Izgudrot ģipsi no jauna

Annamarija Štiļa-Bitiņa

žurnāliste

• Lauris Aizupietis, speciāli Forbes

Pārnākot mājās pēc garas un smagas darbadienas, ir tik patīkami nomazgāties dušā. Bet tagad iedomājieties, ka esat salauzis kāju, tā ir ģipsī, un normāli nomazgāties jūs nevarēsiet vēl vairākas nedēļas. Neskaitot to, ka nu ir sarežģīti veikt ierastās higiēnas procedūras un ir zaudēta kustību brīvība, pēkšņi jāmaina arī garderobe – ierastais apģērbs vairs neder, bet par apaviem, iespējams, vispār jāaizmirst. Ģipša gabarīti ir tādi, ka burtiski var palikt basām kājām, un īpaši ziemā tas nav patīkami.

Līdzīgi gadījās CastPrint dibinātājam un vadītājam Jānim Oliņam. Kādā janvāra rītā, nolicis mašīnu stāvvietā, viņš steidzās uz darbu uzņēmumā PricewaterhouseCooper, bet paslīdēja, pakrita un salauza elkoni. Kaut gan auditam bija karstā sezona, Jānim to nācās pavadīt, iemūrētam ģipsī.

Kauli saauga, bet darbs auditā apnika. Doma par savu biznesu nobrieda, kad divi draugi, Sigvards Krongorns un Jānis Oliņš, savā starpā nesarunājuši, nolēma atstāt labi apmaksāto darbu prestižajā uzņēmumā. “Sākām domāt, ko varētu darīt. Man patika viss, kas saistīts ar medicīnu, bet Sigvardam – viss, kas saistīts ar 3D druku,” stāsta Oliņš. Tad arī radās ideja drukāt ģipsi ar 3D printeri.

“Tas nav īsts ģipsis, bet gan alternatīva ģipsim. CastPrint ir individuāla medicīniska fiksācijas ierīce, izdrukāta uz 3D printera,” paskaidro uzņēmuma līdzdibinātājs un valdes loceklis Sigvards Krongards. Tā ir pilnībā pielāgota konkrētā pacienta anatomijai, viegla, izturīgāka par parasto ģipsi, turklāt ūdensizturīga. Svarīgi, ka to drīkst noņemt un uzlikt atkārtoti.

Apsteidzot aizgājušo vilcienu

Jaunie uzņēmēji sāka tirgū meklēt līdzīgus risinājumus – un atrada. Izrādījās, ka ideja nav unikāla un internetā ir papilnam attēlu ar košiem, raibiem ģipšiem. Krongorns un Oliņš jau sprieda, ka no ieceres jāatsakās; izskatījās, ka šis vilciens jau aizgājis. “Mēs reģistrējām vairākus G-mail kontus un mēģinājām veikt pasūtījumu, bet visur mums atteica – uz jūsu reģionu nepiegādājam… Tikai vienā vietā atbildēja pozitīvi: “Nav problēmu, atbrauciet uz Meksiku, un mēs visu nokārtosim,”” ar smaidu atceras Jānis. Izrādījās, ka šādu produktu nepiegādā ne uz Latviju, ne vispār uz šo kontinentu.

Sapratuši, ka vilciens tomēr vēl nav nokavēts, Oliņš un Krongards ieguldīja 8000 eiro no saviem līdzekļiem, lai iegādātos pirmo printeri un skeneri, un sāka veidot komandu. Sākumā paziņas bija noskaņoti skeptiski: “Puiši, varbūt ejiet atpakaļ uz savu auditu…” Taču jaunie uzņēmēji bija apņēmības pilni, un atradās arī vajadzīgie cilvēki. Sākumā negāja viegli – CastPrint modeļu projektēšana vienai rokai ilga ap 14 stundu, turklāt komanda strādāja Oliņa dzīvoklī. Taču jau pēc gada ļoti apmierinātais klients – dakteris Gundars Rusovs – piedāvāja CastPrint pārcelties uz vienu no Gaiļezera bērnu slimnīcas tukšajām telpām. Tā CastPrint ne tikai ietaupīja līdzekļus par īri, bet arī nonāca tuvāk pacientiem.

Tagad CastPrint komandā ir seši cilvēki, vēl daži sniedz ārpakalpojumus. Viena 3D modeļa projektēšana aizņem aptuveni pusstundu, un viens speciālists var sagatavot līdz 15 modeļiem dienā. 3D drukāšanas process ilgst 7–14 stundas, gatavie produkti Latvijā tiek piegādāti 2–3 darba dienu laikā.

