Patiesība par Trampa torni Maskavā

Kļūst vēls, un Fēlikss Seiters – Trampa partneris vienā projektā, kā arī ilglaicīgs federālais informators – sēž pie galdiņa kāda Ņujorkas restorāna tālākajā galā, gatavojoties nobaudīt dzērienu. “Ļoti netīru martini ar krievu vodku,” viņš dod norādījumu viesmīlim. “Slepeno martini.”

Ārpus Trump Organization nevienam citam nav vairāk zināms no pirmavotiem par Donalda Trampa saikni ar  Krieviju kā Fēliksam Seiteram. 2006. gadā viņš meklēja iespējas noorganizēt potenciālu darījumu Maskavā ar kopā prezidenta bērniem Donu Junioru un Ivanku. 2007. gadā viņš stāvēja blakus Trampam Trump SoHo atklāšanas pasākumā, ko pats arī bija palīdzējis uzbūvēt, un daļa no tā tika pārdota Krievijas pircējiem. Savukārt 2006. gada prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā Seiters palīdzēja izplānot gigantisko Trampa torni – debesskrāpi Maskavā.

“Par jautriem laikiem,” viņš uzsauc, paceļot savu martini glāzi.

Nudien, jautrība sit augstu vilni. Īpašā padomnieka Roberta Millera 448 lappušu garais ziņojums atklāj trīs atsevišķus piedāvājumus attīstīt Trampa nekustamo īpašumu Maskavā vēlēšanu laikā, tomēr darījumu galvenās detaļas palikušas neskaidras. Forbes sazinājās ar cilvēkiem, kuri bija saistīti ar visiem trim piedāvājumiem, lai iegūtu konkrētas atbildes par Trampa plāniem Krievijā.

Piemēram, kurš patiesībā grasījās maksāt par šo projektu. Tramps, kurš tagad ir vairāk kā licencētājs, nevis būvnieks, noteikti neplānoja ieguldīt daudz savas naudas. Pēc Seitera teiktā (viņš bija starpnieks kampaņas laikā visilgāk uzturētajam piedāvājumam), arī Trampa oficiālais partneris Andrejs Rozovs negrasījās maksāt. Tā vietā, saka Seiters, viņš perināja plānu, kā piesaistīt milzīgas naudas summas no citiem investoriem, ieskaitot divus Vladimira Putina tuvākos draugus – Borisu un Arkādiju Rotenbergus. “Mēs vienkārši gribējām aiziet pie viņiem un palūgt četrus vai piecus simtus miljonus skaidrā naudā,” saka Seiters.

Vēl kāds liels, iepriekš neatbildēts jautājums – cik daudz naudas Tramps ar to visu varēja nopelnīt? Gan Millers, gan bijušais Trampa advokāts Maikls Koens netieši norādījuši, ka tie varētu būt “simtiem miljonu.” Tomēr pēc darījumu līgumu izpētes, kā arī, aptaujājot nekustamo īpašumu ekspertus Maskavā, Forbes uzskata, ka tas ir faktiski neiespējami. Ticamāka versija ir tāda, ka Tramps no darījuma iegūtu aptuveni 35 miljonus dolāru uzreiz un apmēram 2,6 miljonus ik gadu – ar noteikumu, ja viss ritētu pēc plāna. Pēc rožainākā scenārija, saka Seiters, Tramps varēja iegūt ap 50 miljoniem dolāru. Lielākajai daļai cilvēku tā ir liela nauda, tomēr ASV prezidenta gadījumā tie ir mazāk nekā 2 % no viņa bagātības (pēc aplēsēm, 3,1 miljards dolāru).

Šie fakti no jauna atklāj mums Trampa plānus Krievijā un to, kā prezidents vada savu biznesu. Viņa potenciālais darījums bija saistīts ar daudz lielāku risku… un daudz mazāku atdevi, nekā tika uzskatīts iepriekš. Īsumā – prezidenta amata kandidāts Tramps apdraudēja savu iespējamo prezidentūru ar starpniecības darījumu, kurā burtiski viscaur būtu atrodami Vladimira Putina pirkstu nospiedumi.

