Zvaigžņu kari
Visi mīl panākumus un vēlas būt veiksmīgi. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka viņiem kāds to var iemācīt. Naudas plūsma no tiem, kas vēlas “kļūt par līderiem”, “sava likteņa noteicējiem” un citiem “numur 1” ir gandrīz neizsīkstoša.
Populārais biznesa un personiskās izaugsmes treneris Tonijs Robinss par īsu uzstāšanos no krievu auditorijas guva peļņu, ko varētu apskaust pat daži reālā ekonomikas sektora uzņēmumi, turklāt biļešu cena bija tāda, ka būtu dīvaini to pircējus uzskatīt par neveiksminiekiem. Samaksāt desmitus un pat simtus tūkstošu rubļu par viesmākslinieka “koncertu” var atļauties tikai nedaudzi šīs valsts iedzīvotāji.
Pēdējo desmit gadu laikā karjeras attīstības virziens ir ievērojami mainījies. Agrāk pārliecināts “karjerists” zināja, ka viņam ir nepieciešams iekļūt lielā struktūrā, palikt tur pietiekami ilgi, lai pakāpeniski iegūtu kompetences un kāptu arvien augstāk par karjeras kāpnēm. Tad viņš varēja uzskatīt savu karjeru par veiksmīgu un dzīvi par izdevušos.
Mūsdienās tāda uzvedība vairs nav tipiska. Speciālistu kustības dinamika starp uzņēmumiem un nozarēm ir ļoti augsta. Pateicoties tehnoloģijām, vispasaules tīmeklim un fantastiskajam ātrumam, kādā notiek izmaiņas faktiski jebkurā zināšanu jomā, pasaule aizvien vairāk virzās uz horizontāli. Sociālais lifts patlaban ir paredzēts vienam pasažierim, toties satiksmi uz sabiedrības augstāko slāni neierobežo gandrīz nekas. Tu vari būt pusaudzis, kurš vēl nav pabeidzis vidusskolu, un nokļūt ANO tribīnē, pateicoties veiksmīgi izvēlētai tēmai un savai proaktivitātei, kā tas izdevās Grētai Tūnbergai. Vai vari būt kā Leonīds Parfjonovs, kuru izraidīja no oficiālajiem televīzijas kanāliem, bet viņš radīja savu kanālu televīzijas alternatīvā “YouTube” un sasniedza reitingus, kas liek bijušajiem darba devējiem un ne tik veiksmīgajiem kolēģiem kļūt vai zaļiem no skaudības.
Cilvēkiem vienmēr ir patikuši stāsti par to, kā, piemēram, apavu tīrītājs ir kļuvis par miljonāru, tomēr šobrīd viņiem īpaši interesē, kāds ir pēkšņās bagātības iemesls. Vai tas ir noticis, pamanoties notīrīt zābakus “stratēģiskajam investoram”, vai pateicoties mantojumam no īstajā laikā nomirušas bagātas radinieces, bet varbūt tāpēc, ka apavu tīrītājs slepus filmēja klientu grēksūdzes un pēc tam publicēja tās internetā? Dažādiem iemesliem ir dažādas virzības stratēģijas, bet jebkuras šīs stratēģijas realizācijas mērķi ir vienādi – kļūt veiksmīgam, pazīstamam, bagātam un neatkarīgam. Tas viss, protams, ir par personīgā zīmola attīstību.
Ja jums ir savs spēcīgs personīgais zīmols, priekšrocības ir acīm redzamas. Atvērtajā darba tirgū jūs neatrodaties ilgāk par piecām minūtēm. Jūsu kaprīzes var tikt uzskatītas par ģenialitātes izpausmi, bet jūsu skaidri redzamās kļūdas – par neveiksmīgu apstākļu sakritību. Jūsu viedoklis ir ārpus kritikas, jūsu vārds – pēdējais. Jūsu ienākumi ievērojami pārsniedz citu cilvēku ienākumus tajā pašā profesijā un vecuma grupā. Jūs varat atļauties izvēlēties projektus, darbu un darba devēju, nebaidoties par savu atteikumu sekām. Jūs aicina uz aizraujošiem pasākumiem – tādiem, uz kuriem cilvēki stāv rindās un par kuriem maksā naudu. Un jūs tur ierodaties kā zvaigzne, kuru daudzi grib satikt un tikai tāpēc apmeklē šo pasākumu. Un tā tālāk...
Tas gan izdodas tikai nedaudziem. Viņi pēc tam raksta grāmatas “Kā es kļuvu par to, kas esmu” un lielās tirāžās dārgi pārdod tiem, kuriem paveicies mazāk. Vai arī vada dārgas meistarklases par šo pašu tēmu. Stāsti par personīgā zīmola radīšanu – tā ir pasaku grāmata pieaugušajiem. Tur ir savi varoņi un antivaroņi, bet varoņi vienmēr uzvar. Tiesa, nevis tādēļ, lai izglābtu princesi no pūķa vai pūķi no princeses. Viņi glābj sevi.
Bet jāapskata arī šīs parādības otra puse. Kādus riskus ietver personīgais zīmols – gan tā lietotājam, gan viņa algotājam? Bieži vien “spēcīga vārda” īpašnieks ir tendēts nedaudz pārspīlēt savas spējas pozitīvā gaismā un nepilnīgi novērtēt negatīvā griezumā. Viens vai divi neveiksmīgi projekti parastam menedžerim var būt nepatīkami, bet neizraisa tādu sociālo rezonansi kā kāda negatīvais viedoklis par pazīstamu “guru”, kurš nav attaisnojis sava klienta cerības.