Krongorns atceras, ka bez pašas CastPrint izstrādes daudz laika un spēka tika veltīts pārrunām ar ārstiem un klīniku administrāciju, jo “ir jāvienojas uzreiz ar vairākām pusēm”. Turklāt bija nepieciešams apmācīt mediķus pareizi izmantot skeneri. “Ja ārsts neizpratīs pakalpojumu, viņš to nepiedāvās pacientiem, bet pacients, ja pakalpojums viņam neiepatiksies, to neizmantos. Ja kāds posms šajā ķēdītē nedarbojas, tad arī pasūtījumu nebūs.”

Jaunajiem uzņēmējiem izdevās vienoties par sadarbību ar deviņām medicīnas iestādēm Latvijā, un viņu pakalpojumu jau izmantojuši aptuveni 200 cilvēku. Pagājušā gada nogalē CastPrint iegāja arī Lielbritānijas tirgū. Tā nav nejaušība – britu ārsts ortopēds Dr. Niks Bakti pats sazinājās ar CastPrint un piedāvāja izskatīt šo tirgu. Krongorns un Oliņš aprēķināja, ka no 1,5 miljardu eiro vērtā kopējā tirgus Lielbritānijas daļa ir 150 miljoni, un ķērās pie lietas. Pasūtījumi no Lielbritānijas tika saņemti vēl pirms biroja atvēršanas Londonā, bet neiztika arī bez starpgadījumiem – pirmais pasūtījums tika sabojāts piegādes laikā. “Ārsts atvēra iepakojumu pacienta klātbūtnē, bet CastPrint izrādījās salauzts,” Oliņš stāsta. Zaudējumi – 350 eiro, no kuriem 140 eiro bija izdevumi par kurjera pakalpojumiem. 2019. gada novembrī CastPrint atvēra biroju Londonā un jau sadarbojas ar trim vietējām klīnikām.

Viena personalizētā fiksatora CastPrint izgatavošana Latvijas pacientam izmaksā 80–150 eiro. Latvijā darbojas 50 % atlaide, bet CastPrint plāno cenas pieaugumu. Krongorns skaidro, ka pašreizējās cenas nenes peļņu, vietējā tirgū CastPrint strādā par pašizmaksu. “Tā mēs pilnveidojam savu produktu un uzkrājam pieredzi.”

Investoru galvassāpes – ģipsis

CastPrint jau ir piesaistījis 170 000 eiro. Pēc ilgām pārrunām par pirmo investoru kļuva Startup Wise Guys, ieguldot 20 tūkstošus. “Puiši, man no jums jau galva sāp!” Oliņš atceras, kā nācās atstāvēt CastPrint intereses investoru priekšā. “Ļoti grūti dabūt naudu medtech jaunuzņēmumam, īpaši, ja tas ir hardware.” Tomēr ar savu veikumu CastPrint izdevās pārliecināt arī akseleratoru BuildIt, kas investēja 50 tūkstošus eiro. Vēl 100 tūkstošus ieguldījuši biznesa eņģeļi, un viena no viņiem ir uzņēmuma dibinātāja māte. Dacei Oliņai bez naudas līdzekļiem ir vēl daudz, ko piedāvāt medicīnas jaunuzņēmumam. Viņai ir bagātīga pieredze farmācijas jomā, kas ir cieši saistīta ar medicīnas biznesu kopumā, ka arī noderīgi kontakti.  Viņa ir CastPrint konsultante medicīnas jautājumos. “Kad mums ir jautājumi par medicīniskām lietām, mēs vēršamies pie Daces,” saka Krongorns. Oliņa bija Roche vadītāja Somijā un Baltijas valstīs, pēc specialitātes viņa ir pediatre. Jau gandrīz septiņus gadus Dace Oliņa nodarbojas ar savu biznesu. Viņa atzīst, ka neredz tirgu Latvijā, tomēr uzskata par nepieciešamu padarīt produktu pieejamu mūsu pacientiem. Par saviem pamattirgiem CastPrint uzskata Ziemeļeiropu un Austrāliju.

Uz jautājumu, vai CastPrint nebaidās no konkurentiem, Sigvards Krongorns smejoties atbild: “Pārāk liela noņemšanās. Mēs pat priecātos, ja kāds darītu kaut ko līdzīgu. Diemžēl medicīna nav tā vieglākā nozare, un daudzi bieži vien atmet ar roku, pirms vēl ir tikuši līdz pirmajiem klientiem.”  Šo grūtību pārvarēšanu Krongorns uzskata par CastPrint priekšrocību. CastPrint nodrošina visu ciklu – no sākuma līdz galam. Jānis Oliņš uzsver, ka tas viņus atšķir no konkurentiem, kuri nevar piedāvāt visu pakalpojumu klāstu vienuviet. “Liela daļa konkurentu atbild tikai par daļu no procesa. Ja viens modelē, otrs drukā, bet trešais izstrādā programmatūru, tad ir grūti atrast vainīgos, ja rodas problēmas. Galu galā neviens nav vainīgs, bet cieš pacients. Savukārt CastPrint uzņemas atbildību no sākuma līdz galam, un mēs vienmēr esam pretimnākoši, ja kaut kas jāsalabo.”

