Šķietami vienoti

Forbes

Baltic edition

• Foto: Shutterstock.com/ Jirsak

Baltijas valstis ir mazas, mums jāturas kopā; te jau nav ko dalīt; Baltija - tas ir viens reģions, nevis trīs.. Visticamāk, šādas frāzes ne vienu reizi vien ir dzirdējis katrs no mums, turklāt par visdažādākajiem jautājumiem - gan par politiku, gan dažādiem starptautiskiem projektiem un, protams, arī par biznesu. Taču vārdi ir viens, bet darbi bieži vien - kaut kas cits. Mēs nolēmām noskaidrot, vai tiešām uzņēmumi - gan vietējā kapitāla, gan ārvalstu - uztver Baltiju kā vienotu reģionu un neizdala darbību katrā valstī atsevišķi. Izrādās, tas ir retums. Lai atrastu tikai 25 uzņēmumus, kuriem ir viens pārraugošais vadītājs, kas atbild par visiem trīs tirgiem, nācās krietni pameklēt - pārbaudīt vairāk nekā 300 Baltijas lielāko uzņēmumu. Tas nozīmē, ka Panbaltijas koncepts ir tuvs mazāk nekā 10% uzņēmumu. Taisnības labad jāatzīst, ka tika atlasīti tikai tie vadītāji, kuri nav uzņēmumu īpašnieki, bet patiešām algoti cilvēki, kuriem pilnībā uzticēts bizness trīs Baltijas valstīs.

Metodoloģija

Lai izvēlētos 25 Baltijas uzņēmumu vadītājus, mēs izpētījām vairāk nekā 300 lielāko uzņēmumu, kuriem ir fiziskas struktūrvienības visās trīs valstīs - vienalga, vai tā būtu filiāle, rūpnīca vai veikali un tamlīdzīgi. Neņēmām vērā tos uzņēmumus, kas atbilst nosacījumiem, bet kurus vada paši uzņēmumu īpašnieki, piemēram, Sakret vai Amrop. Tādu uzņēmumu ir diezgan daudz, un tie ir atsevišķa topa vērti. Lai iekļūtu šajā sarakstā, vadītājam jābūt arī uzņēmuma amatpersonai - jāstrādā valdē vai padomē. Šos vadītājus mēs nerindojām nekādā secībā, tāpēc, ka nav vienota kritērija, kā viņus varētu salīdzināt; dažiem uzņēmumiem ir apgrozījums, bankām- ienākumi, citām finanšu institūcijām, piemēram, kredītportfelis, kādam apvienojošais uzņēmums ir atsevišķa holdinga kompānija, kurai apgrozījuma nav, bet ir tikai peļņa. Sarakstā neiekļāvām tos uzņēmumus, kuros par Baltiju atbild vidējā līmeņa vadītāji tikai struktūrvienības līmenī.

Baltijas lielāko uzņēmumu reģionālie vadītāji

Avots: Lursoft, LDC

Ješima Ozēra

Mars

Mūsdienās visā pasaulē bērnu – un ne tikai viņu – iecienīto saldumu Milky Way, Twix un citu ražotājs Mars savus pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra pirms vairāk nekā gadsimta, kad 1911. gadā Takomā Vašingtonas štatā tika nodibināts Mars bārs.

Spēcīgāka konkurenta dēļ šis mēģinājums cieta neveiksmi, taču uzņēmuma dibinātājam tā nebija sakāve. Pēc deviņiem gadiem Mineapolis Minesotas štatā tika nodibināts Mars-O-Bar Co, kas nu pazīstams kā Mars Inc un joprojām pieder Marsu ģimenei. Pašlaik uzņēmums darbojas vairāk nekā 80 valstīs, kurās tiek akumulēts 42,84 miljardu dolāru apgrozījums, un tā galvenais birojs mītne atrodas Maklīnā Virdžīnijas štatā.

Kopš 1995. gada Mars oficiāli ir pārstāvēts arī Latvijā, kur 2019. gadā sasniedza 39,35 miljonu eiro apgrozījumu. Latvija ir arī Mars darbības centrs Baltijā – uzņēmuma darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā koordinē kompānijas tirgus direktore Baltijas valstīs Ješima Ozēra.

Amatā viņa tika iecelta 2020. gada septembrī, taču uzreiz doties uz jauno darba vietu Ozērai liedza epidemioloģiskā situācija. Kad tā stabilizējās, viņa ar visu iedzīvi pārcēlās uz Latviju un ir apņēmības pilna sadarbībā ar klientiem pilnībā apgūt Baltijas valstu tirgu potenciālu.

