30 sekunžu smūtijs

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis

Kad pirms Ziemassvētkiem tiekamies FiveReasons ražotnē bijušā kosmētikas milža Dzintars telpās, ir ananasu diena – darbinieks mazgā, mizo un griež kaudzēm ananasu mazākos gabalos, lai tos sūtītu uz saldētavu. Pēc atpūtas -18 grādos tie dosies uz liofilizācijas iekārtām jeb aukstuma kaltēm, kur no augļiem ļoti zemā temperatūrā tiks izspiests viss ūdens. Kad augļi būs pilnībā sausi, kas sulīgākiem augļiem un dārzeņiem var prasīt pat divas dienas, tie tiks sadalīti vēl mazākos gabaliņos un nonāks noliktavā, no kuras savukārt vajadzīgajā brīdī atbilstoši receptei tiks paņemts vajadzīgais daudzums, sajaukts ar citiem augļiem un dārzeņiem un sapildīts mini paciņās. Sajaucot to saturu ar 300 gramiem ūdens vai piena, var tikt pie augļu, ogu un dārzeņu kokteiļa.

Smūtiju receptes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansētā vaučera projektā izstrādāja Latvijas Universitātes pētnieku komanda. Tika analizēti vairāk nekā 400 zinātniskie pētījumi par FiveReasons dibinātāju Kristofera Beringa un Oto Davidova izvēlētajiem 50 produktiem, ko viņi vēlējās iekļaut savos smūtiju maisījumos. Uzdevums bija izvēlēties kombinācijas, kas labi garšo, izskatās apetītlīgi un satur vērtīgus dārzeņus un augļus. Pagaidām FiveReasons ir sešas smūtiju receptes – no saldi augļainiem līdz pavisam veselīgi spilgti zaļiem. Šā gada laikā uzņēmums iecerējis iepazīstināt tirgu ar vēl 12 smūtijiem.

Kad es pagaršoju Kristofera pasniegto ogu un augļu kokteili un atzīstu, ka tas garšo gandrīz kā mans tajā pašā rītā no mammas dārza saldētajām ogām gatavotais smūtijs, viņš viltīgi pajautā – cik ilgu laiku tev prasīja smūtija pagatavošana un pēc tam blendera mazgāšana? It kā jau pavisam maz – nomizot banānu, piebērt ogas, paņemt no skapīša linsēklas un kaņepju sēklas, pieliet augu pienu un to visu sablendēt. Grūti pateikt precīzi, cik daudz laika tas prasa, bet gan jau kādas desmit minūtes. “Jā, viens puisis mums komentāros arī rakstīja, ka pašam gatavot smūtiju ir lētāk – atliek vien aiziet uz veikalu nopirkt visas sastāvdaļas un mājās tās samest blenderī. Jautājums ir par to, cik daudz laika prasa gājiens uz veikalu. Ja šo smūtiju gatavo augstas raudzes jurists Ņujorkā, kura pakalpojumi maksā 500 dolāru stundā, tas iznāk ļoti, ļoti dārgs. Cilvēkiem patīk ērtības, iespēja ēdiena gatavošanas laikā darīt kaut ko citu, un to mēs arī nodrošinām,” saka Kristofers.

Kristofers Berings ir no Dānijas un dzīvo Latvijā jau desmit gadus. 2012. gadā trim jauniešiem Dānijā radās ideja par savu tiešsaistes biznesu. Tā kā viņiem nebija daudz naudas, vienam no partneriem, kurš tolaik studēja grāmatvedību, bija uzdevums izpētīt Eiropas nodokļu sistēmu un saprast, kurā valstī biznesu sākt būtu vieglāk nekā Dānijā. “Dānijā ir augsti darbaspēka nodokļi, tādēļ izvēlējāmies pārcelties uz Latviju, kur bija pievilcīgāka nodokļu sistēma jauna biznesa sākšanai,” saka Kristofers. Viņa iepriekšējie uzņēmumi bija saistīti ar e-komerciju un produktu tirdzniecību, bet Kristoferu vienmēr ir interesējusi ražošana. Pirms kāda laika viņš uzzināja par aukstās kaltēšanas jeb liofilizācijas tehnoloģiju, kad dažādus produktus saldējot izkaltē, nezaudējot tajos esošās vērtīgās vielas. “Liofilizācija ir tehnoloģija, kuru jau gadu desmitiem izmanto kosmosa izpētes misijās, jo tā ļauj saglabāt ēdiena uzturvērtību un pagarināt tā glabāšanas laiku. Nopirku šādu ierīci mājas lietošanai, pats savā virtuvē kaltēju dažādus produktus. Protams, varētu sašķēlēt banānu un kivi, izkaltēt un pārdot, bet tas nav īpaši interesanti,” viņš stāsta.

