Šedevru mednieks
Kā Microsoft līdzdibinājs Pols Alens izveidoja mākslas darbu kolekciju, kas pārdota par 1,5 miljardiem dolāru.
Vairāk nekā 150 šedevru, tostarp Botičelli, Sezana, Serā, Monē un Hoknija darbi, kas reiz piederēja Microsoft līdzdibinātājam Polam Alenam, liecina, ka miljardieris bijis tiešām aizrautīgs kolekcionārs. Pagājušā gada novembrī viņa kolekcijas darbi tika pārdoti Christie’s izsolē kopumā par 1,5 miljardiem dolāru, kļūstot par visdārgāko mākslas kolekciju vēsturē. Forbes ASV neilgi pirms izsoles ielūkojās kolekcijas tapšanas aizkulisēs.
2018. gada maijā Christie’s izsolē potenciālajiem pircējiem tika piedāvāts meksikāņu mākslinieka Djego Riveras darbs Sāncenši, kas radīts 1931. gadā pēc Abijas Rokfelleres pasūtījuma. Viņa gleznu uzdāvināja savam dēlam Deividam un viņa jaunajai sievai Pegijai kāzu dienā 1941. gadā. Tas bija tikai viens un ne tas lielākais darbs toreizējā izsolē, kurā kopumā izdevās iegūt 835 miljonus dolāru.
Pagāja tikai dažas minūtes, un šī glezna tika pārdota par gandrīz 9,8 miljoniem dolāru. Tobrīd tas bija izsoļu rekords latīņamerikāņu māksliniekiem (vēlāk Riveru apsteidza paša sieva Frīda Kālo, kad 2021. gadā viņas glezna tika pārdota par 35 miljoniem dolāru). Tomēr 2018. gada izsolē pircēja vārds palika noslēpumā tīts – viņš savu likmi izdarīja pa telefonu.
Pēc četriem gadiem glezna Sāncenši atkal tika izlikta Christie’s izsolē kopā ar 150 citiem retiem mākslas darbiem. Šī prātam neaptveramā izsole atklāja pasaulei vienu no lielākajiem privātajiem mākslas kolekcionāriem – Microsoft līdzdibinātāju Polu Alenu (miris 2018. gada oktobrī), kurš arī bija tas noslēpumainais gleznas pircējs.
Izsole, kurai tika dots nosaukums Vizionārs: Pola Alena kolekcija, aptvēra 26 uzņēmēja dzīves gadus, kuru laikā viņš kolekcionēja mākslu, un 500 gadus pasaules mākslas vēstures – no Botičelli līdz mūsdienu māksliniekam Makarturam Binionam. Pēc iepriekšējām prognozēm, izsolei bija garantēti jāienes Christie’s vismaz miljards dolāru, pārspējot pagājušā gada maijā sasniegto rekordu, kad par visdārgāko mākslas kolekciju kļuva Maklova kolekcija – 922 miljoni dolāru.
Iespaidīgā mākslas darbu kolekcija bija tikai maza daļa no Alena atstātā 20,3 miljardus dolāru vērtā mantojuma. Piecus mēnešus pēc tam, kad bija iegādājies Riveras gleznu, Pols Alens 65 gadu vecumā nomira no nehodžkina limfomas komplikācijām. Bez mākslas kolekcijas viņam piederēja arī sporta komandas Sietlas Seahawks un Portlendas Trail Blazers, superjahta par 278 miljoniem dolāru un vintāžas lidaparātu kolekcija.
Pēc Alena nāves viņa māsa Džodija pakāpeniski izpārdod atlikušo mantu, kā arī pārvalda uzņēmēja ģimenes fondu. Ienākumus no rekordizsoles bija paredzēts ziedot vārdā nenosauktām labdarības organizācijām. “Šī izsole būs grandioza visās izpausmēs,” novembrī paziņoja Christie’s viceprezidents 20.–21. gadsimta mākslas jomā un izsoles kurators Makss Kārters. “Tā būs vēsturiska gan skaitļu, gan labdarības mēroga, gan arī piedāvāto mākslas darbu augstā līmeņa ziņā.”
Alena kolekcijai tik tiešām bija lemts pārspēt visus rekordus. Tā bija pasaulslavenu mākslinieku darbu plejāde, kurā bija ne tikai Botičelli un Biniona darbi, bet arī viena Monē glezna, viena Lihtenšteina glezna, divas van Goga gleznas, četras Kaldēra, piecas Pikaso, sešas Džaspera Džonsa un viena Serā glezna, kas pēdējo reizi tika izsolīta pirms 52 gadiem. “Tas, ko panāca Alens – šis kolekcijas plašums un skaistums, ko viņam izdevās izveidot 26 gadu laikā –, ir sasniegums, kuram līdzvērtīgu es neesmu redzējis,” atzina Kārters.
