Sacensība par darba devējiem
Pašvaldībām – valstspilsētām un novadiem – nav pārāk daudz legālu un pietiekami efektīvu instrumentu, lai savā teritorijā veicinātu uzņēmējdarbību. To ekonomiskā labklājība lielā mērā ir atkarīga no ģeogrāfiskiem, vēsturiskiem faktoriem un to iedzīvotāju individuālajām īpašībām. Taču arī ļoti pieticīgos apstākļos ir pašvaldības, kuras, par spīti izaicinājumiem, ekonomiski plaukst un attīstās. Forbes šomēnes vērtēja, cik ļoti iekārojama un kāpēc katra pašvaldība varētu būt uzņēmēja skatījumā.
Kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas valstī būtiski samazinājās pašvaldību skaits – no 119 līdz 43. Par to, vai reforma veicina novadu labāku attīstību, viedokļi joprojām dalās, taču Forbes pieņem, ka mazāks pašvaldību skaits ļauj efektīvāk plānot to attīstību, izaugsmes programmās vienlaikus iekļaujot daudz lielāku iedzīvotāju skaitu, bez pārlieku lielas birokrātijas, ko paģērētu dažādas plānu saskaņošanas starp novadiem. Tiesa, lai objektīvi izvērtētu, kāda reformai būs ietekme uz novadu attīstību, pagaidām pagājis pārāk maz laika, bet Forbes svēra tās kārtis, kas pašvaldībām izdalītas reformas rezultātā, kā arī pašu pašvaldību ieguldījumu.
Lai izvēlētos kādu pašvaldību biznesa atvēršanai, uzņēmējiem ļoti svarīgs faktors ir darbaspēka pieejamība, bet ar to Latvijā ir aizvien sliktāk. Pārliecinoši lielākajā daļā Forbes izvērtēto pēcreformas pašvaldību darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās. Tikai Rīgā un Pierīgā (izņēmums ir no metropoles visai attālā Ludza) tas ir nenozīmīgi pieaudzis, bet skaidrs, ka Pierīgas pašvaldības lielā mērā iedzīvojušās uz galvaspilsētas rēķina, nosmeļot tās darbaspēka maksātspējīgākās daļas darbiniekus, kas izvēlējušies pamest metropoles burzmu.
Ņemot vērā, ka visas pašvaldības cīnās ar mājokļu trūkumu, kas bremzē jaunu iedzīvotāju piesaisti, izdevīgākās pozīcijās atrodas Pierīgas vietvaras, kurās sākt jaunu dzīvi izvēlas tie, kam rocība ļauj būvēt privātmāju. Izteikts piemērs ir Ķekava – tur ir gana daudz ieguldīts jaunu dzīvokļu radīšanā, bet privātā apbūve ir daudz intensīvāka.
Ne mazāk svarīga ir teritorijas savienotība ar ārpasauli un galvaspilsētu. Neapstrīdami labākās pozīcijās šajā ziņā ir tās pašvaldības, kurās pieejami visi transporta veidi, un šajā ziņā vislabākā situācija ir Rīgai, kuras teritorijā vai tās tiešā tuvumā atrodas visi iespējamie transporta mezgli. Arī Pierīgas pašvaldības bauda šādas pašas privilēģijas. Piemēram, Ķekavas novada teritorijā ir tikai autoceļu tīkls, bet tā atrašanās tiešā tuvumā Rīgai kompensē šo deficītu. Taču transporta infrastruktūra ne vienmēr ir tik svarīga, lai tās nepietiekamība bremzētu uzņēmējdarbības attīstību. Piemēram, Smiltenes novadā, kas no galvaspilsētas atrodas divu stundu brauciena attālumā un kurā nav ne dzelzceļa, ne ostu vai lidostu, darba vietu ir vairāk nekā pieejamā darbaspēka, un šis novads piedzīvo strauju ekonomikas attīstību.
