Bijušais Holivudas magnāts Berijs sāk no jauna

• Foto: Džamels Topins speciāli Forbes

“Ak nē!” iesaucas Berijs Dillers, kad tiek runāts par paparaci fotogrāfijām no viņa pēdējā atvaļinājuma uz 40 miljonus dolāru vērtās superjahtas. Sēžot ērtā dīvānā savā plašajā birojā, Dillers (77) viegli maina sarunas tematus no peldošajām salām, ko viņš būvē Hudzonas upē, līdz Donalda Trampa kritizēšanai par to, ka viņš novedīs valsti līdz Franču revolūcijai, un stāstiem par “IAC/Inter ActiveCorp”, kuru viņš attīstījis, piesaistot internetā 20 miljardus dolāru. Bet fotoattēli, par kuriem bija runa iepriekš, ir no viņa sešas nedēļas ilgā vasaras atvaļinājuma Eiropā. Uz jahtas Dillers redzams kopā ar sievu, modes dizaineri Diānu fon Firstenbergu, kā arī ar virkni savu slaveno draugu. Tur ir gan dziedātāja Keitija Perija un aktieri Orlando Blūms un Bredlijs Kūpers, gan Opra Vinfrija un Džefs Bezoss ar savu draudzeni Lorēnu Sančesu.

Ir piektdiena pēc Darba svētkiem, un Dillers vēl joprojām ir saglabājis bronzas krāsas iedegumu pēc saviem piedzīvojumiem pie Stokholmas, Skotijas, vēlāk Francijas, Itālijas, Grieķijas salu un Horvātijas krastiem. Viņš ir ģērbies melnā žaketē un brūnās ādas kurpēs bez zeķēm, it kā tikko būtu nokāpis no savas iemīļotās laivas. Paparaci sāka Dilleram sekot Itālijā pie Panarejas salas un tad atkal uzradās Venēcijā, kur Bezoss mīlīgi pavadīja laiku ar Sančesu. “Tas man liek justies neveikli,” par šo publicitāti stāsta Dillers un nomaina sarunas tematu, bet uz dizainera Frenka Gehrija veidotās zaigojoši baltā stikla terases, kas atgādina spāņu galeonu, sāk pilēt lietus lāses. “Sieva saka – esmu laimīgs tad, ja zem manis ir dzinējs,” pasmīn Dillers. “Man tikai jābūt uz ūdens... Tā ir liela greznība, ka tev ir māja, kurā iespējams ceļot.”

Pēdējos 55 gados Dillera karjerā ir bijuši pārsteidzoši pavērsieni, viņam no matroža kļūstot par dumpinieku un vēlāk par admirāli, ceļojot pa mediju un tehnoloģiju pasaules plašajiem ūdeņiem, pieņemot drosmīgus lēmumus, kas ļāvuši viņam būt aktuālāko tendenču priekšgalā. Savā iepriekšējā dzīvē viņš bija viens no ietekmīgākajiem Holivudas algotņiem. Viņš vadīja filmu studiju “Gulf & Western”, no 1974. līdz 1984. gadam – “Paramount Pictures”, bet pēc tam padarīja Ruperta Mērdoka “Fox Broadcasting” par ceturto lielāko nacionālo kanālu. Viņa laikā “Paramount” izlaida vairākus grāvējus, ieskaitot “Night Fever”, “Grease” un “Raiders of the Lost Ark”, bet “Fox” laida klajā “The Simpsons”. Tomēr deviņdesmitajos gados Dillers savā karjerā veica krasu pagriezienu, kad televīzijas tīkls QVC, kas tirgoja cirkonija greznumlietiņas, viņu pārliecināja, ka nākotne pieder izklaidei un komercializācijai internetā. Otrais (bet varbūt trešais vai ceturtais – kurš gan to var saskaitīt?) cēliens Dilleram bij “IAC/InterActiveCorp” – tiešsaistes konglomerāts. Tas izaudzis līdz 20 miljardu dolāru vērtībai pēc akciju cenas desmitkārtīga pieauguma pēdējo desmit gadu laikā, palielinot arī Dillera turību līdz 4,2 miljardiem dolāru, kas ir gana labs rādītājs, lai nokļūtu “Forbes 400” bagātāko amerikāņu saraksta 168. pozīcijā.

