Ievieš aprites ekonomikas principus būvniecībā
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Platforma Material Mapper ļauj uzzināt, kur paredzēts nojaukt kādu ēku un kādi materiāli no tās būs pieejami atkārtotai izmantošanai. Tas būs noderīgi ne vien privātpersonām, bet arī lieliem būvniecības uzņēmumiem.
Uzņēmuma līdzdibinātāja Ieva Sibilla Strupule cer, ka Material Mapper darbība ar laiku ļaus samazināt atkritumos nonākušo būvgružu apjomu, kas pašlaik veido 40 % no visiem pasaules atkritumiem. Ideālajā gadījumā to apjomu varētu samazināt uz pusi. “Mūsu ambīcijas ir milzīgas. Ceru, ka šī būs platforma Nr. 1, kas padara būvniecību ekoloģiskāku – tādu, kādai tai vajadzētu būt vienmēr. Mēs parādīsim būvniecības sektoram, ka var un vajag strādāt citādi,” viņa saka. Vienlaikus iecerēts panākt caurspīdību un parādīt cilvēkiem, kādās mājās viņi dzīvo – no kurienes nākuši būvmateriāli, cik daudz no tiem ir ražoti no jauna un cik daudzi izmantoti atkārtoti. “Nedomāju, ka kāds vēlas, lai viņa jaunā dzīvokļa dēļ tiek izcirsts mežs. Ir svarīgi nevis tikai runāt par ilgtspēju, bet kaut ko reāli darīt tās labā,” uzsver Ieva. Nopietna interese par Material Mapper ir arī pašvaldībām.
Agrāk Ieva strādāja Lursoft – uzņēmumā, kas darbojas ar datiem, dažādiem publiski pieejamas informācijas reģistriem un šo informāciju māk iepakot konkrētām klientu grupām pievilcīgā formātā. Šajā darbā viņa iemācījās, ka dati ir svarīgi, bet vēl svarīgāka ir pareizi pasniegta informācija. Taču, jūtot vajadzību pēc lielākiem plašumiem, 2014. gadā Ieva sakrāmēja koferi un bez konkrētiem plāniem aizbrauca pie māsas uz Hamburgu. “Lursoft pametu dienu pēc kārtējā paaugstinājuma. Man tolaik bija tikai 22 gadi, biju it kā pavisam zaļš gurķis. Taču es biju vienīgais cilvēks kompānijā, kas katru mēnesi gāja pie vadības ar saviem rezultātiem. Es rādīju, ko esmu izdarījusi uzņēmuma labā, un prasīju, ko par to varu saņemt pretī. Šāda pieeja Latvijā nav tipiska. Man ir svarīgi redzēt savu ieguldījumu un rezultātu no tā. Strādājot algotu darbu lielā kompānijā, to reti var piedzīvot.”
Viņa nevarēja izlemt, studēt maģistrantūrā vai meklēt nopietnāku darbu. Dzīve izlēma viņas vietā –Angellist platformā Ievu uzrunāja itāļu puiši. Viņi veidoja Airbnb līdzīgu platformu Antlos, kas domāta jahtu īpašniekiem, lai jahtas dotu ienākumus, kamēr viņi paši tās neizmanto. “Sākumā man nebija ne mazākās nojausmas, ko un kāpēc mēs darām, kā no nekā uztaisīsim kaut ko, kas tiešām strādā. Taču 2016. gadā bijām starp desmit labākajiem Itālijas jaunuzņēmumiem,” atceras Ieva. Uzņēmums piesaistīja 1,5 miljonu eiro investīcijas un pārcēla darbību uz Londonu. Kādudien Eiropas lielākā jahtu aģentūra izteica piedāvājumu pārņemt uzņēmumu. Lai gan Ievai būtu gribējies pārbaudīt savus spēkus un paskatīties, ko iespējams sasniegt, pēc ilgām diskusijām komanda nolēma uzņēmumu pārdot. “Uz papīra es joprojām skaitos mazākuma īpašniece lielākajai jahtu kompānijai Eiropā,” saka Ieva.
Pēc šī piedzīvojuma viņa atgriezās Latvijā. Ieva izmēģināja roku dažādās jomās, tostarp palīdzēja Pasaules ekonomikas forumam Global Shapers izveidot biroju Latvijā. Tāpat viņa izveidoja Karjernīcu – iniciatīvu, kas jauniešiem piedāvā mentoringu, lai izlemtu, ko tālāk dzīvē darīt. Ievai pašai šķiet ironiski, ka viņa to darīja laikā, kad pati nezināja, ko tālāk iesākt.
