Privatizācija kara apstākļos
Neraugoties uz karu, uzņēmēji Ukrainā turpina pirkt valsts uzņēmumus. Divu mēnešu laikā, kopš sākts tā dēvētais mazās privatizācijas process, tas valsts budžetā ienesis vairāk nekā 500 miljonus grivnu jeb 13,13 miljonus eiro. Kurās nozares uzņēmēji ir gatavi investēt pat kara laikā?
Mazās privatizācijas projekts Ukrainā tika sākts 2022. gada 19. septembrī, un kopš tā laika Valsts īpašumu fonds veiksmīgi pabeidzis 65 izsoles par kopējo summu 42,02 miljoni eiro. No tās valsts budžetā jaunie uzņēmumu īpašnieki ieskaitījuši jau 15,06 miljonus eiro.
Pieprasījums pēc valsts uzņēmumiem un to cenas ir pārsniegušas fonda cerības. “Mums bija plāns līdz 2022. gada beigām budžetam piesaistīt 600 miljonus grivnu (15,76 miljoni eiro), bet jau tagad ir skaidrs, ka summa būs lielāka. Par cik lielāka – tas atkarīgs no konkurences intensitātes izsolēs,” saka Ukrainas Valsts īpašumu fonda preses dienests. Pašlaik, salīdzinot ar starta cenu, gala cena ir par 184 % augstāka.
Vēl viens faktors, kas ietekmē budžeta papildināšanos, – uzvarētājam nauda budžetā jāieskaita nevis uzreiz pēc izsoles beigām, bet 20 dienu laikā. Tāpēc veiksmīgs izsoles noslēgums vēl 100 % droši negarantē to, ka nauda nonāks budžetā.
Tā notika ar Ļvivas apgabala tūrisma bāzes Trembita izsoli. Par bāzi cīnījās 83 dalībnieki – tas ir lielākais izsoles dalībnieku skaits kopš privatizācijas atjaunošanas. Lotes cena izauga 133 reizes – no 37,6 tūkstošiem grivnu (987,48 eiro) līdz vairāk nekā pieciem miljoniem grivnu (131,31 tūkstotis eiro), taču uzvarētājs šo summu valstij nepārskaitīja. Un šis nav vienīgais gadījums. Saskaņā ar fonda apkopoto informāciju tādi ir seši. Tagad neizpirktās lotes izsolē izliktas atkārtoti.
Taču, neraugoties uz to, divi mēneši privatizācijas kara apstākļos uzrāda pat labākus rezultātus nekā pirmskara laikā. Visā 2021. gadā valdība no privatizācijas ieguva 5.1 miljardu grivnu (132,6 miljonus eiro), bet 2020. gadā – 2,25 miljardus grivnu (58,50 miljonus eiro).
Mazās privatizācijas projekta starts sakrita ar laiku, kad fondam tika iecelts jauns vadītājs. Rustemu Umerovu Rada amatā apstiprināja 7. septembrī, bet jau pēc 12 dienām notika pirmā izsole. “Tas ir izdevīgi abām pusēm – valsts pārdod īpašumus, kas gadiem ilgi nesuši tikai zaudējumus, bet uzņēmējiem, kas šos objektus nopērk, tiek iespēja turpināt darbu, pelnīt naudu, maksāt nodokļus,” saka Umerovs.
Biznesa intereses
“Vislielākā interese ir par uzņēmumiem, par kuriem var teikt – ieej un strādā. Piemēram, spirta rūpnīcas un kombināti,” skaidro fonda jaunais vadītājs. Kopš septembra fonds noorganizējis deviņas veiksmīgas šādu uzņēmumu izsoles. Vidēji izsoles laikā cena pieaug vairāk nekā trīs reizes, salīdzinot ar starta cenu. Interese ir arī par uzņēmumiem Ukrainas rietumu apgabalos, kurus komersanti iegādājas, lai pārvietotu savu biznesu. Forbes aprunājās ar trim uzņēmējiem, kas nolēmuši kara laikā veikt investīcijas.
Uzņēmumu grupa VITAGRO, kas strādā agrārajā sektorā, uzvarēja Marilovskas spirta rūpnīcas izsolē. Komersants uzņēmumu nopirka par 150 miljoniem grivnu (3,90 miljoni eiro). VITAGRO direktors investīciju attīstības un iekšējās ekonomikas jautājumos Sergejs Savčuks skaidro, ka noteicošais bijis rūpnīcas tehniskais stāvoklis un tās atrašanās vieta. Rūpnīca atrodas Ternopiļas apgabalā, kurā darbojas VITAGRO.
