Digitālais klejotājs

• Foto: Boriss Žarkovs speciāli Forbes

Ar Silīcija ielejas iedzīvotāju, viena no lielākajiem iepazīšanas portāliem “Dating.com” dibinātāju Dmitriju Volkovu “Forbes” satikās Latvijā – 130 kilometrus no Rīgas, 13 kilometrus no jaukās viduslaiku pilsētas Kuldīgas, Krievijas biznesmeņiem netipiskā vietā – dziļā mežā. Pa ceļam uz muižu, kas izpletusies 40 hektāros, satikām briežus. Vēl šeit varot sastapt mežacūkas, lapsas un vilkus. Milzīgā māja atrodas pie upes, tās arhitektūra atgādina gotisku pili. Iekšā – vitrāžas, garš masīvkoka galds, milzīga bibliotēka, klavieres.

Saskaņā ar Latvijas mediju informāciju šo māju Volkovs iegādājies 2017. gadā no miljonāra Aināra Gulbja – tenisista Ernesta Gulbja tēva – par četriem miljoniem eiro. Viņš atklāj, ka izmanto tikai pusi no 3000 kvadrātmetru lielās dzīvojamās platības, bet viņu saista “privātuma, brīvības un vieglas pamestības” sajūta. Nekustamais īpašums Jūrmalā Volkovu neinteresējot. Biznesmenis netērē divas stundas ceļā, lai no lidostas  atbrauktu mājās,  – viņš izmanto helikopteru, kuru pats pilotē. Volkovam pieder arī nekustamais īpašums Rīgā – viens no viņa starptautiskā interneta holdinga “Social Discovery Ventures” (“SDVentures”) birojiem. Galvenais birojs atrodas Maltā, kur biznesmenim ir pilsonība, māja un jahta. Kompānijai ir biroji arī Sanfrancisko, Ķīnā, Kolumbijā, Marokā, Minskā un Maskavā. Tajos strādā ap 400 cilvēku, bet pats Volkovs sevi uzskata par “digitālo klejotāju”, kas dzīvo dažādās valstīs, bet nepieder ne pie vienas no tām.

Savu industriju Volkovs nesauc vienkārši “dating”, bet gan par “social discovery”, kas nozīmē jaunu sakaru meklēšanu plašā nozīmē, nevis tikai romantiskos nolūkos. Izvēloties biznesa modeli viņš, šķiet, nav kļūdījies. Volkova bagātība, pēc “Forbes” aprēķiniem, pārsniedz 750 miljonus dolāru.

Aktieris

Dmitrijs Volkovs ir dzimis Maskavā, bet pirmos spilgtos bērnības iespaidus guvis Kamčatkā, uz kurieni viņa vecāki – mūzikas skolotāja un ķirurgs – devās peļņā 1980. gadā, kad dēlam palika četri gadi. Līdz Krutogorovskas ciematam, kur tika solīts divistabu dzīvoklis, ģimene nokļuva ar kuģi un pēc tam ar baržu, uz kuru no kuģa cilvēkus pārcēla tīklā. Baržā cilvēki kā siļķes mucā pavadīja vairāk nekā divas stundas, kamēr laiva mēģināja iekļūt upes grīvā. Viļņi sasniedza piecu metru augstumu, un visiem bija nelabi. Mazais Dmitrijs bija kopā ar mammu (tēvs viņus gaidīja uz vietas), un šis ceļojums viņam atgādināja “Pasaku par caru Saltanu”. “Es biju pārliecināts, ka mūs ar mammu iespundēja šajā baržā, tāpat kā carieni ar dēlu iespundēja mucā un iemeta jūrā.”