Daļēji pie neizpratnes par Trampa torni Maskavā vainojami trīs dažādi pēdējos gados novērotie mēģinājumi saistīt ASV prezidenta vārdu ar īpašumiem Krievijā. Pirmais izriet no bēdīgi slavenā skaistumkonkursa Mis Visums 2013, kad Maskavas koncertzālē defilēja 86 daiļavas. Skaistumkonkursa līdzīpašnieks Donalds Tramps, pēc vietējo organizatoru – nekustamo īpašumu gigantu Arasa Agalarova un viņa dēla, popdziedātāja Emina – aplēsēm, nopelnīja trīs miljonus dolāru. “Es lieliski pavadīju nedēļas nogali ar jums un jūsu ģimeni,” pēc pasākuma Tramps iečivināja Twitter, ietagojot vecāko Agalarovu. “Jūs paveicāt FANTASTISKU darbu. Nākamais būs TRUMP TOWER-MOSCOW.”

Pēc mēneša, 2013. gada decembrī, Trump Organization parakstīja līgumu par zīmola nosaukuma piešķiršanu Agalarova īpašumam Maskavā, teikts Millera izmeklēšanas dokumentos. Plāns paredzēja 800 apartamentu izbūvi netālu no vietas, kur norisinājās Mis Visums, un Trampa komisiju – 3,5 % no pārdošanas ieņēmumiem. Ja tiktu pārdota visa ēka, Tramps nopelnītu aptuveni 17 miljonus dolāru, aprēķinājis Emins Agalarovs.

Trampa meita Ivanka apmeklēja būvlaukumu 2014. gada februārī. Kā par nelaimi, viņas vizīte sakrita ar laiku, kad aizsākās ievērojamas ģeopolitiskās pārbīdes. Protestējot pret Krievijai draudzīgo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, Kijevas ielās izgāja cilvēku pūļi. Beigu beigās viņam nācās Ukrainu pamest, un tas, visticamāk, noticis ar Putina palīdzību. Dažu nedēļu laikā Putins Krievijai kaimiņos esošajā Krimā iesūtīja karavīrus, efektīvi pārņemot teritoriju. Aneksija sadusmoja starptautisko sabiedrību, un Savienotās Valstis noteica ekonomiskās sankcijas.

Šie notikumi apvienojumā ar naftas cenu kritumu izkropļoja Krievijas ekonomiku, tostarp arī Maskavas nekustamo īpašumu tirgu. Vidējā jaunu dzīvokļu cena, salīdzinot ar 2014. gadu, saruka par 30 procentiem. Dzīvokļus tirgoja pat lētāk par to uzbūvēšanas izmaksām. Pat tad, ja Agalaroviem šādā gaisotnē būtu izdevies kaut ko uzbūvēt, Trampa daļa būtu divreiz mazāka, Emins Agalarovs skaidro Forbes. Millers ziņo, ka 2014. gada rudenī komunikācija starp Trampiem un Agalaroviem pārtrūka. Donalds Tramps juniors vēlāk Senāta juridiskajai komisijai skaidroja, ka projekts noklusa, jo “apsīka interese par darījumu”. Tomēr ticamāks iemesls, kāpēc darījuma neizdevās, bija ASV sankcijas.

2015. gada novembrī Donalds Tramps, tolaik prezidenta amata kandidāts, sniedza interviju Bilam O’Railijam, bijušajam Fox News raidījumu vadītājam, un viņam nācās atbildēt uz jautājumiem par savu labvēlīgo nostāju pret Krieviju. “[Putins] ne ar vienu nevienojas,” sprieda O’Railijs. “Viņš izvieto karaspēku, lai izraisītu nekārtības, un notriec lidmašīnas.”

“Ko lai saka,” atbildēja Tramps, “viņš dara to, kas viņam jādara.”

Plašākai sabiedrībai Amerikā nezināmā Trump Organization, kas neatsaucās Forbes lūgumiem sniegt komentārus, ap šo pašu laiku slepenībā vadīja sarunas par otru potenciālo darījumu Krievijā. 2015. gada septembrī – gandrīz gadu pēc tam, kad izjuka sadarbība ar Agalarovu; laikā, kad Tramps jau piedalījās priekšvēlēšanu kampaņā no Republikāņu partijas – viņa advokāts Maiks Koens, kā teikts Millera ziņojumā, apmainījās ar ziņojumiem ar kādu vīru, vārdā Giorgi Rtskhiladze. Koens un Rtskhiladze iepriekš kopā bija strādājuši bijušajās padomju republikās Gruzijā un Kazahstānā.

