Apgaismotais

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Foto: Edmunds Brencis

“Man nav sava kabineta, un nevienam nav jāpierakstās caur sekretāri uz pieņemšanu,” ironizē Oļegs Kolomijcevs, vedot mani cauri kompānijas birojam uz sarunu telpu. Viņš ir jauns uzņēmuma valdes loceklis un kopā ar savu kolēģi, valdes priekšsēdētāju Edgaru Bergholcu, uztur uzņēmumā maksimāli demokrātisku vadības stilu – tādu, kāds raksturo arī māteskompāniju Würth. Pa logu mēs redzam uzņēmuma noliktavu, kas acīmredzot ir kļuvusi par mazu. “Jā, te viss ir par šauru, bet mūsu paplašināšanās projekts ir ievilcies – līdz ar karu palielinājusies tāme, turklāt vēl ir visāda birokrātija,” sūkstās Oļegs.

Rīdzinieks Oļegs Kolomijcevs (38) arī pats ir audzis demokrātiskā vidē. Lai gan daži radinieki uzstājuši, lai viņš mācās mūzikas skolā, Oļega tēvs, uzņēmējs būvnieks, kurš pats mūzikas skolu bija pabeidzis piespiedu kārtā, no šī pienākuma dēlu atbrīvoja, ļaujot pašam izvēlēties savas karjeras virzienu. Skolā Oļegam padevās matemātika, tādēļ diskusijas ģimenē izvērtās tikai par to, kur labāk studēt, ņemot vērā atestātā iegūtās desmit balles matemātikā. Varianti bijuši trīs: ekonomika, būvniecība vai enerģētika. “Mēs ar tēvu izspriedām – būvniecībā mēdz būt visādi, bet elektrību vajadzēs vienmēr. Tā es iestājos Rīgas Tehniskās universitātes elektroinženieros un piecu gadu laikā ieguvu maģistra grādu,” stāsta Oļegs, kurš, vērtējot no šodienas skatpunkta, ir ļoti apmierināts ar savu izvēli.

Jau skolas laikā Oļegs strādāja nelielus darbus celtniecībā, bet nopietnāku darbu ieguva, studējot otrajā kursā. “Nezinu, kā tas ir tagad, bet manā laikā pirmo kursu apvienot ar darbu nebija iespējams nemaz, jo bija ļoti liela slodze, ar skolu to vispār nevarēja salīdzināt. Tāpēc pirmajā kursā es varēju strādāt tikai brīvlaikā un vasarā. Tad arī piestrādāju par elektriķi, pēc tam palīdzēju remontēt tramvajus, bet pēc otrā kursā nokļuvu darbā Siemens – vienā no pasaules lielākajām enerģētikas kompānijām,” karjeras sākumu atceras Oļegs.

Viņš sāka ar pārdošanas direktora asistenta pozīciju. Oļegam paveicās ar vadītāju, un tas radīja pozitīvu bāzi, priekšstatu par darbu un nozari. Vēlāk, 2006. gadā, līdzīgā pozīcijā viņš nokļuva uzņēmumā PROFS Latvija, kur arī sākās reāla izaugsme. Tas bija kārdinājumu laiks: darba piedāvājumu, ir īpaši celtniecības jomā, bija ļoti daudz. “Man piedāvāja darbus pat jomās, kur es neko nesapratu, teica – nekas, iemācīsim. Nostrādāju PROFS tikai nedaudz vairāk par gadu, un šajā laikā man četras reizes palielināja algu, biju ticis arī pie hipotekārā kredīta un mersedesa. Sapratu, ka Latvijas ekonomikas vilciens kaut kur lido ar lidmašīnas ātrumu.” Par nākamo  pieturvietu uz neilgu laiku Oļegam kopā ar citu kolēģi, kļuva franču elektroierīču ražotājs Legrand, kas Latvijā bija atvēris nelielu filiāli. Taču nepagāja pat gads, kad franči, jūtot deguma smaku, pārdomāja un filiāli slēdza. “Mēs Latvijā vēl līdz galam nesapratām, ka krīze tuvojas, bet franču analītiķi jau visu bija paredzējuši un aprēķinājuši, tāpēc nolēma filiāli slēgt,” saka Kolomijcevs.