Šajā periodā ar viņu sazinājās akselerācijas programmas Antler komanda, aicinot pieteikties. Parasti cilvēkiem ir citas nodarbes un ir grūti atlicināt brīvu laiku jaunam projektam. Šajā programmā nepazīstami cilvēki no visas pasaules uz trim mēnešiem ir atteikušies no visiem citiem projektiem un mēģina izveidot jaunus. “Tā ir pareizā vide, lai sāktu kaut ko jaunu,” uzskata Ieva. Atšķirībā no citām akselerācijas programmām šajā cilvēki tiek uzņemti individuāli, nevis komandās, un viņiem nav vajadzīga konkrēta biznesa ideja. Tās laikā dažādi uzņēmumi vēršas pie dalībniekiem ar dažādām idejām.
Citu starpā Oslo būvniecības uzņēmums rosināja meklēt idejas, lai būvmateriālus veiksmīgāk izmantotu vēlreiz. Ievai šī ideja iepatikās, un viņa ar komandu nolēma to attīstīt. Rezultātā ir tapusi platforma, kas ļauj uzzināt, kad un kur plānots nojaukt kādu ēku un cik daudz atkārtoti izmantojamu materiālu būs pieejams. Pagaidām daudz darba komanda veic manuāli, bet jau rudenī iecerēts prezentēt platformu, kas mācēs automātiski atlasīt datus no pašvaldību reģistriem. Ar laiku platformu iecerēts papildināt arī ar renovācijas darbiem, kad parasti atkritumos nonāk daudz labu materiālu.
“Diemžēl tirgus strādā šādi – visiem vajag jaunu, skaistu, tīru, tikko uzbūvētu vai renovētu mājokli. Lai gan faktiski tas nav nepieciešams – labi dzīvot var arī ne tik svaigi remontētā ēkā. Taču, lai konkurētu, nekustamā īpašuma attīstītājiem un īres namu īpašniekiem visu laiku jāpiedāvā svaigs remonts, līdz ar to izgāztuvēs nonāk pavisam labi materiāli – sienas, krēsli, gadi, lampas un tamlīdzīgi. Tie tiek izmesti, jo cilvēki nezina, kur tos likt. Varētu kādam atdot, bet tas prasa lielas pūles. Izmest ir vieglāk,” secina Ieva. Komanda domā arī par to, ka platformā varētu pievienot iespēju ēku īpašniekiem sniegt informāciju par kādu konkrētu telpu, ko tie plāno remontēt, vai mēbelēm, kas vairs nav nepieciešamas.
Lai arī Ievas uzņēmums pēc programmas absolvēšanas ir piedzīvojis strauju izaugsmi, Antler tajā neieguldīja. Pāris nedēļu pēc programmas beigām Material Mapper uzvarēja Covid-19 pandēmijas laika tiešsaistes hakatonā Global Hack. Vēlāk Norvēģijas Inovāciju aģentūra un Norvēģijas pašvaldība uzņēmumam piešķīra finansējumu, kopā 140 tūkstošus eiro. Ieva priecājas, ka notika tieši šādi, jo valsts iestāžu piešķirtais finansējums ir grants, kas neprasa pretī kapitāldaļas, turpretī Antler būtu prasījis 11 % uzņēmuma, turklāt finansējums būtu bijis mazāks. Šāds scenārijs ļāva uzņēmumam attīstīties līdz nobriedušākai stadijai, audzēt vērtību un īpašniekiem saglabāt kontroli savās rokās.
Lai gan Material Mapper ir reģistrēts Norvēģijā, Ieva kā līdzdibinātāja un vienīgā latviete komandā to tomēr uzskata daļēji par Latvijas uzņēmumu. Material Mapper meklē tehnisko vadītāju un pēc tā lūkojas tieši Latvijā. “Noteikti būtu izdevīgāk tehnisko cilvēku meklēt Indijā vai Ukrainā, bet gribu, lai ir saikne ar Latviju,” saka Ieva.
Material Mapper ir ticis pie pirmajiem maksājošajiem klientiem, un to vidū ir arī Oslo lielākā ēku nojaukšanas kompānija. Klienti vēlas redzēt, kuras ēkas nākotnē plānots nojaukt, jo šāda informācija apkopotā un ērtā veidā līdz šim nav bijusi pieejama. Nezinot, kādas ēkas, kad un kur plānots nojaukt, uzņēmumiem ir grūti plānot nākotni. Līdz šim notika šādi – ēkas īpašnieks publicē pieteikšanos uz ēkas nojaukšanas darbiem. Parasti uzvar tas, kurš piedāvā zemāko cenu. Uzņēmumi vēlētos šo informāciju uzzināt ātrāk – kad ēkas īpašnieks par to ir paziņojis atbildīgajām institūcijām. Tiem interesē arī Material Mapper piedāvātā informācija par pagātni – nojauktajām ēkām, kas tās nojauca, kādi materiāli tajās bija pieejami un tamlīdzīgi. “Citādi vispār nav nekādas informācijas aprites. Viņi pat nezina, kas ir viņu tirgus daļa,” saka Ieva.