Teorijā viens no komersantu piesaistes instrumentiem, kas ir pašvaldību rīcībā, ir publiskās un privātās partnerības projekti, kuros, sadalot projekta izmaksas starp pašvaldību un komersantu, ieguvējs ir gan uzņēmējs, gan pašvaldība un tās iedzīvotāji, taču realitātē šī iespēja tiek izmantota ārkārtīgi reti. No Forbes aplūkotajām pašvaldībām tikai divas ir realizējušas PPP projektu un jau plāno nākamos. Iemesls?
To saprast ļauj, piemēram, Ķekavas pašvaldības vērtējums. “Jāņem vērā, ka PPP projektos izmaksās tiek iekļautas arī uzņēmēja, kas iesaistīts PPP projektā, peļņa. Tas projekta izmaksas paaugstina. Tāpēc investīciju projektu realizēšanai Ķekavas novada pašvaldība pamatā izmanto valsts noteiktās atbalsta programmas un valsts sniegtos aizdevumus, jo tiem ilgtermiņā ir izdevīgākas procentu un apkalpošanas izmaksas.”
Līdzīgi PPP lietderību vērtē arī Kuldīgas novads: “Diskutējot ar citu pašvaldību pārstāvjiem, esam secinājuši, ka likumā Publiskās un privātās partnerības likums ietvertie nosacījumi objektīvu apstākļu dēļ publiskajam sektoram nav ekonomiski izdevīgi īstenošanai, jo PPP projekti izmaksā dārgāk nekā tad, ja tos finansētu no pašvaldības budžeta (trūkst ekonomiskā pamatojuma).” Tas vedina domāt, ka likumdevējam vajadzētu pārskatīt regulējumu.
Bez vēsturiski iedalītajām ģeogrāfijas un transporta infrastruktūras kārtīm un likumīgi deleģētās iespējas uzņēmējiem piedāvāt samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi pašvaldības komersantus var uzrunāt arī citos veidos. Speciālo ekonomisko zonu izveide paģēr izpildvaras un likumdevēja iesaisti, bet industriālo teritoriju izbūve, kas uzņēmējiem piedāvā zemes platības, kas jau savienotas ar elektrolīniju, kanalizācijas, ceļu un pat dzelzceļa tīklu, jau ir pašvaldību rokās. Šajā ziņā daudz darījušas, piemēram, Cēsu, Valmieras un Rēzeknes pašvaldības, un jācer, ka ieguldītie pūliņi sevi attaisnos. Iespēja maksāt mazākas algas nekā galvaspilsētā komplektā ar ražošanas uzsākšanai jau sagatavotu infrastruktūru varētu būt pietiekami vilinošs piedāvājums uzņēmumam, kas plāno sākt vai paplašināt ražošanu.
Daudzas pašvaldības savos iedzīvotājos cenšas iedegt uzņēmējdarbības garu arī ar grantu konkursiem. Tiesa, šo iniciatīvu devīgums ir tieši saistīts ar pašvaldības rocību, tādēļ arī Rīga ir dāsnākā no vietvarām. Aplūkoto pašvaldību piemēri liecina, ka miljoniem liela apgrozījuma uzņēmuma pirmie soļi var tikt sperti, pateicoties tikai dažu tūkstošu lieliem grantiem.
Kā mēs skaitījām?
Izvērtējot pašvaldību draudzīgumu uzņēmējdarbībai, ņēmām vērā 9 parametrus: darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu (labākais rādītājs 12,5 punkti), novadā reģistrēto uzņēmumu maksātās algas (labākais rādītājs 12,5 punkti (skarbā realitāte – jo mazāka alga, jo izdevīgāk uzņēmējam)), darbaspēka pieejamības dinamika (labākais rādītājs 5 punkti), transporta infrastruktūra (labākais rādītājs 10 punkti), attālums līdz galvaspilsētai (labākais rādītājs 10 punkti), pašvaldības atbalsta programmas uzņēmējiem (labākais rādītājs 10 punkti), mājokļu pieejamība (labākais rādītājs 7 punkti), nodokļu atlaides (labākais rādītājs 5 punkti) un gatavība iesaistīties PPP projektos (labākais rādītājs 3 punkti).