Par dzīvi Kamčatkā Volkovam ir siltas atmiņas. “Es nevaru iedomāties vēl iedvesmojošākus apstākļus, kādos varētu audzināt bērnus.” Zēns dzīvoja gluži vai pasaku pasaulē – krastā viņš bija redzējis vaļa atliekas, kuras uzskatīja par tiranozaura skeletu, bet traktora iebraukts ceļš tundrā, kas pēkšņi apraujas, lika domāt, ka braucamais vienkārši izzudis gaisā. Bet pēc trim gadiem vecāki tomēr atgriezās Maskavā, sakot: “Šķiet, ka mūsu dēlam nav ne jausmas, kas ir vilciens.”

Maskavā Dmitrijs mācījās 69. speciālajā skolā, kur padziļināti bija jāapgūst angļu valoda, un apmeklēja nopelniem bagātā skolotāja Sergeja Kazarnovska teātra studiju. Pateicoties Kazarnovskim, Volkovs pirmo reizi nokļuva ārzemēs. 1987. gadā bērnu teātris ar mūziklu “Eniki-Beniki”, kura pamatā bija pasaka “Vilks un septiņi kazlēni”, devās uz konkursu Parīzē. Bērni paši izpildīja slavenā Brodvejas mūziklu autora Endrū Loida Vebera mūziku.

Kad 1988. gadā horeogrāfs Žaks Ambuāzs ieradās Maskavā, lai izvēlētos bērnus Brodvejas mūziklam “The Shooting of Dan McGrew”, Dmitrijs un viņa draugi no teātra studijas nolēma doties uz atlasi. Paņēma viņu un vēl divus bērnus. Pusgadu notika mēģinājumi Maskavā, pēc tam viņi devās uz Ņujorku, mēnesi dzīvoja amerikāņu ģimenēs un uzstājās Brodvejā. Šovā spēlēja pieaugušie aktieri un dejotāji, bet masu skatos – bērni no PSRS un Ķīnas.

Ap to pašu laiku Volkovs tika pie galvenās lomas padomju asa sižeta filmā “Red mob” (1992) – filmējās kopā ar Vladimiru Meņšovu un Aleksandru Rozenbaumu. Par šo filmu Dmitrijs saņēma galvu reibinošu honorāru – 6000 rubļu; viņa mamma tolaik pelnīja 120 rubļu mēnesī. Skolā visi teica, ka viņu gaida aktiera karjera, bet pēc filmēšanšs Dmitrijs jutās tajā vīlies. “Es līdz sirds dziļumiem ienīdu šo nozari – viss svētais, kas tajā bija, atradās pudeles dibenā,” viņš atceras. Saņēmis honorāru, viņš vispirms nopirka milzīgu Bībeli par gandrīz 800 rubļu. Volkovs iestājās Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātē.

Programmētājs

“Es nekad neatteicos ne no viena darba,” atceras Volkovs, runājot par studiju gadiem. Kopš otrā kursa beigām viņš tulkoja grāmatas un dokumentālās filmas, pasniedza angļu valodu privātajā bērnudārzā, ko atvēra viņa mammas draudzene, bija karatē treneris un strādāja par tulku pie luterāņu mācītāja, kurš staigāja pa dzīvokļiem un veica kristību rituālus.

Viņa “pirmais boss” bija amerikānis Braiens Praids no Ņujorkas, kurš būvēja pirmos naktsklubus Maskavā: “Metelica”, “Arlekino” un “Sport Bar”. Sākumā Volkovs bija viņa palīgs, vēlāk Praids viņam uzticēja atsevišķu projektu – bērnu kluba “Arlekino” celtniecību Tagankā.

Reiz Praids iepazīstināja Volkovu ar kādu ārzemnieku, kuram bija nepieciešams tulkojums no “ColdFusion” valodas uz ASP. “Tikai pēc tam atklājās, ka runa bija par programmēšanas valodām, bet es sadzirdēju tikai vārdu “tulkošana” un piekritu paveikt darbu trīs mēnešos par 3000 dolāru,” smejas Volkovs. Viņš pats nespēja tikt galā ar šo uzdevumu un sāka meklēt speciālistus. Tā viņš iepazinās ar vienu no saviem nākamajiem darbiniekiem, kurš tolaik strādāja Kremlī – Federālajā valdības sakaru un informācijas aģentūrā. Arī viņš netika galā, bet palīdzēja nolīgt universitātes studentus, kuri visu izdarīja par četriem simtiem dolāru.

