Enerģētikas māklere
Polijas bagātākā sieviete vadīja savas dienas, apceļojot pasauli un producējot dokumentālās filmas. Bet, kad nomira viņas tēvs, Dominika Kulčika ķērās pie biznesa. Viņa pārņēma gandrīz bankrotējušu atjaunīgās enerģijas kompāniju un īstajā laikā paspēja tajā iedvest dzīvību, lai dotu savu artavu Eiropas enerģētiskās krīzes laikā.
Sēžot uz koši oranža dīvāna savā birojā Londonas Michelin House – eklektiskajā kādreizējā britu autoriepu ražotāja galvenajā ofisā –, Dominika Kulčika, apspriežot sev tuvu tēmu, aktīvi žestikulē. “Es esmu par sievišķo enerģiju,” saka Dominika, kas mantojusi vienu no lielākajiem kapitāliem Austrumeiropā. Paužot atbalstu centieniem panākt, lai Polijas parlaments apstiprinātu iniciatīvu, kas paredz bezmaksas higiēnisko pakešu izvietošanu skolās, viņa ir uzvilkusi sarkanu menstruāciju kleitu. Līdz brīdim, kad savā runā ir tikusi līdz tam, kā patriarhāts negatīvi ietekmē klimatu, viņa ir noliekusies tik tālu uz priekšu, ka gandrīz nokrīt no dīvāna.
“Viss, ko es daru, ir kaut kas, kam es ticu. Es tiešām neļauju sev šaubīties un cenšos, lai tas aizrautu arī citus,” saka Kulčika (45). Uz Londonu viņa pārcēlās pirms septiņiem gadiem – trīs gadus pēc šķiršanās no Polijas kņaza Jana Lubomirska-Lanckoronska, ar kuru laulībā bija nodzīvojusi desmit gadus. 2020. gadā viņa par 75 miljoniem dolāru nopirka 2320 kvadrātmetrus plašu pilsētas māju netālu no Harrods.
Lielāko daļu viņas pieauguša cilvēka dzīves tas, kam Dominika ticēja, bija dokumentālās filmas; viņa ir producējusi vairāk nekā septiņdesmit. Lūk, dažās no tām: Apsūdzēta raganībā (2017), Lūdzoties pēc pārmaiņām (2019), Cīnoties par žēlastību (2023). Bet nedomājiet, ka viņa ir pašpārliecināta diletante! Lai gan vairāk nekā puse no 337 pasaules miljardierēm savu kapitālu ir mantojušas, tikai 63, ieskaitot Kulčiku, aktīvi audzē savu bagātību.
Iesaistīšanās biznesā pat nebija tas, ko viņas tēvs, iespējams, vēlējās. Jans Kulčiks bija Polijas bagātākais cilvēks – viņa kapitāls 2015. gadā, kad viņš devās aizsaulē, sasniedza četrus miljardus dolāru. Ģimenes investīciju, kas bija izvietotas naftas un gāzes biznesā, nekustamajos īpašumos un alus darīšanā, tālāku aprūpi viņš bija iecerējis nodot dēlam Sebastianam. Dominika tolaik aizrāvās ar labdarības fonda vadīšanu, kuru viņa izveidoja tajā pašā gadā, kad izšķīrās no vīra. “Es pat dzirdēju: hei, mēs taisām naudu, tu to tērē!” viņa atceras.
Bet tēva pēkšņā nāve komplikāciju dēļ pēc sirds operācijas aizsāka notikumu ķēdi, kas noveda pie viņas atsvešināšanās no brāļa, un Dominika pievērsās ģimenes neveiksmīgajam atjaunīgās enerģijas biznesam Polenergia. “Es esmu tāds cilvēks, kas tic, ka enerģija ir viss. Viss ir enerģija,” saka Kulčika.