Tomēr, neraugoties uz iepriekšminētajām priekšrocībām un gatavību uzņemties atbildību par produktu, dažās situācijās CastPrint netiek galā ar savām pamata funkcijām, uzskata ortopēde Evita Kučerova. “Man bija gadījums, kad CastPrint vajadzēja pārtaisīt vairākas reizes, bet pacients nevarēja gaidīt – nācās atteikties.” Kučerova uzskata, ka tā ir komunikācijas problēma. Dizaineri, kuriem nav medicīniskās izglītības, ne vienmēr var precīzi izprast mediķu vajadzības. “Ģipsim jāfiksē katrs lūzums noteiktā veidā. Ja to uzliek kaut nedaudz citādi, arī kauls saaug nepareizi.”

TIRGUS DATI

Eiropas kopējais tirgus –1,5 miljardi eiro

Lielbritānijas tirgus – 150 miljoni eiro

Ziemeļvalstu tirgus – 60 miljoni eiro

Avots: CastPrint aprēķini

3D druka pret Covid-19

Tomēr kaut kas līdzīgs tirgū pastāv, un pēc tā nemaz nav tālu jābrauc. Virtuālās ortozēšanas un protezēšanas klīnikas Wide birojs atrodas tepat Rīgā. Wide dibinātāji arī ir latvieši, un arī viņi izmanto 3D druku individuālo medicīnas fiksatoru ražošanai. Jānis Jātnieks, viens no Wide dibinātājiem, saka: “CastPrint ir mūsu draugi. Mūs bieži jauc, mēs strādājām ar līdzīgām tehnoloģijām, bet ne pārāk līdzīgās nozarēs.” Ģipsi izmanto īsu laiku, lai fiksētu lūzumus, savukārt ortozes nēsā gadiem ilgi. Uz jautājumu, kāpēc Wide neražo gan ortozes, gan ģipsi, Jātnieks atbild: “Mēs līdz galam neticam noieta tirgum. Šādiem lūzumiem pieejamas arī citas alternatīvas, piemēram, Woodcast. To izgatavo no celulozes, un patlaban tas ir ļoti populārs produkts Skandināvijā.” Šādu koka ģipsi arī var droši slapināt, tas ir viegls, izturīgs, turklāt nav jāgaida – tas tiek uzlikts ārsta kabinetā dažu minūšu laikā. Tiesa, lai šo ģipsi noņemtu, atkal būs jādodas pie ārsta, kurš to nozāģēs. Tomēr tas ir lētāks nekā 3D drukātais. Savukārt ortozes cena dažreiz var sasniegt pat tūkstošiem eiro, un šādā gadījumā augstā 3D drukas cena attaisnojas.

Tiesa, saistība ar koronavīrusa pandēmiju Wide darbu pie ortozēm nācās atlikt. Kamēr vairums biznesu nonākuši dīkstāvē un skaita zaudējumus, Latvijas 3D printeri strādā ar pilnu jaudu “Pašlaik galvenais ir tikt galā ar Covid-19,” saka Jānis Jātnieks. Virtuālajā hakatonā HackForce, kas notika martā un bija veltīts ātriem un efektīviem risinājumiem cīņā ar Covid-19, Jātnieks ar komandu izstrādāja aizsargvairogu dizainu, uzvarēja un nodibināja uzņēmumu Shield48. Pandēmijas apstākļos izrādījās, ka daudzi aizsarglīdzekļi ir deficīts. Daļa no mums var sevi pasargāt, strādājot attālināti, bet daudzās nozarēs darbiniekiem nav iespējas izvairīties no kontaktiem klātienē. Shield48 aizsargvairogi izrādījās tik pieprasīti, ka VID uzreiz pasūtīja 10 000 eksemplāru, bet Altum izsniedza 100 000 eiro aizdevumu, kas paredzēts 15 000 vairogu saražošanai. Shield48 izgatavo 3000  vairogu dienā, bet Jānis Jātnieks atzīst, ka pieprasījums ir daudz augstāks, nekā viņi ar pieejamajām ražošanas jaudām spēj paveikt. Tikai Latvijā vien Shield48 ir piegādājuši vairāk nekā 17 000 sejas aizsargvairogu, pirmās partijas jau eksportētas arī uz Spāniju, Lielbritāniju un Vāciju.