Izlemt iegādāties spirta rūpnīcu uzņēmumam neesot bijis viegli. Savčuks atklāj, ka izšķirīgie bijuši divi faktori – vēlme attīstīt uzņēmumu un atrisināt loģistikas problēmas ar graudaugu eksportu, kas radās līdz ar Ukrainas ostu blokādi. Iegādātās rūpnīcas jaudas VITAGRO plāno izmantot divējādi – pārstrādāt kukurūzu bioetanolā un ražot dzīvnieku barību. Savčuks skaidro, ka šos produktus var izmantot Ukrainā un, atgriežot valūtu valstī, eksportēt ar mazāku loģistikas komponenti.
Uzņēmējs Aleksandrs Bondars fonda izsolēs iegādājies jau divas lotes. Pirmā – zinātniskās ražošanas uzņēmuma Plodvinkonserv ēka, par kuru viņš samaksāja 2,8 miljonus grivnu (72,80 tūkstoši eiro). Otra – 0,21 % valsts lauksaimniecības uzņēmuma Janenkovskij akciju. Par tām samaksāti 60 tūkstoši grivnu (1560 eiro). “Investīcijas jāveic, kad tirgus krīt,” saka Bondars.
Arī pirms kara viņš piedalījās fonda izsolēs, taču nekad nebija spējis tajās uzvarēt. Tagad konkurence esot krietni sarukusi. “Pirms kara uz interesantākajām lotēm bija no 50 līdz 100 pretendentu, bet katrs cenas palielināšanas solis varēja ilgt vairāk par stundu. Tagad viss ir daudz mierīgāk,” uzņēmējs saka. Nopirkto Plodvinkonserv ēku viņš plāno izīrēt kā komercplatības kādam veikalam vai riepu servisam. Savukārt lauksaimniecības uzņēmuma akcijas ir eksperiments – Bondaram bijis interesanti pavērot, kā strādā šis tirgus. Ja investīcijas sevi attaisnos, uzņēmējs plāno turpināt investēt līdzīgos valsts uzņēmumos.
Harkivas nekustamā īpašuma kompānijas Govirsa direktors Aleksandrs Gorbačenko pašlaik ir Ukrainas bruņoto spēku rindās, taču tas uzņēmumam netraucēja iegādāties nepabeigtu jaunbūvi Sumas apgabalā. Lotes galējā cena bija 150 tūkstoši grivnu (3900 eiro). Faktiski tas ir zemes gabals, uz kura uzbūvēts tikai viens stāvs, stāsta Govirsa pārstāvis. Uzņēmuma šajā vietā plāno uzbūvēt dzīvojamo māju. Govirsa plāno attīstīt nelielu Ukrainas pilsētu un ciematu infrastruktūru. “Te nav lielas konkurences, bet ar pareizu mārketingu var radīt labu pieprasījumu,” saka Aleksandrs Gorbačenko.
Privatizācija turpmāk
Jūlija beigās Radas deputāti galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu Nr. 7451, kas kara apstākļos un ekonomikas atjaunošanas periodā paredz privatizācijas procesa vienkāršošanu. Galvenās inovācijas – ja lote netiek pārdota pirmajā reizē, tad iespējama pakāpeniska sākuma cenas samazināšana, bet ne vairāk kā par 50 %, savukārt pati privatizēšanas procedūra no izsoles izsludināšanas brīža līdz līguma parakstīšanai nedrīkst aizņemt vairāk kā divus mēnešus. “Šīs izmaiņas palīdzēja iekustināt privatizācijas procesu, bet 2023. gadā radīs pateicīgus apstākļus tā turpināšanai,” saka Ukrainas parlamenta deputāte Roksolana Pidlasa, kas strādā ekonomikas komitejā.
Umerovs stāsta, ka nākotnē Ukrainas Valsts īpašuma fondu iecerēts pārvērst par suverēnu fondā, kas nodarbosies ne tikai ar privatizāciju, bet arī ar valsts aktīvu pārvaldi. Viņš par spīti karam iecerējis sākt ne tikai mazo privatizāciju, bet arī lielo. “Ukrainai pašlaik nespēj ik gadu tērēt miljardus nestrādājošiem valsts uzņēmumiem.”