Roboti cilvēkus neaizvietos
Dažādas tehnoloģijas turpina attīstīties un arvien vairāk iesakņojas mūsu ikdienā. Mākslīgais intelekts var palīdzēt tikt galā ar mehāniskiem rutīnas uzdevumiem, taču cilvēku radošumu darba tirgū tas neaizstās.
Lielāks uzsvars uz eksaktajām zinātnēm, to apgūšanu palīdzētu risināt jautājumu ar darbinieku trūkumu informācijas tehnoloģiju jomā, uzskata uzņēmuma “Tilde” valdes loceklis un līdzīpašnieks Uldis Dzenis. Viņš atzīst, ka IT speciālistu trūkst un cīņa notiek par visiem vērtīgajiem kadriem. “Šī situācija nav nobriedusi šodien – tas veidojies ilgstoši. Problēma ir tajā, ka izglītības sistēma nebija pakārtota eksaktajām zinātnēm. Nav pietiekams studējošo skaits šajā jomā, studijas nav vieglas, daudzi tās nepabeidz. Rezultātā mēs nonākam pie tā, ka speciālistu, kuri beiguši augstskolu un apguvuši eksaktās zinātnes, nav pietiekami daudz.”
Bet darba IT nozarē netrūkst – programmētāji ir vajadzīgi gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem, gan kompānijām, kas specializējas tieši šajā nozarē, gan arī no citām jomām. Salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, “Tildes” pārstāvji secina, ka no darbinieku piesaistes viedokļa tā ir ļoti līdzīga. Turklāt IT nozarē konkurence par darbiniekiem nekoncentrējas vienā valstī – tā ir pārrobežu. Darbaspēka trūkuma problēma ir jārisina, un viens no veidiem – piesaistīt speciālistu no citām valstīm Arī “Tildē” strādā vairāki ārzemnieki.
Desmit zinātņu doktori
Kā šādos apstākļos būt konkurētspējīgiem un piesaistīt labākos? Piedāvāt cilvēkiem interesantu, jēgpilnu darbu, izaugsmes iespējas, pētniecības projektus. “Mūsdienu jaunieši vairs nedzenas tikai pēc atalgojuma. Viņiem ir svarīgi pilnveidoties, apliecināties, svarīgi, lai viņiem patiktu, lai būtu “draivs”,” novērojis “Tildes” līdzīpašnieks.
Protams, arī atalgojumam jābūt atbilstošam, darbinieki finansiāli jāmotivē, bet tas vairs nav būtiskākais kritērijs, pēc kura cilvēki izvēlas darbu. “Tilde”, specializējoties pietiekami šaurā jomā, spēj piedāvāt tieši to, kas cilvēkus interesē. Darbiniekiem jānodrošina iespēja izglītoties, kā arī laba vide un kolektīvs, turklāt uzņēmuma vērtību sistēmai jāsakrīt ar konkrētā cilvēka vērtību sistēmu, skaidro Uldis Dzenis.
Līdzīgās domās ir arī “Tildes” mašīntulkošanas biznesa risinājumu grupas vadītājs Artūrs Vasiļevskis – motivācija nav tikai atalgojums, bet arī tas, ka cilvēks veic jēgpilnu darbu, piedāvā risinājumu, no kura iegūs arī sabiedrība.
Lai būtu plašākas iespējas attīstīties, “Tildei” ir sadarbības un pētniecības projekti, kas tiek īstenoti kopā ar dažādu valstu augstskolām. Pašlaik “Tildē” strādā desmit zinātņu doktori, kurus uzņēmums “nav ievilinājis pie sevis no malas, bet gan izaudzinājis sadarbībā ar Eiropas universitātēm”, palepojas Artūrs Vasiļevskis.
Lai arī IT nozare ir diezgan plaša un dažkārt tajā var iztikt bez augstākās izglītības, tomēr “Tildes” darba specifika prasa atbilstošu izglītību. Ir ļoti būtiski, lai cilvēks būtu izgājis šo posmu, iegūstot akadēmiskas zināšanas, kas sastrukturē domāšanu. Tas palīdz efektīvāk veikt uzdevumus, savu nostāju argumentē uzņēmuma pārstāvji. IT risinājumi ir kļuvuši kompleksi, un ir nepieciešams fundaments, ko ieliek mācību iestāde, – kā darboties, lai šie risinājumi būtu ilgtermiņa, pielāgojami mainīgajai biznesa videi. Tam jābūt domāšanas pamatā, un tad jau katrs uzņēmums atbilstoši savai jomai var veikt korekcijas šādu risinājumu niansēs, skaidro Artūrs Vasiļevskis.
