Uzņēmēji 01. Augusts 2019
Miljons ar baudu
Latvijas sabiedrība nav tik puritāniska kā izliekas, un vismaz daļēji tas ir Ilzes Švānes nopelns. Viņas erotisko preču veikala apgrozījums aug par 20 % gadā.
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
“Kas tas ir? Kā tā var? Es iegāju meklēt ledusskapi, bet uzgāju vibratorus! Kaut kāds ārprāts!” tālajā 2006. gadā neapmierinātu e-pastu rakstīja kāds interneta veikala Xnet.lv klients. Taču nekas tāds nebija iespējams.
Lai sadzīves, biroja un datorpreču veikalā tolaik atrastu intīmpreču sadaļu, bija īpaši jāmeklē, un nejaušība nebija iespējama. Tomēr Ilze Švāne priecājas, ka klienti meklēja. Nepilnu desmit gadu laikā viņai izdevies izveidot intīmpreču un veļas veikalu ar atklātiem skatlogiem pašā Rīgas centrā, kā arī divos tirdzniecības centros. Viņas veikals piedāvā arī izbraukumus uz birojiem. Pēc Ilzes vārdiem, arvien biežāk darbinieku saliedēšanas pasākumos tiek pieprasīti izbraukuma stāsti par to, kā lietot erotiskās ierīces. Piemēram, kāda kolektīva sievietes pasūtīja šādu izbraukuma vizīti kā dāvanu vīriešiem 23. februārī.
Ideja par sava biznesa veidošanu Ilzei un viņas toreizējam vīram ienāca prātā laikā, kad viņu privātajā dzīvē bija krīze. Pēc izglītības personālpsiholoģe, Ilze jau bija paspējusi daudz – apprecēties, dzemdēt divus bērnus, desmit gadus rūpēties un strādāt ģimenes fermā, vēlāk pārcelties uz pilsētu, uzsākt studijas, izšķirties, apprecēties vēlreiz un tikt pie trešā bērna, kā arī pastrādāt Canon veikalā, pa telefonu tirgojot kopētājus un printerus, un apdrošināšanā, tirgojot polises. Bija 2001. gads, kad dzīve sāka mest kūleņus – viens no viņas bērniem kļuva par invalīdu, viņa aizgāja no darba, bez darba palika arī vīrs. “Tālāk vairs nebija, kur krist – man bija trīs bērni, bija sākuši būvēt privātmāju,” viņa atceras. Un abi ar vīru Mārtiņu nolēma izveidot internetveikalu.
Tā tapa Xnet, kurā sāka iepirkties Ilzes un Mārtiņa paziņas no iepriekšējām darbavietām. Cilvēkiem būtībā bija vienalga, kur pirkt printeru detaļas un citas preces, un viņi pārgāja pie Xnet. Taču ideja par apakšveļu un vēlāk arī citām erotiskām precēm ienāca prātā tieši Ilzei – gribējās palutināt sevi, taču specializētie veikali kaut kā atgrūda, lika justies nepatīkami. Tie bija tumši, netīri, slikti oda un vispār lika justies tā, it kā viņa grasītos pirkt kaut ko nelegālu. “Tādos apstākļos nav sajūtas, ka pirkums kaut kad var radīt baudu,” uzskata Ilze.
Foto Pēteris Vīksna speciāli Forbes
Acīmredzot ar šiem piemēriem viņa domā erotisko preču pirmatklājējus Latvijā – veikalus Kupidons un LABI. Šīs nišas vēsture Latvijā sākās līdz ar neatkarības atgūšanu, jo laikā, kad visā pasaulē šī industrija piedzīvoja uzplaukumu, Latvija bija Padomju Savienības sastāvā, un, kā zināms, tajā seksa nebija.
Pasaulē pirmo erotisko preču veikalu atvēra vāciete Beāte Ūze-Rotemunde 1962. gadā, taču, kad tas notika, viņa jau bija gana slavena. Bērnībā brālis esot pastāstījis Beātei leģendu par Ikaru, un viņa bija tik ļoti iedvesmota par iespēju lidot, ka savāca visu atrodamās spalvas, izgatavoja spārnus un ar tiem nolēca no verandas. Vēlāk viņa kļuva par piloti, bet pēc kara – par uzņēmēju. Beātes māte bija viena no pirmajām piecām sievietēm – ārstēm Vācijā un par savu pienākumu uzskatīja arī bērnu izglītošanu, tostarp par seksuālo veselību. Kad pēc kara Beātei tika aizliegts lidot, viņai bija jāmeklē citas iespējas nopelnīt. Viņa sāka strādāt melnajā tirgū – klauvēja pie dzīvokļu durvīm un tirgoja visdažādākās preces. Tajā laikā viņa konstatēja, ka pastāv cita problēma – cilvēki nav izglītoti par kontracepciju. Vīriem atgriežoties no kara, sievietes masveidā palika stāvoklī, un daudzas veica abortus. Bērni dzima nabadzībā, bez saprašanas par viņu nākotni. Beāte saskatīja šeit biznesa nišu un sāka izdot brošūras par ģimenes plānošanu, pievienojot prezervatīvus. Jau 1947. gadā tās tirāža bija 30 tūkstoši eksemplāru.
