Optimisma stars
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Jaunajam Tet vadītājam Uldim Tatarčukam drīz būs apritējis gads šajā amatā. Spriežot pēc kompānijas šogad uzņemtajiem attīstības tempiem, viņš zina, kā kļūt par nozares čempionu.
Pirms nepilna mēneša kinoteātris Splendid Palace Rīgā pulcēja sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un kino mīļotājus – gan ministri un politiķi, gan mediju personības, rakstnieki, mūziķi un citi kultūras jomas pārstāvji pēc garas pandēmijas pauzes bija sapulcējušies uz pirmizrādi. Pati filma uzņemta tieši šajā sarežģītajā pandēmijas laikā – un Latvijai vēl paveicies, ka ierobežojumi nebija tik stingri kā citur. Šķiet, tas ir līdz šim iespaidīgākais telekomunikāciju kompānijas Tet studio projekts. Lai arī daudzsēriju filma Emīlija – Latvijas preses karaliene ir Tet studio un Latvijas Televīzijas kopdarbs, to jau no septembra var redzēt tikai Tet+, bet nacionālajā televīzijā filma parādīsies tikai nākamgad. Atšķirībā no konkurentiem pašiem sava satura veidošana palīdzēja kompānijai nezaudēt apjomus arī pandēmijas laikā.
Skrīverietis Uldis Tatarčuks (38) pēc dabas, šķiet, ir sportists. Sarunas laikā tā vien izskatās, ka viņš tūliņ uzrotīs piedurknes, ieņems zemā starta pozīciju un kaut kur aizskries, lai uzvarētu kādās sacīkstēs.
Sports Uldim patiešām ir cieņā, un tieksme būt pirmajam ir acīm redzama arī biznesa vadībā. Visvairāk viņam nepatīk, ja kāds čīkst un par zemu novērtē savas spējas, pārāk daudz pievēršoties ieganstu meklēšanai, kāpēc kaut kas nav iespējams. Sarunas vidū izrādās, ka mans novērojums ir diezgan precīzs, – pēc izglītības Uldis ir sporta skolotājs un basketbola treneris. Bērnībā viņš gribējis kļūt par slavenu sportistu un čempionu, taču sapratis, ka laikam neiekļūs nelielajā čempionu procentā. Vēlāk Uldis nolēma studēt arī jurisprudenci, bet šīs studijas nepabeidza, secinot, ka arī šis lauciņš nebūs īstais. Toties viņš ieguva maģistra grādu biznesa vadībā.
Viņa ceļš līdz Latvijas lielākā telekomunikāciju uzņēmuma vadītāja amatam ir loģisks un bez nejaušībām. Pēc astoņiem gadiem, kas pavadīti apsardzes kompānijā G4S dažādos amatos – no pārdevēja līdz pat izpilddirektoram –, Uldim gribējās pamēģināt kaut ko jaunu. Viņš kandidēja uz mobilo sakaru operatora Bite reģionālā vadītāja amatu un to arī ieguva. “Priekšstats par apsardzes nozari reizēm mēdz būt maldīgs, bet patiesībā G4S ir liels, inovatīvs, tehnoloģiski ļoti attīstīts uzņēmums, kas strādā pasaules līmenī. Tajā ir visi mūsdienīgam biznesam atbilstošie elementi – digitalizācija, automatizācija,” saka Uldis, piebilstot, ka tam ir pat zināma līdzība ar tehnoloģiju kompānijām.
Līdz ar vienu gadu Bitē sākās Ulda gaitas telekomunikāciju nozarē, un faktiski Tet grupa kļuva par viņa mājām. Viņš sāka kā komercdirektors toreizējā Lattelecom meitasuzņēmumā Citrus Solutions, pēc tam kļuva par šā uzņēmuma vadītāju. Četru gadu laikā Uldis izauga līdz tehnoloģiju vadītājam un valdes loceklim nu jau pašā Tet un soli pa solim – līdz visa uzņēmuma vadītājam pēc tam, kad no amata tikai atstādināts tā ilggadējais šefs Juris Gulbis. Tatarčuks amatu ieguva, uzvarot starptautiskā konkursā. Kā pats saka: “Ar idejām, nepadošanos, spēju argumentēt un sasniegt rezultātu un, cerams, ar spēju iedvesmot kolēģus tiku atzīts par derīgu.”
