts. Navaho prezidents Džonatans Nezs izteicās, ka darījums bija klaja necieņa, un apturēja cilts finansiālo atbalstu NTEC, kas lika uzņēmumam maksāt lielākas prēmijas par simtiem miljonu vērtajām garantijām (lielākoties raktuvju darbības apturēšanas apdrošināšanas garantijām). Navaho viceprezidents Mairons Laizers, kuru šajā postenī ievēlēja kopā ar Nezu 2018. gadā kādā zaļajai enerģijai veltītā platformā, Forbes sacīja: “Paisums devās atjaunojamās enerģijas virzienā. Tagad mums pieder četras ogļraktuves,” – bet trīs no tām pat neatrodas uz navaho zemes.
NTEC vadītājs, 68 gadus vecais ieguves rūpniecības inženieris Klārks Moslijs, uzskata – Cloud Peak darījums vienkārši bija pārāk labs, lai no tā atteiktos. Viņš arī uzsver, ka NTEC pat cilts vecākajiem nedrīkst atklāt konfidenciālu pārrunu un vienošanos saturu. “Šī iegāde bija unikāla iespēja, jo brīvajā tirgū mēs nekad nevarētu iegūt savā īpašumā neko ar tik milzīgu ieņēmumu potenciālu.” Gadu pirms tam, kad NTEC iegādājās trīs raktuves, Cloud Peak ieņēmumi bija 832 miljoni, bet bruto peļņa – 67 miljoni dolāru.
Šis, iespējams, ir tas gadījums, kad, ja tavā rīcībā ir tikai āmurs, visas problēmas izskatās pēc naglām. Moslijs 50 gadus ir strādājis ogļu ieguveē, un tikpat ilgi ogļu ieguve ir bijusi arī galvenais ekonomiskais stimuls indiāņu rezervātā. Four Corners reģionā atrodas vienas no ražīgākajām ogļu atradnēm visā valstī, kas nozīmē darbu tūkstošiem ogļraču ar vidējo algu 100 000 dolāru; viņi veidoja visas navaho cilts vidusslāni. Tomēr tas nevarēja turpināties mūžīgi. Nenovēršamais navaho ogļu nozares noriets sākās pirms divdesmit gadiem, kad Kalifornijas štats nolēma, ka elektroenerģija, ko ražo, sadedzinot ogles, ir pārāk netīra. Apkārtējie štati sekoja piemēram. Tagad sadedzināto ogļu daudzums visās ASV spēkstacijās ir mazākais 42 gadu laikā.
Labā ziņa gan ir tāda, ka NTEC koncentrējas ne tikai uz vietējo patēriņu. Japānas uzņēmums Jera ir noslēdzis ar NTEC līgumu par miljona tonnu ogļu iegādi gadā. Šāds apjoms nodrošinās ar izejmateriālu divas jaunas ogļu spēkstacijas, ko Jera būvē Fukusimas prefektūrā, kur tās aizstās 2011. gadā iznīcinātos kodolreaktorus.
Viss jau būtu labi, tikai uzņēmums itin nemaz nevirzās prom no ogļu ieguves, kā arī neuzlabo attiecības ar navaho indiāņu cilts vadītājiem. “Mēs saprotam viņu reakciju,” saka NTEC priekšsēdētājs Maklaflins. “Nākotnē mēs noteikti komunicēsim ciešāk un biežāk.” Ciltij jau tagad ir paziņots par uzņēmuma stratēģijas nākamo soli – tas investēs retzemju elementu raktuvē Teksasas rietumos.