Darbs prasīja daudz vairāk resursu un laika, nekā domāts sākumā, tāpēc klientam tas izmaksāja 10 000 dolāru. “Es blefoju, bet ne vairāk par viņu,” atceras uzņēmējs. Pēc pirmā pasūtījuma Volkovam bija parādījušies vairāki paziņas programmētāji un pasūtījumi mājaslapu izstrādei. Uz šīs bāzes viņš 1998. gadā nodibināja uzņēmumu “IT-Online”, kas specializējās interneta projektu izveidē un popularizēšanā.

Organizators

“Divdesmit gadu vecumā es darīju jebko, bet 23 gados sapratu, ka gribu nodarboties ar IT. Man patika strādāt ar datoriem, man patika kaut ko radīt un ātri redzēt darba rezultātus,” stāsta Volkovs. Viņš mācījās dažādos kursos un saprata, ka pats programmēt nevēlas. “Man patika strādāt ar IT speciālistiem. Viņi ir gudri puiši, taču daudziem no viņiem trūka “soft skills”, bet man tās bija – es varēju šiem puišiem organizēt biznesu.” “IT-Online” pildīja ārvalstu klientu pasūtījumus – kodu rakstīja galvenokārt krievvalodīgie programmētāji Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā.

2002. gadā Volkovs no “IT-Online” atdalīja firmu “UsabilityLab”, kas projektēja lietotāju interfeisu un mājaslapas. Viens no pirmajiem “UsabilityLab” klientiem bija kāds plastmasas logu uzņēmums, kas lūdza mainīt vietnes dizainu. Volkovs ierosināja iet tālāk – veikt pētījumu par lietotāju mijiedarbību ar mājaslapu un bez maksas pārveidot mājaslapu tā, lai palielinātu pārdošanas apjomus. Klients neiebilda un piekrita izdošanās gadījumā dalīties ar procentiem no ieņēmumiem.

Pētījuma rezultāti atklāja, ka plastmasas logu pircējas galvenokārt bija mājsaimnieces, un viņām bija jāpiedāvā gatavs risinājums, nevis jāliek urbties cauri detaļām. “Tā bija vietne ar miljoniem dažādu furnitūras veidu, tur bija atspoguļota visa firmas noliktava,” smejas Volkovs. Turklāt nebija uzrādīts uzņēmuma tālrunis. “UsabilityLab” nomainīja sākumlapu, ievietojot tajā tālruņa numuru un bildi, kurā attēlota sieviete ar bērnu, kas rāda uz sauli logā. Pēc Volkova vārdiem, pārdošanas apjomi pieauga desmit reižu. “UsabilityLab” klientu vidū, pēc “Web Archive” datiem, dažādos gados bija “Alfa-Bank”, “Transcreditbank”, “Yandex”, MTS, “Rostelecom”, “Komus” u. c. “Yandex” apstiprināja, ka ir izmantojis šā uzņēmuma pakalpojumus. Ar laiku Volkovs pārdeva savas “UsabilityLab” akcijas, taču darījuma nosacījumus neatklāj.

Vēl viens “IT-Online” projekts bija maksājumu serviss “PayOnline”. “IT-Online” izveidoja norēķinu sistēmu kādam telekomunikāciju uzņēmumam un saglabāja uz to intelektuālā īpašuma tiesības. “Kādu dienu 2007. gada oktobrī mēs kopā ar Dmitriju devāmies pusdienās, un viņš man piedāvāja izveidot norēķinu sistēmu,” atceras uzņēmējs Marats Abasalijevs, kurš “IT-Online” nostrādāja desmit gadu. Viņš pievienojās uzņēmumam 2005. gadā kā vadošais izstrādātājs, bet jau 2007. gadā tika iecelts par nodaļas vadītāju. “Dmitrijs nebija vertikālās vadības atbalstītājs – viņš pazina visus darbiniekus un pats komunicēja ar viņiem. Tas ļāva viņam ātrāk nodot savas idejas un saņemt atgriezenisko saiti,” Abasalijevs raksturo Volkova vadības stilu.