Uldis ir pārliecināts, ka komandas darbs ir arī Tet panākumu atslēga, un īpaši uzsver, ka izgājis Scaled Agile Framework (SAF) apmācības. Kas ir SAF? Tā ir zināšanu bāze, kas sastāv no pierādītiem, integrētiem principiem un praksēm, kompetencēm, kas nepieciešamas, lai mērogotu procesus organizācijās, kuras strādā informācijas tehnoloģiju jomā. Programma palīdz iekšējām uzņēmuma komandām (departamentiem vai citām struktūrvienībām) efektīvāk sastrādāties savā starpā, veicina caurskatāmību darbinieku vidū. Īpaši efektīvi tas strādā, ja organizācijā katra darbinieka funkcijas ir strikti noteiktas un visiem ir skaidrs, kas jādara. Galu galā mērķis ir viens – paplašināt biznesu. “Pirmkārt, Tet ir visaugstākā līmeņa profesionāļu kopīgs darbs, ko, protams, ietekmē galvenā izpilddirektora nostāja, bet galvenokārt tas ir komandas darbs, diskusijas, kopīgi lēmumi, vienota izpratne par mērķiem un vērtību sistēmām,” savu redzējumu atklāj Uldis.
Tet ir virkne procesu, kas veicina iekšējo sadarbību, motivē darbiniekus, kas ir īpaši svarīgi šajos speciālistu deficīta apstākļos, kāds vērojams informācijas tehnoloģiju uzņēmumos. “Talantu piesaiste ir izaicinājums, cīņa nozarē tikai pieaugs, bet mēs jūtamies tai gatavi, jo spējam nodrošināt gan aizraujošus projektus, gan fantastisku darba vidi ar moderniem birojiem un konkurētspējīgu atalgojumu. Tomēr domāju, ka jautājums ir komplekss un visai industrijai vairāk jāpievēršas izglītības kvalitātei Latvijā. Domāju, sistēma nespēj nodrošināt speciālistus tāpēc, ka vēl bērnībā, kad bērni un jaunieši patiesībā ļoti grib mācīties, mēs nespējam atrast veidu, kā pasniegt eksaktos priekšmetus tā, lai tie viņus aizrautu un ieinteresētu. Mums būtu jāskaidro, kā šie izglītības pamati noderēs nākotnes karjeras veidošanā, un tad arī topošie studenti vairāk izvēlēsies tehniskus studiju virzienus,” spriež Tatarčuks.
Šodien IT nozares potenciālais darbinieks ir izvēlīgs. Protams, ka visi vēlas labu atalgojumu, ērtu un mūsdienīgu darba vidi un tamlīdzīgi, taču tas jau ir kļuvis par pašsaprotamu lietu. Uldis ir novērojis: “Darbinieki grib piedalīties procesā, kas padarītu sabiedrību labāku. Vissvarīgākais ir tieši jēgpilns darbs. Protams, katrā darbā ir arī garlaicīgā sadaļa, tomēr līdzsvaram ir jābūt.”
Varētu šķist, ka tādā lielā organizācijā, kur strādā vairāk nekā 1200 darbinieku un visi procesi sen jau ir nostabilizējušies, nav vietas nekādām būtiskām pārmaiņām, tomēr Uldis saka: “Protams, ka uzņēmums mainīsies, jo arī iepriekšējo gadu lielie projekti un reāli paveiktais parādīja, ka uzņēmums nepārtraukti mainās. Domāju, ka manā vadībā izmaiņas būs vēl straujākas.” Viņš prognozē Tet studio uzplaukumu, kas jau faktiski piedzīvots pandēmijā.
“Mēs pandēmijas krīzi izjutām citādi – ne tā, kā 2009. gada ekonomisko krīzi, kad cilvēki nevarēja samaksāt par pakalpojumiem. Šoreiz krīze bija saistīta ar biznesu slēgšanu un neiespējamību nodrošināt saturu,” Covid-19 sagādātos izaicinājumus raksturo Uldis. Piemēram, nebija sporta notikumu, netika uzņemtas jaunas filmas. Cilvēkiem, kuri bija izvēlējušies konkrētās pakas, vienkārši nebija ko skatīties. Šāda situācija pamudināja straujāk attīstīt sava satura veidošanu. “Par ideju sākām diskutēt vēl 2007. gadā, kad mums bija nulle televīzijas klientu, taču to īstenot izdevās tikai tagad.” Lai arī Tet tādējādi faktiski ienācis pilnīgi citā – mediju lauciņā, Uldis tā nedomā. “Faktiski esam auguši tuvu savām pamatkompetencēm. Atradām speciālistus, kas zina, kā pārraidīt video signālu content delivery network ietvaros, atradām tos, kas zina, kā pareizi organizēt sistēmu darbību, lai šis signāls tiktu efektīvi pārraidīts. Pieliekam klāt māksliniekus.” Nākotnē viņš raugās ļoti optimistiski: “Iespējams, nākotnē algosim izcilus režisorus, kas uzņems filmas pēc mūsu mākslīgā intelekta izveidotiem scenārijiem.”