Turklāt pašlaik attīstība notiek virzienā, kas prasa ne tikai būt labam IT speciālistam, bet apgūt arī citas zināšanas, būt starpdisciplināram. “Cilvēki, kuri to spēj, ļoti spēcīgi atraujas no vidējā līmeņa. Tomēr šādu speciālistu ir maz, un mums jādod iespēja arī citiem pacelties no vidējā līdz augstākajam līmenim,” ir pārliecināts Uldis Dzenis.
No kučiera par automašīnas vadītāju
“Tilde” strādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem, piedāvājot iespējas noteiktus procesus veikt efektīvāk. Tomēr nevajadzētu bažīties, ka cilvēkiem nākotnē trūks darba, – mākslīgais intelekts var atvieglot rutīnas procesus, nevis veikt radošus uzdevumus, saka “Tildes” līdzdibinātājs. Tas gan nenozīmē, ka var atslābt un aizmirst par prasmju un zināšanu pilnveidošanu. Uldis Dzenis uzsver – ja kučieris nolemj, ka viņam nav jāapgūst jaunas prasmes, ar laiku viņš pajūgā varēs vizināt tikai tūristus. Ja cilvēks domā par nākotni, viņam no kučiera jākļūst par automašīnas vadītāju. Tehnoloģiju attīstības dēļ darba mazāk nekļūst, bet tas būs intelektuālāks, radošāks.
Artūrs Vasiļevskis kā piemēru min pieredzi ar “Tildes” nodrošināto mašīntulkošanu Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. “Tilde” ir izstrādājusi mašīntulkošanas rīku vairākām prezidentūrām, bet Somija bijusi aktīvākā mākslīgā intelekta izmantošanā. Sākumā tulki bijuši skeptiski, domājot, ka mākslīgais intelekts pārņems tulkošanas procesu un viņiem vairs nebūs darba. Tomēr ļoti īsā laikā viņi sapratuši pievienoto vērtību, ko var sniegt mākslīgais intelekts, proti, tas nodrošina augstas kvalitātes tulkošanu. Līdz ar to tulki vairs neveica monotono darbu un varēja strādāt pie tā, lai padarītu teksta domu saprotamāku. Tātad mākslīgais intelekts atvieglos rutīnas darbu, bet cilvēka vērtība būs intelektā.
Pareizā niša
Iepriekšējais gads “Tildei” bija ļoti veiksmīgs – saņemti daudzi apbalvojumi, pieaudzis apgrozījums. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums Latvijā bija seši miljoni eiro, pērn – ap septiņiem miljoniem. Ļoti labs apgrozījuma pieaugums vērojams arī Lietuvā. Uzņēmuma panākumus un izaugsmi Uldis Dzenis saista ar to, ka “Tilde” trāpījusi īstajā tēmā. Kompānija jau sen strādā ar mākslīgā intelekta sistēmām, bet tagad šis jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls. “Šajā jomā esam ļoti spēcīgi, jo mums ir ļoti laba zinātniska bāze, esam tam veltījuši daudz enerģijas,” viņš uzsver, labos rezultātus saistot gan ar ieguldītajiem pūliņiem, gan ar pareizu attīstības perspektīvu.
Arī nākotnē “Tilde” turpinās darboties šajā jomā, pievēršoties jautājumiem, kas saistīti ar valodu. Pēc uzņēmuma pārstāvju domām, “Tildei” ir gan kapacitāte, gan zināšanas, gan ļoti liels potenciāls, lai to darītu. Turklāt pēc šiem risinājumiem ir liels pieprasījums.
Ieskicējot turpmākos mērķus, Artūrs Vasiļevskis atklāj, ka tie saistīti ar jauniem, inovatīviem risinājumiem, kur tehnoloģijas papildinātu cita citu. Tāpat lielu nākotni uzņēmuma pārstāvji prognozē balss atpazīšanas, balss sintēzes tehnoloģijām – šajā jomā ir liels izaugsmes potenciāls un plašas iespējas.