Cip-cip-cālītis! Rrrr-lauva!
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Bērni ar izrunas traucējumiem parasti nonāk logopēda kabinetā, kur trenējas, daudzas reizes atkārtojot dažādas skaņas. Logopēdiskās spēles CheeksUp izveidotāja Ilze Zaharāne ir atradusi veidu, kā to mainīt, lai ar logopēdu būtu jātiekas retāk un bērni mājās varētu darboties ar datorspēli.
Bez pirmās konsultācijas, kur logopēds bērnu novērtē, gan neiztikt. Ilzei ir sava privātprakse, kur viņa vada gan regulāras nodarbības, gan veic pirmreizējo novērtējumu, lai pēc izstrādātā terapijas plāna turpmāk bērni mājās kopā ar vecākiem vai aukli strādātu patstāvīgi. Bērns pie datora spēlē spēli, atkārtojot Ilzes ierunātos uzdevumus, kas ir veidoti emocionāli saistoši un ierunāti kāda rotaļu tēla balsī, piemēram, čiepst kā cālītis, rūc kā lauva vai šņāc kā čūska. Šī nav spēlīte, kur visi bērni iet līmeni pēc līmeņa; uzdevumi tiek piemēroti katram individuāli. Ilze ik pa laikam veic novērtējumu un dod jaunus uzdevumus. Lai gan bieži vien trenējamās skaņas ir tās pašas, bērniem ir garlaicīgi visu laiku teikt to pašu vārdu, tāpēc Ilze ir sagatavojusi dažnedažādus audio failus. “Spēle ir terapijas instruments, ko vienkāršā valodā saucu par logopēdiskajiem mājasdarbiem,” viņa saka.
Kādi ir rezultāti? Tie lielā mērā atkarīgi no vecāka un bērna sadarbības. Rezultāti ir labāki, ja vecākam izdodas atbalstīt bērnu un mazais to uztver kā rotaļu, nevis apnicīgu darbiņu, kam vajadzīga milzu piespiešanās. Veiksmīgākajos gadījumos logopēde ar bērniem tiekas nevis divas reizes nedēļā, bet gan reizi divos mēnešos. Pārējā laikā vecāki strādā ar bērnu individuāli, Ilzei asistējot virtuāli – caur spēli.
Ilgtermiņā vecāki ietaupa naudu, jo dārgo un regulāro klātienes vizīšu vietā var izmantot spēli, un vecāki savam bērnam kvalitatīvu treniņu var nodrošināt kaut vai katru dienu. Tas palīdz sasniegt terapijas mērķus trīs līdz četras reizes ātrāk. Vienlaikus Ilzei tā ir iespēja strādāt ar lielāku skaitu bērnu. Reālais darba laiks, kad vecāki bērnus var vest uz konsultācijām, ir vakari. Starp pulksten četriem un septiņiem ir laiks, kad atvase ir izgulējusies, paēdusi un gatava atkal darboties. Pa dienu vecāki reti kad var izrauties no darba.
Bieži vien regulārās vizītes pie logopēda jādodas pat pusgadu. Pieņemot, ka vizīte maksā vidēji no 15 līdz 40 eiro, tas nav lēts prieks. Izmantojot spēli, izmaksas ir daudz zemākas un treniņiem jāpatērē mazāk laika. Lielākoties tie ir divi līdz četri aktīva darba mēneši, kuru laikā ģimene par dažādu darbu plānu uzdevumiem un attālināto novērtēšanu samaksā aptuveni 30–60 eiro mēnesī. “Lielākā problēma ir kvalitatīvu nodarbību pieejamība. Ar divdesmit minūšu nodarbību reizi nedēļā, jo īpaši, ja tā notiek grupā, nevis individuāli, ļoti bieži ir par maz, lai sasniegtu rezultātus. Man arī nepietiek pieņemšanas laika, lai nodrošinātu visiem saviem klientiem klātienes nodarbības tik bieži, cik viņiem tas būtu vajadzīgs,” saka logopēde.
Ilze Zaharāne uzsver, ka runas traucējumi nav maznozīmīgs sīkums. Tie ietekmē bērna pašapziņu, pārliecību par sevi. Zinot, ka viņu nesaprot, bērns kautrējas, nesaka to, ko bija iecerējis, meklē citus vārdus bez grūtajām skaņām. Tas rada stresu. Vēlāk var rasties uzmanības traucējumi, grūtības sadarbībā ar citiem. Kāds kļūst introvertāks, kavējas komunikācijas prasmes. “Mēs esam sociālas būtnes. Mums ir vajadzības, kuru apmierināšanai jāspēj komunicēt ar apkārtējiem. Tāpat mums jābūt saprastiem un piederīgiem kādai sociālai grupai, tāpēc komunikācija ir ļoti svarīga prasme. Runas prasme ir augtākā integratīvā funkcija, kas mūs atšķir no dzīvniekiem. Mēs mākam sarunāties ne tikai ar žestiem un neartikulētām skaņām, bet risinām situācijas, izmantojot valodu,” saka Ilze.