Kopš viņa ņēma šo lietu savās rokās, neatkarīgā enerģijas ražotāja akcijas ir kļuvušas četrreiz vērtīgākas un uzņēmums kopumā nu ir 1,2 miljardus dolāru vērts (Kulčikai pieder 43 %). Polenergia nule atklāja Polijas otro lielāko vēja parku, kas nodrošina enerģiju 183 000 mājsaimniecībām. Tas izrādījās piemērots brīdis, ņemot vērā Eiropas izmisīgos alternatīvu meklējumus Krievijas naftai un gāzei. Pašlaik Kulčikas kapitāls novērtēt par 1,9 miljardiem dolāru. Tas ir mazāk nekā 2,1 miljards 2021. gadā, bet par 500 miljoniem vairāk, nekā pieder viņas brālim Sebastianam. Viņš atteicās sniegt Forbes komentāru.
Dominikas Kulčikas ceļš uz atjaunīgās enerģijas biznesu aizsākās 2017. gadā. Viņa Kolumbijā uzņēma dokumentālo filmu, kad piezvanīja Polenergia – tā bija viena no mazākajām mantotā investīciju portfeļa daļām – vadītājs. Jauns likums Polijā jaunu vēja parku būvēšanu bija padarījis gandrīz neiespējamu, bet tā bija Polenergia darbības galvenā daļa, un uzņēmums bija uz sabrukuma robežas. Tā vietā, lai uzņēmumā, kas bija lielos parādos, ieliktu vēl vairāk naudas, Sebastians gribēja to pārdot. “Atceros, ka biju tik ļoti dusmīga. Es kliedzu kā traka,” saka Kulčika. “Mana intuīcija teica: mīļā, tev ir jāapstādina [iespējamā pārdošana]! Tā ir tava nākotne.”
Kaut arī brālis un māsa tehniski bija Kulczyk Investments līdzīpašnieki, uzņēmumu kopš 2013. gada vadīja Sebastians (43). Vadībā viņš nonāca divus gadus pirms tēva nāves, bet Dominikai tika vieta Kulczyk Investments konsultatīvajā padomē. Kulčika saka, ka viņai nebija atļauts apmeklēt valdes sēdes vai piedalīties biznesa apspriešanā, kas bija atļauts brālim.
“Kaut kādā veidā līdz tam brīdim es biju pieņēmusi, ka man liegts piedalīties sava biznesa veidošanā,” saka Kulčika. Apņēmusies glābt Polenergia, viņa ar brāli noslēdza darījumu – tā vietā, lai visu kapitālu sadalītu brālīgi 50/50, viņa saņēma tolaik gandrīz bezvērtīgo Polenergia, bet Sebastianam palika pārējais Kulczyk Investments portfelis, kas iekļāva daļas Polijas ķīmiskās rūpniecības grupā Ciech un naftas uzņēmumā Serinus Energy.
Polenergia bija milzīgs risks, bet Kulčikai bija iespaidīgs drošības spilvens – aptuveni 1,4 miljardi dolāru, kas tika iegūti, 2016. gadā pārdodot ģimenei piederošos 3 % akciju Dienvidāfrikas alus gigantā SABMiller. Šī summa joprojām veido lielāko daļu viņas turības.
Savelkot jostu, Polenergia izdevās noturēties virs ūdens, bet uzņēmuma akciju vērtība bija krietni sarukusi, un drīz vien jau bija klāt nākamais pārbaudījums. 2018. gada maijā valsts kontrolētais enerģētikas gigants Polska Grupa Energetyczna (PGE) piedāvāja iegādāties uzņēmumu par 170 miljoniem dolāru. Investoriem šis piedāvājums šķita sakarīgs, un akciju cena pieauga. Apņēmības pilna saglabāt kontroli pār Polenergia un likt lietā alus darītavas naudu, Kulčika nāca klajā ar labāku piedāvājumu – 250 miljoni dolāru. PGE savu piedāvājumu atsauca.