Rekordu krātuvē var pievienot arī to, ka Alena kolekcijā bija trīs darbi, kuru vērtība pārsniedza 100 miljonus dolāru. Bija paredzams, ka par visdārgāko loti izsolē kļūst Sezana Svētā Viktuāra kalns, kuru uzņēmējs iegādājās 2001. gadā par 38,5 miljoniem dolāru. Šoreiz glezna tika novērtēta par 120 miljoniem dolāru, taču pārdota par 137 miljoniem.
“Svētā Viktuāra kalns bija viens no Sezana iecienītākajiem motīviem, taču pabeigtu gleznu ar šo motīvu nav daudz,” izsoles priekšvakarā par šo darbu teica Christie’s impresionistu un mūsdienu mākslas eksperte Margo Morela. “Tas ir liels retums. Pabeigtu darbu ir apmēram 37, un 32 no tiem var aplūkot dažādu valstu muzejos.”
Van Goga Ciprešu dārzs – vēl viena lote, kurai, pēc ekspertu domām, bija jāpārsniedz 100 miljonu dolāru robeža (tā tika pārdota par 117 miljoniem). Pēdējo reizi šī glezna izsolē tika pārdota 1935. gadā par 15 000 dolāru (mūsdienu naudā – 300 tūkstoši dolāru).
Trešā lote, par kuru kolekcionāri nebeidza vien runāt, bija Žorža Serā Modeles (mazā versija), kas 1970. gadā izsolē tika pārdota par miljonu dolāru (7,6 miljoni mūsdienu naudā). 1997. gadā Alens izpirka šo gleznu no kādas privātas kolekcijas par nezināmu summu, un, pēc Kārtera vārdiem, tā bijusi viņa mīļākā glezna. “Tā ir ļoti nozīmīga 19. gadsimta glezna, kuru Christie’s bija iespēja pārdot,” skaidroja Kārters. Darbs ir tikai 49 centimetrus plats – melnraksts lielajai, 2,4 metrus platajai gleznai, kas apskatāma Bārnsa fondā Filadelfijā. Bet tur jau ir tā būtība. “Šeit spilgti izceļas tehnika,” uzsvēra Kārters. “Droši vien tas ir izcilākais, pilnvērtīgākais puantilisma piemērs, un punkts.” Savukārt Morela paskaidroja: “Pols Alens izvēlējās labāko no labākā. Viņš meklēja īstus šedevrus.”
Kolekcionēt ikoniskos darbus Alens sāka deviņdesmito gadu sākumā – gandrīz desmit gadus pēc tam, kad aizgāja no Microsoft. Pirms dažiem gadiem viņš bija apmeklējis Teita galeriju Londonā, un tas pilnībā izmainīja viņa mākslas uztveri. “Bērnībā viņam uz sienām bija plakāti ar dažādām gleznām,” pastāstīja Debora Ganna, kura no 2006. līdz 2016. gadam bija Pola Alena mākslas priekšmetu investīciju kompānijas Vulcan direktora palīdze. “Man šķiet, ka Teita galerijā viņam ienāca prātā doma – man arī var piederēt brīnišķīgi darbi!”
Laika gaitā Alens sāka tērēt būtisku savas bagātības daļu saviem nodibinājumiem, kas saistīti ar mākslas pasauli, piemēram, izveidoja popkultūras muzeju Sietlā, nodibināja Sietlas mākslas gadatirgu. Un bez lieka trokšņa vāca savu privāto kolekciju – dziļi privātu un, kā tagad redzam, ļoti daudzveidīgu. “Pols vienmēr visu darīja pa savam, tāpēc neatbilda standarta kolekcionāra statusam,” e-pasta vēstulē rakstīja Mireija Ljūina, Vulcan mākslas darbu kolekciju direktore kopš 2016. gada. “Jaunus darbus viņš iegādājās, balstoties tikai savos priekšstatos par skaisto, savos hobijos, interesēs, un īpašu uzmanību pievērsa darbiem, pēc kuriem varēja spriest par konkrētā mākslinieka mantojumu kopumā.”
2012. gadā Pols Alens izdevumam Newsweek skaidroja: “Manu interešu plašums dažreiz pārsteidz mani pašu. Agrāk man bieži teica – bet, Pol, tev taču patīk gan Lihtenšteins, gan Monē! Lai gan es pats neko dīvainu tajā nesaskatu.”