Logopēde atzīst, ka bieži vien runas traucējumu iemesli nav zināmi. Reizēm tā ir ģenētika, reizēm dzemdību traumas, pārāk īsa zemmēles saitīte, knupja lietošana pārāk ilgi. Savukārt šļupstēšanai pie vainas nereti ir biežas iesnas – elpošana caur degunu ir traucēta, mute ir vaļā, mēlei ir tendence krist ārā. Problēmas ar degunu ietekmē arī vidusausi un dzirdi, un, ja ir traucēta dzirde, tiek ietekmēta arī valodas attīstība. Taču rezultāts ir viens – traucējumi nekur nepazūd. Un to korekcijai ir vajadzīgs treniņš.
Bērnībā Ilze gribēja būt ārste vai aktrise. Vidusskolā viņa nekārtoja ķīmijas eksāmenu, tāpēc pieteicās visās citās ar ārstniecību saistītajās studiju programmās, kur šis eksāmens nebija obligāts, piemēram, fizioterapijas programmā. Protams, tā interesē arī daudzus citus, kuri septiņus gadus negrib mācīties medicīnu un vēl piecus gadus strādāt rezidentūrā. Mamma pamudināja izmēģināt spēkus audiologopēdijā. Lai gan bija doma otrajā gadā pāriet uz fizioterapeitiem, uzzinot, ka būs atkal jāmācās pirmajā kursā, Ilze sāka šaubīties. Kad otrajā gadā sākās neiroloģija, viņa saprata – esmu īstajā vietā.
Jau pavisam drīz viņa sāka strādāt profesijā. “Komunikācija ar maziem bērniem man padevās, vēl pirms biju izvēlējusies savu profesiju,” saka Ilze. Viņa sāka strādāt jau 15 gadu vecumā, vēlāk vadīja bērnu ballītes, kur pašas mīļākais tēls bija Pepija Garzeķe. Dienas, kad bija jātēlo princese, bija kā brīvdienas – Ilzei ir gari, blondi mati, un tēlā iejusties nav grūti. Bērnu ballītēs izmantotās uzspēlētās skaņas, intonācijas, mīmika un žesti labi noder logopēdes darbā. “Bērni komunicē ar visu ķermeni, nevis tikai ar vārdiem, tāpēc mums labi veidojas kontakts.”
Vaicāta, kāpēc izvēlējusies darīt tieši šo, viņa atbild vienkārši – man sanāk. “Man izdodas izveidot labu kontaktu ar bērniem, es spēju panākt, ka viņiem ir rezultāti. Un vecāki to novērtē. Viņi turpina nākt, iesaka mani citiem,” saka speciāliste.
Informācijas tehnoloģijas Ilzei ir tuvas jau no bērnības. Pirmais dators mājās bija jau tad, kad viņai bija četri gadi, bet sešu gadu vecumā viņa savu desmit gadus vecāko brāli pārspēja datorspēlē Unreal Tournament.
Pirms septiņiem gadiem Ilzei bija puisis, kurš studēja Banku augstskolā un interesējās par uzņēmējdarbību. Ievērojis, ka viņai ir labas idejas un vēlme darboties, kā arī doma idejas automatizēt, draugs viņu mudināja apmeklēt TechHub ikmēneša pasākumus, kur pulcējas kopienas entuziasti. Pirmais solis ceļā uz savu projektu bija Banku augstskolas divu nedēļu Inovāciju motivācijas programma. Tālāk jau sekoja dalība LIAA atbalstītajā Digital Startup Academy, dažādos hakatonos. “Sākumā likās, ka es esmu pilnīgi citā pasaulē, kas nav domāta man. Bija interesanti, bet bailīgi,” Ilze atzīst.
Pirmajā prezentācijā TechHub katrā slīdrādes kadrā par CheeksUp bija 20 rindiņas. Pēc kāda laika to skaits saīsinājās līdz trim. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, strādājot veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumu jomā, ir transformēt medicīnisko valodu vienkāršos īsos, nepaplašinātos teikumos. Tāpat visi vēlējās uzreiz zināt, kam produkts domāts. Ilzei nebija skaidras atbildes. Tā kā viņa ir studējusi uz pierādījumiem balstītu medicīnu, viņai ir asinīs nebalstīties uz pieņēmumiem. Ilze pēta situācijas, meklē pierādījumus. Toreiz viņai nebija viegli prezentēt nākotnes plānus, kas balstās tikai un vienīgi pieņēmumos un fantāzijās.
Kad pirms pāris gadiem Ilze izveidoja savu logopēdes privātpraksi, viņa izkrita no jaunuzņēmumu vides. Lielākā daļa klientu pie viņas nāk vakaros – tieši tad, kad notiek visi kopienas pasākumi. Tas ietekmē gan izaugsmes tempu, jo apkrāt nav cilvēku, kas visu laiku mudinātu iet uz priekšu, gan arī psiholoģisko atmosfēru. Ilustrējot savu dienu, Ilze saka: viena nodarbība ir bērnudārzā, otra veselības centrā, citas – privātpraksē. Jau iepriekš bērnu slimošanas dēļ logopēde pierakstus bīdīja šurpu turpu telefona kalendārā un citus cilvēkus satika samērā maz, tāpēc pandēmijas ieviestās izmaiņas viņa īpaši nejūt.
