78% Latvijas iedzīvotāju šķiro vismaz vienu atkritumu veidu
Forbes
Baltic edition
Visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemē – 82% vidzemnieku regulāri šķiro vismaz vienu atkritumu veidu, savukārt zemākais rādītājs ir Rīgā – atkritumu šķirošanai pievērsušies 74% galvaspilsētas iedzīvotāju, liecina “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” kopīgi veiktās aptaujas “Par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem” dati.
Kopumā 22% respondentu atzinuši, ka nešķiro atkritumus vispār. Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja „Eurostat” 2017. gada statistika par Latvijas mājsaimniecībās nešķirotajiem atkritumiem ir skarba – tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu, no tiem pārstrādāti tikai 23,3%, kamēr ES pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu.
Aptaujas dati atklāj, ka plastmasu (47%), papīru (48%) un stiklu (55%) šķiro gandrīz puse respondentu. Tiesa, 44% stiklu šķiro atbilstošajā konteinerā, no kurienes tas nonāk Kauņas poligonā pārstrādei, un tikai 11% – taras nodošanas punktos, no kurienes pudeles pēc izmazgāšanas un atkārtotas uzpildīšanas atkal nonāk veikalu plauktos, nepatērējot enerģiju pārstrādei.
Tikai piektdaļa respondentu šķiro bioloģiskos atkritumus, veidojot kompostu – aptaujas rezultātos skaidri iezīmējas, ka laukos un mazākās pilsētās tas tiek darīts vairāk, kam ir saprotams iemesls – ērtāka pieeja komposta kastēm un iespēja to izmantot pašiem savā saimniecībā. Nav noslēpums, ka arī dzīves apstākļi ļoti ietekmē mūsu paradumus.
Domājot par atkritumu šķirošanu, jāatceras, ka, iemetot tos sadzīves atkritumos, tie nekur mistiski nepazūd – šai gadījumā “no acīm prom, no sirds ārā” neatbildīs patiesībai, jo tikai daļa atkritumu dabā sadalās, neietekmējot un neatgriežoties mūsu organismā – par mikroplastmasu, kuru varam uzņemt organismā pat dzerot ūdeni, runā jau pāris gadus. Savukārt spuldzes, kuru sastāvā ir dzīvsudraba tvaiks un baterijas, ir īpaši bīstami atkritumi, tādēļ par tiem būtu arī vairāk jādomā un jāmeklē iespējas tos nodot. No aptaujātajiem vien mazliet vairāk kā puse (56%) šķiro baterijas, spuldzes un elektroierīces, kuras parasti iespējams nodot dažādos lielajos pārtikas, elektronikas un citos veikalos, kuros tās arī iegādājamas. Tas nozīmē, ka atlikušie 44% nonāk sadzīves atkritumu konteinerā.
Atbildot uz jautājumu, kādi varētu būt iemesli, kādēļ Latvijā joprojām cilvēki izmet atkritumus dabā, nedomājot par vides piesārņojumu, kā biežākie iespējamie iemesli izcelta vienaldzība pret īpašumu, kas nepieder pašam (51%), nevēlēšanos maksāt par atkritumu izvešanu (46%) un “veco laiku domāšana” – uzskats, ka par visu jārūpējas citiem (valstij), nevis man (40%).
Kopumā aptaujas dati iezīmē nepieciešamību turpināt atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu un sabiedrības izglītošanu šajos jautājumos.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus “Mežpils alus” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veica aptauju, aptaujājot 1000 respondentus izlases veidā visā Latvijā 2020. gada maijā.