Ješimai Ozērai ir 23 gadu profesionālā pieredze starptautiskos uzņēmumos, bet Mars komandai viņa pievienojās 2010. gadā kā kompānijas finanšu direktore Turcijā, Kiprā un Maltā. Pēc tam tādu pašu amatu viņa ieņēma Itālijā, vēlāk kļūstot par kompānijas finanšu direktori Centrāleiropā, strādājot Čehijas, Slovākijas, Rumānijas un Ungārijas tirgos.

2021. gads, kas būs Ozēras pirmais pilnais gads, gādājot par tirgus attīstību Baltijā, vēl nav beidzies, bet viņa jau ir apliecinājusi, ka vadītājas uzmanības centrā ir ne tikai kompānija, bet arī globālas problēmas, piemēram, dzimumu līdztiesība biznesā.

Modests Sudņus

Eleving Group

Kopš Latvijā 2012. gadā tika nodibināta Eleving Group, kompānija ir attīstījusies globālā līmenī un pašlaik darbojas trīs kontinentos, 14 valstīs un nodarbina vairāk nekā 1600 cilvēku. Deviņās valstīs Eleving Group ir tirgus līderis.

Eleving Group darbojas tirgos, kur tradicionālās bankas nespēj sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, un piedāvā inovatīvus finansiālos risinājumus transportlīdzekļu un patērētāju finansēšanā.

Uzņēmums ir pamanīts arī pasaulē. Šogad – jau otro gadu pēc kārtas – to no Eiropā strādājošo kompāniju miljoniem Eiropas ātrāk augošo uzņēmumu sarakstā iekļāvis respektablais finanšu medijs Financial Times. Šie sasniegumi sakrīt ar laiku, kad Modests Sudņus kļuva par grupas vadītāju Baltijā – tas bija 2019. gada sākums.

Otrajā gadā pēc viņa stāšanās amatā pasauli satricināja Covid-19 pandēmija, kas gandrīz pilnībā apturēja globālo ekonomiku. Taču arī šajos smagajos apstākļos Eleving Group apliecināja sava biznesa modeļa ilgtspēju, emitējot obligācijas par 30 miljoniem eiro, tādējādi veiksmīgi pabeidzot pēdējo gadu lielāko obligāciju emisiju, ko veica privāts uzņēmums Nasdaq Riga biržā.

2020. gadā kompānija sasniedza rekordaugstus ieņēmumus – 99,2 miljonus eiro, kas ir par 24 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Sudņus, kas absolvējis Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu un finanšu tehnoloģiju nozarē strādā vairāk nekā desmit gadu, darbojas piecu grupas uzņēmumu valdēs, kur savu uzmanību koncentrē uz biznesa konsultācijām un vadības veidošanu.

Leons Jankelevičs

Tamro

Tamro Latvijā, Lietuvā un Igaunijā parādījās 1993. gadā, kad Baltijas valstīs uzņēmumus nodibināja Somijas Tamro. 2001. gadā korporācija iegādājās aptieku tīklus Latvijā un Igaunijā, un drīz kļuva ne tikai par lielāko medikamentu vairumtirgotāju Baltijas reģionā, bet arī par līderi Baltijā mazumtirdzniecības sektorā. Visās trīs valstīs darbojas vairāk nekā 450 aptieku, un kopumā uzņēmums dod darbu vairāk nekā 1200 cilvēku.

Jankelevičs augstāko izglītību uzņēmējdarbības vadībā ieguva Igaunijas Biznesa skolā, bet maģistra grādu biznesa administrācijā – Edinburgas biznesa skolā 2001. gadā. Vēlāk viņš kļuva par Igaunijas zāļu vairumtirgotāju asociācijas vadītāju.

Kompānija uzskata – kopš Jankeleviča stāšanās amatā starp lielākajiem Tamro sasniegumiem ir loģistikas centra atklāšana Rīgā 2016. gadā un e-veikalu izveidošana Igaunijā un Latvijā 2021. gadā. Taču šajā laikā kompānija reģionā ik gadu spējusi palielināt arī apgrozījumu un nodrošināt pozitīvu peļņas rādītāju. Piemēram, Latvijā Tamro apgrozījums no 89 miljoniem eiro 2014. gadā pērn sasniedza 138,9 miljonu atzīmi, bet Igaunijā pēdējo trīs gadu laikā tas no 111,89 miljoniem pieaudzis līdz 138,21 miljonam eiro.

Tamro ietilpst Phoenix Group, kam Eiropā ir 2500 pašu aptieku un 13,5 tūkstoši partneraptieku, kas strādā ar dažādiem zīmoliem un nepieder uzņēmumam.