2008. gada janvārī uzņēmums reģistrēja “Payonline System” un apmēram sešus mēnešus vēlāk sāka sniegt maksājumu pakalpojumu, atgādina Abasalijevs. “PayOnline” klienti bija “Avito”, “LitRes”, “Alawar” un citi. Kompānijas apstrādāto darījumu apgrozījums gadā pārsniedza 30 miljardus rubļu. 2015. gadā Volkovs pārdeva “PayOnline” amerikāņu uzņēmumam “Net Element” par 8,5 miljoniem dolāru.

Volkovs nevēlējās turpmāk nodarboties ar B2B biznesu un pastāvīgi būt atkarīgs no viena liela pasūtītāja. Arī “IT-Online” tika pārdots, bet sīkāku informāciju par šo darījumu Volkovs neatklāj. “Programmēšana ārpakalpojumā ir tehnisks darbs, tur nav nekāda radošuma. Tu esi tikai instruments klienta rokās un pat nesaproti, kam paredzēts produkts,” skaidro uzņēmējs. Un viņš nolēma attīstīt savu produktu.

Biznesmenis

Pamati Volkova iepazīšanās biznesam tika ielikti vēl 1998. gadā, kad viens no “IT-Online” klientiem lūdza automatizēt amerikāņu iepazīšanās dienesta “AnastasiaDate” katalogu drukas procesu. Tas izsūtīja katalogus ar cilvēku fotogrāfijām un anketām, bet pēc tam pārdeva adreses tiem, kas vēlējās kādam uzrakstīt. Volkovs automatizēja drukas procesu un ieteica klientam pārcelt katalogus tiešsaistē, taču viņš atteicās – baidījās, ka kāds varētu nozagt viņa klientu informāciju.

Tad Volkovs ierosināja citu variantu – viņs uzņēmums izstrādā programmatūru, klients izveido vietni un dublē savu katalogu saturu internetā. Kad tiešsaistes bizness sāks nest ienākumus, tas sāks dalīt peļņu ar Volkovu. Klients piekrita. Un tā Volkovs mainīja biznesa modeli – sāka attīstīt programmatūru un to iznomāt. Iepriekš viņš saņēma naudu par stundām, kuras programmētāji pavadīja darbā, bet tagad pelnīja no licences maksājumiem. “Mans bizness transformējās no darba klienta labā uz mana koda un intelektuālā īpašuma (IP) pārdošanu.”

Visus domēna vārdus, programmatūru, patentus un IP Volkovs reģistrēja uz uzņēmumu “SDVentures”, kas tika izveidots 2014. gadā un apvienoja uzņēmēja aktīvus pēc “IT-Online” pārdošanas. Volkovs neveidoja pašus iepazīšanās servisus (iepazīšanās mājaslapas un lietotnes) – viņš izdomāja ideju, nopirka preču zīmi un domēnu un izstrādāja programmatūru. Pēc tam viņš nodeva šo intelektuālo īpašumu, ieskaitot ideju, pārvaldošai sabiedrībai, kas turpmāk virzīja servisu.

Kopš 2013. gada Volkova programmatūru, ar kuru varēja izveidot un virzīt tālāk iepazīšanās pakalpojumus, kā licenciāts sāka izmantot Allas Gubenko uzņēmum “SOL Holdings”; viņu Volkovs pazina vairāk nekā desmit gadu. Gubenko pastāstīja “Forbes”, ka no 2008. līdz 2011. gadam strādājusi par personāla daļas vadītāju “IT-Online”. Saskaņā ar Kipras uzņēmumu reģistru 91 % “SOL Holdings” akciju pieder Gubenko, 9 % – Aleksejam Neginam. Pēc Gubenko teiktā, Negins bija Volkova partneris, bet tagad biznesā nepiedalās. Pēc “SPARK-Interfax” datiem, 2006. gadā Neginam piederēja 50 % “UsabilityLab”.