Millera ziņojumā atrodama informācija, ka Rtskhiladze nosūtījis Koenam vēstules melnrakstu. Vēstule bija paredzēta Maskavas mēram, kurš izmantoja Trampa torņa attīstību kā simbolu sadarbības stiprināšanai starp ASV un Krieviju. Ziņojums atklāj vēstules saturu: “[Mērs] zina par potenciālo projektu un nodrošinās tam savu atbalstu.”

Tagad Rtskhiladze apgalvo, ka viņš tikai nodevis ziņu no sava sena drauga šā drauga paziņam. Pēc viņa teiktā, vēstule līdz mēram nav nonākusi. Vēl viņš saka, ka nav drošs par to, ka tas, kas Koenam tika sūtīts, atbilst patiesībai. “Nezinu, vai tā ir taisnība vai nav, ka [mēra] birojs vispār bija informēts. Tā, lūk.”

Tā nu tas Krievijā notiek, uzticēties nevar nevienam, un vērotāji no malas var pēkšņi nonākt neapskaužamā situācijā. Rtskhiladze apgalvo, ka jau iepriekš brīdinājis Koenu par riskiem: “Jums jāuzmanās, ar ko ielaižaties.”

Tomēr piesardzība nav Trampa jājamzirdziņš. Koens noraidīja Rtskhiladzes plānu un nolēma izmēģināt veiksmi ar trešo piedāvājumu. Un tajā par starpnieku kļuva vīrs ar raibu pagātni – Seiters. Maskavā dzimušais un Bruklinā uzaugušais Seiters savu karjeru sāka Volstrītā, un tā turpinājās līdz kādam kautiņam bārā – viņš ar Margaritas glāzi sadūra cilvēku sejā. Seiters saņēma sodu – brīvības atņemšanu uz 15 mēnešiem. Trīs gadus pēc soda izciešanas viņš atzina savu vainu reketā organizētā grupā saistībā ar lētu akciju uzpirkšanu, lai tās pārdotu par augstāku cenu. Šoreiz viņš izvairījās no apcietinājuma, jo sadarbojās ar FIB, atklājot informāciju par mafiju, Ziemeļkoreju, Krievijas kibernoziedzniekiem, pat Osamu bin Ladenu. Seitera tiesāšanas laikā – aptuveni desmit gadus pēc tam, kad viņš sāka sadarboties ar valdību – FIB aģents Leo Tadeo, kurš strādāja pie Seitera lietas, veltīja viņam atzinīgus vārdus par to, ka viņš palīdzējis tiesībaizsardzības iestādēm izskaitļot un “praktiski neitralizēt” grupējumu, kas darbojās Volstrītas lēto akciju lauciņā. Bijušais FIB ierēdnis Rejs Kerrs piebilst: “Nebija nekā tāda, ko mēs nedarītu vai neizmēģinātu.”

Tajā pašā laikā, kad darbojās kā federālais informators, Seiters atrada sevi arī kā darījumu organizētāju nekustamo īpašumu jomā. Tieši šajā lomā viņš turpināja rosīties arī Trump Organization, strādājot ar projektiem Arizonā, Floridā, Ņujorkā un visbeidzot arī Krievijā. Maskavā Seiters pildīja gan brokera, gan darījuma organizatora lomu. Viņa draugs Andrejs Rozovs, kurš nevēlējās sniegt komentārus, oficiāli bija vietējais nekustamā īpašuma attīstītājs Krievijā, bet Seiters apgalvo, ka viņš vēlējies saņemt arī savu daļu. Tramps parakstīja nodomu vēstuli 2015. gada 28. oktobrī – tajā pašā dienā, kad norisinājās prezidenta amata kandidātu debašu trešā kārta.