Kad Kristofers iepazinās ar Oto, viņš pamanīja, ka Oto piemīt kompetences, kādu trūkst viņam pašam. Kristofers lieliski tiek galā ar praktiskām lietām, bet Oto spēcīgā puse ir finanses un biznesa vadība. Tā viņi nolēma mest kauliņus kopā, piesaistot arī Kristofera biznesa partneri un mārketinga ekspertu no iepriekšējā biznesa Simonu Mērču.

Kristofers bija sajūsmā par šo tehnoloģiju, bet Oto saglabāja vēsu prātu un pievērsās tirgus izpētei. Tā kā Kristofers kaltēja dažādus augļus un dārzeņus, Oto pētīja šo produktu patēriņu. Viņš bija dzirdējis, ka katram cilvēkam dienā rekomendē apēst piecas augļu un dārzeņu porcijas, taču skaitļi liecināja, ka cilvēki apēd vidēji pusotru vai – labākajā gadījumā – divas dārzeņu un augļu porcijas dienā. “Es tāpat kā daudzi mūsdienās pievēršu uzmanību savai veselībai un uzturam, es labi apzinos, ka ikdienā reti apēdu tik daudz augļu un dārzeņu, cik iesaka speciālisti. Šādi man ir iespēja katru dienu tos uzņemt, un tas jau ir kļuvis par ieradumu. Redzot, cik tas ir vienkārši, man radās doma tos piedāvāt arī citiem. Uzņēmējiem ir intuīcija, kas saka priekšā, ka šai idejai ir liels potenciāls. Mēs paši lietojam šos smūtijus, mums tie patiesi garšo, un jūtamies labi,” stāsta Kristofers. Viņš piebilst, ka pārsvarā cilvēki ikdienā ēd tikai dažus dārzeņus, lielākoties tie ir gurķi, tomāti, burkāni un paprika, tāpat arī augļi – banāni, āboli un vīnogas. “Mūsu smūtijos ir daudz un dažādi augļi un dārzeņi, ko ikdienā cilvēki nemēdz ēst,” saka Oto.

Viņš pats ir piedzīvojis ne vienu vien situāciju, kad nākas izmest ledusskapī aizmirstu spinātu paciņu vai pārāk bēdīga izskata banānus. Oto stāsta: “Piecdesmit procentu augļu un dārzeņu atkritumi saražo mājsaimniecības. Tas notiek tāpēc, ka augļi un dārzeņi ātri bojājas. Šī tehnoloģija ir lieliska arī ar to, ka pagarina produktu dzīves ilgumu no vienas nedēļas līdz vienam gadam.”

FiveReasons ir viens no Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV biedriem. Lai gan vairums biedru ir tīri tehnoloģiju un programmatūras jaunuzņēmumi, viņu vidū ir arī pāris pārtikas tehnoloģiju uzņēmumu. Kristoferam nerūp termini, bet viņš ir pārliecināts, ka FiveReasons ir jaunuzņēmums, kas strauji aug – vēl pirms pusotra gada viņš eksperimentēja savā virtuvē ar vienu aukstās kaltēšanas ierīci, bet tagad ražotnē nepārtraukti strādā 34 iekārtas.

