Tropi bioreaktorā
Inženieru izglītība, aizrautība un apņēmība ļauj ne tikai lolot, bet arī īstenot vērienīgas idejas. To apliecina pašmāju jaunuzņēmums SpirulinaNord, kas ziemeļvalstu tirgū ienesīs tropu mikroaļģi, vārdā spirulīna. To izdarīt ļaus pašu projektēti un būvēti bioreaktori.
Dekrēts – laiks, kad būt kopā ar bērnu, lasīt un pārkvalificēties, saka SpirulinaNord biznesa attīstības vadītāja Agnese Stunda-Zujeva. Savā akadēmiskajā karjerā viņa nodarbojās ar implantmateriālu izstrādi, arī disertāciju rakstīja par šo tematu. Taču implantmateriālu izstrāde ir ļoti garš un lēns process. Vēlme pievērsties ātrākam pētniecības lauciņam aizvedusi viņu pie biotehnoloģes Kristīnes Veģeres. Līdz tam abas zinātnieces jau kādu laiku bija strādājuša Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), taču pie dažādiem projektiem.
Viss sākās 2017. gada vasarā, kad Agnese atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Kristīnes interese par mikroaļģēm aizveda zinātnieces līdz tobrīd vēl neskaidram plānam – mikroaļģe spirulīna ir virziens, kurā iet. Vārds pa vārdam, un arī Agnesei bija āķis lūpā.
Iepazīstoties ar akadēmiskajiem pētījumiem, Agnese bija pārsteigta par visām labajām īpašībām, kas piemīt spirulīnai. Superaļģe tiek rekomendēta gan cilvēkiem, kas cieš no dzelzs deficīta – anēmijas, gan tiem, kuriem holesterīna līmenis par augstu. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl. “Spirulīna izglābs pasauli,” smejas Agnese. Kristīne uzsver, ka spirulīna ir unikāls organisms, kas satur vairākus simtus aktīvo vielu. “Neviens cits augu valsts produkts nestāv tai blakus.”
Atklājusi spirulīnas vērtīgās īpašības, Agnese saprata, ka te ir tirgus un ir iespējas. Zinātnieces pieteicās biznesa pirmsinkubatorā RTU IdeaLAB. Pusgada laikā, ko komanda pavadīja pirmsinkubatorā, ideja par spirulīnas ražošanu bija izkristalizējusies. Tālāk ceļš veda uz EIT Climate-KIC akseleratoru. Līdz ar iestāšanos akseleratorā tika nodibināta SIA SpirulinaNord. Tieši EIT Climate-KIC spirulīnas ražotāji saņēma savus pirmos 15 000 eiro. Par šo naudu varēja uzbūvēt bioreaktoru, kurā audzēt spirulīnu.
Kopumā dažādu grantu veidā jaunuzņēmums piesaistījis 39 000 eiro. Tas arī ļāvis uzaicināt trešo komandas biedru – uzņēmuma vadītāju Kasparu Veģeri. Agnese uzsver – SpirulinaNord bija nepieciešams cilvēks no biznesa vides.
Tā kā Latvijas apstākļos spirulīna neaug, tās sēkla pasūtīta no aļģu bankas. Pirmais mēģinājums gan bija neveiksmīgs – aļģe ceļā sasala un gāja bojā. “Viltība ir to pasūtīt brīdī, kad ir pareizie laikapstākļi,” tagad pasmejas Agnese.
Patlaban spirulīna tiek audzēta trīs bioreaktoros, kuros ir nodrošināta mikroaļģu augšanai nepieciešamā temperatūra, apgaismojums un barības vielas. Pirmā spirulīnas partija – tā izaudzēta bioreaktorā, kas atrodas RTU kabinetā – tirdzniecībā nonāca pagājušā gada izskaņā. Svarīgi, ka spirulīna tiek pārdota tikai svaigā veidā – sasaldēta. Līdz šim Latvijā tā bija nopērkama tikai pulvera formā.
Tieši spirulīnas tirgošana svaigā veidā ir jaunuzņēmuma know how. Kaltētai spirulīnai, to ēdot, ir izteikta smarža un garša, kas dažiem nepavisam nepatīk, bet svaigai mikroaļģei vispār nav ne garšas, ne smaržas. Piemēram, sajaucot saldētu spirulīnu ar ūdeni, tas kļūs spilgti zaļš, taču ne garša, ne smarža nebūs jūtama.
Eiropā spirulīnu audzē Francijā, Spānijā, Bulgārijā un Portugālē. Tie visi ir mazie ražotāji, un arī viņi spirulīnu parasti izkaltē, jo tā vienkārši ir vieglāk uzglabāt. Lielākie spirulīnas ražotāji ir ASV, Indijā un Ķīnā. Gan lielie, gan mazie ražotāji spirulīnu audzē dīķos vai dīķos ar siltumnīcu, tāpēc var teikt, ka latviešu metode – spirulīnas audzēšanas bioreaktorā – ir unikāla.
Dīķos spirulīna aug līdz sešiem mēnešiem gadā, savukārt dīķos ar siltumnīcām – līdz deviņiem mēnešiem gadā. Reaktorā tā aug visus 12 mēnešus, līdz ar to pašmāju uzņēmumam nav problēmu ar sezonalitāti – sezonālo darbaspēku un sezonālajiem ienākumiem.
Pagaidām SpirulinaNord savu produkciju pārdod privātpersonām. Saldētā spirulīna ir nopērkama vienā veikalā Rīgā, kā arī iegādājama tieši no uzņēmuma. Kādā kafejnīcā Rīgā spirulīnu pievieno smūtijiem. Lai gan tirdzniecība sākta tikai pērn decembra vidū, uzņēmumam jau ir savi pastāvīgie klienti, bet rindā stāv citi interesenti, kuri vēl tikai gaida, kad varēs tikt pie spirulīnas svaigā formā.
Taču uzņēmuma mērķis nav pārdot superaļģi privātpersonām, bet gan pārtikas ražotājiem. Tie ar spirulīnu varētu uzlabot savu produkciju, piemēram, pievienojot to svaigām kūkām vai piena produktiem, tādējādi paaugstinot pamatprodukta uzturvērtībt. “Mēs esam inženieri, mūsu mērķis ir attīstīt šo inženiertehnisko daļu, nevis izdomāt receptes un strādāt pie produktu klāsta,” saka Agnese. Kristīne gan pieļauj, ka, iespējams, saglabāsies arī privātpersonu atzars.
Vienā bioreaktorā nedēļā izaug aptuveni viens kilograms spirulīnas, un ar to ir par maz, lai jau steigtos pie pārtikas ražotājiem. Kristīne stāsta, ka vēl tiek attīstītas laboratorijas tehnoloģijas un kultivēšanas process. Viņa cer, ka uz šīs bāzes jau vasaras beigās uzņēmums savas produkcijas ražošanu varēs palielināt desmitiem reižu. SpirulinaNord jau meklē jaunas ražotnes telpas, kur būvēt lielos bioreaktorus. To ietilpība būtu viens kubs.
Paralēli darbiem pie ražotnes attīstības Agnese strādā arī projektā Post-Doc – pie pētījuma, kura mērķis ir noskaidrot, kā ar mazāk gaismai iztērētiem vatiem iegūt kvalitatīvāku spirulīnas biomasu.
Jaunuzņēmums SpirulinaNord noteikti nepaliks tikai Latvijas tirgū – ar unikālo zaļo svaigo masu tas cer iepazīstināt arī ziemeļvalstis. Galu galā pieprasījums pēc spirulīnas pasaulē ik gadu aug par desmit procentiem, norāda Agnese.
