Zaļais tērauds
Pēc tam, kad savā viesnīcas numuriņā nomira viņa biznesa partneris, ekonomists Deivids Stiklers attapās pie tērauda rūpnīcas stūres Arkanzasas laukos. Tagad viņš vada valstī labāko mazo uzņēmumu – augsti tehnoloģisku tērauda rūpnīcu.
Milzīgajos zilajos angāros, kas izvietoti kādreizējos sojas laukos 445 hektāru platībā pie Misisipi, savu kārtu uz sadedzināšanu krāsnī gaida 300 tonnu smagos metāllūžņu spaiņos sabērtas vecu automobiļu atliekas un ledusskapji. Spalgas sirēnas skaņas pārtrauc apdullinošu dārdoņu, un no kvēlojošiem kausiem šķīst žilbinoši dzeltenas dzirksteles.
Kontroles telpā vientuļš operators pie desmitiem LCD monitoru pārrauga procesu, skatoties uz grafikiem ar datiem no tūkstošiem sensoru, kas tos sūta no iekārtām 160 tūkstošu kvadrātmetru plašajā rūpnīcā. Vienā ekrānā ar optisko izmešu spektrometru reālā laikā tiek analizēts izkausētais tērauds, nosakot piejaukumu, piemēram, vara, daudzumu sakausējumā. Sarkans displejs informē, ka 20 metru attālumā esošās krāsns temperatūra sasniegusi vairāk nekā 1500 grādu pēc Celsija skalas.
Laipni lūgti Oskeolā (Arkanzasa, 6764 iedzīvotāji), kādreizējās leģendārā blūza ģitārista Alberta Kinga mājās un nākotnes tērauda rūpnīcas Big River Steel galvenajā birojā. Nelielajā rūpnīcā ik dienu saražo 4500 tonnu velmēta tērauda lokšņu – aptuveni 1,65 miljonus tonnu gadā. Rūpnīca darbu sāka tikai pirms 31 mēneša, pateicoties miljarda dolāru finansējumam no lēnīgā Koch Industries kapitāla, Arkanzasas skolotāju pensiju fonda, privāta uzņēmuma TPG Capital un centīga, mazpazīstama investīciju baņķiera Deivida Stiklera.
“Mēs sevi uzskatām par tehnoloģiju uzņēmumu, kas sakritības pēc ražo tēraudu,” saka Stiklers, ar dūri uzsitot pa galdu, lai pastiprinātu sacītā efektu. Kaut arī Big River ir pavisam neliels, salīdzinot ar Ziemeļkarolīnas Nucor, tomēr tas noteikti ir tehnoloģiski inovatīvākais un visstraujāk augošais tērauda ražošanas uzņēmums Ziemeļamerikā. Tajā ir tikai 513 darbinieku, bet naudas plūsma uz vienu darbinieku ir 557 tūkstoši dolāru. Salīdzinājumam – U.S. Steel ir 61 tūkstotis, nākamajam efektīvākajam mini ražotnes konkurentam Steel Dynamics – 253 tūkstoši dolāru uz vienu darbinieku. Big River nepieciešama tikai viena stunda, lai izgatavotu 35 tonnas smagu karsta tērauda loksnes rulli, bet integrētam ražotājam tas prasa vairākas dienas.
Big River darbinieki pagājušajā gadā nopelnīja vidēji 129 tūkstošus dolāru, ieskaitot prēmijas. Tas ir 3,5 reizes vairāk nekā vidējais mājsaimniecības ieņēmumu līmenis Arkanzasā. Turklāt uzņēmums ir iekrājis tik daudz naudas, lai 2020. gadā dubultotu ražošanas kapacitāti, sasniedzot 3,3 miljonus tonnu.