Vaicāta, kā tikusi pie pirmajiem klientiem, viņa teic – par labu jaunuzņēmuma piedāvājumam nospēlēja tas, ka Material Mapper palīdz atrisināt konkrētu problēmu. Uzņēmums var plānot savu darbu, kļūt produktīvāks, kā arī nopelnīt vairāk. Uzņēmēja ir pārliecināta – ja pakalpojuma sniedzējs spēj atrisināt nozīmīgu problēmu, klients ir gatavs par to adekvāti maksāt.
Nākamais solis ir izplesties ārpus Norvēģijas un pieteikt sevi Zviedrijā, Lielbritānijā, Dānijā. Latvijā produkts gaidāms 2023. gadā.
Svarīgs jautājums – vai materiāli platformā pieejami bez maksas, vai arī par tiem jāmaksā? Ieva atbild, ka konkrēta standarta nav. Izmest, atdot vai pārdot – tā ir katra ēkas īpašnieka izvēle, viss atkarīgs no savstarpējās vienošanās. Taču ēku demontāža parasti ir visai dārgs pakalpojums, un teorētiski īpašnieks būtu ieinteresēts daļu šo izmaksu atgūt, pārdodot materiālus.
Atkārtota izmantošana ļauj ne vien ietaupīt naudu, bet arī saudzē dabas resursus. “Kāpēc turpināt izcirst mežus, ja vismaz daļu kokmateriālu varam izmantot atkārtoti? Agrāk materiāli bija dārgi, grūti pieejami, nekas netika laists postā. Neviens šķūnītis netika nojaukts, kaut ko no tā vienkārši izmetot ārā. Materiālus izmantoja atkārtoti, bet sliktākajā gadījumā – kā kurināmo. Ir būtiski atgriezties pie šādas pieejas,” uzņēmēja uzsver. Viņa skaidro – prognozes liecina, ka būvniecības atkritumu apjoms pasaulē līdz 2025. gadam dubultosies un sasniegs 2,2 miljardus tonnu gadā. Liela daļa šo atkritumu ir betons, kura ražošana rada 8–10 % emisiju. Varētu domāt, ka betonu nevar izmantot atkārtoti, bet Ieva stāsta, ka to var saberzt pulverī un izmantot atkal vai arī sadalīt šķembās un izmantot ceļu būvē. “Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pasaulē globāli sākt trūkt smilšu. Daudzi uzņēmumi mēģina atrast alternatīvu materiālu, ko izmantot betona vietā, bet vēl viens risinājums ir to vienkārši izmanto atkārtoti.”
Uzņēmuma Material Mapper ideoloģija saskan ar patlaban aktuālo tendenci censties radīt mazāk atkritumus. Daudzi cilvēki jau kādu laiku iepērkas beziepakojuma veikalos, bet Ieva uzskata, ka tā ir tikai maza daļiņa no lielas problēmas. “Mēs varam būt forši un veikalā pirkt rīsus savā burkā, bet globāli tas nemazina atkritumu problēmu, jo 40 % no tiem rada būvniecība. Mēs strādājam pie tā, lai pašos pamatos izmainītu būvniecības nozari – lai nojauktās ēkas nonāktu nevis atkritumu poligonos, bet gan materiāli no tām tiktu izmantoti atkārtoti. Tas ir lielisks aprites ekonomikas piemērs. Jebkurš materiāls, kas nonāk pie mums, nebeidz savu dzīvi, bet gan tiek izmantots vēlreiz. Piemēram, ķieģeli var izmantot vēl vismaz trīs līdz piecas reizes,” saka Ieva. Viņa cer, ka ar laiku platformā uz materiāliem pieteiksies arī lielie būvniecības uzņēmumi, jo “nav nekāda racionāla pamatojuma to nedarīt”.
Uzņēmēja piebilst, ka pēdējā laikā vērojama kustība banku pusē – tās labprāt finansē zaļos projektus. Un materiālu atkārtota izmantošana ietilpst šajā kategorijā. Iespējams, nākotnē uzņēmēji, kuri varēs pierādīt, ka ir energoefektīvi, videi draudzīgāki un izmanto materiālus atkārtoti, varēs iegūt labākus nosacījumus aizdevumiem.