“Iespēja mērogot biznesu ar tehnoloģiju palīdzību ir tas, kas definē jaunuzņēmumu. Pirmkārt, mums nav ierobežojumu piegādāt mūsu produktu uz jebkuru vietu pasaulē. Otrkārt, mēs strauji augam. Treškārt, patērētājiem šāds produkts ir ērts un tādā veidā atšķiras no vecajiem ieradumiem,” saka Oto. Viņš uzsver, ka visi lielie un labi zināmie jaunuzņēmumi maina biznesa modeli un cilvēku ieradumus. Kā piemēru viņš min Somijas ēdienu piegādes platformu Wolt. It kā jau jaunuzņēmums nedara neko ļoti īpašu, tas tikai piegādā ēdienu cilvēkiem uz mājām vai biroju, taču burvība ir tajā, ka patērētājam tas ir īpaši ērti, proti, viņš lietotnē izvēlas ēdienu, ko tajā brīdī vēlas, pasūta un gaida, kad kurjers to pēc kāda brīža atvedīs. “Tas it kā nav nekas pārsteidzoši inovatīvs – ēdienu piegāde pastāvēja arī agrāk. Taču tehnoloģijas padara šo procesu ērtu un ļauj biznesu mērogot līdz šim nebijušos apmēros,” teic Oto, piebilstot, ka arī FiveReasons nav gandrīz nekādu ierobežojumu – mazās paciņas var nosūtīt faktiski uz jebkuru pasaules malu. Tomēr visvairāk uzņēmēju sajūsmina tas, ka produkta abonentiem tiek dota iespēja veidot pozitīvus ieradumus – lietot uzturā vairāk augļu un dārzeņu, turklāt darīt to ērti. “Ne visiem cilvēkiem garšo salāti, bet, apēdot divus šādus smūtijus, tajā dienā salātus vairs var neēst. Kad es to iedomājos, man šis smūtijs garšo vēl vairāk,” Kristofers pasmaida.

Oto uzsver, ka ēdiens ir cilvēka pamatvajadzība. “Lai ko piedāvātu mākslīgais intelekts, mums visiem vajadzēs veselīgu uzturu. Un mēs piedāvājam pārtiku kā pakalpojumu. No paša sākuma bijām pārliecināti, ka mums jāizmanto abonēšanas biznesa modelis, jo tas ir labs veids, kā palīdzēt cilvēkiem veidot ieradumus. Viens vai divi dzērieni, un mūsu klients ir uzņēmis dienā rekomendēto augļu un dārzeņu daudzumu,” saka Oto.

Klients izvēlas smūtiju kombināciju, paciņu daudzumu un regularitāti. Cilvēks var izvēlēties 15, 30 vai 60 paciņas, ko saņem katru mēnesi vai jebkurā termiņā, ko pats izvēlas. Oto piebilst, ka jebkurā brīdī ir iespējams pasūtījumu iesaldēt vai pasūtīt ātrāk, ja esi jau visu izdzēris. Pirmajā reizē klienti saņem visu smūtiju recepšu spektru, lai izmēģinātu visus, un pēc tam var pasūtīt tos, kas garšo vislabāk. “Mēs domājam, ka, iespējams, veidosim īpašās pakas dažādām auditorijām, piemēram, sportistiem piedāvāsim smūtiju izlasi, kur būs vairāk zaļo kokteiļu,” plānus atklāj Kristofers. Taču viņš zina, kā cilvēkiem iet ar sporta zāles abonementu, un negrib, lai kādam tā būtu ar FiveReasons produktu abonementu, tāpēc viņi ļauj to iesaldēt, pirkt tikai tās garšas, kas cilvēkiem patīk, un tamlīdzīgi.

Nav noslēpums, ka FiveReasons ir ne viens vien konkurents. Jau pirms dažiem gadiem populāri sāka kļūt dažādi maltīšu aizstājēji, kur atliek vien sajukt pulverīti ar ūdeni. Daudzi no šiem uzņēmumiem ir bāzēti ASV un orientējas tiešu uz to tirgu. “Mēs ticam, ka varam būtu tikpat labi kā viņi vai pat labāki. Tas, ka konkurentiem labi klājas, pārada, ka biznesam ir potenciāls,” uzskata Kristofers, taču piebilst, ka FiveReasons nemērķē uz maltīšu aizstājēju tirgus nišu. Tā vietā uzņēmums sevi pozicionē kā papildinājumu sabalansētai diētai.

