Vienreizējais iepakojums ir vakardiena
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Igaunijas zaļo tehnoloģiju kompānija Woola izmanto vilnu, lai aizvietotu burbuļplēvi. Jaunuzņēmuma lielākā ambīcija ir atbrīvoties no vienreizlietojama iepakojuma un kļūt par lielāko ilgtspējīga iepakojuma ražotāju Eiropā.
Aptuveni 90 % vilnas Igaunijā nav pielietojuma. Woola izmanto šo vilnu, kas citādi nonāktu atkritumos. Biznesa ideja šķiet pavisam loģiska – kāpēc neviens cits par to nav iedomājies? “Man bija tieši tāds pats jautājums,” saka Anna Līsa Palatu, Woola līdzdibinātāja. Iepriekš viņa vadīja apģērbu e- veikalu. Katra paciņa, ko uzņēmums izsūta pircējam, rada plastmasas atkritumus, un viņa aizdomājās par alternatīvām. Rēķinoties ar to, ka plastmasa sadalās ļoti ilgā laikā, Anna Līsa saprata, ka šī joma prasa pārmaiņas. “Saskaņā ar Apvienoto Nāciju klimata pārmaiņu pārskatu mums ir tikai deviņi gadi, lai salabotu klimatu un izvairītos no turpmākas temperatūras paaugstināšanās. Sabiedrībai nav iespējas gaidīt, kad kāds cits atrisinās šīs problēmas, tāpēc es nolēmu iesaistīties.”
Uzņēmums testēja dažādus risinājumus, tostarp dabai draudzīgus materiālus un vairākkārtēju iepakojuma izmantošanu. Izrādījās, ka lielākā problēma ir burbuļplēve – to ir grūti pārstrādāt. Citiem materiāliem, piemēram, papīra maisiņiem un kartonam, Baltijas valstīs jau ir diezgan laba pārstrādes sistēma, taču burbuļplēvei nebija mērogojamas un ilgtspējīgas alternatīvas.
Kādudien Anna Līsa izlasīja rakstu par aitu vilnu. Izrādās, 90 % no tās nav jēgpilna pielietojuma – vilna nonāk atkritumos. Tajā brīdī viņas galvā viss saslēdzās: vilna ir pūkaina – tieši tas, kas vajadzīgs, iepakojumam! Viņa sazinājās ar Igaunijas pastu Omniva un interesējās, vai uzņēmums ir izmēģinājis izmantot vilnu kā aizsargmateriālu. Nē, taču uzņēmums veica pasūtījumu.
“Piecpadsmit minūšu laikā, kopš man radās ideja par risinājumu, liels klients jau vēlējās to pirkt. Tieši tā sākās Woola,” atminas Anna Līsa. Viņai bija mēnesis laika, lai izpildītu pasūtījumu. Neko nezinot par vilnu, kopā ar līdzdibinātāju Jevgēņiju Širai viņi sazinājās ar šā raksta autori Katrīnu Kabunu, kura kļuva par trešo uzņēmuma dibinātāju. Kopīgiem spēkiem izdevās radīt prototipu un laikus izpildīt pirmo pasūtījumu.
Uzņēmums ir dibināts pavisam nesen, 2019. gada nogalē, bet tas jau iemantojis labu atpazīstamību. Woola ir uzvarējis Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas Climate-KIC konkursā Climathon Global Awards un TechChill jaunuzņēmumu konkursā. Saskaņā ar citu Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu – EIT Innoenergy – Woola ir 2020. gada labākais tīro tehnoloģiju jaunuzņēmums.
Pagājušā gada novembrī uzņēmums atvēra ražotni un jau decembrī sāka ražošanu. Komandai bija svarīgi izveidot ražotni ārpus galvaspilsētas, lai radītu darbavietas kādā attālākā apkaimē. Tika izvēlēta Igaunijas pilsēta Paldiski, kas no Tallinas atrodas stundas brauciena attālumā ar vilcienu. Ražošana notiek rūpnīcu kompleksā, kur 50 % elektrības ir no atjaunojamiem resursiem – vēja un saules enerģijas. “Tas mums bija nozīmīgs arguments,” uzsver Anna Līsa. Uzņēmums dara visu, lai būtu videi draudzīgs, kā arī maksā godīgas algas darbiniekiem, tostarp visiem nodrošina akciju opcijas.
Woola ir piesaistījis 450 tūkstošu eiro investīcijas, pārsvarā no vietējiem Igaunijas biznesa eņģeļiem. “Mums bija iespēja izvēlēties cilvēkus, ko iekļaut uzņēmumā kā investorus. Katrs cilvēks ir konkrēta iemesla dēļ. Mums sakrīt vērtības, investori izprot mūsu misiju. Woola nav kompānija, kas nodibināta tikai tādēļ, lai pelnītu naudu. Mēs nemērķējam vienkārši būt nākamais vienradzis un tad pārdot uzņēmumu. Mēs patiesi vēlamies atbrīvoties no vienreizlietojamās plastmasas iepakojuma,” uzsver Anna Līsa.
Viņa ir pārliecināta, ka nekam 2021. gadā nevajadzētu būt domātam lietošanai tikai vienu reizi. Uzņēmējas skatījumā mums ir jātiek vaļā no šāda veida domāšanas.
Anna Līsa ir ar mieru, ka cilvēki izmet Woola iepakojumu; tas dabā ātri sadalās. Drīz uzņēmums īstenos pilotprojektu Igaunijā – cilvēkiem būs iespēja iepakojumu atdot atpakaļ. No tā taps jauns iepakojums, jo vilnu ir viegli pārstrādāt.