“Berijam bija viena no pārsteidzošākajām karjerām Amerikā,” saka Deivids Gefens, viņa tuvs draugs un bijušais kolēģis, kura paša bagātība mērāma 7,9 miljardos dolāru. “Kad viņš izlēma, ka pārņems QVC, es biju šokā. Nedomāju, ka tas ir pietiekami labs darījums vai ka šis uzņēmums ir pietiekami liels vai svarīgs, vai pietiekami izsmalcināts tieši Berijam.”

1993. gadā Dillers “New Yorker” atklāja savu nākotnes redzējumu par nelineāriem TV skatīšanās ieradumiem, būtībā aprakstot “Netflix”. Tomēr, kad pienāca laiks veidot pašam savu straumēšanas platformu, “mūsu idejas bija neveiksmīgas”, Dillers atzīst. Kaut gan viņam piederēja “Ask Jeeves” un “Vimeo”, viņu pārspēja “Google” un “YouTube”. Dillers palaida garām iespēju investēt Ķīnas interneta gigantā “Baidu” tā norieta laikā un “Amazon” pēc “dot-com” burbuļa beigām. Kad viņam piedāvāja “Priceline”, viņš jau bija nonācis finansiālās grūtībās pēc cīņas ar “Expedia” un nebija gatavs izdarīt gājienu.

Tomēr Dillera panākumi ir pat vairāk nekā tikai kompensējuši viņa neveiksmes. IAC viņš izveidojis un pārdevis desmit publiski kotētus uzņēmumus, ieskaitot “Ticketmaster”, ceļojumu gigantu “Expedia” un “March Group”, kas bija “Tinder” mātesuzņēmums, un tas viss kopā nodrošināja viņam 70 miljardu dolāru ieņēmumus (investīcijas bija 12 miljardi dolāru). “Septiņdesmit miljardi no nekā ir daudz, bet tie arī nav 700 miljardi,” secina Dillers. “Būtu absurdi, pat riebīgi, ja es bēdātos par to, ka tā nebija tik milzīga summa. Neesmu tikai viena uzņēmuma dibinātājs. Mēs ar komandu esam oportūnisti, un domāju, ka visi menedžeri bija ļoti labi pastrādājuši. Kaut es varētu pats izdomāt kāda uzņēmuma ideju! Bet arī – kaut es varētu dejot kā Freds Astērs vai dziedāt kā Adele...”

Kad Dillers 1995. gadā pārņēma IAC priekšgājēju, viņš saviem akcionāriem nodrošināja 14 % ikgadējo atdevi, pārspējot “Berkshire Hathaway” un pazemojot gan S&P, gan tādus Holivudas gigantus kā “Disney”, CBS un “Viacom”. “Viņš ātri saprata digitālās pasaules dinamiku un iekļāvās tajā,” saka miljardieris Mario Gabelli, IAC investors, kurš sekoja Dillera gaitām gadu desmitiem ilgi. “Berijam vienmēr ir plāns. Nekad neesmu redzējis neko citu kā tikai to, kā viņš gūst panākumus. Likt likmi uz viņa neveiksmi būtu naivi.”

Tagad Dillers atkal vēlas izaicināt ierasto lietu kārtību. Viņš gatavojas pārdot IAC dārgakmeni – atlikušo “Match Group” daļu – un “ANGI HomeServices”, kas abi kopā ir 20 miljardus dolāru vērti. Tad Dillers atkal iejauks interneta plašumu pagātnes un nākotnes avantūru kokteili. “Visas mūsu pārveidošanās ir izraisījušas atjaunošanos,” viņš filozofē. “”Match” atdalīšana bija IAC atjaunošanās process, kad uzņēmums no jauna nostājās uz risinājumu izgudrošanas ceļa. Mēs saraujamies, lai atkal augtu... Saraujamies par aptuveni pieciem miljardiem dolāru.”

Bijušais Dillera “leitnants” Dara Kosrovšahi, kurš tagad ir “Uber Technologies” vadītājs, apgalvo: “Berijs ir kā haizivs – ja pārstās peldēt, viņš nomirs. Tāpēc viņš turpina.”

Lai izprastu Dilleru, ir svarīgi atcerēties, ka viņam patika būt par balto zvirbuli. Kas attiecas uz pārņemšanām, viņš parasti iegādājās uzņēmumus, kurus citi nevēlējās. Patiesībā tieši tāds bija viens no pirmajiem viņa veiksmes stāstiem – 1976. gadā uzņemtā komēdija “The Bad News Bears”, ko Dillers producēja, kad bija pārņēmis “Paramount”. Tajā Volters Matauss tēloja veiksmīgu sportistu, kurš netalantīgu beisbola komandu, kas spēlē vienā no Kalifornijas zemākajām līgām, padara par čempionāta galvenajiem pretendentiem uz titulu. Tāds varētu būt arī Dillera karjeras raksturojums.

