Lietuvas ēnā
Pamostoties kā no ļauna murga, sapni par Latviju kā banku pakalpojumu metropoli esam izsapņojuši. Vismaz pagaidām šķiet, ka nerealizēts ir arī sapnis par, to ka Latvija, kas ģeogrāfiski Baltijā atrodas pa vidu, ir ideāli piemērota, lai šeit lieli Eiropas uzņēmumi dibinātu struktūrvienības, kas pārraudzītu Baltijas tirgu.
Tā vismaz var secināt, aplūkojot 30 lielākos uzņēmumus, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Kaut arī ģeogrāfiski esam izdevīgākās pozīcijās, lielie uzņēmumi labprātāk savus Baltijas centrālos birojus izvēlas izvietot Lietuvā. Pusei sarakstā iekļuvušo uzņēmumu Baltijas biroji atrodas Lietuvā un tikai deviņi Latvijā. Tas gan ir tikai minējums, bet, iespējams šie uzņēmumi darbību Baltijā sākuši tieši Lietuvā, kas, salīdzinot ar Igauniju un Latviju, ir lielāks tirgus. Tiesa, nevar noliegt arī lietuviešu uzņēmīgumu, ko uzskatāmi apliecina Maxima un citu lietuviešu uzņēmumu ekspansija Latvijas tirgū.
Vēl kāda interesanta nianse. Iespējams, to var vienkārši izskaidrot ar nelielajiem, ātri pārvaramajiem attālumiem starp Somiju un Baltijas valstu galvaspilsētām, bet somi labprātāk savu uzņēmumu vadībā liek pašus somus, nevis vietējos speciālistus. Vienīgās divas Somijas kompānijas, kurām ir kopīgs menedžments Baltijas valstīs, savu vadību uzticējušas somiem. Šajā kontekstā patīkami zināt, ka vismaz Norvēģu auto tirgotāji rūpes par Baltijas valstu tirgu uzticējušas latviešiem – divām dāmām.
Metodoloģija
Lai izvēlētos 30 Baltijas uzņēmumu vadītājus, Forbes izpētīja vairāk nekā 300 lielāko uzņēmumu, kuriem ir fiziskas struktūrvienības visās trīs valstīs. Neņēmām vērā tos uzņēmumus, kas atbilst nosacījumiem, bet kurus vada paši uzņēmumu īpašnieki, un valstij piederošus uzņēmumus. Svarīgs bija arī nosacījums, ka Baltijas vadītājam bija jāstrādā šajās valstīs reģistrētu uzņēmumu valdē vai padomē. Šos vadītājus mēs nerindojām nekādā secībā, jo nav vienota kritērija, kā viņus varētu salīdzināt. Sarakstā neiekļāvām arī tos uzņēmumus, kuros par Baltiju atbild vidējā līmeņa vadītāji tikai struktūrvienības līmenī.
Bogdans Benčaks
ADB Gjensidige
Gjensidige ir Norvēģijas vadošais apdrošināšanas uzņēmums, kura saknes meklējamas tālajā 1816. gadā, kad tika nodibināta savstarpējās ugunsgrēka apdrošināšanas kompānija Land Gjensidige Brandkasse. Četrdesmit gadus vēlāk Ole Jakobs Brohs nodibināja dzīvības apdrošināšanas kompāniju Gjensidige, kas līdz pat 2010. gadam piederēja tās klientiem. Kopš 2010. gada uzņēmums kļuvis par akciju sabiedrību un tiek kotēts Oslo biržā.
Uzņēmums savus pakalpojumus piedāvā arī Dānijā un Zviedrijā, bet šogad tas atzīmē 28. gadskārtu, kopš darbojas Latvijā. Šajos gados Gjensidige kļuvis par vienu no vadošajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā. Tās bruto parakstītās prēmijas 2023. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 17 % – līdz 40 miljoniem eiro.
Baltijā Norvēģijas apdrošinātāju vada Bogdans Benčaks, kuram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas biznesā. Viņš ir ieņēmis vadītāja amatus PZA SA un ERGO apdrošināšanas grupās, bijis arī ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs. Bončakam ir maģistra grāds tiesību zinātnēs un administrācijā, ko viņš ieguvis Gdņaskas Vadītāju izglītības fondā (Gdansk Fund of Managers’ Education) un Roterdamas Universitātes Biznesa skolā. Baltijas valstīs Bončaka vadībā strādā 700 cilvēku.
Interesanti, ka Benčaks ieguvis arī militāro izglītību – 2004. gadā viņš Armijas akadēmijā Polijā izgājis komandiera kursus un ieguvis jaunākā leitnanta pakāpi.
Arnis Ivanovs
Knauf
Knauf stāsts sākās 1932. gadā, kad brāļi kalnrūpniecības inženieri Alfons un Karls Knaufi ieguva kalnrūpniecības tiesības ģipša atradnē Šengenas pašvaldībā. Jau nākamajā gadā Knaufi uzcēla savu pirmo ģipša rūpnīcu. Uzņēmumu brāļi vadīja līdz pat 80. gadu sākumam, kad kompānijas vadību pārņēma viņu dēli Nikolauss un Boldvins Knaufi.
Latvijā Knauf ienāca 1994. gada oktobrī, un kopš 1996. gada kādreizējā Sauriešu būvmateriālu kombināta ražotņu rekonstrukcijā un modernizācijā uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus eiro.