Oto paskaidro: “Daudzi maltīšu aizstājēji ir lētāki par mūsu smūtijiem, jo to sastāvā ir lētākas sastāvdaļas, piemēram, auzas, āboli, banāni. Mums tā vietā ir avenes, spirulīna, aprikozes un tamlīdzīgi. Mēs jau no paša sākuma sapratām, ka varētu izmantot arī lētākus augļus un dārzeņus, bet nolēmām iet citu ceļu.”

Nākotnē FiveReasons plāno piedāvāt 100 % bioloģiski sertificētu produktu. Pagaidām, kamēr uzņēmums vēl ir mazs, tas ir sarežģīti, taču jau tagad tas fokusējas uz ilgtspēju. Piemēram, mazās caurspīdīgās paciņas, kurās iepakots produkts, ir no industriāli kompostējama materiāla. Komanda ar šo materiālu eksperimentē savā komposta kaudzē – pēc četriem mēnešiem no plastmasai līdzīgā iepakojuma nav ne maiņas. Oto uzsver, ka produkta derīguma termiņš ir gads, taču tas nebūt nav tādēļ, ka ogu, augļu un dārzeņu gabaliņi varētu sabojāties. Šo ierobežojumu nosaka ir tieši iepakojums, ka pēc gada vairs nav tik drošs.

Tirgū FiveReasons ir vien dažus mēnešus. “Vairāk nekā pusgadu iekārtojām ražotni, iepirkām un pielāgojām aprīkojumu. Šī ir veca ēka, mums te nācās nomainīt visu elektroinstalāciju – te ir astoņi kilometri jaunu elektrības vadu,” saka Kristofers. Ražot viņi sāka jūnijā, bet tirgū produkts ir tikai no oktobra. Uzņēmējs novērojis – tad, kad pats esi pārliecināts, ka produkts ir pats labākais pasaulē, tā vien šķiet, ka visi citi būs tādās pašās domās. Tāpēc sākums nav viegls – ir jāskaidro produkts, jāmāk izstāstīt, kā tas atšķiras no citiem, lētākiem produktiem. Viena paciņa maksā vidēji divus līdz trīs eiro; cena ir atkarīga no tā, kādu abonēšanas modeli klients izvēlas. Cenu veido gan izejvielas, gan visai sarežģītais ražošanas process. Daudzi ir pārsteigti, ka 20 gramu paciņa ir tik dārga, vēl lielāks pārsteigums cilvēkus pārņem, ieraugot kilograma cenu. Tā kā viss ūdens ir ticis sublimēts, paciņas svars ir tikai 20 gramu, bet tās saturs atbilst 200–300 gramiem svaigu augļu un dārzeņu. “Liofilizācija ir ļoti lēns process, tas prasa laiku. Daži produkti, kuros ir līdz 90 % ūdens, šādi kalst pat divas dienas. Vienlaikus tas dod ļoti labu galaproduktu – šī tehnoloģija nodrošina to, ka apstrādes procesā tiek zaudēti tikai 2 % uzturvielu. Tas ir tikai mazliet mazāk nekā auglī tikko no koka,” apgalvo Kristofers.

Uzņēmums ar savu produktu vispirms iepazīstina vāciski runājošās valstis – Austriju, Šveici un Vāciju. Tā kā viņi piedāvā abonēšanas modeli, ir svarīgi strādāt ar valstīm, kur šāda prakse jau ir labi zināma. Kristofers saka: “Ir valstis, kur ir sevišķi grūti pārliecināt cilvēkus uzticēties abonēšanas biznesa modelim, tāpēc sākam ar valstīm, kur tas jau ir pazīstams. Protams, var nopirkt tikai vienu paciņu un izdzert, bet globāli tas neko nemainīs. Ieguvums ir no ilgstošas paradumu maiņas.”

Patlaban 60 % uzņēmuma klientu ir sievietes, 40 % – vīrieši. Vislabāk klājoties Lielbritānijā, Īrijā un Šveicē. Katru dienu uzņēmums piesaista 30–40 jaunu klientu. “Esam uzņēmuši labu izaugsmes trajektoriju,” Oto uzskata. Pagaidām ražotnes kapacitāte ļauj izpildīt 150 pasūtījumu dienā jeb apkalpot 4500 abonentu mēnesī.