Viņš ir dzimis 1942. gadā Sanfrancisko un uzaudzis Beverlihilsā, kur viņa tēvs vadīja veiksmīgu nekustamā īpašuma biznesu. Dillers iestājās Kalifornijas Universitātē, bet studijas nepabeidza un atrada darbu talantu aģentūras “William Morris” vēstuļu šķirošanas daļā. Tur viņš strādāja kopā ar izklaides industrijas nākotnes ikonu Deividu Gefenu. 1964. gadā viņš pārgāja pie ABC, kur 25 gadu vecumā guva pirmos panākumus, izveidojot “Movie of the Week” konceptu un iesākot attīstību, kas turpinājās vairākas desmitgades. Trīsdesmit gadu vecumā viņu paaugstināja par pieprasītākā raidlaika viceprezidentu; jau pēc gada, 1974. gadā, viņš slepus aizgāja pie “Paramount”, kur nostrādāja gandrīz desmit gadu, producējot filmas, piemēram, tādu hitu kā “Raiders”.

1984. gadā Dillers pameta šo silto vietiņu, lai veidotu Ruperta Mērdoka ceturto nacionālo kanālu. Daudzi prognozēja izgāšanos. Ar nelielu budžetu viņš “Fox Broadcasting” pārveidoja par īstu drosmīgu gājienu rūpnīcu ar tādiem šoviem kā “Married... with Children” un “The Simpsons”. Iekarojis Holivudu, Dillers izlēma sākt no jauna. “Kļuvu arvien mazāk un mazāk ziņkārīgs, un man tas ir fatāli.” Viņš aizgāja no “Fox” 1992. gadā un, paņēmis “Macintosh PowerBook”, devās meklēt laimi.

Veiksme uzsmaidīja, kad Dillera draudzene Diāna fon Firstenberga, kas nu jau gandrīz 20 gadu ir arī viņa sieva, QVC platformā sāka pārdot šalles. Tās izpirka kā karstus pīrādziņus, un Diāna pievērsa Dillera uzmanību kādai jaunai iespējai. “Es skatījos uz ekrāniem tikai kā uz veidu, kā parādīt stāstu,” atceras Dillers. “Bet te es ieraudzīju ekrānu, kas tika izmantots kā primitīvs telefona, televizora un datora aizstājējs.” Un viņu tas aizrāva – pateicoties fon Firstenbergai, kuras pašas turība sasniedz 200 miljonus dolāru. “Es izmetu kādu ideju vai arī viņa kaut ko pateica, un tā sākās mūsu saruna un domu gājiens – kā bumba, kas atsitas pret zemi un sāk lēkāt, un nokrīt tur, kur nokrīt,” Dillers stāsta par savām attiecībām. “Mēs stimulējām viens otra dzīvi.”

1992. gadā QVC tika izlikts pārdošanā. Dillers saka, ka ar “Comcast” Robertsu ģimenes atbalstu viņš investējis 25 miljonus un pārņēmis kontroli pār uzņēmumu. Viņš drīz vien mēģināja iegādāties arī “Paramount”, bet iekļuva likmju karā ar “Viacom” piederošo “Summer Redstone”, zaudējot cīņā par 9,6 miljardus dolāru vērtu balvu. Tad 1994. gadā, gatavojoties plānotajai apvienošanai ar CBS, Robertss izpirka QVC, nopelnot Dilleram vēl 130 miljonus dolāru. Tomēr viņš atkal palika bez darba.

Šoreiz palīdzēja Džons Melouns, kurš vadīja “Liberty Media” un, kā apgalvo Dillers, palīdzēja finansēt viņa “Silver King Broadcasting” iegādi 1995. gadā. Tajā laikā “Silver King” bija kaut kas vairāk nekā dažas UHF (augstas amplitūdas apraides) stacijas, kuras kontrolēja daļu no QVC konkurenta “Home Shopping Network”. Bet tas bija IAC sākums.