Sergejs Beshmeļņickis

Food Union

Food Union, pārpērkot valstī jau labi zināmus un iecienītus ražotājus – Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu –, Latvijā ienāca 2011. gadā. Arī pēc desmit gadu darbības Food Union atzīst, ka savā darbā balstās uz Latvijas piena nozares nevainojamo reputāciju, kas ar saviem produktiem ceļ kvalitātes latiņu ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē.

Tikai trīs gadus pēc izveidošanas no Igaunijas pārtikas rūpniecības uzņēmuma Premia Foods, kas nodarbojās ar zivju audzēšanu un saldējuma ražošanu, tika nopirkts saldējuma un saldēto produktu bizness. Šā darījuma un ārpus reģiona veikto biznesa operāciju rezultātā Food Union kļuvis par nenoliedzamu līderi Baltijas un Dānijas saldējuma tirgū. Ceļā uz šiem sasniegumiem Food Union kļuvis par vienu no lielākajiem piena iepircējiem Latvijā, kas ikdienā iepērk svaigpienu no vairāk nekā 100 labākajām piensaimniecībām valstī.

Sergejs Beshmeļņickis veicinājis Food Union izaugsmi Baltijā jau no pašiem pirmsākumiem – 2011. gada. Pašlaik grupas ražotnes tirgū laiž vairāk nekā 400 produktu veidu, bet Baltijā tās saldējums veido aptuveni 50 % tirgus.

Viens no Beshmeļņicka pēdējiem realizētajiem projektiem ir Latvijā tehnoloģiski attīstītākās piena produktu ražošanas platformas izveide. 2020. gadā, ieguldot 11 miljonus eiro, Rīgas piena kombināta teritorijā tika atklāta jauna Kārums biezpienu sieriņu ražotne, atjaunota Kārums zīmola vizuālā identitāte un mainīti iepakojumu dizaini.

Globālā izpratnē Food Union darbojas deviņās valstīs, kur nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku, ražojot vairāk nekā 1500 produktu, bet apgrozījumā ir sasniegta 280 miljonu eiro atzīme, no kuriem 157 miljoni tiek ģenerēti Baltijas valstīs.

Edgars Sesemans

Rimi Baltic

Mūsdienās tik pierastie Rimi veikali radušies  1977. gadā Norvēģijā, kur zīmola radītājs Ēriks Hāgens atvēra pirmos veikalus. Uzņēmumam bija nepieciešami gandrīz 20 gadi un Padomju Savienības sabrukšana, lai paplašinātu savu darbību, ienākot arī Baltijas tirgū.

Juridiskā persona Rimi Baltija Rīgā tika dibināta 1996. gadā, un jau nākamajā gadā tirdzniecības centrā Dole tika atvērts pirmais Rimi veikals. Igaunijā un Lietuvā pirmie zīmola veikali tika atvērti tikai pēc trīs gadiem. Pašlaik Baltijas valstīs ir 283 Rimi veikali – 84 Igaunijā, 131 Latvijā un 68 Lietuvā. Kopumā šie veikali veido nedaudz vairāk par 14 % reģiona tirgus.

2007. gadā Rimi atklāja pirmo lojalitātes kampaņu, kurā pircēji krāja uzlīmes un, sakrājot noteiktu to daudzumu, par salīdzinoši zemāku cenu varēja iegādāties Rimi mārketinga speciālistu par ekskluzīvu dēvētu trauku kolekciju. Vēlāk uzlīmju krāšana kļuva par regulāru pasākumu, līdz tās aizstāja dabai draudzīgākais elektroniskais risinājums – 2010. gadā apgrozībā laistā lojalitātes karte Mans Rimi.

Tas bija viens no Rimi Baltic vadītāja Edgara Sesemana vadībā realizētajiem projektiem, bet savu darbību šajā amatā publiskajā telpā viņš iezīmēja ar jaunu Rimi logo ieviešanu 2009. gadā. Amatā viņš stājās 2008. gada sākumā, kad vienlaikus kļuva par Rimi Baltic vadītāju un Rimi Eesti Food rīkotājdirektoru. Šajā amatā viņš nostrādāja nepilnu gadu, bet Rimi Baltic joprojām strādā viņa uzraudzībā. Un šajā laikā Rimi veikalos atklātas atsevišķas tirdzniecības zonas vietējiem ražotājiem, atklāta Rimi premium privātās preču zīmes produktu līnija Rimi Basic, kas nodrošina zemāku cenu, izveidota Rimi mobilā lietotne un realizēti daudzi citi produkti.

Pēdējo gadu laikā Rimi Baltijas valstīs uzrādījis pārliecinošu izaugsmi gan apgrozījuma, gan peļņas rādītājos, pērn apgrozot 1,617 miljardus eiro un nopelnot 69,44 miljonus.