“Alla ir ļoti talantīgs cilvēks, viņa spēja gan izaudzināt bērnus, gan vadīt biznesu,” par savu bijušo darbinieci saka Volkovs. 2019. gada 21. oktobrī tika oficiāli paziņots, ka Volkovs un Gubenko ir apvienojuši aktīvus un izveidojuši uzņēmumu “Dating.com Group”, kurā ietilpst tādi iepazīšanās pakalpojumi kā “Dating.com”, “DateMyAge”, “Cherish”, “Tubit”, “AnastasiaDate”, “ChinaLove”, “AsianDate” un “Amolatina”. Visu lietotņu un mājaslapu kopējā auditorija, pēc uzņēmuma datiem, ir 73 miljoni reģistrētu lietotāju, ieņēmumi līdz 2018. gada beigām sasniedza 200 miljonus dolāru, un Volkovs prognozē pieaugumu par 15–20 % gadā. Salīdzinājumam – “Bumble” ieņēmumi 2018. gadā sasniedza 162 miljonus dolāru (bez PVN).

Dmitrijam Volkovam un kompānijai “SDVentures” piederēja “Dating.com” intelektuālā īpašuma tiesības (programmatūra, domēni un preču zīmes) un vēl kāds ducis tiešsaistes resursu, saka Gubenko. Apmaiņā viņš saņēma 215 miljonus dolāru un 30 % “Dating.com Group” akciju. Apvienotās kompānijas IP un programmatūras izveidošanā Volkovs, pēc viņa vārdiem, ieguldīja apmēram 25 miljonus dolāru. Kāpēc tā vietā, lai iegūtu kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā, viņš izvēlējās skaidru naudu? Uzņēmējs apgalvo, ka ieņēmumi tiks novirzīti “SDVentures” investīciju biznesa attīstībai, lai gan viņš neizslēdz arī iespēju palielināt savu daļu.

Trešais spēlētājs

“Pirms trīsdesmit gadiem lielākā daļa cilvēku 25 gadu vecumā bija precējušies. Tagad vairums vīriešu un sieviešu 25 gadu vecumā nav precējušies – tagad pats “deitinga” process ir kļuvis par dzīves sastāvdaļu, nevis īsu laika posmu pirms kāzām,” skaidro uzņēmējs. “Dating.com Group” plāno paplašināties – pērn novembra beigās tas nopirka 100 % amerikāņu “Dil Mil” servisa emigrantiem no Indijas par 50 miljoniem dolāru; daļa tika samaksāta akcijās.

“Iepazīšanās jomā notiek biznesa konsolidācija, un es tajā saskatu potenciālu. Es ieguvu iespēju piedalīties šajā lielajā spēlē, un man ir resursi, lai to darītu,” saka Volkovs. Pirms apvienošanās ar Gubenko uzņēmumu viņa pienākumos ietilpa tikai izstrāde, bet tagad viņš iesaistīsies gan klientu piesaistē, gan “produkta uzlabošanā, ņemot vērā lietotāju vēlmes.”

Krievijā “Dating.com Group” servisu kā nebija, tā arī nebūs. Pēc Volkovas teiktā, krievi aktīvi izmanto iepazīšanās pakalpojumus, taču nelabprāt par to maksā. Viņš uzskata – ja daļa viņa uzņēmuma ienākumu būs no Krievijas, kompānijas vērtība samazināsies. “Dating.com Group” ir viena no lielākajām iepazīšanās kompānijām pasaulē, kas koncentrējas uz starptautiskiem pakalpojumiem, saka “Courtland Brooks” dibinātājs Marks Brūkss, kuru Volkovs nolīga 2014. gadā. “Es palīdzēju “Dating.com Group” pārskatīt telpu, kurā atradās “AnastasiaDate”, t. i., pārcelt to augstākās klases starptautiskās iepazīšanās segmentā, kā arī palīdzēju dažos apvienošanās un pārņemšanas darījumos,” Brūkss pastāstīja “Forbes”.