Ar Melouna atbalstu Dillers sāka veikt darījumus... un pelnīt daudz naudas. 1997. gadā viņš noslēdza darījumu par 55 % ASV kabeļtelevīzijas tīkla iegādi no Edgara Bronfmena juniora par 4,1 miljardu dolāru. Mazāk nekā pēc četriem gadiem viņš pārdeva to “Vivendi” jau par 11 miljardiem. 1997. gadā Dillers par 210 miljoniem dolāru iegādājās pusi “Ticketmaster”, bet 2003. gadā – arī otru pusi. 2008. gadā viņš atdalīja “Ticketmaster”, vēl pēc diviem gadiem apvienoja to ar “Live Nation”. Viņš ir gandrīz vai monopolists koncertu un sporta pasākumu biļešu tirdzniecības jomā, un tagad šis viņa bizness ir 15 miljardus dolāru vērts.

Deviņdesmito gadu beigās Diānas dēls Aleksandrs fon Firstenbergs ieteica Dilleram skatīties randiņu lietotņu virzienā. Viņi abi ticēja, ka iepazīšanās platformas attīstīsies tieši internetā. Drīz vien viņi atklāja Dallasā balstīto “Match.com” un 1999. gadā sāka investēt šajā uzņēmumā. Vēlāk tas tika apvienots ar hiperplatformām “Tinder” un “Hinge”. Ar 1,6 miljardu dolāru investīcijām viņš panāca visu IAC uzņēmuma kopējo akciju vērtības pieaugumu līdz 17 miljardiem dolāru. Dillers paredzēja, ka arī ceļošana no aģentūrām pāries uz internetu. 1999. gadā viņš par 245 miljoniem iegādājās “Hotels.com”, bet 2001. gadā noslēdza darījumu ar “Microsoft” par “Expedia” pārņemšanu par 1,5 miljardiem dolāru, vienojoties par to pavisam drīz pēc 11. septembra terorakta. “Tik ilgi, cik vien cilvēki dzīvo, pastāv arī ceļošana,” sprieda Dillers, pārliecinot pats sevi spert šo soli. Tagad “Expedia” vērtība ir 20 miljardi dolāru.

Ne visi darījumi bijuši veiksmīgi. 1999. gadā Dillers mēģināja iegādāties vienu no pirmajiem meklēšanas draiveriem “Lycos”, bet neveiksmīgi. Iespējams, tas pat bija labi, jo vienu gadu agrāk tika nodibināts neliels uzņēmums “Google”. Tomēr viņš tik un tā pazaudēja divus miljardus dolāru, 2005. gadā meklējot, pērkot un vadot “Ask Jeeves”.

Džefrijs Kacenbergs, kurš bija Dillera padotais “Paramount”, tic, ka Dillera instinkti un sīkstums, ko viņš apguvis 20 gadu laikā Holivudā, ir perfekti atraduši pielietojumu viņa biznesā internetā un IAC. Viņš uzskata, ka filmu “The Bad News Bears” iedzīvināja tieši producents, un tāpat Dillers ir veidojis dažus savus interneta veiksmes stāstus. “Berijs vienmēr ir teicis, ka filmai nav sava dabiskā impulsa,” stāsta Kacenbergs. “Tā ir jāvirza kādam, kam piemīt ticība un kaisle.”

Patlaban Dillera situācija izskatās sarežģīti. Viņš cenšas sašaurināt IAC darbību laikā, kad Silīcija ielejas giganti izskatās tikpat spēcīgi kā Džona D. Rokfellera “Standard Oil”. Kamēr Dillers septembra sākumā stundām ilgi atbildēja uz “Forbes” jautājumiem, “Match” akciju vērtība pēc “Facebook” paziņojuma par savu ieguldījumu dubultošanu iepazīšanās platformā turpināja kristies. Savukārt “Angie’s List” vairākas desmitgades veidotā uzticamu vietējo biznesu sarakstā esošā “ANGI HomeServices” vērtējums augustā samazinājās par 45 %, jo saruka peļņas rādītāji.

Ir arī tiesvedības. “Tinder” līdzdibinātāji Šons Reds un Džastins Matīns apgalvo, ka pēc apvienošanas ar “Match” viņi zaudējuši vairākus miljardus. Dillers atbild skarbi: “Šons Reds ir lielībnieks un slikts aktieris.”

