Paātrina klīnisko pētniecību
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
“Labs mērķis ir tāds, ko grūti sasniegt. Es gribu, lai piecu gadu laikā Longenesis kļūst par nozīmīgu sadarbības pētījumu centru, kur aizsākas 25–30 % visu klīnisko pētījumu,” savus mērķus ieskicē Longenesis līdzdibinātājs Sergejs Jakimovs.
Otrs līdzdibinātājs Emīls Sjundjukovs uzskata, ka pašlaik pacienti un sabiedrība kopumā nav proaktīvi iesaistīta pētījumos. Liela problēma ir tā, ka katrā izpētē veidojas dati, un viens no industrijas mērķiem ir tos apvienot, analizēt, veidot pētījumus, kas ļautu atrast jaunas diagnositkas metodes, ārstēšanas veidus un medikamentus. Taču saskaņā ar dažādām datu aizsardzības regulām (gan fizisko personu, gan jo īpaši medicīnas jomā) datus nevar uzticēt kuram katram, turklāt tie ir dažādos formātos – gandrīz vai katrai institūcijai savā. Rezultātā mums ir klīniskās institūcijas, kas veic dažādus pētīijumus, bet nav mehānisma, kas reālā laikā definētu, kādi dati vai pacienti ir konkrētajā klīnikā vai biomedicīnas iestādē ar mērķi atrast pētījuma sadarbības partnerus vai sponsorus, lai efektivizētu un palielinātu pētījuma pievienoto vērtību. Longenesis sniedz iespēju klīniskajiem pētniekiem – ārstiem un zinātniekiem – roku rokā ar pacientu organizācijām skaļāk pieteikt sevi plašākai pasaulei, atrast sadarbības partnerus un pētījuma finansiālos atbalstītājus. Šāda sinerģija sniedz iespēju visām iesaistītajām pusēm sadarboties ceļā uz jaunām ārstēšanas metodēm cīņā ar slimību.
“Mēs šo procesu automatizējam un veidojam vidi, kur šīs abas puses var tieši komunicēt. Nē, mēs netirgojam nekādus datus, mēs neesam arī datu brokeri. Mēs netiekam klāt pie datiem – tā ir galvenā nianse. Mēs piedāvājam tehnoloģiju, kas procesam palīdz notikt daudz, daudz ātrāk. Mēs operējam ar anonimizētiem metadatiem, ko noteiktā veidā apstrādājam, sistematizējam,” skaidro Sergejs Jakimovs.
Pirmais ieguvums no šādas sistēmas ir laiks – ja sakrīt intereses un iespējas, abas ieinteresētās puses uzreiz var sākt sadarbību. Bez laika ekonomijas jāmin finansiālais ietaupījums. Trešais – procesa leģitimizācija un caurskatāmība. Problēmas ar informācijas apriti ir ne tikai Latvijā, tāpēc kompānijai ir globāli mērķi. Vaicāts par konkurenci, Sergejs teic, ka šis ir sarežģīts jautājums. “Nevaru pateikt, vai esam unikāli. Droši vien, ka ne. Ja esi unikāls, tam nav tirgus, vai arī tiešām esi pats pirmais, un tad jātērē daudz laika, lai izglītotu tirgu, ka esi kādam vajadzīgs.”
Daudz ātrāk
Kompānija piedāvā divus produktus – Longenesis Curator un Longenesis Themis. Longenesis Curator ir centralizēta informācijas platforma, kur klīniskās institūcijas var leģitīmi parādīt to rīcībā esošo informāciju ar anonimizētiem metadatiem saskaņā ar konkrētās valsts noteikumiem, dodot iespēju atlasīt konkrētajā zinātniskajā pētījumā vajadzīgās pacientu kohortas un datu kopas. Pētījuma finansētāji neredz ne vārdus, ne citu identificējamu informāciju – tā ir aprakstoša statistika par pieejamajiem datiem. Longenesis zina, kur šie dati ir pieejami, un ar kompānijas izstrādātā risinājuma starpniecību klīnisko pētījumu organizācijas var nosūtīt pieprasījumu datu pārvaldniekam.
Longenesis Themis darbojas institūciju līmenī, un caur atvērto lietojumprogrammas risinājumu API slimnīca vai cita organizācija iegūst pacientu digitālas piekrišanas organizēšanas risinājumu. Sergejs uzsver, ka pacientu piekrišana medicīniskajos nolūkos nav tas pats, kas uzklikšķināt uz pogas Es piekrītu kādā mobilajā lietotnē vai interneta vietnē. Šajā gadījumā tas ir kontrolēts process, kas atbilst nozares vadlīnijām. “Mēs esam izstrādājuši risinājumu, kā klīniskajām institūcijām un sponsoriem sākt sadarbību ar ļoti lielu anonimizētu metadatu kopu, no kuras centralizēti atrast pacientu kohortas vai jebkuras klīnisko datu kopas, nepieskaroties datiem. Mēs to protam darīt leģitīmi, jo visi pacienti digitāli ir devuši savu piekrišanu atbilstoši konkrētās valsts noteikumiem, un tādējādi mēs dodam iespēju pacientiem proaktīvi iesaistīties pētniecībā, turklāt viņiem ir pilna kontrole par datiem – kam, kurā brīdī, kādā nolūkā tie tiek izmantoti. Galvenais mērķis ir sabiedrības kopējā veselība ilgtermiņā,” uzsver uzņēmējs.