Lielākais spēlētājs globālajā iepazīšanās tirgū šodien ir “Match Group”, kas apvieno populāros iepazīšanās pakalpojumus “Tinder”, “OKCupid”, “Plenty of Fish” un citus. Otrs ir “MagicLab”, ko izveidojis krievu uzņēmējs Andrejs Andrejevs, un tajā ietilpst “Badoo”, “Bumble”, “Chappy” un “Lumen”. 2019. gada novembrī investīciju kompānija “Blackstone” nopirka Andrejeva daļu “MagicLab”, novērtējot visu uzņēmumu par trim miljardiem dolāru. “Tirgū ir divi saprotami, nozīmīgi spēlētāji. Ir arī citi, bet, manuprāt, “Dating.com Group” varētu būt trešais,” uzkata Volkovs. Pēc “Dsight” datiem, iepazīšanās pakalpojumu tirgus pieaug par aptuveni 10 % gadā un līdz 2022. gadam sasniegs 9,5 miljardus dolāru.

Šajā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar iepazīšanās servisu iegādi. Pirmais ir “Match Group”, kas nopircis vairāk uzņēmumu nekā jebkurš cits, saka Brūkss. Losandželosā izveidots “Spark Networks SE”, kas pēc vācu “Affinitas GmbH” iegādes bāzējas Berlīnē. “Spark Networks SE” ietilpst tāds serviss kā “Jdate”, nesen tas nopirka arī “Zoosk”. Vēl viens iepazīšanās pakalpojumu pircējs ir “Meet Group”, kas iegādājies tādas kompānijas kā LOVOO, “Tagged” un “Skout”, uzskaita Brūkss. “Dating.com Group” ir jauns pircējs tirgū, tas koncentrējas uz starptautisku mērogu; viņu stratēģijā ietilpst “ChinaLove” un “DilMil” servisu iegāde.

Tiešsaistes iepazīšanās perspektīvai tic arī Volkova draugs – uzņēmējs un investors Deivids Jans. “Visa mūsu pasaule aiziet tiešsaistē. “Laiki” feisbukā, instagramā un tviterī ir mūsdienu cilvēka robežas. Mēs jau sen neredzam robežas starp patieso komunikāciju un tehnoloģiskajiem komunikācijas līdzekļiem, respektīvi, sociālie tīkli un iepazīšanās tiešsaistē ir kļuvuši par mūsu dzīves daļu,” viņš saka.

Pēc Jana domām, biznesa daļas pārdošana nenozīmē, ka īpašnieks tajā ir vīlies. “Ikvienam normālam uzņēmējam iziešana no biznesa ir laika jautājums. Piemēram, es esmu “iiko” līdzdibinātājs, ar šo nosaukumu jau darbojas 30 000 restorānu. Tuvākajā laikā es pārdošu savu daļu. Vai tas nozīmē, ka “iiko” ir kādas problēmas? Nē, “iiko” attīstās un pieaug par 46 % gadā, tas ir ienesīgs uzņēmums. Bet, ja biznesmenis pārāk ilgi kavējas pie sava uzņēmuma stūres, tas nekad nespēs piesaistīt spēcīgus vadītājus, kuri varēs to izaudzēt vēl vairāk.”

“Deitinga” nākotni Volkovs saredz pakalpojumu defragmentācijā. “Ir iepazīšanās vietnes cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem. Ir “Grinder” – ātri augoša vietne gejiem. Ir lietotne “Military Dating” tiem, kas dien armijā,” uzņēmējs uzskaita. Viņa acu priekšā nozare ir būtiski mainījusies. “Es atceros laiku, kad šķita – ja tu ievieto profilu tiešsaistē un vēles satikties, tad esi izvirtulis vai neveiksminieks. Tagad “Facebook” ir uzsācis savu iepazīšanās servisu.” Volkovs uzskata, ka šā lielā spēlētāja parādīšanās padarīs nozari labāku: “Man “Facebook” rīcība nozīmē diezgan daudz, jo tas ir uzņēmums, kas raksta likumus.”