Arī pandēmijas laikā logopēde mazos pacientus pieņem klātienē. “Esmu atvērta, esmu mēģinājusi vadīt nodarbības arī attālināti, tāpat visi mājasdarbi ir pieejami tiešsaistē. Taču pirmās vizītes, kad vajag bērnu novērtēt, video konsultācijā realizēt ir grūti – gadās problēmas ar internetu, kameru izšķirtspēja un skaņas kvalitāte ir visai slikta, tāpēc bieži nevar kārtīgi dzirdēt šņācošās vai svelpjošās skaņas,” viņa stāsta. Ilze kombinē dažādas metodes, piemēram, vecāki nofilmē, kā bērns ierunā kādu vārdu vai veselu teikumu. viņa šo video analizē un sagatavo nākamos uzdevumus.
Pērn pavasarī, pašā pandēmijas sākumā, cilvēki sabijās, un divus mēnešus darba bija pavisam maz. Taču tagad visi saprot, ka dzīve turpinās un bērniem ir vajadzīga palīdzība uzreiz. Tāpēc arī vecāki viņus ved uz nodarbībām.
Tehnoloģijas nav Ilzes Zaharānes pašmērķis. Sākotnējā doma bija palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem sejas un mēles rehabilitācijā, izmantojot 3D kameru, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīst sejas kustības. Taču, ja jāpastiepj uz priekšu lūpas, bērni ar kustību traucējumiem to dara, iesaistot visu ķermeni, līdz ar to algoritms apjūk un dod pārāk daudz gan viltus pozitīvu, gan viltus negatīvu atbilžu. Saprotot, ka šādā izpildījumā iecerētā tehnoloģija neder, Ilze nonāca pie bērniem ar skaņu izrunas traucējumiem. Taču bērni ir nemierīgi, kustīgi kā ūdenszāles, un kamerai tas nepatīk. Lai varētu ātrāk piedāvāt risinājumu jau reāliem lietotājiem un turpmāk klientiem, Ilze uz laiku atteicās no mākslīgā intelekta. Viņa atrada risinājumu, kā novērtēt bērnu konsultācijā un uzdot mājasdarbus, proti, datorspēli. Tagad to, ka bērns ir veicis nepieciešamo uzdevumu, vecāks, nospiežot atbilstošo pogu, aktivizē vizuālas animācijas formātā. Pēc tam atskan nākamais uzdevums. Tas atkārtojas, kamēr ir sagaidīta reakcija no vecāka. Tas dod iespēju ilgāk palikt pie uzdevuma, kurš uzreiz nesanāk, un arī ātrāk virzīties uz priekšu uzdevumos, kas padodas. “Pašlaik esam atteikušies no mākslīgā intelekta risinājuma, taču man ir plāns to nākotnē izmantot skaņu atpazīšanai. Šajā gadījumā varētu būt labāka precizitāte un lielāks terapeitiskais ieguvums,” saka Ilze.
Ilze nav vienīgā, kas meklē risinājumus logopēdijā, taču viņa ir pārliecināta, ka veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums atšķiras ar to, ka piedāvājums ir bērniem emocionāli piesaistošs. Spēlē audio uzdevumos viņa iejūtas visdažādākajos tēlos – pīkst kā pelīte, šņāc kā čūska. Noguruši vecāki vakarā pēc darba uz to vairs bieži vien nav spējīgi, turklāt viņam arī nav nepieciešamo zināšanu logopēdijā. “Skaņu efekti un intonācijas ir tas, kas piesaista bērna uzmanību veicamajai aktivitātei,” speciāliste uzsver.
Līdz šim Ilze ir palīdzējusi vairāk nekā 120 bērniem sasniegt dažādus terapijas mērķus. Kādam tie ir divi, piemēram, uztrenēt skaņu r un s, citam – desmit. Darbs ar katru mazo pacientu ir ilgstošs, vismaz pāris mēnešu. Laiks, kas vajadzīgs produkta izstrādei un ieviešanai tirgū, veselības jaunuzņēmumu jomā ir ilgs. Tas arī ir viens no galvenajiem izaicinājumiem. CheeksUp nākamais izaicinājums ir automatizēt bērnu novērtēšanu un pārdošanas procesu privātpersonām.
Patlaban CheeksUp sper pirmos soļus Spānijā. Spāņu valodā ir gatavi pirmie desmit uzdevumu plāni (latviski ir 300). Ilze pagaidām neorientējas uz angliski runājošiem tirgiem, bet nereti klientu vidū ir ārzemēs dzīvojošu latviešu atvases, kuriem logopēde attālinātās konsultācijās un pārējā laikā ar spēles starpniecību palīdz trenēt izrunu. Starp citu, Ilze novērojusi, ka Spānijā cilvēki ir atvērtāki inovācijām, tāpat viņi uzreiz saka, ja kaut kas nepatīk vai ir padomā kādi ieteikumi risinājuma uzlabošanai. Mums šīs atvērtības mazliet pietrūkst.
Raksts publicēts žurnāla aprīļa numurā.