Citu paaugstinātās gaidas liek personīgā zīmola īpašniekam nepārtraukti un nemitīgi strādāt, lai apstiprinātu savu statusu. Pazīstami cilvēki burtiski izdzen sevi ar aktīvu publisko dzīvi, nemitīgu piedalīšanos jaunos projektos, pārraidēs, šovos un tamlīdzīgi. Personīgās dzīves vairs faktiski nav, nemaz nerunājot par to, ka ikviena viņu aktivitāte, pat jociņš, kas izmests draugu pulkā, kļūst par iemeslu baumām. Popularitātes samazināšanos zvaigznes uztver ļoti saasināti. Īslaicīgu pieprasījuma trūkumu vai aizdomas par profesionālo nepieklājību personīgo zīmolu īpašnieki pārdzīvo ne mazāk traģiski kā popzvaigznes – un reizēm arī ar tādām pašām sekām.
Savukārt darba devējam personīgā zīmola īpašnieks vadības komandā sola vairāk problēmu nekā labuma. Jaunā biznesa viļņa popularizētājiem Kjellam Nordstromam un Jonasam Riderstralem ir kāda vērā ņemama doma, kas var būt arī veiksmīgas uzņēmuma vadības sauklis: “Prasme organizēt darbu – tas nozīmē sasniegt lieliskus rezultātus ar vienkāršu darbinieku spēkiem.”
Zvaigzne kolektīvā vienmēr “spīd” ārpus uzņēmumā pieņemtajiem noteikumiem. Tas izraisa konfliktsituācijas un problēmas vadībā. Centieni panākt “kopsaucēju” ar šo populāro personu gandrīz vienmēr beidzas ar tās aiziešanu. Tas arī ir saprotams – kāpēc pieņemt spilgtu nestandarta darbinieku un tad censties viņu ierūmēt vispārpieņemtajos standartos? Uz ilgu laiku izveidot tādu vadības sistēmu, kurā gan zvaigzne varētu spoži spīdēt, gan arī parastais darbinieks nejustos pamests novārtā, neizdodas. Tāpēc, aicinot pievienoties komandai personīgā zīmola īpašnieku, darba devējam jau sākumā jāsaprot, ka tas būs uz ierobežotu laika periodu. Tātad, lai atgūtu savas investīcijas projektā “guru”, darba devējam ir ļoti precīzi jāsaplāno uzdevumi, kuru veikšanai viņš ir pieaicinājis slavenu ekspertu, un arī jāprot gudri pārvaldīt gan savas ekspektācijas, gan “guru” motivāciju. Tas ir ļoti grūts uzdevums, kuram pagaidām nav viena optimāla risinājuma.
Noteiktās darbības jomās, piemēram, intelektuālajos pakalpojumos (izglītība, konsultēšans, integrācija), darba devējs ir ieinteresēts izaudzināt pazīstamus tirgus ekspertus. Tādās jomās klients pērk nevis standarta produktu, bet konkrētu atzītu speciālistu, viņa pieredzi, reputāciju. Tāpēc darba devējs ir spiests ieguldīt perspektīvāko darbinieku personīgā zīmola attīstīšanā, vienlaikus attīstot uzņēmuma zīmolu.
Taču te uzreiz rodas šādu mērķorientētu investīciju papildu riski. Kolīdz šis darbinieks tiks pieņemts tirgū, viņam uzreiz radīsies citi piedāvājumi – interesantāki. Profesionālis vienmēr ir lojāls savai profesijai un tās perspektīvām, nevis savam labdarim. Vai tad vispār ir jābrīnās par korporatīvajiem kariem, kas izraisās uz šāda labvēlīga fona? Čikāgas Būta biznesa skola (“Chicago Booth GSB”), kuru esmu beigusi, padalījās statistiku, saskaņā ar kuru 30 % no MBA programmas absolventu maina darba devēju līdz ar kursa pabeigšanu, bet vēl 30 % maina nozari.
Tātad kad un kuram ir izdevīgi veidot personīgo zīmolu un tieši kādās situācijās? Katram uz šo jautājumu ir jāatbild pašam – vienotas receptes nav. Tomēr viens gan ir skaidrs – personīgā zīmola īpašnieku dzīves notikumi vienmēr būs jaunumu topu augšgalā. Cilvēkiem patīk varoņi, pat ja tie glābj tikai paši sevi.
Personīgā zīmola trīs sastāvdaļas.
1. PR. Ja vēlaties būt slavens, pasaulei par jums ir jāuzzina. Jums jāiegulda savā PR, uzstājoties konferencēs, publicējoties populāros medijos, prasmīgi darbojoties sociālajos tīklos, piedaloties televīzijas un radio pārraidēs.
2. Ideja. Ir svarīgi saglabāt fokusu. Pasaulei jūs jāiepazīst un jānovērtē nevis kā vienkārši kaut kādu fizisku personu, kaut arī visai simpātisku, bet asociācijā ar kādu ideju vai darbību. No atbildes uz šo jautājumu atkarīgs, kā rīkoties, lai kapitalizētu savu atpazīstamību. Kādu produktu jūs piedāvājat? Kāpēc to pērk, un kāpēc tieši pie jums? Un pēkšņi var izrādīties, ka iegādāties vēlas nepavisam ne to, ko jūs pārdodat.
3. Neatkarība. Krievijā katrs menedžeris labi zina, ka pēc 45 gadu vecuma viņš kļūs aizvien mazāk pieprasīts, bet pēc 50 jau vairs nevarēs atrast labu darbu, neraugoties uz visiem valdības pūliņiem pasargāt pirmspensijas vecuma cilvēkus no atlaišanas. Sākt veidot savu personīgo zīmolu piecdesmit gados – tas ir nereāli. Neatkarība nozīmē, ka nozare, liels uzņēmums vakancei meklēs nevis vienkārši ģenerāldirektoru vai lielas struktūrvienības vadītāju, bet tieši jūs.