Pēc pandēmijas izdzīvos tikai efektīvi uzņēmumi. CastPrint bija pietiekami pārliecinošs, lai piesaistītu 170 000 eiro investīcijas. Pavisam nesen tas piesaistīja vēl 500 000 ražošanas procesu automatizēšanai un iziešanai jaunos tirgos. Diemžēl karantīnas dēļ CastPrint vairs nav, ko optimizēt. “Šobrīd iepauzējam ar finansējuma piesaisti. Koncentrēsimies tam, lai ar esošajiem resursiem varam dzīvot. Lietas, kuras tika sarunātas agrāk, var aizmirst. Tagad ir pavisam cita pasaule nekā pirms dažām nedēļām. Patiesībā visu var sākt no nulles,” saka Krongorns. Arī pasūtījumu tagad ir maz. “Ja cilvēki neiet ārā, viņi retāk kaut ko salauž. Sēžot mājās, var mierīgi iztikt ar parasto ģipsi.”

Ekonomiskos zaudējumus pandēmijas dēļ mums visiem vēl vajadzēs apjēgt un aprēķināt. Pašizolācijas apstākļos CastPrint fiksācijas līdzekļi nav pieprasīti, bet šie uzņēmēji nav pieraduši sēdēt bez darba. CastPrint meklē jaunus veidus, kā būt noderīgiem šodienas tirgus apstākļos. “Ja kādam vajadzēs, mēs varam mēģināt izdrukāt maskas, bet šobrīd pāragri spriest, vai kādam tas būs nepieciešams.”  CastPrint saņēma vairākus pasūtījumus no ārstiem izdrukāt respiratorus un tagad gaida mediķu atsauksmes. “Lai sāktu ražošanu, jāsaprot, kas jāražo, kādai jābūt produkta specifikai un vai pēc konkrētā produkta ir pieprasījums.” Pagaidām CastPrint turpina maksāt īri par Londonas biroju un štata samazināšanu neplāno. Sigvards Krongorns nenolaiž rokas: “Šobrīd jauno tirgu apgūšana ir nopauzēta. Jāseko līdzi notikumiem un jāklausa speciālistiem, lai iespējami ātrāk varētu atgriezties ierastajā ritmā. Kad tas notiks, tad varēsim arī atgriezties pie attīstības plāniem.”

VIEDOKĻI

Ortopēds Visams Rafaels par CastPrint runā ar patiesu sajūsmu: “Parasts ģipsis traumē ādu, tā kļūst sausa, nedzīva un nelabi ož. Atšķirībā no ģipša CastPrint ir gaisu caurlaidīgs, ļaujot pacienta ādai elpot.” Runa ir ne tikai par nepatīkamo smaku, ko izraisa patogēnās baktērijas, bet arī par to, ka ādai ir nepieciešama aptuveni nedēļa, lai atkoptos pēc parastā ģipša nēsāšanas. “Tas ir vieglāks par jebkuru kurpi, izturīgs un viegli kopjams. Protams, ka staigāšanai jāizmanto kruķis un uz salauztās kājas kāpt nedrīkst,” saka dakteris Rafaels, atgādinot, ka CastPrint, tāpat kā parastajam ģipsim, ir savi ekspluatācijas noteikumi. “Vienīgais mīnuss, es uzskatu, ir cena. Taču par komfortu ir jāmaksā.”

Traumatologs ortopēds Mārtiņš Reteris skaidro, ka sākumā vienalga būs vajadzīgs ģipsis. “CastPrint nedrīkst likt uzreiz – to uzliek pēc nedēļas, kad noiet tūska.” Kā plusus dakteris Reteris atzīmē to, ka CastPrint ir “viegls, ērts, anatomisks, ūdensdrošs un izturīgs”. No mīnusiem – ka “vajadzīgas vairākas vizītes, un cena ir augstāka. Citu zaudējumu nav, ir papildu ieguvumi. CastPrint ir milzīgas priekšrocības salīdzinājumā ar parasto ģipsi”. Diemžēl ne visi mūsu valstī var atļauties šīs ērtības. Parasto ģipsi traumpunktā uzliek uz valsts rēķina, bet par CastPrint pacientam jāmaksā no savas kabatas. “Komforts maksā naudu, un veselība ir tā joma, kur cilvēki parasti netaupa. Tomēr parastais ģipsis tuvākajos desmit gados nekur nepazudīs, jo alternatīva tomēr ir dārga.”