Jāpiebilst, ka mūsu ranžējumā iekļuva tikai 30 no 43 pašvaldībām, jo ne visas līdz žurnāla nodošanai tipogrāfijā – un tam bija vairāk nekā divas nedēļas laika – paspēja (vai vēlējās) sniegt atbildes uz iesūtītajiem jautājumiem.
Cēsu novads
Iedzīvotāju skaita ziņā Cēsis ir ceturtais lielākais novads ar 44,83 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem darbaspējas vecumā ir 28,49 tūkstoši. Novads ar tā centru jau vairākus gadus strauji attīstās un piesaista aizvien jaunus uzņēmumus gan no citiem valsts novadiem, gan pilsētām. Novadā darbojas 4100 aktīvu uzņēmumu, un tas lepojas, ka trešdaļa tā darbspējīgo iedzīvotāju ir nodarbināti tieši novadā reģistrētajos uzņēmumos.
Visvairāk nodarbināto ir apstrādes rūpniecībā, kam seko vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākais darba devējs ir autopārvadājumu uzņēmums Cata, kas vienlaikus ir arī lielākais darba nodokļu maksātājs.
Apzinoties savu vērtību tūrisma un labsajūtas nozares uzņēmēju acīs, ko nodrošina novada atrašanās gleznainajos Gaujas krastos, pašvaldība ir izvirzījusi mērķi kļūt arī par spēcīgu tradicionālās un jaunās uzņēmēdarbības centru. Lai šo mērķi sasniegtu, pašvaldība piedāvā investīciju iespējas uzņēmējiem, kas meklē zemesgabalus savas ražotnes būvniecībai Cēsu industriālajā parkā. Tas sastāv no 13 komercdarbībai piemērotiem zemesgabaliem ar izbūvētu jaunu ielu ar asfaltbetona segumu, elektrības, gāzes, ūdens un kanalizācijas apgādi, kā arī ielu apgaismojumu. Komunikāciju tīkls izbūvēts līdz zemes gabalu robežām. Teritorijā atrodas arī daļēji saglabājies dzelzceļa sliežu tīkls, ko iespējams atjaunot. Teritorija piemērota dažādu veidu ražošanas vai biroju ēku celtniecībai. Zemesgabali tiek iznomāti uz laiku līdz 30 gadiem, kā arī uzņēmējam ir tiesības ierosināt nekustamā īpašuma izpirkšanu, ja tiks izpildītas visas līgumā noteiktās prasības attiecībā uz zemesgabala attīstību.
Sasniegt gana ambiciozo mērķi pašvaldībai var palīdzēt arī fakts, ka tai ir spēcīga transporta infrastruktūra. To šķērso gan dzelzceļa līnija līdz Tallinai, gan divi starptautiskas nozīmes autoceļi. Pašvaldībā pavisam netālu no Cēsīm atrodas arī lidlauks, kas piemērots lidaparātiem, kuru pacelšanās masa nepārsniedz 5,7 tonnas.
No galvaspilsētas Rīgas, kas nenoliedzami ir valsts uzņēmējdarbības centrs, Cēsu novadu šķir 87 kilometri, bet ievērojami tuvāk – tikai 29 kilometru attālumā – ar savu infrastruktūru atrodas reģiona centrs Valmiera.
Ķekavas novads
Iedzīvotāju skaita ziņā Ķekavas novads uzskatāms par vidēja izmēra pašvaldību – to par savu dzīvesvietu izvēlējušies 32,63 tūkstoši cilvēku, no kuriem 63 % jeb 20,65 tūkstoši ir darbspējas vecumā.