Uzņēmēja ir pārliecināta, ka vilna ir augsto tehnoloģiju materiāls. Pirmkārt, tā spēj absorbēt mitrumu. Otrkārt, augstā temperatūrā vilna vidi ap to uztur vēsu, bet zemā – siltu. Turklāt tā ir ļoti elastīga un kompostējama – tieši tas, kas vajadzīgs iepakojumam un pārvadājumiem.
Woola pērk vilnu tieši no lauksaimniekiem, kas ir ieinteresēti sadarboties, jo viņiem tāpat nav, ko ar to iesākt – vilna tikai aizņem vietu noliktavā. Šajā nozarē pastāv arī ētikas problēmas. Ir uzpircēji, kuri piedāvā tik zemu cenu, ka Anna Līsa to sauc par joku. Šī nauda pat nenosedzot aitu cirpšanas izmaksas. Uzpircēji izmanto argumentu, ka viņi lauksaimniekiem izdara pakalpojumu. “Woola maksā godīgu cenu, tāpēc viņi ir priecīgi strādāt ar mums,” saka uzņēmēja.
Woola ražo masu produktu, ko pārdod lielos apjomos. Šī iemesla dēļ uzņēmumam ir svarīga cena, bet Anna Līsa uzsver, ka tas nevar būt iemesls samazināt lauksaimniekiem piedāvāto cenu.
Viens Woola produkts tirgū jau ir – vilnas aploksne četros izmēros. Iekšējais slānis ir mīksts un pūkains, bet no ārpuses tā izskatās kā parasta papīra aploksne, uz kuras tirgotājs var uzdrukāt arī savu logo.
Pirmais Woola klients ir lielākais universālveikals Igaunijā kaubamaja.ee. Anna Līsa uzsver, ka šāda veida partneris paver plašas iespējas, un viņa ir priecīga sadarboties.
Pašreizējā ražošanas jauda ir 40 tūkstoši aplokšņu mēnesī. “Tas ir tiešām maz pat Igaunijā, jo īpaši Covid-19 laikos. Ir dažādi dati, kas ilustrē, ka 2020. gadā e-komercija piedzīvoja sprādzienu. Pieprasījums pēc mūsu produkta ir ļoti liels. Mēs nespējam saražot tik daudz, cik vēlētos un varētu pārdot,” viņa atzīst. Tāpēc uzņēmums automatizē ražošanas procesu. Augustā iecerēts ieviest automatizētu ražošanas līniju, kas spēs saražot 200 tūkstošus aplokšņu mēnesī, vēlāk plānots šo apjomu dubultot. “Šis mums ir svarīgs jautājums. Mēs ticam gudrākai, nevis smagākai strādāšanai,” piebilst uzņēmēja.
Patlaban Woola produkcija maksā kā premium produkts. Atkarībā no izmēra vilnas aploksnes maksā no 30 līdz 90 centiem. Anna Līsa redz iespēju samazināt cenu, bet viņa pat nevēlas, lai produkts maksātu tikpat lēti kā plastmasas iepakojums. Viņas skatījumā šis produkts ir daudz labāks.
Woola sevi pozicionē kā zaļo vai tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumu. “Mēs pavisam noteikti esam jaunuzņēmums un fokusējamies uz strauju izaugsmi. Woola nav nišas produkts. Mēs nevaram strādāt tikai ar luksusa zīmoliem, jo tad mēs neizglābsim pasauli no plastmasas iepakojuma. Vienīgais veids, kā sasniegt mūsu misiju, ir nodrošināt, ka produkts ir pieejams lielam daudzumam internetveikalu. Mums jāaug patiesi strauji, ja vēlamies sasniegt mūsu misiju,” saka Anna Līsa.
Uzņēmējas kurpēs Anna Līsa ir jau desmit gadu. Viņa ir strādājusi ar programmatūras un platformu risinājumiem, tāpat ir pieredze pasākumu nozarē. Dažas idejas ir palikušas tikai ieceru līmenī, jo nebija maksājošu klientu vai produkts tirgū nebija vajadzīgs, bet citas, piemēram, internetveikals, bija veiksmīgas. Vairums ideju tā vai citādi ir bijušas saistītas ar sociālu ietekmi vai vidi. “Kad es kaut ko daru, es daru to tikai tad, ja tam ir misija. Sākt biznesu nav viegli, turklāt ražošana ir vēl sarežģītāka. Taču es priecājos, ka mēs attīstām Woola. Perfekts iepakojums neeksistē, taču mēs strādājam pie tā, lai tas būtu labākais tirgū pieejamais,” viņa saka.
Pagaidām Woola ražo aploksnes. Ir milzum daudz produktu un ideju, ko uzņēmums vēlētos realizēt, taču pagaidām ir svarīgi fokusēties uz vienu lietu, darīt to pareizi un tikai tad ķerties pie nākamās. Aploksnes ir gana tuvu tam, lai tās varētu saukt par pabeigtu produktu, tāpēc gada otrajā pusē iecerēts laist klajā nākamo produktu. Tā būs vilnas burbuļplēve, kas ir tiešs aizstājējs tradicionālajai plastmasas burbuļplēvei. Materiāls būs ruļļos, un tajā varēs iepakot lielākus objektus – tādus, kas aploksnēs neietilpst.