Tomēr viņa kolekcijā ir saskatāmi arī kopīgi motīvi. Alenam ļoti patika ainavas – Microsoft līdzdibinātājam tas bija kā savdabīgs logs uz mākslinieka dvēseli. Īpaši augstu viņš vērtēja darbus ar Venēcijas ainavām. Izsolē tādu bija astoņi, visdārgākais – Manē glezna, kas bija novērtēta par 65 miljoniem dolāru.
“Visi kolekcijas eksponāti ir savstarpēji cieši saistīti, un tā ir tik ļoti daudzpusīga, ka kļūst skaidrs, kāds ģēnijs patiesībā bija Alens,” sacīja Christie’s viceprezidente 20.–21. gadsimta mākslas jomā Džoanna Flauma, kura arī bija izsoles kuratore. “Viņš vienmēr tiecās pretī nākotnei, un viņu piesaistīja mākslinieki, kuri pasauli redzēja citādi.”
Īpaši tuvi uzņēmējam bija Džonss un Serā viņu dekonstruētā stila dēļ, kaut kādā mērā Alenam atgādināja programmēšanu. “Mani piesaista tādas lietas kā puantilisms un Džaspera Džonsa darbi ar cipariem, jo tie ļauj sadalīt vienu veselu atsevišķās komponentēs. Tas ir līdzīgi kā baiti vai cipari, tikai valoda ir cita,” 2016. gadā saistībā ar izstādi Ieraudzīt dabu intervijā teica pats Alens.
Savukārt Alena apbrīna par Džordžiju O’Kīfu – izsolē bija izliktas četras viņas gleznas – vispār iziet ārpus gleznu rāmjiem. 2000. gadā Alens nopirka vienu no mākslinieces mājām – astoņus hektārus plašu īpašumu Santafē, kas tagad izlikts pārdošanā par 17,5 miljoniem dolāru. “Viņš ļoti mīlēja šo vietu,” saka Ganna. “O’Kīfas darbi viņu ļoti iedvesmoja, un es domāju, ka visvairāk viņu aizkustināja pašas mājas skaistuma apvienojums ar mākslinieces oreolu.”
Kā kolekcionārs Alens bija ārkārtīgi mērķtiecīgs, bet disciplinēts – 2016. gadā pēc 14 minūšu ilgas vairāksolīšanas viņš pārspēja konkurentu, par 81,4 miljoniem dolāru iegādājoties Monē Siena kaudzes. “Savākt šo gandrīz enciklopēdisko šedevru kolekciju – tas ir milzīgs sasniegums,” apgalvoja Kārters izsoles priekšvakarā. “Tam ir vajadzīga gan zinātkāre, gan disciplinētība, gan arī izlēmība. Un Pols bija ārkārtīgi izlēmīgs cilvēks.”
“Domāju, pats brīnišķīgākais viņa kolekcionāra statusā bija tas, cik ātri viņš sāka pirkt tikai izcilākos tirgū atrodamo mākslas darbus. Un kļūdījās viņš ļoti reti,” turpina Kārters. Līdz ar to darbus no savas kolekcijas Alens pārdeva ārkārtīgi reti un izvēlējās dzīvot to vidū. Ja tam pieskaita viņa ieradumu iegādāties gleznas klusi, bez liekas uzmanības piesaistīšanas – Alens bieži tās pārpirka no privātiem kolekcionāriem vai arī, kā Riveras gadījumā, liekot likmes telefoniski –, paša kolekcionāra portrets iznāk diezgan noslēpumains. Bet tas nebija viņa mērķis.
“No kolekcionēšanas procesa viņš guva milzīgu baudu,” skaidroja Ganna. “Viņam patika redzēt mākslas darbu, atklāt to sev un pēc tam dzīvot ar šo darbu, uzzināt par to kaut ko jaunu. Viņa dzīvē bija daudz interešu, bet viena mani ir sajūsminājusi vienmēr – cik ļoti viņš priecājās par savu mākslas kolekciju un cik ļoti vēlējās ar to padalīties ar citiem.”
Un tas vēl nav viss. Nesen interneta izsoļu nama Artnet pētījumā atklāts, ka pārdošanai nav izliktas daudzas citas Alena kolekcijas lotes, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 500 miljoniem dolāru. Gan Kārters, gan Ganna apstiprināja, ka par miljardu dolāru tiks pārdota tikai daļa Pola Alena kolekcijas. “Šie ir tikai spilgtākie darbi,” viņi precizēja.