Ar to viņa nopelnīja pamatkapitālu un 1962. gadā atvēra pirmo seksa preču veikalu Flensburgā – ar akcentu uz higiēnu un pāru seksuālo veselību. Beātei veicās izcili, lai gan bija arī neapmierinātie – līdz 1992. gadam viņa piedzīvoja 2000 tiesas prāvu par to, ka neievēro tikumības principus. Tomēr tas neliedza atvērt erotikas muzeju Berlīnē, bet 80 gadu vecumā viņa sava uzņēmuma Beate Uhse AG akcijas sāka kotēt biržā. Finanšu tirgos šis fakts izraisīja milzīgu interesi, un īsā laikā uzņēmuma akciju vērtība pieaug 64 reizes.
Foto Pēteris Vīksna speciāli Forbes
Līdz ar Beātes pirmajiem veikaliem Vācijā industrija sāka attīstīties arī citur pasaulē. 60. gados šādi veikali tika legalizēti ASV, 70. Austrālija legalizēja pornožurnālus, un arī tur tika atvērti šādi specializēti veikali. Ap to laiku industrija uzplauka arī Eiropā un Kanādā. Taču daudzviet nozare tika stingri regulēta ar īpašām prasībām par veikalu izskatu un izvietojumu. Piemēram, Austrālijā erotisko preču veikali tolaik nedrīkstēja atrasties ielas līmenī – tiem bija jāatrodas pazemē vai augstāk par pirmo stāvu. ASV štatiem pašiem bija jānosaka, ko atļaut un kur drīkst atrasties šādas iestādes. Lielākoties tas bija ārpus centra vai noteiktās vietās. Arī Eiropā bija līdzīga prakse. Tā radās rajoni, ko mūsdienās pazīstam arī kā sarkano lukturu ielas.
Pasaules praksei diktējot noteikumus, arī Latvijā pirmie intīmpreču veikali bija tumši un izolēti. Pirmais tika nodibināts Kupidons – 1992. gadā. Tieši pēc gada parādījās saloni LABI. Pieprasījums bija jau tolaik – abu uzņēmumu gada pārskati liecina, ka 1996. gadā šie divi uzņēmumi kopā apgrozīja 300 tūkstošus eiro. Abi veikali savā starpā konkurēja. Piemēram, līdz pat 2001. gadam Kupidona apgrozījums pieauga par 20 % – 109 % gadā, bet, kad 2002. gadā konkurenti – LABI īpašnieki – atvēra interneta veikalu Tev.lv, Kupidons sāka nīkuļot, savukārt Tev.lv piedzīvoja izaugsmi.
Visas jomas tiecās uz internetu, un intīmpreču veikaliem tas šķita vēl loģiskāk, jo pircējiem šajā jomā ir svarīgs diskrētums. Tā domāja arī Ilze Švāne ar vīru, kuriem sākumā erotiskās preces bija tikai sadaļa Xnet veikalā. “Pirmo banānu kasti ar veļu un rotaļlietām pasūtījām, nevis uz Xnet noliktavu, bet uz mājām. Šķita – nu kā tagad darbinieki vērs vaļā to kasti, ko padomās... Kā liks mājaslapā un rakstīs preces aprakstu?” pirmos pārdzīvojumus atceras Ilze. Rezultātā prece tika saņemta mājās, viss izpakots, izpētīts un tikai tad nokļuva interneta veikalā. Sākotnēji tas pat nebija domāts kā bizness, bet drīzāk pasūtījumi sev, draugiem un kaimiņiem. Ilze atzīst, ka tolaik sanācis arī ceļot, un viņas potenciālo veikalu koncepts ir aizgūts no veikaliem Vācijā. Jau vēlāk viņa sāka pētīt šo industriju no veselības viedokļa un atklāja, ka, piemēram, vibratori radīti kā masāžas ierīces un tos izmanto arī kā pretsāpju līdzekli un līdzekli stresa mazināšanai. Šo filozofiju viņa ir pārņēmusi, veidojot savus veikalus. Tie tiek pozicionēti kā vieta laba garastāvokļa un veselības veicināšanai, nevis kā kaut kas tāds, par ko būtu jākautrējas.
lasiet arī
Pelnīt miljonus no Bezosa miljardiem
Foto Pēteris Vīksna speciāli Forbes
Pirmajos piecos gados bija liela pircēju interese – daudzi gribēja ne tikai kaut ko nopirkt, bet arī uzzināt, kā lietot, paskatīties klātienē. Xnet noliktavā tika ierīkota atsevišķa telpa un pat pielaikošanas kabīne. Tomēr tā turpināties vairs nevarēja, jo ar Xnet kopīga te bija maz, arī konkrētā sortimenta piedāvāšanas veids bija cits. Vajadzēja atsevišķu, principiāli citu veikalu, un tā 2009. gadā tika nodibināta gan jauna juridiskā persona Ixis, gan pats interneta veikals.