Trampa tornim Maskavā bija jākļūst par augstāko celtni Eiropā – ar pieciem iepirkumu centra stāviem, augsta līmeņa viesnīcu un mūsdienīgām biroju telpām, kā arī 250 luksusa klases rezidencēm, kuras par savām mājām varētu saukt Krievijas elite. Atbilstoši līguma nosacījumiem Rozovs visu laiku bija tieši saistīts ar būvniecību, kamēr Trampa uzdevums vienkārši bija atļaut izmantot savu vārdu un palīdzēt pārvaldīt īpašumu, kad tas tiktu atvērts. Apmaiņā pret to, kā ziņo Millers, prezidenta amata kandidāts saņemtu daļu no dzīvokļu pārdošanas, sākot ar 5 % no pirmajiem 100 miljoniem dolāru, kas pakāpeniski samazinātos līdz 1 % par visu, kas pārsniedz miljardu dolāru. Seiters apgalvo, ka dzīvokļi bija plānoti 230 kvadrātmetru plaši, kas ir daudz vairāk nekā tipiski Maskavas penthausi. Paredzētā cena bija aptuveni 15 000 dolāru par kvadrātmetru – aptuveni par 30 % vairāk nekā vidējā cena par luksusa klases dzīvokli pilsētā. Ja viss būtu veiksmīgi izdevies, Tramps nopelnītu 34 miljonus par apartamentiem un sākotnējo komisiju. Protams, liela nauda, bet nekas grandiozs vīram, kura bagātība vērtējama ar 3,1 miljardu dolāru.

Vēl lielākai intrigai Seiters apgalvo, ka vienu no penthausiem bija paredzēts uzdāvināt Putinam. Bez jau tā pārsteidzošās tuvredzības Trump Organization tādējādi riskētu pārkāpt Starptautisko korupcijas aktu, kas aizliedz Amerikas kompānijām dot kukuļus citu valstu amatpersonām. Seiters gan uzsver, ka plāns nebija tādā veidā iegūt Krievijas prezidenta labvēlību. “Lai [Putins] jūs uztvertu nopietni, jums jābūt vairākiem miljardiem dolāru,” viņš saka. “Kongresmenei [Nensijai] Pelosi vai [Adamam] Šifam, iespējams, ir izdevīgi tā teikt, bet reālajā pasaulē Vladimiru Putinu ar penthausu nav iespējams piekukuļot.” Sazinoties ar Putina pārstāvjiem, viņi lūdza jautājumus uzdot atbilstošajām iestādēm, nevis Krievijas prezidenta preses dienestam.

Tomēr Trampam ir svarīgas arī nelielas naudas summas – debesskrāpja līgums varēja nodrošināt ikgadējus ieņēmumus, ieskaitot viesnīcas pārvaldīšanas komisiju (pēc aprēķiniem, 1,3 miljoni dolāru), biroju īre (240 000), apsaimniekošanas maksu (225 000), spa pakalpojumi (75 000) un tā tālāk. Saskaitot visu kopā, Forbes secina, ka Tramps ik gadu varēja papildus iegūt 2,6 miljonus dolāru. Šādu aprēķinu precizitāti apliecina arī Seiters, atsaucoties uz Excel tabulu ar detalizētiem pierakstiem par katru projekta pozīciju.

Skaitot pietiekami daudz gadu uz priekšu, teorētiski iespējams nonākt pie jebkura no šiem skaitļiem: 13 miljoni dolāru piecos gados, 67 miljoni – 25, 94 miljoni – 35 gados. Neatkarīgi no tā, cik labi veiktos ar apartamentu pārdošanu, līdz Koena un Millera piesauktajiem “simtiem miljonu” vēl tālu.

Roberts Millers neatklāja nekādu sazvērestību saistībā ar Trampa uzvaru 2016. gada vēlēšanās, tomēr slēptas vienošanās tika atklātas biznesā. Seiters un Koens darīja melno darbu, grozoties starp oligarhiem un Krievijas valdības iestādēm.