Par nākamo nopietno pieturpunktu uz pieciem gadiem Oļega karjerā kļuva cits enerģētikas gigants – Francijas kompānija Schneider Electric. Tā akcijas tiek kotētas Parīzes biržā, un lielākajam akcionāram pieder tikai 8,5 procenti. Ņemot vērā kompānijas masīvo struktūru ar lēnām pārbīdēm personālā, Oļegs no tās aizgāja, kad vairs nesaskatīja izaugsmes iespējas. Pirmais gan no šī uzņēmuma aizgāja Edgars Bergholcs – cilvēks, kurš kļuva Oļegam par draugu un par Baltijas Elektro Sabiedrības valdes priekšsēdētāju. Drīz viņam pievienojās arī Oļegs – sākumā, 2016. gada janvārī, kā pārdošanas nodaļas vadītājs, bet četru gadu laikā, kāpjot pa karjeras kāpnēm, kļuvis par valdes locekli. “Uzņēmumā esmu jau septiņus gadus, un man nav sajūtas, ka būtu kaut kāda stagnācija.”

Baltijas Elektro Sabiedrība ir vācu ģimenes koncerna Würth Group meitasuzņēmums Baltijā. Würth nodibināja Ādolfs Vurts 1945.gadā ar mērķi tirgot skrūves. Pēc dibinātāja nāves 1954. gadā kompāniju pārņēma viņa dēls Reinholds, kuram tad bija tikai 19 gadu. Kopā ar savu māti Almu Vurtu viņš sāka vadīt un attīstīt uzņēmumu. Kopš tā laika Würth ir apaudzis ar 400 visdažādāko atzaru uzņēmumiem 86 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 85 tūkstošus cilvēku, apgrozot nepilnus 20 miljardus dolāru. No tiem lielāko daļu, 17,4 %, nodrošina elektropreču vairumtirdzniecība, 14,7 % – ar metālu saistītas preces, 11,5 % – dažādi industriāli produkti, 10,4 % – ar auto saistītas preces, 10,2 % – ar kokapstrādi saistītas preces, 7,5 % – celtniecības jomas kompānijas, 6,9 % – elektronika. Uzņēmumam pat ir sava banka, četras viesnīcas un restorāns. Savukārt skrūves un standarta detaļas, ar ko uzņēmums Würth kādreiz sāka, tagad veido tikai 2 % ienākumu.

Saskaņā ar Forbes datiem 88 gadus vecais Reinholds Vurts ar ģimeni patlaban ierindojas 54. vietā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā un ir trešais turīgākais Vācijā. Ģimenes bagātība tiek lēsta ap 28 miljardiem dolāru. Latvijas struktūrvienība, protams, uz šī fona ir piliens jūrā, taču pat šo struktūrvienību uzrauga tostarp arī pats īpašnieks. Tas ir iespējams, pateicoties mazai birokrātijai un decentralizētai uzņēmuma struktūrai. “Uzņēmums ir daudz labāk strukturēts nekā iepriekšējie, kuros biju strādājis. Šeit ir lielāka uzticība konkrētu meitaskompāniju vadībai. Protams, ir lēmumi, kas ir jāsaskaņo, taču starp Reinholdu Vurtu un mani ir tikai trīs cilvēkiu, un viss notiek ļoti ātri,” stāsta Oļegs.

Latvijā Baltijas Elektro Sabiedrība darbību sāka pirms nepilniem trīsdesmit gadiem, nopērkot uzņēmumu 1997. gadā. Attīstoties un sekojot līdzi industrijai, sortiments tika papildināts. Tagad Baltik Elektro (zīmols, ar kādu ir pazīstams uzņēmums Baltijas Elektro Sabiedrība) piedāvā elektroierīces un detaļas jebkādas sarežģītības projektiem – sākot ar parastu kontaktligzdu, beidzot ar ļoti sarežģītu aprīkojumu, piemēram, termoelektrocentrālēm un hidroelektrostacijām. Par pēdējo nozīmīgo sortimenta papildinājumu var uzskatīt tieši saules paneļus un invertorus.

