Ārvalstu kapitāla maizē
Neskaitot mājražotājus, kuru darbību kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijā 2022. gadā strādāja 1133 pārtikas ražotāji, taču lauvas tiesu no šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma rada 100 lielākie ražotāji. To kopējais apgrozījums 2022. gadā bija 2,45 miljardi eiro. Savukārt lielāko daļu – 60,6 % jeb 1,48 miljardus eiro – apgrozījuši 30 uzņēmumi, kuru īpašnieki ir ārvalstu pilsoņi un juridiskās personas.
Forbes sadarbībā ar Lursoft izvētīja tos pārtikas ražotājus, kuru apgrozījums 2022. gadā bija vismaz 500 tūkstoši eiro, un atlasīja 100 uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu.
Aplūkojot šo simtnieku, atklājās, ka spēcīgākais ir piena pārstrādes sektors, – 28 uzņēmumi, kas strādā šajā jomā, pērn apgrozījuši 543,06 miljonus eiro. Tiesa, naudas izteiksmē šo sektoru kontrolē ārvalstu kapitāls. To starp 100 topā iekļuvušajiem komersantiem pārstāv seši ražotāji, kuru kopējais apgrozījums aizvadītajā gadā bija 347,06 miljoni eiro.
Ārvalstu kapitāls dominē arī dzērienu ražošanā – 11 topā iekļuvušie uzņēmumi 2022. gadā apgrozījuši 359,96 miljonus eiro, no tiem 305,73 miljoni ir sešu ārvalstu kapitāla komersantu rēķinā.
Pilnīgā ārvalstu kapitāla kontrolē ir arī graudu pārstrāde – lielākie Latvijā strādājošie dzirnavnieki. Lielāko pārtikas ražotāju sarakstā iekļuvušie trīs dzirnavnieki aizvadītajā gadā apgrozījuši 205,95 miljonus eiro. Divi no šiem komersantiem pieder Igaunijas kapitālam, viens – Lietuvas. Varbūt tā ir likumsakarība, varbūt arī ne, bet arī lielākie maizes ražotāji pieder ārvalstu kapitālam.
Līdzīga situācija valda augļu un dārzeņu pārstrādē – no deviņiem sektorā strādājošajiem uzņēmumiem četri pārstāv ārvalstu kapitālu un kopā apgrozījuši 170,47 miljonus eiro. Visi sarakstā iekļuvušie uzņēmumi kopā apgrozījuši 203,87 miljonus eiro.
Labāka situācija ir gaļas pārstrādes sektorā. Tajā no 22 topā iekļuvušajiem uzņēmumiem Latviju pārstāv divdesmit, kas 2022. gadā apgrozījuši 303,36 miljonus eiro. Kopējais šī sektora apgrozījums bija 356,26 miljoni eiro.
Arī jūras produktu pārstrādē dominē Latvija – no 13 uzņēmumiem desmit pieder vietējam kapitālam, aizvadītajā gadā apgrozot 151,52 miljonus eiro, bet kopējais sektora apgrozījums bija 223,78 miljoni eiro.
Interesanti, ka starp TOP 100 iekļuvušajiem uzņēmumiem katrā grupā – gan ārvalstu, gan vietējā kapitāla – 13 ražotāji pērn strādājuši ar zaudējumiem, taču ārvalstu kapitāla uzņēmumiem kopējie zaudējumi bijuši lielāki. Trīspadsmit Latvijas kapitāla uzņēmumu zaudējumi bija 2,94 miljoni eiro, bet ārvalstu kapitāla uzņēmumiem šis skaitlis ir krietni lielāks – vismaz 15,35 miljoni eiro (AS Putnu fabrika Ķekava padalījās tikai ar datiem par apgrozījumu, bet zaudējumu apmērs vēl netiek izpausts). Arī peļņa Latvijas grupai ir lielāka – 41,49 miljoni eiro, kamēr ārvalstu grupai 19,06 miljoni eiro.
Latvijas grupas panākumus citu starpā ir ietekmējuši tādi uzņēmumi kā zivju konservu ražotājs Brīvais vilnis un kartupeļu čipsu ražotājs Pērnes L. Abi šie uzņēmumi, veiksmīgi paplašinot eksporta tirgu, pērn uzrādījuši desmitgades labākos rezultātus gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā.
Savukārt ārvalstu kapitāla grupas rezultātus cita starpā ietekmējuši Rīgas piena kombināta finanšu rādītāji. Kaut gan, salīdzinot ar 2021. gadu, tā apgrozījums audzis par 15,48 %, 2022. gadu uzņēmums pabeidza ar 2,19 miljonu eiro zaudējumiem. Peļņas zudumu uzņēmums saista ar izmaksu straujo pieaugumu galvenajām izejvielām un energoresursiem, ko pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās. Nelabvēlīga ietekme, ko izjuta daudzi ražotāji, bija arī Krievijas karam Ukrainā. Sākoties karam, Rīgas piena kombināts pārtrauca sadarbību ar uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā. Uz laiku pārtrūka arī eksporta sadarbība ar Ukrainu, kas līdz kara sākumam bija uzņēmuma otra lielākā eksporta valsts apjoma ziņā.
Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, Rīgas piena kombināts un citi ražotāji Ukrainas tirgū ir atgriezušies un spējuši atrast arī jaunus noieta tirgus, tāpēc varam cerēt, ka šā gada finanšu rādītāji, ko apkoposim nākamgad, būs ievērojami labāki.