Konkurenti to izjuta uzreiz – gan Kupidona, gan LABI apgrozījums 2009. gadā samazinājās katram par 40 % un arī turpmāk vairs neauga. Tikmēr veikala SexyStyle apgrozījums pēc pirmā darbības gada pieauga par 91 %, pēc otrā – par 105 %. Ilze bija uz pareizā ceļa. Tomēr pircēju vēlēšanās visu apskatīt un pataustīt vedināja uz domām, ka ir jāatver reāls veikals. “Vienā dienā es pamodos un sapratu – man ir vajadzīgs veikals. Turklāt tirdzniecības centrā.”. Ar tirdzniecības centru gan toreiz neizdevās – pēc ilgstošām pārrunām daudzu mēnešu garumā ar Riga Plaza Mūkusalas ielā Ilze tika pie līguma, kuru izlasot bija skaidrs – pie jebkurām nedienām vainīgs būs nomnieks. Tādu līgumu viņa parakstīt nevarēja un pieņēma lēmumu par labu atsevišķam veikalam pilsētas centrā. Taču arī te neiztika bez grūtībām. Telpu īpašnieku uzklausīja prezentācijas, bija laipni un atsaucīgi līdz brīdim, kad uzzināja, ko tieši plānots tirgot viņu telpās. Daudzi atteica, tomēr 2011.gada 13.janvārī durvis vēra SexyStyle veikals Lāčplēša ielā, kurš bija izvietojies pat divos stāvos. Jau vēlāk – pērn– Ilzes mazie sapņi tomēr piepildījās – tirdzniecības centri Olimpija un Domina paši viņu uzrunāja, mudinot atvēršanu tajos šovrūmu. Šo pieredzi Ilze uzskata par izdevušos, īpaši gadījumā ar Olimpiju – blakus ir studentu kopmītnes, universitāte, bet pāri ielai – banka ar maksātspējīgiem darbiniekiem, kuri uz Olimpiju dodas pusdienās. Faktiski Ilze nolēmusi iet pretējā virzienā – kamēr kopumā tirdzniecība cenšas taupīt uz telpām un pāriet uz tikai uz internetu, SexyStyle dodas iekarot tradicionālo veikalu pasauli. Tirdzniecība internetā SexyStyle nodrošina 40 % apgrozījuma.
Foto Pēteris Vīksna speciāli Forbes
Galvenais know-how, kas ļauj SexyStyle izcelties citu vidū, ir princips atvērt cilvēkus. Ilze kā jau psiholoģe liek akcentu uz pirmo iespaidu. “Ienākot veikalā, jābūt domai – bauda būs!” viņa saka, piebilstot: “Kurš tad grib atteikties no baudas?”
Tagad SexyStyle atrodas Barona ielā un tajā viss ir pārdomāts līdz pēdējam sīkumam. Veikals ir divos stāvos. Pirmajā ir veļa un preces intīmajai veselībai, otrajā stāvā – erotiskas preces un, kā saka Ilze, masāžas ierīces. Papildus telpas ir arī trešajā stāvā, taču tās drīzāk būtu norakstāmas uz mārketinga aktivitātēm – diskrētas telpas, kurās notiek darbs ar kautrīgākajiem klientiem. Tur viņus uzcienā ar vīnu un nodemonstrē, kā darbojas daudzas ierīces, lai cilvēkiem nav jāstāv veikala vidū un tas jāapspriež ar pārdevēju. Šī telpa ir pieprasīta arī vecmeitu un vecpuišu ballītēm. Mārketingam kopumā SexyStyle tērē ap 15 % apgrozījuma gadā – gan dalībai izstādēs, gan reklāmai, tostarp industrijai neierastajai vides reklāmai.
Tagad Ilze dzīvo Nīderlandē, ceļo pa pasauli un plāno, kā īstenot savas nākamās ambīcijas – atvērt veikalus ārpus Latvijas. Viņa lūkojas Skandināvijas virzienā – tur esot līdzīga sabiedrība. Ar tādu drosmi viņai noteikti izdosies.
lasiet arī
Dzīve bez alkohola