Tikmēr kontroles telpā iemirdzas kāds monitors, automātiski rekomendējot veikt izmaiņas darbības parametros. “Beigu beigās operatoriem nekas vairs nebūs jādara. Mašīnas pielāgojas,” saka 58 gadus vecais Stiklers, piebilstot, ka informācija no sensoriem tiek pārraidīta uz datu centru, kur mākslīgā intelekta sistēma, ko izstrādājuši Noodle.ai un Dell, veic aprēķinus ar prognozējošiem algoritmiem. Stiklers salīdzina savu rūpnīcu ar autonomu automobili. “Google un Apple ir tādas automašīnas – jo vairāk tās brauc, jo vairāk tās iemācās. Tieši tāpat arī rūpnīca – jo ilgāk tā strādā, jo vairāk iemācās.”
Stiklera pārtapšana no baņķiera par tērauda uzņēmuma vadītāju nebija plānota. Klīvlendā dzimušais bijušais grāmatvedis 15 gadus strādāja par investīciju baņķieri, galvenokārt nodarbojoties ar lielu tērauda uzņēmumu finansēšanu, ieskaitot 385 miljonu dolāru piesaisti Bain & Co., lai nodibinātu Steel Dynamics.
Deviņdesmito gadu vidū viņš satika savu topošo sievu Rebeku Lī – ķīnieti, enerģisku veselīga dzīvesveida konsultanti, kura izrādīja savam draugam nekustamos īpašumu Havaju salās. Lī palīdzēja viņam iegūt kontaktus Āzijā, un 1998. gadā, pateicoties viņai, tika piesaistīti 650 miljoni dolāru rūpnīcas būvēšanai Taizemē. Stiklers arī iesūdzēja tiesā Nucor vadītāju Džonu Korenti par to, ka 1999. gadā tas viņam patraucēja finansēt Birmingham Steel rekonstrukciju. 2003. gadā Korenti, Stiklers un Lī nodibināja Global Principal Partners – investīciju banku, kas koncentrējās uz tērauda nozari.
Nākamo desmit gadu laikā uzņēmums piesaistīja sešus miljardus dolāru neskaitāmiem projektiem – no ražošanas modernizācijas projekta pēc Tangshan Steel pasūtījuma Ķīnā līdz Misisipi ražotnes SeverCorr pārdošanai Krievijas tērauda gigantam 2008. gadā. Korenti bija atbildīgs par ražotņu operatīvo darbu, savukārt Stiklers un Lī organizēja darījumus, ceļojot pa pasauli, un uzturēja nekustamos īpašumus Ņujorkā, Losandželosā, Pekinā un Taizemē. Ap 2013. gadu Korenti un Stiklers nolēma, ka viņu nākamais projekts būs jauna, miniatūra, elektroniska un ārkārtīgi progresīva tērauda ražošanas rūpnīca ASV. “Mēs gatavojāmies tādai kā revolūcijai,” atceras Stiklers, atklājot, ka tolaik ASV ražotāji strauji zaudēja savu pasaules tirgus daļu.
Saņēmis atbalstu un finansējumu no Ākranzasas štata un vietējām pašvaldībām, Stiklers izvēlējās nelielu pilsētu Oskeolu mazāk nekā 100 kilometru uz ziemeļiem no Memfisas, lejup pa upi no milzīgiem metāllūžņu laukumiem tādā pilsētā kā Čikāga un tieši blakus Bērlingtonas ziemeļu dzelzceļa līnijām, šoseju I-40 un I-55 tuvumā. Entergy nodrošinās rūpnīcai zemākos iespējamos elektrības tarifus līdz pat 2026. gadam.
2015. gada augustā, 13 mēnešus pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas, Big River vadītājs Korenti miegā nomira. “Manos plānos nebija kļūt par Big River Steel vadītāju,” saka Stiklers. “Džons aizgāja otrdienā. Tās nedēļas piektdienā mēs jau pilnībā visu reorganizējām.”