Kongresa priekšā ar zvērestu apstiprinātā liecībā Koens neatstāja nekādas šaubas par to, kurš aiz tā visa stāv: “Atklāti runājot, Trampa kungs zināja un vadīja Trump Moscow darījuma pārrunas savas kampaņas laikā, turklāt meloja par to.” Ņemot vērā iesaistītās personas, meliem bija labs iemesls. 2015. gada 9. oktobrī, pirms Tramps parakstīja nodomu vēstuli, Seiters rakstīja, ka viņš tikās ar Andreju Molčanovu, bijušo Krievijas Senāta locekli, kurš kontrolēja zemesgabalu, kas bija piemērots debesskrāpim. Pēc trim dienām Seiters jau ziņoja, ka projektā “uz borta” ir Kremļa kontrolētās VTB bankas, pret kuru ASV bija noteikusi sankcijas, vadītājs. Visbeidzot uzaicinājumu no Krievijas viņš saņēma no citas bankas, kas dažas dienas vēlāk arī nonāca ASV sankciju sarakstā.

Tad vēl Seiteram bija plāns, kā par investoriem piesaistīt brāļus Arkādiju un Borisu Rotenbergus – miljardierus, kuri projektā varētu ieguldīt vairākus simtus miljonu. No politiskā viedokļa bija grūti iedomāties problemātiskāku cilvēku pāri, kas noslēgtu līgumu ar ASV prezidenta kandidātu. Arkādijs Rotenbergs ir pazīstams ar Vladimiru Putinu jau kopš bērnības, kad viņi bija džudo partneri. Tagad viņi ar brāli ir vieni no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā, viņu kopējā bagātība ir 3,7 miljardi dolāru – ar peļņu no procentiem banku sektorā un celtniecībā. Arkādija Rotenberga kompānijas no valdības projektiem saņēma 7,4 miljardus dolāru par 2014. gada olimpiskajām spēlēm Sočos  un vairāk nekā piecus miljardus par 2018. gada Pasaules kausu, kas norisinājās Krievijā, kā arī vēl vairāk par tiltu, kas savieno Krieviju ar Krimu. 2014. gadā ASV Valsts kases departaments noteica abiem brāļiem sankcijas, pasludinot viņus par Putinam “pietuvināto cilvēku loku”. Rotenbergi neatbildēja uz mūsu lūgumu sniegt komentārus.

Tieši tas, kas padarīja Rotenbergus par ASV valdības sankciju mērķi, proti, viņu saikne ar Putinu, padarīja viņus pievilcīgus Seitera acīs. Pēc Seitera domām, ja viņš panāktu, ka Putina paziņas investē projektā 400 vai 500 miljonus dolāru, Krievijas prezidents noteikti dotu tam zaļo gaismu. Tas ir svarīgi valstī, kurā valdība izrīko lielākos nekustamo īpašumu attīstītājus. Savukārt Trampam teorētiski būtu jāatraida visus, ieskaitot Rotenbergus, kas vēlētos savu pīrāga daļu. Seiters saka: “Šajā projektā būtu nopelnījuši visi. Bet dienas beigās visu naudu būtu savācis kāds čalis no Vladivostokas.”

Īsti nav skaidrs, vai Tramps zināja par plāniem uzdāvināt Putinam dzīvokli vai daļu no darījuma peļņas samaksāt viņa draugiem. Tas patiesībā ir pārsteidzoši. Prezidenta amata kandidāts deleģē nokārtot darījumu naidīgā, svešā valstī bijušajam apsūdzētajam (Seiteram) un cilvēkam, kurš tiks apsūdzēts drīzumā (Koenam).

 Faktiski katra viņu plāna daļa ietvēra Putinu vai kādu viņam pietuvinātu cilvēku. Kapitāls? Putina rokaspuiši. Parāds? Ar Kremli saistītas bankas. Zeme? Putina sabiedrotais. Apstiprinājumi? Valdības iestādes. Mārketings? Pats Putins. Gana ilgi pētot Trump Moscow projektu, sāk rasties iespaids, ka tas nebija tikai darījums starp Trampu un kādu Krievijas pilsoni. Tas bija darījums starp Trampu un Putinu.

Tas izraisīja īstu vētru. Līdz 2015. gada decembrim Trampa vīri vēl aizvien nebija vienojušies par zemesgabalu. Vai finansējumu. Vai investoriem. Un Koens turpināja gaidīt oficiālu uzaicinājumu uz Krieviju. “Es neļaušu tev sadi**t manu darbu un tēlot svarīgu personu,” starp Ziemassvētkiem un Jaungadu Koens nosūtīja ziņu Seiteram. Tas tapis zināms no korespondences, ko sākotnēji publicēja Buzzfeed, un vēlāk to apstiprināja arī Forbes. “Man aizvien nav nekādu konkrētu skaitļu no kāda, kurš grasās iesaistīties darījumā, izņemot faktu, ka 48 stundu laikā man būs kaut kāds nepieciešamais uzaicinājums. Ne tu, ne kāds cits mani nepazemos mistera T  priekšā, kad viņš man jautās, kas notiek.”