Pašvaldība nevar lepoties ar tiešu piekļuvi dzelzceļam vai ostām, taču tās tiešais tuvums Rīgai, galvaspilsētas piedāvātajām iespējām un galvenajam valsts autoceļam A7 to pilnībā kompensē. Šīs iespējas novērtējuši arī daudzi komersanti – 580 no novadā reģistrētajiem 2820 uzņēmumiem nodarbojas ar preču pārvadājumiem. Lielākais no tiem ir Sanitex, kura gada apgrozījums sasniedzis 411,09 miljonus eiro.
Novadā atrodas arī Dominante Park – lielākais industriālais A klases loģistikas parks Latvijā, kas jau kļuvis par mājvietu vairāk nekā 20 vadošiem Eiropas un Latvijas uzņēmumiem –, kā arī valsts lielāko mazumtirdzniecības tīklu Rimi Latvija un Maxima Latvija centri.
Novads ar nepacietību gaida, kad 2026. gada nogalē tiks pabeigts Rail Baltica dzelzceļš ar divām pieturvietām novadā. Turklāt dzelzceļš kontekstā ar intermodālā loģistikas centra izveidi Salaspilī veicinās loģistikas centru vēl straujāku attīstību Ķekavas novadā.
Arī Ķekavā ir mājokļu deficīts, kuru pēdējo piecu gadu laikā mēģināts samazināt, uzbūvējot 289 jaunus dzīvokļus, taču pašvaldības īpatnība ir tāda, ka tajā dominē un aktīvs ir privātās apbūves sektors, kur katrs rūpējas par sevi, nevis gaida pašvaldības vai privāto investoru palīdzību. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ir izsniegtas 1248 būvatļaujas, no tām ekspluatācijā nodotas 296 ēkas.
Lai veicinātu iedzīvotāju interesi par savu uzņēmumu izveidošanu, Ķekavas novads pēdējos sešus gadus kopā ar SEB banku un citām Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām katru gadu īsteno grantu programmu (ie)dvesma, sniedzot līdz pat 10 000 eiro atbalstu jaunajiem uzņēmējiem.
Jau otro gadu tiek īstenota arī sociālās uzņēmējdarbības grantu programma Augšup. Tās ietvaros iespējams saņemt no pašvaldības grantu 8000 eiro apmērā.
Pašvaldība līdzfinansē arī novada uzņēmēju dalību pavasara un rudens izstādēs izstāžu kompleksā Rāmava, īsteno virkni kopīgu projektu/aktivitāšu ar Ķekavas novada uzņēmēju padomi, sniedz informatīvo atbalstu savos informācijas kanālos – mājaslapā, novada laikrakstā un sociālo mediju kontos un reklāmās, ieskaitot digitālos stendus.
Smiltenes novads
Viens no mazākajiem Latvijas novadiem – Smiltenes novads, kurā mīt tikai 18,88 tūkstoši iedzīvotāju, – ir viens no ekonomiski aktīvākajiem un straujāk augošajiem valsts novadiem. Tas varētu izskaidrot novadam glaimojošo faktu, ka ar 12,04 tūkstošiem iedzīvotāju darbspējas vecumā nepietiek, lai apmierinātu visu darba devēju vajadzības. Novadā ir vairāk darba vietu nekā iedzīvotāju.
Šāda proporcija nozīmē, ka pašvaldībai un uzņēmējiem darbinieki jāmeklē ārpus novada robežām un līdz ar to jāplicina kaimiņos esošo Valmieras, Valkas, Cēsu, Alūksnes un Gulbenes novadu darbaspēka rezerves. Darbaspēka pieplūdumu kavē arī tas, ka trūkst mājokļu, kaut gan pašvaldība saviem spēkiem pēdējo gadu laikā uzbūvējusi 24 dzīvokļus un pašlaik tiek realizēts privāto investoru daudzdzīvokļu nama projekts.
Novada nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Pagastu teritorijās ir vienmērīgi izvietotas arī derīgo izrakteņu atradnes. Izejvielu resursi spēj pilnībā nodrošināt ne tikai iekšējā tirgus vajadzības, bet arī ļauj eksportēt daļu izejvielu vai no tām iegūto produkciju.