Tieši satura trūkuma dēļ mainījās arī klientu paradumi – pieauga interese par ziņu raidījumiem, par klasiku, palielinājās patērēto datu apjoms. “Māja cilvēkiem faktiski bija kļuvusi par kinoteātri, darbavietu un skolu vienlaikus, tāpēc laba datu pārraide bija ļoti būtiska. Cilvēki skatījās saturu atkāroti, piemēram, Limuzīns Jāņu nakts krāsā nekad nenoveco, bet bērni ir īpaša kategorija, kas multfilmu sērijas skatās daudzreiz,” Uldis saka. Pandēmijas laiks ļāva arī apkopot vairāk datu, saprast, kas cilvēkus vairāk interesē, un tas ir ne tikai izklaidējošs, bet arī izglītojošs saturs.
Uldim Tatarčukam ideju ir vesela krātuve. “Es domāju, mēs jau šogad esam pārsteiguši savus klientus, palaižot Tet+ unikālās televīzijas platformu, kur katrs var izvēlēties tikai tos kanālus, kurus grib. Gribi tikai sportu – lūdzu! Tikai ziņas – lūdzu!” Viņš uzskata, ka satura radīšana, elektroenerģijas piegāde, eksports un mākoņpakalpojumi būs prioritāri gan vēl šogad, gan nākamgad, un to var nodrošināt, tikai laikus sagatavojoties. “Septembrī atklājām pirmo Baltijā desmit gigabitu savienojumu. Tas parāda mūsu spēju investēt gudri un skatīties uz priekšu, lai tad kad 2025. gadā pārraidīto datu apjoms būs pieaudzis par 60 %, mēs tam jau būtu gatavi.”
Iestrādes ir arī eksporta tirgos, pagaidām gan tikai divos – Ukrainā un Vācijā. “Ukrainā mums arī bija vairāki diskusiju raundi, kamēr nonācām pie labākā piedāvājuma klientiem; tur mēs izmantojām savu dabisko priekšrocību. Ja datu pakalpojumus sniedz kopā ar datu pārraides pakalpojumu, tad tas ir ļoti spēcīgs salikums, un mēs kā piegādātāji atbildam par visu procesu no sākuma līdz beigām – klientiem nav jāzvana uz dažādām vietām, lai noskaidrotu, kur ir problēma,” saka Uldis. Patlaban Tet Ukrainā ir trešais lielākais datu centra pakalpojuma nodrošinātājs ar 8 % tirgus daļu. Otrs svarīgs Tet eksporta virziens ir Vācija – uzņēmums palīdz šai valstij pārvarēt digitālo atpalicību optisko tīklu attīstībā. “Mūsu meitasuzņēmums ļoti lielos apjomos būvē, metina un ierīko tur optikas tīklus. Viņi novērtē to, ka mums ir gan zināšanas, gan aprīkojums, prasmes un pieredze un ka visaugstākajā līmenī spējam konkurēt gan ar vietējiem, gan starptautiskiem spēlētājiem. Un tur izaugsme ir ļoti strauja,” stāsta Tet vadītājs. Tet Vācijā aprīko arī Ķelnes Operu un Frankfurtes lidostas angārus.
Šā gada pirmajā pusgadā Tet jau ir apgrozījis 111 miljonus eiro – par četriem procentiem vairāk nekā pērn šajā pašā laikā. Lai arī Uldis Tatarčuks piekrīt, ka cilvēki ātri vien iemācīsies darboties digitālajā vidē, viņš atzīst, ka darbam klātienē ir cits efekts, īpaši, ja runa ir par ideju ģenerēšanu un to apspriešanu. “Vajag atrast līdzsvaru. Daudziem mūsu darbiniekiem ir uzlabojusies privātā dzīve, tostarp tāpēc, ka mēs trīs mēnešus gadā ļaujam strādāt no citas valsts, ne tikai no mājām. Mēs nedomājām, ka tā būs, bet cilvēki nebrauc gulēt kūrortā un strādāt no pludmales – viņi izvēlas apciemot savus radus un draugus ārvalstīs. Tomēr arī cilvēku emocijas, klātienes tikšanās ir ļoti būtiskas, tāpēc mēs cenšamies arī tagad organizēt darbinieku saliedēšanas pasākumus – saldējuma dienas, burgeru dienu un tamlīdzīgi,” saka Uldis. Pie pirmās iespējas viņš sola atjaunot arī uzņēmuma iekšējās ēnu dienas, kad valdes un vadības cilvēki strādā klientu apkalpošanā vai citos departamentos. “Tas ir būtiski, lai nezaudētu saikni ar realitāti,” Uldis Tatarčuks ir pārliecināts.