Koens pateica Seiteram, ka viņam apnicis ar viņu strādāt, un īsziņu plūsma pārvērtās par īstu ziepju operu. “Lūdzu, nedari to Maikl,” rakstīja Seiters.

“Starp mums viss ir cauri,” atbildēja Koens. “Man pietiek. Es tev pagājušajā nedēļā pateicu, ka tas nav pareizi, ka uzskati sevi par galveno. Tu kompromitē manu darbu un liec man izskatīties nekompetentam. Es devu tev divus mēnešus, un labākais, ko varēji man atsūtīt, ir kaut kāds sū** uzaicinājums no kaut kāda nevienam nezināma darbinieka trešās šķiras bankā. Tāpēc tagad tev saku, ka nu jau pietiek. Pietiek! Es tikšu galā pats.”

Koens, kurš atteicās sniegt komentārus, kad veidojām šo rakstu, sazinājās ar Putina preses sekretāru Dmitriju Peskovu. 2016. gada 20. janvārī viņš saņēma atbildi no Peskova asistenta. Viņi 20 minūtes runāja par torni Maskavā, un Millera ziņojumā teikts, ka Koens pēc sarunas bija guvis pozitīvu iespaidu. Trampam Koens ziņoja, ka būtu jauki, ja Trump Organization arī būtu tik labi asistenti kā Kremlim, teikts ziņojumā.

Nākamajā dienā Koens no Seitera saņēma ziņu: “Piezvani, kad ir laiks dažas minūtes papļāpāt. Runa ir par Putinu, viņi šodien man zvanīja.”

Viņu attiecības uzlaboja nauda. Beigu beigās Koens un Seiters izplānoja braucienu uz Krieviju. Koens to apsprieda ar Trampu. un prezidenta amata kandidāts pieteicās doties līdzi, ja vien Koens sola “būt kaujas gatavībā” noslēgt darījumu, atklāj ziņojums. Koena piedāvātais grafiks nebija pateicīgs. “Brauciens ir tieši pirms Klīvlendas,” viņš rakstīja Seiteram, atsaucoties uz republikāņu nacionālo konvenciju. “Tur Trampu nominēs.”

2016. gada 5. maijā Seiters atkārtoti sazinājās ar Koenu, iepriecinot ar labām ziņām. “Peskovs vēlas tevi uzaicināt kā savu viesi uz Sanktpēterburgas forumu, kas ir līdzvērtīgs Davosai. Datumi ir 16.–19. jūnijs. Viņš vēlas tur tikties un iepazīstināt tevi ar Putinu vai [Krievijas premjerministru Dmitriju] Medvedevu.”

Acīmredzot Seiters blefoja. Tagad viņš uzstāj, ka nekāda uzaicinājuma no Peskova nav bijis, kaut arī viņš bija pārliecināts, ka forumā varētu sastapt svarīgus cilvēkus. Kad Peskova uzaicinājums nematerializējās, Koens, kā teikts Millera ziņojumā, atsauca braucienu un sazinājās ar Trampu. Bet viņš savam bosam nepateica, ka darījums tiek atcelts, jo izskatījās, ka vēl ir iespēja to atdzīvināt kampaņas noslēdzošo mēnešu laikā. Vai varbūt vēlāk, kad Tramps atgrieztos Donalda Trampa – parasta cilvēka – lomā.

Tas, kas piebeidza Trump Moscow projektu, nebija saceltā ažiotāža vai saistība ar Krievijas oligarhiem, un arī ne zemā finansiālā atdeve. Jautāts par to, kāpēc darījums neizdevās, ar zvērestu apliecinātajā liecībā Kongresa priekšā Koens norādīja uz īsto izgāšanās iemeslu: “Viņš uzvarēja prezidenta vēlēšanās.”