Pašvaldībā reģistrētais lielākais uzņēmums ir Madara 89, kas ir lielākais no vietējo veikalu tīkla Top dalībniekiem un dibinātājiem.
Transporta ziņā Smiltenes novads gan nav īpaši izdevīgā pozīcijā, jo to nešķērso ne nozīmīgi autoceļi, ne dzelzceļš. Līdz Rīgai ir 126 kilometri, bet zināmā mērā šo mīnusu kompensē reģiona centra Valmieras tuvums. Lai nokļūtu līdz Valmieras dzelzceļam, jāmēro tikai 34 kilometri.
Novads ir bagāts ar ūdenstilpēm un ūdenstecēm. Upes, ezeri, slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir piemērota vide ainaviskās telpas un tūrisma attīstīšanai, savukārt neskartās dabas teritorijas, bioloģiskā daudzveidība ir resursi, kurus, atbilstoši pielāgojot, var izmantot pilsētas un novada lauku teritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai.
Lai mudinātu iedzīvotājus izmantot novada resursus uzņēmējdarbības uzsākšanai, pašvaldība jaunajiem uzņēmējiem piedāvā grantus, uzņēmējdarbības speciālistu bezmaksas konsultācijas, kā arī informatīvo atbalstu darbaspēka meklējumos.
Rēzeknes valstspilsēta
Ar 29,61 tūkstoti iedzīvotāju Rēzekne ir mazākā no valstspilsētas titulu saņēmušajām pašvalaldībām, un arī novadu konkurencē pilsēta būtu tikai vidēja izmēra novads. Taču pilsētas 18,72 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju (protams, ne bez Rēzeknes novada iedzīvotāju palīdzības) strādā pietiekami veiksmīgi, lai tās iekšpilsētas kopprodukts uz vienu iedzīvotāju būtu divreiz lielāks par vidējo Latgales reģionā. Uzņēmējdarbības flagmaņi Rēzeknē ir Rēzeknes gaļas kombināts un Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums NewFuel.
Zināmā mērā šādi rezultāti iespējami veiksmīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Rēzekne ir stratēģiski izdevīgs transporta koridoru krustpunkts, kurā savijas gan dzelzceļš, gan autoceļi, kas ļauj veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju.
Pašvaldība uzver, ka atrašanās vieta starptautisko transporta koridoru mezglā atvieglo loģistiku uz ostām un nodrošina piekļuvi 500 miljoniem potenciālo patērētāju Eiropas Savienības valstīs.
Nav mazsvarīgs arī fakts, ka valstspilsētas teritorijā atrodas Rēzeknes SEZ, kurā pašlaik darbojas 21 uzņēmums, nodarbinot vairāk nekā 1300 cilvēku. Pašlaik tiek strādāts arī pie tā, lai izveidotu Rēzeknes industriālo parku. Tajā tuvākajā laikā tiks izbūvēts sazarots ielu tīkls ar energoefektīvu apgaismojumu un visu nepieciešamo inženiertehnisko infrastruktūru Parka teritorijā būs dzelzceļa atzars un īpašs aprīkojums dažādu izejvielu un preču izkraušanai/iekraušanai.
Arī Rēzeknei, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus, ir jādomā par jaunu, pievilcīgu mājokļu izbūvi. Pēdējo piecu gadu laikā uzbūvēti 24 jauni dzīvokļi, nule sākts darba pie projekta, kuru realizējot pilsēta tiks pie 360 jauniem mājokļiem.
Tāpat Rēzekne savu pievilcību potenciālo jauno iedzīvotāju acīs cels ar jaunas viesnīcas un spa uzbūvēšanu. Uz šīs viesnīcas operatora tiesībām varēs pieteikties nozari pārzinošs komersants, un viens no tā pienākumiem pret pašvaldību būs vismaz 35 jaunu darba vietu radīšana.