Taču, kā redzams no Lursoft datiem (sk. grafiku), neraugoties uz sekošanu tendencēm un regulāru sortimenta paplašināšanu, ar to vien pirmos 23 gadus ir bijis par maz – uzņēmuma apgrozījums visu laiku faktiski ir bijis vienā līmenī un mainījies tikai par inflācijas tiesu, turklāt visu laiku tas ir cietis zaudējumus. Tikai Edgaram Bergholcam un Oļegam Kolomijcevam ar komandu, uzrotot piedurknes un atrodot pareizo recepti, izdevies panākt reālu izaugsmi un sākt pelnīt. “Mēs ar Edgaru, kurš ir valdes priekšsēdētājs, darbojamies tandēmā, ar vienu vīziju, līdz ar to arī darba pienākumi nav strikti nodalīti. Galvenais ir vest uzņēmumu pareizā virzienā un būt labajam piemēram pārējiem darbiniekiem, kurus man drīzāk gribētos dēvēt par komandas biedriem,” saka Oļegs. Kolēģi tiek uzmanīgi uzklausīti, un labas idejas, kā arī spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties iniciatīvu tiek novērtēta. Oļegs ir iemācījies ne tikai dzirdēt, bet arī sadzirdēt un pievērst uzmanību detaļām. Iespējams, šo spēju viņš ieguvis vēl no kāda ļoti pamācoša kurioza, ko piedzīvojis iepriekšējā darbavietā, bet kas noteiktos apstākļos vispār varēja nebūt smieklīgs.

“Es strādāju pārdošanā, un kolēģes no grāmatvedības, uzskaites man cītīgi nāca pakaļ un uzstājīgi teica, lai ievadu uzņēmuma sistēmā klienta kartiņu. Tā bija kartotēka, kurā ievadīja datus par klientu – kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, telefona numuru un citus datus. Runa toreiz bija par uzņēmumu Merks. Es negribēju neko tādu darīt, man tas likās nesvarīgi, tikai metu ar roku un teicu kolēģēm, lai vienkārši kartītē savada datus no Lursoft – tur ir vārdi, uzvārdi un viss pārējais. Man ir jāpārdod, nevis jāpilda kartītes, es teicu. Tad pienāca diena, kad kurjeriem, kurus mēs izmantojām, lai piegādātu klientiem preci, tika nodota informācija par pasūtītāju, kur objekta Skanstes virsotnes vietā ar attiecīgu kontaktpersonu bija norādīti dati no Lursoft – uzņēmums Merks Skanstes ielā, kontaktpersona Ivars Geidāns (toreiz valdes priekšsēdētājs – red.),” atminas Oļegs. “ Atbrauc fūre uz Skanstes ielu, zvana, zvana, neviens nenāk ārā. Beigās šoferis aiziet uz biroju un bļauj uz sekretāri – kāda velna pēc Ivars nenāk izkraut fūri?!” Labi, ka Ivars to neuzzināja, bet krava netika izgāzta turpat pie uzņēmuma biroja. Arī Oļegs par to uzzināja tikai tad, ka Merks pārstāvis piezvanīja un pajautāja, vai Schneider Electric vispār nemaz vairs nevēlas kopā strādāt... Kopš tā laika detaļas un spēja ieklausīties kolēģos ir viena no prioritātēm Oļega vadības stilā.

Vērtējot uzņēmuma Baltik Elektro darbības nianses un iespējamās panākumu atslēgas, Forbes novēro trīs aspektus. Pirmkārt, filiāļu tīkla atvēršana īstajā laikā un nozarē, kad un kur to neviens negaida. Otrkārt, pievienotās vērtības atrašana un palielināšana, efektivizējot darbību. Treškārt, jauna niša – saules paneļu uzstādīšana no A līdz Z.

Lai arī pirmo filiāli Liepājā Baltik Elektro atvēra gandrīz pašā sākumā, vēl 1995. gadā, bet Rēzeknē 2003. gadā, nosacītais tīkls aprobežojās tikai ar attālākajiem Latvijas nostūriem. Taču Baltik Elektro jaunie vadītāji atklājuši, ka elektropreces, it īpaši tik plašā sortimentā, nav tā prece, ko vislabāk pārdot internetā, kaut gan katrai detaļai ir sava tehniskā specifikācija un nekādiem pārpratumiem par izmēriem nevajadzētu būt. Vēl dīvaināk ir tas, ka savas filiāles uzņēmums turpināja būvēt un atvērt arī Covid-19 laikā.