Tāpat uzņemums ir izstrādājis personalizētu krūts vēža risku kalkulatoru skrinings.lv ar mērķi fiksēt slimību agrīnā stadijā un palīdzēt sievietēm sekmīgi izārstēties. Sadarbībā ar Latvijas Onkoloģijas centru tiek veikts klīniskais pētījums, lai agrīni atklātu krūts vēzi riska grupas sievietēm. Līdz šim lielai daļai sieviešu tas tiek atklāts vēlīnā stadijā, kad vēzi ārstēt ir sarežģīti. Emīls skaidro, ka šis kalkulators ir uzņēmuma sociālais projekts, taču tā modelis ir ekstrapolējams citās valstīs un citās slimībās.
Atrod adatu siena kaudzē
Klīniskie pētījumi medikamenta sertifikācijai ir aptuveni astoņus gadus ilgs process, un aptuveni pusi no šī laika var aizņemt pētījumam atbilstošu cilvēku atrašana, jo prasības ir ļoti specifiskas. Neder, piemēram, jebkurš pacients ar diabētu, bet gan tikai tie, kas nekad nav smēķējuši vai, kā Sergejs jokojot ilustrē – kurš nekad nav nokritis no velosipēda. Kritēriji ir tik konkrēti, ka var gadīties, ka no 3000 cilvēku kohortas der tikai divi. “Manuāli viņus atrast ir teju vai nereāli,” viņš teic.
Klīnisko pētījumu organizācijas lielā daļā gadījumu fokusējas uz konkrētiem reģioniem vai valstīm. Piemēram, institūcija, kas strādā Latvijā, nevarēs palīdzēt pētnieciskajai organizācijai, kurā ir iesaistīti pacienti no Vācijas, jo tai nav tik plaša kontaktu loka. “Mūsu iniciatīva ir starptautiska, un varam pateikt, ka, piemēram, ir 14 interesējošā profila limfomas pacienti Korejā, 16 Latvijā un 12 Tuvajos Austrumos. Mēs zinām, kā leģitīmi šos cilvēkus atrast, aicinot viņus iesaistīties pētījumā ar mērķi atrast labāku ārstēšanas veidu vai medikamentus viņu specifiskajai slimībai. Šāds risinājums akselerē klīnisko pētniecību,” stāsta Jakimovs. Longenesis fokusējas uz onkoloģiju, centrālās nervu sistēmas saslimšanām, diabētu un retām slimībām.
Ieinteresēti sadarboties
Longenesis ir klienti Dienvidkorejā, Eiropas Savienībā, Tuvajos Austrumos, kā arī dažos štatos ASV. Interese sadarboties esot liela. Biomedicīnas organizācijām ir dažāda motivācija sadarboties, piemēram, lielākās slimnīcās ir iekšējās klīnisko pētījumu nodaļas, kur katrs farmācijas biznesa finansēts pētījums ir gan zinātniskās ekselences, gan arī peļņas jautājums.
Cita situācija ir ar pacientu pārstāvniecībām. Tās ir bezpeļņas organizācijas, kuru galvenais mērķis ir pacientu tiesību aizstāvēšana un pārstāvniecība. Longenesis izstrādā dažādus rīkus, kas, izmantojot organizācijā esošos datus, palīdz efektīvāk pārstāvēt pacientu intereses un dot iespēju piesaistīt klīnisko pētījumu sponsorus, kas pacientiem nozīmē piekļuvi jauna veida medikamentiem un ārstniecībai, kas var palīdzēt izārstēties vai pagarināt dzīvildzi.
Ar birojiem Honkongā un Rīgā
Lai gan Sergejam Jakimovam nav pat 30 gadu, biznesā viņš ir ne pirmo dienu un vada arī jaunuzņēmumus Vortex un Koatum. Viņš ir viens no jaunā ilgdzīves riska kapitāla fonda LongeVC dibinātājiem, kā arī Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors. Sarunas laikā viņš atvainojas, ka brīžiem nezina, kā konkrēto lietu pateikt latviski, jo iepriekšējā naktī maz gulējis – tikai četras stundas. “Katru dienu tā nav, bet kaut kā savs režīms ir jāpielāgo,” viņš saka. Uzņēmēja telefons visu laiku vibrē, signalizējot par ienākošajiem e-pastiem un citām ziņām. Ik pa laikam viņš uzmet tam skatienu, bet nezaudē sarunas pavedienu.