“Mēs esam pārgājuši uz mobilajām ierīcēm, un šī ir pilnīgi jauna nozare ar jaunu dinamiku. Tā vairs nav iepazīšanās internetā, bet gan mobilā iepazīšanās,” saka Brūkss. Ikviens, kurš izmanto iepazīšanās vietņu pakalpojumus, parasti izmanto arī mobilās ierīces.

Investors

Papildus “Dating.com Group” Volkovs nodarbojas ar investīcijām – “SDVentures” tieši iegulda jaunos IT uzņēmumos, riska kapitāla fondos, fondu fondos. “SDVentures” portfelī ir apmēram trīsdesmit šādu projektu. Turklāt Volkovam ir fonds “Real Estate Discovery Ventures” (REDV), kas koncentrējas uz ASV, proti, fonda portfelī ir telpas, kas tiek iznomātas “Walgreens” un “Rite Aid” tīklu aptiekām. Fonda mājaslapā atrodama informācija, ka tā 28 objektu portfelis tiek novērtēts par 198 miljoniem dolāru.

“SDVentures” Volkovs izveidoja kopā ar diviem bijušajiem klientiem – Metjū Čžanu no Honkongas un Janu Kravecu no Telavivas. Partneri vēlējās investēt Krievijas uzņēmumos, taču ātri saprata, ka ieguldīt biznesā vienā valstī nav izdevīgi. “Mēs gandrīz uzreiz sākām ieguldīt projektos, kuriem bija globāls izaugsmes potenciāls,” saka Volkovs. Sākotnējā posmā Čžans un Kravecs ieguldīja savu naudu “SDVentures”, tagad viņi ir pievērsušies saviem projektiem, bet ar fondu aktīvi nodarbojas tikai Volkovs.

215 miljonus dolāru, kas saņemti no darījuma ar Gubenko, “SDVentures” plāno izmantot galvenokārt tiešajām investīcijām IT uzņēmumos. “Mēs vēlamies investēt ar lielāku čeku un kļūt par nopietnu spēlētāju ASV un Eiropas tirgos,” saka Volkovs. Patlaban katrā projektā viņš iegulda no viena līdz pieciem miljoniem dolāru.

Dmitrijs Volkovs viens no pirmajiem ieguldīja mūzikas atpazīšanas lietotnē “Shazam”. Viņš bija “DN Capital” fonda investors, kas kopā ar citiem fondiem ieguldīja šajā servisā. 2018. gadā “Apple” nopirka “Shazam”. Korporācija neatklāja darījuma summu; pēc “TechCrunch” aprēķiniem, tā varētu būt 401 miljons dolāru.

Arī savas vēlākās investīcijas Volkovs uzskata par “pietiekami nozīmīgām”. Viena no tām ir zinātnieku platforma “Academia.edu”, kurā viņš 2016. gadā ieguldīja miljonu dolāru. Serviss ļauj pētniekiem savā starpā dalīties ar zinātniskajiem darbiem. “Ideja bija radīt tikpat lielu revolūciju zinātniskajā pasaulē kā “Spotify” mūzikas pasaulē un “Netflix” kino pasaulē,” saka uzņēmējs. Tagad katrs raksts, kas parādās specializētajos žurnālos, zinātniekam maksā 25–40 dolārus, bet neatkarīgam pētniekam, pēc Volkova vārdiem, darba laikā ir jāpērk simtiem šādu rakstu. “Academia.edu” piedāvā zinātniekiem platformu, kurā tie varētu publicēt darbu projektus vai alternatīvus rakstus ar bezmaksas piekļuvi, lai paātrinātu globālo zinātnes attīstību.