“Atklāti sakot, es pats biju nedaudz izbrīnīts, jo, piemēram, no Rīgas līdz Jelgavai ir tik neliels attālums, ka pilnīgi noteikti ikviens var aizbraukt. Bet nē,” saka Oļegs. Viņš atzīst, ka Latvijā nevienam nepatīk nekur braukt. Uzņēmuma klienti ir ļoti dažādi, dažādu vecuma grupu cilvēki, ne visi ir jauni. “Cilvēkiem patīk parunāt, pakonsultēties, piemērīt detaļas, vai tās ies kopā savā starpā un kā tās darbosies. Uz vietas tas ir vieglāk izdarāms, bet braukt ilgāk par 30 minūtēm īsti negribas, un arī darba laiks neļauj,” pieredzē dalās Oļegs. Taču konsultācijas internetā nav iespējamas – pat tad, ja kāds otrā galā pateiks, ka viss derēs, par to nav garantijas, un, ja beigās nederēs, tad atbildīgo nebūs, turklāt prece būs jāsūta atpakaļ un jāmaina, kas prasīs daudz laika. Tā vēl 2017. gadā uzņēmums atvēra filiāli Jēkabpilī un tad pa gadiem arī citās Latvijas pilsētās. Atvērts gaismas salons Rīgā, filiāles Jelgavā, Talsos un šogad vēl būs Cēsīs, sola Oļegs. “Ideja tāda, lai lielākajiem objektiem un pasūtītājiem esam jebkurā Latvijas pusē sasniedzami 30 minūšu laikā.” Uzņēmumam pašlaik ir septiņas filiāles, un tas ir lielākais filiāļu tīkls Latvijā tik specifiskām lietām kā elektropreces.

Oļegs Kolomijcevs atzīst, ka filiāļu tīklam ir vēl viens būtisks pluss – iespēja dažādās vietās uzglabāt konkrētam reģionam atbilstošu un pieprasītu preču sortimentu. “Patiesībā gan mentalitāte, gan cilvēku paradumi atšķiras ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī tepat pa reģioniem. Piemēram, mūsu filiāles Liepājā un Rēzeknē – tās ir divas dažādas pasaules gan pēc sortimenta, gan mentalitātes, gan pēc klientu bāzes. Pieprasījums vispār nesakrīt, pat sortiments kļuvis dažāds,” viņš novērojis.

Līdz ar filiāļu tīklu Edgars un Oļegs aizdomājās, ka tikai tirgojot uzņēmums nekur tālu netiks, jo precei ir salīdzinoši zema pievienotā vērtībā, turklāt tā nav īpaši unikāla. Viņi nolēma teju katru pakalpojumu apdarināt ar servisu – tā tirdzniecībai klāt nāca arī projektēšana un citi pakalpojumi. Lai arī uzņēmuma pamata ienākumi ir no B2B klientiem, ir arī privātpersonas, kas neko nesaprot un arī nevēlas iedziļināties, bet vēlas gatavu risinājumu. Īpaši tas raksturīgs Baltik Elektro jaunajai nišai – saules paneļiem. “Cilvēki nāca dažādi – gan tādi, kas visu paši saprot, gan tādi, kas nesaprot neko, bet vienkārši grib samaksāt un dabūt visu gatavu, un lai tas strādā. Mēs nolēmām, ka cilvēkiem vajag atvieglot dzīvi, un sākām piedāvāt pilnu servisu – ar visu uzstādīšanu. Faktiski mēs iegājām arī celtniecības nišā,” skaidro Oļegs.

Uzņēmējs uzsver, ka arī komanda ir apmācīta, lai klienti justos labi. “Ja gribēsiet pasūtīt saules paneļus privātmājai, jums uzdos dažus vieglus jautājumus, bet varbūt vispār paprasīs tikai elektrības rēķinu un paši aizbrauks uz vietas paskatīties jumtu. Iedos gatavu risinājumu, aprēķinu.”

Joprojām domājat, cik tad tas viss maksās? Mēs painteresējāmies. “Viss ir vienkārši. Ja mēnesī privātmājā tērējat 400–500 kW elektrības, tad gadā tie būs ap 6 mW. Tātad saules paneļi jums izmaksās apmēram 6000 eiro.”

Saules enerģijas jomā Baltik Elektro ienāca, kara pamudināti. “Mēs turpinājām attīstīties savā jomā, bet 2021. gada rudenī, kad kaimiņos situācija bija nokaitēta un jau tad sākās runas par to, būs vai nebūs karš, cilvēki, visa valsts pēkšņi atcerējās, ka ir taču citi enerģijas avoti un jācenšas būt neatkarīgiem,” saka Oļegs, piebilstot, ka principā gan saules, gan vēja enerģijas iespējas Latvijā bija arī pirms kara, taču apjomi bija niecīgi. Viņš zina teikt, ka 2022. gadā pēc saules un vēja enerģijas ražošanas apjomiem Latvija no kaimiņiem atpalika desmit reizes. “2022. gada pirmajā pusgadā visa Latvijā esošo saules paneļu jauda bija 50–60 mW. Tagad, tikai vienā 2023. gadā, tikai mūsu kompānija uzbūvēs 60 mW,” Oļegs nosauc skaitļus.