Viena no Korenti stratēģijām, ar kuru lepojas Stiklers, bija Volstrītas uzņēmumiem līdzīgu bonusu piemērošana Big River darbiniekiem. Lielākā daļa rūpnīcas strādnieku saņem bonusu 150 % apmērā no algas, tādējādi tehniķis, kura pamata alga ir 18 dolāru stundā, varēja nopelnīt 45 dolārus. “Mums pat bija nedēļas, kad cilvēki pelnīja 180, 200 un pat 210 procentus,” atklāj Stiklers.
Vēl kāda lieta, kas atšķir Big River no konkurentiem, ir LEED (vides dizaina priekšzīmības enerģētikas jomā) sertifikāts. “Parasti to iegūst universitāšu un valdību ēkas,” skaidro Stiklers. “Daudzi domāja, ka esam jukuši, jo centāmies kvalificēties šim apbalvojumam.” Stikleram šķiet, ka tam būs izšķirīga nozīme, tiecoties nodibināt sadarbību, piemēram, ar Chrysler, Volkswagen vai Walmart. “Cilvēki nemaksās par mūsu tēraudu vairāk tikai tāpēc, ka ražojam LEED sertificētā ēkā, bet, ja viss pārējais – cena, pakalpojums, kvalitāte utt. – ir tāds pats kā konkurentiem, pasūtījumu iegūsim mēs.”
Pagājušajā gadā, pateicoties spēcīgajam impulsam no Trampa par 25 % tērauda tarifiem un bailēm par deficītu, cenas sasniedza augstāko punktu desmit gadu laikā, ļaujot Big River gūt 1,4 miljardu dolāru lielu peļņu. “Es neatbalstu tarifus,” uzsver Stiklers. “Tramps pašmāju tērauda nozarei ir devis iespēju sakārtoties, tomēr mums nav vajadzīgi tarifi, lai izdzīvotu un plauktu.”
Ja ir kaut kas tiešām svarīgs, kas būtu jānoskaidro par Big River nākotni, tad tas ir – vai uzņēmums spēs plaukt zem 1,5 miljardu dolāru lielā parādu sloga? Maijā Ārkanzasas Attīstības finansējuma pārvalde tērauda jaunuzņēmumam paplašināšanās finansēšanai aizdeva 487 miljonus dolāru 30 gadu termiņa municipālajās obligācijās. Pēc Moody’s datiem, obligācijas palielinās uzņēmuma saistību īpatsvaru līdz riskantajam līmenim 6,8 reizes, samazinot procentu seguma attiecību līdz viens vai mazāk.
Paaugstinoties globālajiem tērauda ražošanas apjomiem, tērauda lokšņu ražošanā ir izveidojusies pārprodukcija, kas 2019. lika cenām samazināties par 25 procentiem. Bet Stikleru, šķiet, tas nesatrauc. Viņš gatavojas nākamajam 500 miljonu dolāru aizdevumam/kapitāla piesaistei, kas ļaus Big River ražot specializētu tēraudu, kāds nepieciešams hibrīda un elektroautomašīnām. Kā labs darījumu organizētājs viņš zina, ka Big River, visticamāk, izdosies veiksmīgi, ar lielu peļņu, pārdot daudz ātrāk, nekā pienāks parāda atmaksas termiņš.
Tiek ziņots, ka pagājušajā vasarā Nucor piedāvāja par Big River trīs miljardus dolāru, tomēr Stiklers darījumu noraidīja. Pateicoties Stiklera sievas palīdzībai, Big River notiek arī ekskursijas uzņēmumu vadītājiem no visas pasaules. “Mēs neslēpjamies aiz patentiem un intelektuālā īpašuma tiesībām,” lielās Stiklers.
Ievērības cienīga apmeklētāju grupa bija pasaulē otrā lielākā tērauda ražotāja – Ķīnas valdībai piederošā Shanghai Bao Steel – menedžeru komanda, kā arī tā vadītājs. Šis uzņēmums saražo aptuveni 45 miljonus tonnu tērauda gadā. Starojošā Lī atklāj: “Viņi sacīja Deividam, ka viņš ir tērauda Stīvs Džobss.”