2019. gadā Volkovs ar “SDVentures” starpniecību ieguldīja 500 000 dolāru citā populārā projektā – servisā “Patreon”, kas ļauj ziedot naudu satura veidotājiem: video blogu autoriem, māksliniekiem, mūziķiem, dizaineriem un tamlīdzīgi. Šajā 2013. gadā izveidotajā platformā ir reģistrējušies vairāk nekā 100 000 autoru, kuriem “Patreon” līdz pagājušā gada beigām izmaksāja vienu miljardu dolāru. “Tagad “YouTube” ir ieviesis maksas abonēšanas iespēju, kas var radīt konkurenci “Patreon”, bet milži ne vienmēr var koncentrēties uz sīkumiem. “Patreon” nāca klajā ar foršu daudzlīmeņu atbalsta shēmu. Maz ticams, ka tādu izveidos arī “YouTube”,” savu interesi par projektu skaidro uzņēmējs.

Volkova ieguldījums riska fondos, pēc “Forbes” datiem, ir aptuveni 50 miljoni dolāru. Viens no šādiem fondiem ir “Gagarin Capital”, ko vada Nikolajs Davidovs un Mihails Tavers. Tas specializējas uz investīcijām mākslīgajā intelektā. 2016. gada beigās Volkovs kļuva par šī fonda investoru un ieguldīja kopumā 3,5 miljonus dolāru.

“Daļa no manām investīcijām, ieskaitot ieguldījumus mākslīgajā intelektā, ir saistīta ar to, ka es aizraujos ar filozofiju un domāju par nākotni,” atzīst Volkovs. Kopš 2017. gada viņš ir filozofijas zinātņu doktors, kopš 2019. gada 1. Jūlija – Maskavas Valsts universitātes Filozofijas katedras profesors.

Ar Davidovu viņš iepazinās 2011. gadā, kad kļuva par “iTech Capital” investoru; Davidovs tur bija investīciju direktors. “Viņš ir ļoti aktīvs investors, kurš pastāvīgi interesējas par to, kas notiek ar portfeli,” par Volkovu saka Davidovs. Fonda portfelī ir 19 uzņēmumu, un Dmitrijs periodiski sazinās ar to dibinātājiem un piedāvā viņiem dažādu veidu palīdzību, atklāj Davidovs. Ar “Gagarin Capital” starpniecību Volkovs ieguldīja “Cherry Labs”, kas izstrādāja viedās mājas sistēmu. Tā ne tikai novēro un fiksē notiekošo, bet arī saprot, ja kādam no ģimenes locekļiem ir nepieciešama palīdzība.

Vēl viena lieta, kas interesē Volkovu, ir droni. Viņš ir investējis divos šādos projektos. Latvijas jaunuzņēmums “AirDog” ražo dronus ekstrēmajiem sporta veidiem. “Ja jūs nodarbojaties ar ekstrēmo sportu viens pats, neviens jūs nevar nofilmēt; ja arī var, tad viņam ir grūti tikt jums līdzi. “AirDog” ļauj dronam pastāvīgi koncentrēties uz cilvēku,” skaidro investors. Otrais ir amerikāņu projekts “Sunflower Labs” – drošības sistēma, kas rada dronus patrulēšanai dažādos objektos. Droni lido pa teritoriju, ieraksta video, atpazīst svešiniekus vai dzīvniekus. “Es plānoju uzstādīt “Sunflower” arī te, taču pagaidām viņu droni bez uzlādēšanas var lidot tikai 1,5–2 hektāru platībā,” saka Volkovs. (Kuldīgas muižas teritorija ir 40 hektāru.)

Riska investori, šajā gadījumā viņa partneris Davidovs, sākumā bija atturīgi pret Volkova idejām. “Paskatoties uz projektiem, kurus izvēlējās Dmitrijs, tirgū viņš par sevi varētu radīt jocīga dīvaiņa iespaidu. Taču, spriežot pēc rezultātiem, izrādījās, ka viņš ir nereāli veiksmīgs investors.”