Strauji aug arī šīs nišas īpatsvars Baltijas Energo Sabiedrības kopējā apgrozījumā. Pērn uzņēmums strādāja ar 29 miljonu apgrozījumu, no tiem nepilni 28 % bija saules paneļu daļa. Savukārt šogad no 55–60 miljoniem gaidāmā apgrozījuma saules paneļu uzstādīšana veidos jau gandrīz pusi.

Trešais lielākais saules paneļu ražotājs pasaulē – Ķīnas kompānija Trina Solar – bija vērsies pie latviešiem jau vairākkārt, aicinot kļūt par partneriem un izplatīt šos paneļus. “Mēs to neuzskatījām par prioritāti un viņus atraidījām. Bet viņi atnāca atkal,” stāsta Oļegs. Beidzot vienojušies, Baltik Elektro plānoja, ka paņems vienu cilvēku, kas ar to nodarbosies, un tad paskatīsies, kas no tā sanāks. Pērn šis uzņēmuma departaments izauga līdz desmit cilvēkiem – tādu pieprasījumu neviens negaidīja. Jāpiebilst, ka liela daļa Eiropas valstu gan piedāvāja iedzīvotājiem atbalsta mehānismus, kompensējot krietnu daļu saules paneļu izmaksu.

“Saules paneļu bums ir diezgan precīzs novērojums gan par Latviju, gan globālā līmenī. To ietekmēja divi aspekti: vēlme kļūt energoneatkarīgiem, kā arī izteikts zaļā kursa triumfa gājiens. Baltijas Elektro Sabiedrībai kā vienam no saules paneļu uzstādīšanas pionieriem Latvijā klājas ļoti labi, jo piedāvājam pilna servisa pakalpojumus – konsultēšanu, projektēšanu, kā arī montāžu, turklāt tas ir uzņēmums ar jau 30 gadu vārdu nozarē, līdz ar to mūsu projektiem ir arī kvalitātes garantija, kas mūsu mērķauditorijai ir svarīga nianse,” ienākšanu nišā komentē uzņēmumā.

Patlaban situācija ir mierīgāka vai vismaz prognozējama. “Mēs vismaz apmēram zinām, kāds ir pieprasījums, kāda būs cena un kad ir pieejami saules paneļi, bet 2022. gada otrajā pusē nekas no tā nebija skaidrs – cenas pastāvīgi auga. Cilvēki veica iemaksas, bet gala cenu zināja tikai tad, kad paneļi jau bija piegādāti, bija rinda,” stāsta Kolomijcevs. Ražotājs katram izplatītājam piedāvā kvotu visam gadam, Baltik Elektro visu kvotā paredzēto saules paneļu apjomu pasūtīja uzreiz, vēl janvārī. Pērn uzņēmums saules paneļu jomā strādāja gandrīz tikai ar privātajiem klientiem, bet šogad tas sāka būvēt saules paneļu parkus, faktiski ienākot celtniecības segmentā – piereģistrējās Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), pieņēma darbā inženierus, pārskatīja apakšuzņēmēju sarakstus, atstājot tikai labākos.

Bizness aug griezdamies, Baltik Elektro klientu vidū jau ir tādi uzņēmumi kā BalticOvo, Agrofirma Tērvete un citi, taču kā parasti ir arī kāds bremzējošs faktors. “Pašlaik galvenā problēma ir nodošana ekspluatācijā, jo tie, kas pieņem, to nevar izdarīt kapacitātes trūkuma dēļ,” saka Oļegs. Uzņēmumam jau ir uzbūvēti trīs saules paneļu parki, kas vienkārši gaida rindā uz nodošanu ekspluatācijā.

Oļegs Kolomijcevs ir priecīgs, ka abiem vadītājiem ar komandu izdevies izveidot tādu uzņēmumu, kurā klienti nāk paši, nevis jāpārvilina no citiem. Viņš aizrautīgi stāsta par tirgus transformāciju, jaunu nišu parādīšanos un uzņēmuma plāniem, vienlaikus piedomājot par to, kādus plānus drīkst atklāt. Viņiem ar Edgaru noteikti kaut kas ir padomā.