Līdz šim dibinātāji visu ir finansējuši paši. Valsts atbalsts tika piesaistīts vaučera veidā pētījumam, bet ārējās investīcijas vēl nav piesaistītas. “Cik vien ilgi varēsim, tik ilgi strādāsim pašu spēkiem. Taču, kad redzēsim, ka mums ir nepiepildīts izaugsmes potenciāls, ko ierobežo finansējums, tad mēs, iespējams, piesaistīsim investīcijas. Pagaidām pats galvenais ir pierādīt, ka šis ir labs produkts, un iegūt klientu bāzi,” saka Kristofers.

Uzņēmuma dibinātāji ir Kristofers, Oto un Saimons. Viņiem ir pievienojies programmētājs Nikolass Cinis, kurš agrāk strādāja Printful, kā arī Renāte Blaumane, kura iepriekš guvusi pieredzi Orklā, un mārketinga direktors Daniels Toloko. Kopā komandā jau ir 12 cilvēku. “Mums ir lieliska komanda. Kad sākam no rīta kopā strādāt, stundas paskrien nemanot. Lai gan bieži ir jātiek galā ar sarežģītām lietām, kopumā šis ir lielisks process, ko es izbaudu. Tā ir mana lielākā motivācija. Protams, ir forši veidot produktu, kas padara cilvēkus veselīgākus un dara manu mammu lepnu par to, ko es daru,” saka Oto. Kristoferam ir līdzīga motivācija: “Es gribēju uztaisīt tiešām foršu produktu, kas cilvēkiem patiktu un – varbūt skan muļķīgi – padarītu pasauli nedaudz labāku. Vai tad tas nav katra uzņēmēja sapnis?”

Eksperta viedoklis: 

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Ēšanas paradumi ir mainījušies

 Pārtikas ražotāji koncentrējas uz to, lai risinātu piegādes ķēžu īstermiņa izaicinājumus, ko izraisīja pandēmija, karš Ukrainā, plūdi Āzijā utt. Pārtikas ražošanā veiksmīgas piegādes ķēdes nenozīmē tikai iepirkumus par zemākām izmaksām, bet arī ciešāku sadarbību, lai elastīgāk reaģētu uz pārmaiņām. Pandēmijas laikā cilvēki vairāk pierada ēst mājās, un, visticamāk, šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Tāpat nākotnē cilvēki aizvien vairāk vēlēsies būt lietas kursā ne tikai par produkta sastāvdaļām, izcelsmi un enerģētisko vērtību, bet arī par tā iegūšanas un ražošanas procesu, apstākļiem. Īpaši svarīgi tas būs patērētāju segmentam, kas gatavs maksāt vairāk.

Ilgtspējas jautājumi kļūst arvien svarīgāki. Uzņēmuma veiktajā pētījumā secināts, ka šā iemesla dēļ 39 % cilvēku ir gatavi mainīt ēšanas paradumus, 29 % iepērkas biežāk, lai samazinātu izmestās pārtikas daudzumu, bet 21 % atzina, ka par pārtiku būtu gatavi maksāt vairāk. Tiesa, jāpievērš uzmanība valstīm, kurās pētījums veikts: Somijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā, Spānijā, Zviedrijā u. c. 56 % cilvēku turpmāk plāno mazāk laika pavadīt, ēdot ārpus mājas, un piektā daļa aptaujāto apņēmās ikdienā gatavot biežāk. Aptuveni 40 % gatavo maltītes no nulles, un gandrīz divas trešdaļas izmēģina jaunas receptes un metodes, tā ka šī joma attīstīsies.

Lai apzinātu, par ko patērētājs ir gatavs maksāt, bez datos balstītas stratēģijas neiztikt, jo ir cilvēku grupas, kas lielāku vērību pievērsīs kvalitātei un dažādībai, bet daļai noteicošais faktors joprojām būs cena. Tāpat šajā jomā nevajadzētu par zemu novērtēt piegādātāju un partneru lomu, jo, iekļaujot vairāk produktu dažādu uzņēmumu piedāvājumos, var palielināt noieta apjomu.