Runājot par to, kā nonācis līdz šādam projektam, Sergejs teic, ka tas ir sērijveida uzņēmējdarbības rezultāts. “Es nevaru nosaukt konkrētu brīdi, kad piedzima ideja par Longenesis: tagad darīsim šo! Šis uzņēmums šādā formā eksistē tāpēc, ka nolēmām risināt problēmas, ko bijām pamanījuši industrijā.”
Līdzās Sergejam komanda pārstāv dažādu zināšanu, prasmju un pieredzes kombināciju. Ar tehnisko līdzdibinātāju datorzinātnieku Emīlu Sjundjukovu Jakimovs ir pazīstams kopš skolas laikiem, un kopdarbs medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumā Koatum pierādījis, ka abu prasmes un kompetences cita citu papildina. Viņu tandēmu papildina investors un uzņēmējs Garri Zmudze. Savukārt konsultantu vidū ir Honkongā bāzētas mākslīgā intelekta kompānijas Insilico Medicine, kas 2019. gadā noslēdza 37 miljonu dolāru investīciju piesaistes raundu, dibinātājs Alekss Žavoronkovs.
Līdz šim Longenesis attīstībā ir investēti aptuveni 900 tūkstoši eiro, kas ir dibinātāju pašu finanses. Tagad uzņēmums ir atvēris investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 1,5 miljonus eiro. Kompānijas biroji atrodas Honkongas zinātnes un tehnoloģija parkā un kopstrādes telpā TechHub Riga Latvijā. Šādu situāciju noteikusi vairāku faktoru sakritība. Dibinātājiem Honkongā ir labas attiecības ar Honkongas zinātnes parku, kas tiek dēvēts par Āzijas Silīcija ieleju, tāpat sākotnēji tika domāts, ka šis reģions būs uzņēmuma primārais tirgus, kur vienlaikus ir laba riska kapitāla pieejamība. Pavasarī Longenesis absolvēja 500 Startups akselerācijas programmu Singapūrā.
Divi trīs gadi līdz pārdošanai
Viena no jaunuzņēmumu biznesa īpatnībām ir tā, ka nozīmīgs to attīstības ceļa posms ir pārdošana kādai citai kompānijai vai apvienošanās. Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka pārdošana vai apvienošanās notiek aptuveni desmit gadu laikā, uz līdzīgu termiņu mēdz orientēties arī riska kapitāla fondi. Sergejs norāda, ka industrijā ātrums palielinās. Piemēram, Deep Longevity gadījumā uzņēmums tika pārdots četrus mēnešus pēc tam, kad bija piesaistījis Sergeja līdzdibinātā riska kapitāla fonda LongeVC finansējumu; Honkongas uzņēmumu grupa Regent Pacific Group Limited iegādājās Deep Longevity par 3,79 miljoniem dolāru.
Longenesis pārdošana varētu notikt divu trīs gadu laikā. “Par to es vēl negribu runāt. Pārdošana būs labs notikums, bet tas notiks laika gaitā, jo šis galu galā ir jaunuzņēmums. Farmācijas uzņēmumi pērk tādas kompānijas kā mēs. Labs piemērs ir onkoloģisko datu agregators Flatiron Health, ko pirms diviem gadiem par 1,9 miljardiem dolāru nopirka Roche,” saka Sergejs.
Palīdz veidot Abū Dabī biobanku
Uzņēmums ir saņēmis Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu kopienas EIT Health grantu kompānijām, kas piedāvā risinājumus ar Covid-19 saistītām problēmām. “Visas problēmas, kas ir saistītas ar medicīniskajiem datiem, Covid-19 gadījumā amplificējas. Visur ir pilnīgs haoss, ja vēlas veidot strukturētu pētījumu. Mēs esam adaptējuši savu pieeju tam, kā dalīties un pieprasīt datus dažādu iestāžu starpā,” teic Sergejs.
Patlaban pasaulē ir vairāki trešās jeb noslēguma fāzes klīniskie pētījumi Covid-19 vakcīnai, un Longenesis ir pacientu piekrišanas procesa vadītājs vienā no pētījumiem Apvienotajos Arābu Emirātos. Kompānija ir nolīgta arī lielam projektam Abū Dabī, kur tiek veikta sabiedrības gēnu bankas izveide un tuvākajā laikā iecerēts sekvencēt miljona cilvēku gēnu. Latvijas jaunuzņēmums šajā projektā ir dalībnieku piekrišanas procesa vadītājs. Kompānijas klients ir arī Valsts iedzīvotāju genoma datubāze.