Arnis Ivanovs, kura vadībā strādā vairāk nekā 220 cilvēku, dažādos amatos Knauf strādā vairāk nekā 15 gadu. Pirms kļuva par Knauf Baltijas vadītāju, viņš ieņēma Knauf rūpnīcas direktora amatu, un viņa darba pieredze uzņēmumā kopš 2007. gada bija saistīta ar laboratorijas vadīšanu, izpētes un attīstības vadību Baltijas valstīs, galvenā tehnologa pienākumiem. Ivanovs ir rīdzinieks. Pabeidzis 94. vidusskolu, viņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguva bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, Latvijas Universitātē – maģistra grādu analītiskajā ķīmijā, kā arī ir absolvējis Banku augstskolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Pirmā darbavieta viņam bija atbilstoša iegūtajai izglītībai – farmācijas uzņēmumā Grindeks.
Ilze Grase-Ķibilde
Moller Baltic Import
Uzņēmumu Moller Mobility Group 1936. gadā Norvēģijā nodibināja Haralds A. Mollers. Tolaik par Strømmen Auto dēvētā kompānija tirgojās ar Dodge un DeSoto automobiļiem, bet 1946. gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz Harald A. Møller un 1948. gadā kļuva par Volkswagen importētāju, kā arī Audi 1974. gadā. 1983. gadā tika dibināts meitasuzņēmums Møller US Import, kas atbild par Dodge, Chrysler un Jeep importu. 1985. gadā pēc apvienošanās ar Hamas grupa ieguva savu pašreizējo nosaukumu.
Baltijā Moller izplata Volkswagen un Audi markas automobiļus, un kopš 2018. gada to vada Ilze Grase-Ķibilde. Viņa Moller Baltic Import komandā strādā jau kopš 2012. gada un pēdējos piecus gadus pirms stāšanās vadītājas amatā bija atbildīga par Audi zīmolu Latvijā un Lietuvā. Pirms tam Ilze strādājusi arī pie Toyota un Lexus automašīnu importētāja Igaunijā un BMW importētāja Latvijā mazumtirdzniecības līmenī.
Augstāko izglītību un grādu sabiedriskajās attiecībās Grase-Ķibilde ieguva starptautiskajā universiitātē Concordia Audentes Igaunijā. Tieši tur viņa sāka karjeru automobiļu tirdzniecībā, rūpējoties par Toyota Baltic mārketinga aktivitātēm. Tagad Grases-Ķibildes vadītā komanda, rūpējoties par Audi un Volkswagen tirdzniecību Baltijas valstīs, sasniegusi ievērojamus rezultātus, piemēram, šo gadu uzņēmums sāka ar 2,5 reizes lielāku pasūtījumu skaitu nekā pērn.
Sergejs Beshmeļņickis
Food Union
Food Union ir pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupa Baltijas reģionā, kas darbojas arī Ziemeļeiropā un Rumānijā. Latvijā grupa ienāca 2011. gada pavasarī, kad ar uzņēmuma Thyrenos Holdings Ltd. starpniecību iegādājās Rīgas piena kombināta akciju kontrolpaketi. Savukārt 2011. gada novembrī tika nopirkti 91,89 % Valmieras piena akciju. Nākamajā gadā abi uzņēmumi apvienojās un paziņoja, ka apvienotā uzņēmuma nosaukums būs Food Union.
Ukrainā dzimušais Beshmeļņickis, kurš ir uzņēmuma īpašnieka brālis, kompānijas vadībā ir jau kopš tās pirmssākumiem, un kopš Food Union ienākšanas Latvijā viņš šeit arī dzīvo. Pirms pārcelšanās uz Latviju viņš Krievijā vadīja līdzīga profila uzņēmumu Unimilk, bet pirmā darbavieta viņam bija kompānijas Nestle pārstāvniecībā Maskavā.
Mārketingu Beshmeļņickis apguva Harkivas Ekonomikas institūtā, kaut gan pats uzskata, ka tirdzniecības iemaņas mantojis no tēva, kurš veiksmīgi spekulējis ar būvmateriāliem, kas bija palikuši pāri pēc dārza mājas būvniecības.
Mindaugs Gutausks
Mars
Visā pasaulē pazīstamo saldumu Milky Way, Twix un citu ražotājs Mars pirmos soļus uzņēmējdarbībā spēra pirms vairāk nekā simts gadiem, kad 1911. gadā Vašingtonas štatā ASV tika nodibināts Mars bars.
Šis uzņēmums spēcīgāka konkurenta dēļ gan cieta neveiksmi, taču uzņēmuma dibinātājs nepadevās. Pēc deviņiem gadiem Minesotas štatā tika nodibināts Mars-O-Bar Co, kas nu pazīstams kā Mars Inc. un joprojām pieder Marsu ģimenei. Tagad uzņēmums darbojas vairāk nekā 80 valstīs, un tā apgrozījums ir vairāk nekā 40 miljardi dolāru.
Kopš 1995. gada šis uzņēmums oficiāli ir pārstāvēts arī Latvijā, kas ir arī Mars darbības centrs Baltijas valstīs, un šo pārstāvniecību vada Mindaugs Gutausks. Iepriekš viņš bija Mars pārdošanas vadītājs Baltijā, bet, pirms saistīt savu karjeru ar Mars, Gutausks 12 gadus pavadīja dažādos ar pārdošanu saistītos amatos Coca Cola HBC. Strādājot Mars, viņš nopietni pievērsies kompānijas mazāk pupulārajam darbības virzienam – mājdzīvnieku barībai. Šis segments Baltijā stabili attīstās, un Gutausks uzskata, ka šo produktu pieprasījums saglabāsies arī par spīti inflācijai. Gutauska pirmā izglītība ir matemātiķis – bakalaura grādu viņš ieguvis Kauņas Universitātē. Maģistra grādu biznesa vadībā un administrācijā viņš ieguva Viļņas Universitātē.