“Facebook” vēl tikai grasās kļūt par “Match” konkurentu, komentē Dillers. “Neesmu pārāk uztraucies,” viņš piebilst, bet tad skaidro, ka pastāv arī regulējuma iespējas. “Es domāju, ka eksistē arī reālas problēmas,” viņš saka, pievēršoties “Google”. “Ir normāli, ka reklāmdevēji maksā naudu, bet man nešķiet normāli, ka pēc tam tiek pārvilināti mūsu klienti.”

Gana daudz IAC ikdienas darba Dillers ir deleģējis menedžeriem ar Džoju Levinu – 40 gadus vecu bijušo M&A baņķieri ar spēcīgu Čikāgas akcentu – priekšgalā. Viņš kļuva par vadītāju 2015. gadā. Levins vadīja “Bluecrew” iegādi 2018. gada martā. “Bluecrew” savieno celtniecības un loģistikas darbiniekus ar potenciālajiem darbiem, un tas perfekti atbilst IAC vīzijai par “ANGI HomeServices” nākotni. Pērn oktobrī ANGI par uzkopšanas servisu “Handy” samaksāja 150 miljonus dolāru, bet pēc dažiem mēnešiem Levins iztērēja 250 miljonus par lietotni Turo, kas ļauj auto īpašniekiem dalīties ar savām automašīnām, kuras tajā brīdī netiek izmantotas – tāpat kā mājokļu īpašnieki izīrē istabas “Airbnb”.

Dillera darījumi, salīdzinot ar Silīcija ielejas apjomiem, ir niecīgi, tomēr tiem ir daudz lielākas iespējas nest peļņu. Tikmēr konkurents – interneta konglomerāts “Softbank” – cenšas saglābt savas masīvās investīcijas “Uber” (7,4 miljardi dolāru) un “WeWork” (10,6 miljardi dolāru). IAC ir vecmodīgāks. Dillers labprātāk gadiem ilgi investēs miljonus, attīstot tādus īpašumus kā ANGI, lai padarītu tos par vairākus miljardus vērtiem gigantiem, nekā centīsies ar neskaitāmu miljardu dolāru investīcijām uzreiz uzsākt milzīgu biznesa projektu.

Darbā tiek iesaistīti pat draugi. IAC aizvien pieder “Ask Jeeves”. Tagad uzņēmums ir pārdēvēts vienkārši par Ask un sadalīts mediju uzņēmumā un tīmekļa pārlūka lietotnē. Tas vēl aizvien piesaista 120 miljonus lietotāju katru mēnesi, un IAC to izmanto kā ieņēmumu avotu. 2006. gadā Dillers visus šokēja, par desmitiem miljardu dolāru iegādājoties “Connected Ventures”, kam savukārt pieder “CollegeHumor”. Tomēr Dillers smējās pēdējais. Šajā darījumā tika ietverts arī medijs “Vimeo”.

2015. gadā 32 gadus vecais Hārvardas biznesa maģistrs Andžali Sads piedāvāja Levinam un Dilleram atteikties no “Vimeo” nerentablā oriģinālā satura veidošanas, padarot to par filmu veidotāju publicēšanas rīku. Līdzīgi kā “WordPress” ir programma, ko izmanto simtiem miljonu blogu, “Vimeo” tagad ir platforma, ko izvēlas vairāk nekā miljons abonentu, kuri par to maksā naudu, ģenerējot vairāk nekā 200 miljonus dolāru katru gadu. No slikto ziņu avota tas ir pārtapis par IAC dārgakmeni, kas ik gadu aug par 26 %, tuvojoties divu miljardu dolāru novērtējumam.

2019. gadā Dillera IAC ieņēmumi būs pieci miljardi dolāru – par 12 % vairāk nekā pērn. Tomēr izskatās, ka uzņēmuma 20 miljardu dolāru tirgus kapitalizācija atspoguļo tikai divas tā darbības jomas – 81% no “Match Group” un 84% “ANGI HomeServices”. Dillers no abiem vēlas atbrīvoties kā no liekas kravas.

Bet ja jūs kaut uz sekundi iedomājāties, ka par Beriju Dilleru dzirdat pēdējo reizi dzīvē, līdzīgi kā par viņa biedriem no “Investopedia”, “Ask” un “Bluecrew”, “Brides” un “Turo”, jūs kļūdāties. “Mana sirds vienmēr ir piederējusi šim nelielajam uzņēmumam, kuru es izaudzināju,” sapņaini saka Dillers. “Kādā brīdī es teicu – ja viņi par mani nesmejas, tad kaut kas nav kārtībā.”