Tomēr viņa apzinājās, ka ar naudu izpirkties no problēmām ilgi vairs nevarēs, tādēļ, liekot lietā sava tēva pieredzi, Dominika atrada partneri, kas bija “lielāks un labāks” par Polenergia. 2021. gada februārī par 175 miljoniem dolāru viņa pārdeva 23 % uzņēmuma akciju Brookfield Renewable Partners, kas ir meitasuzņēmums Kanādas miljardiera Brūsa Flata Brookfield Asset Management. (Brookfield vēlāk nopirka vēl 9 % akciju.)
Kopš Kulčika izglāba uzņēmumu, Polenergia turpina būvēt vēja parkus (ievērojot Polijas likumu, kas nosaka, ka vēja parkus nedrīkst būvēt apdzīvotu vietu tuvumā; likums gan pašlaik tiek pārskatīts) un ir paplašinājis savu darbību, sākot saules parku būvniecību, kā arī pētot zaļā ūdeņraža iespējas. Finanšu gadā, kas beidzās 2022. gada septembrī, uzņēmums uzrādīja 70 miljonu dolāru peļņu no 1,7 miljardiem ieņēmumu.
Drīzumā Baltijas jūrā darbu sāks divi milzīgi vēja parki, kurus uzņēmums uzbūvējis sadarbībā ar Norvēģijas enerģētikas gigantu Equinor; tā pārdošanas apjomi 2022. gadā sasniedza 150 miljardus dolāru. Kad šis projekts, kas abiem partneriem izmaksās aptuveni četrus miljardus dolāru – un puse no šīs summas ir aizņēmums –, būs pabeigts, tas katru dienu saražos enerģiju, kas pielīdzināma 10 000 barelu Krievijas naftas. Trešais, lielākais atkrastes vēja parks, kas jau tiek būvēts, bet kam nav zināms nodošanas termiņš, šo enerģijas apjomu dubultos.
No tīri ekonomiska viedokļa karš Ukrainā Polenergia radījis neviennozīmīgi vērtējamus apstākļus. No vienas puses, tas Eiropā ir ievērojami palielinājis pieprasījumu pēc alternatīvās enerģijas. No otras puses, uzņēmums apgalvo, ka pagājušajā gadā svārstīgo enerģijas cenu, citu tirgus traucējumu un valdības noteikto enerģijas cenu griestu dēļ tas zaudējis aptuveni 50 miljonu dolāru ieņēmumus.
Taču ilgtermiņā Polenergia nākotne solās būt izcila. Polija – viena no Eiropas lielākajām valstīm, kas atkarīga no oglēm, – 2022. gadā piedzīvoja rekordaugstu atjaunīgās enerģijas pieaugumu, ar ko kompensēja no Krievijas nesaņemto enerģiju. Lielbritānijā bāzētās domnīcas Ember apkopotie dati liecina, ka Polijā vēja enerģijas ražošana, salīdzinot ar 2021. gadu, pērn palielinājusies gandrīz par 22 %, bet valsts par 2,7 % samazināja ogļu patēriņu, gāzes – vairāk nekā par 20 procentiem.
Polijas energoapgādes jomas sakārtošana nav vienīgais veids, kā Dominika Kulčika cenšas attīstīt valsti. Maijā viņa plānoja prezentēt Polijas parlamentam jaunu likumprojektu, kas noteiktu, ka meitenēm skolās bez maksas jānodrošina higiēniskās paketes. (Viņas fonda pētījums atklāja, ka vairāk nekā puse meiteņu mēnešreižu dēļ nav apmeklējušas skolu vismaz vienu reizi.) Tam, ka meitenes izjūt tādu kaunu un neapmeklē skolu, ir smagas sekas, tas kaitē viņu spējām radīt kaut ko “patiesi sabiedrībai nozīmīgu, piemēram politikā, ekonomikā vai biznesā”, saka Kulčika. “Un rezultātā mums ir vīriešu pasaule.”
Bet ne tādā gadījumā, ja šai miljardierei šajā lietā būs kas sakāms.