Arno darbības pirmsākumi Francijas industriālajos ziemeļos nepavisam nebija saistīti ar spīguļiem, ar kuriem viņš strādā tagad. Viņa pirmā mīlestība bija mūzika, bet jaunietim nebija gana liela talanta, lai kļūtu par koncertu pianistu. Tāpēc, 1971. gadā absolvējis prestižu inženierzinātņu skolu Francijā, viņš pievienojās savam tēvam būvniecības uzņēmumā, ko bija dibinājis viņa vectēvs Roubaksā. Sēklu, kas vēlāk pārtapa par LVMH, iesēja kāda saruna ar taksistu Ņujorkā tajā pašā gadā. Arno pajautāja taksometra vadītājam, vai viņš zina, kas ir Francijas prezidents Žoržs Pompidū. “Nē,” atbildēja šoferis, “bet es zinu, kas ir Kristiāns Diors.”

Divdesmit piecu gadu vecumā Arno pārņēma ģimenes biznesa vadību. Pēc sociālista Fransuā Miterāna nokļūšanas prezidenta amatā 1981. gadā Arno pārcēlāss uz Savienotajām Valstīm, lai izveidotu sava uzņēmuma filiāli. Tomēr viņa ambīcijas bija lielākas par celtnēm, kuras viņam bija lemts tur uzbūvēt. Viņš sapņoja par kompāniju, kuru varētu mērogot; par starptautisku biznesu ar Francijas izcelsmi.

1984. gadā, uzzinājis, ka “Christian Dior” tiek pārdots, viņš nolēma rīkoties, lai nepalaistu garām savu lielo iespēju. Uzņēmuma māteskompānija “Boussac”, tekstila un vienreizlietojamo autiņbiksīšu ražotāja, bija bankrotējusi, un Francijas valdība meklēja pircēju. Arno no savas ģimenes naudas savāca 15 miljonus dolāru, un “Lazard” piesaistīja pārējos 80 miljonus, kas bija nepieciešami, lai to nopirktu. Tiek ziņots, ka tajā laikā Arno solīja atjaunot uzņēmuma darbību un saglabāt darbavietas, tomēr viņš atlaida 9000 darbinieku un, pārdodot lielāko daļu biznesa, ieguva 500 miljonus dolāru. Kritiķi dedzīgi izrādīja nepatiku par šādu nekaunību, kas šķita vairāk amerikāniska nekā pieklājīgi franciska. Vēlāk mediji nodēvēja Arno par “vilku aitas ādā.”

Nākamais Arno medījums bija “Dior” parfimērijas nodaļa, kas tika pārdota “Louis Vuitton Moët Hennesy”, un kompānijas zīmolu savstarpējā cīņa kļuva par viņa iespēju. Vispirms viņš apvienojās vienā komandā ar ādas izstrādājumu kompānijas “Vuitton” šefu; tās kuras dibinātājs savulaik bija darinājis šortus iperatorei Eiženijai, Napoleona III sievai. Arno palīdzēja “Vuitton” vadītājam izstumt no kompānijas “Moët” vadītāju, bet beigās vērsās arī pret viņu pašu. Līdz 1990. gadam – arī šoreiz ar “Lazard” palīdzību un “Boussac” naudu – viņš bija pārņēmis kontroli pār uzņēmumu, ieskaitot slaveno Francijas šampanieša ražotāju “Moët & Chandon” un konjaka ražotāju “Hennesy”, kas darbību  sāka jau 1765. gadā.

Iekarojis “Louis Vuitton Moët Hennesy”, Arno sāka tērēt miljardus, pērkot Eiropas modes preču, smaržu, juvelierizstrādājumu un pulksteņu, kā arī izsmalcinātu vīnu un alkoholisko dzērienu uzņēmumus. Kopš 2008. gada LVMH ir iegādājies 20 zīmolu, to skaitu grupā palielinot līdz 79. 2011. gadā uzņēmums kopumā samaksāja gandrīz piecus miljardus dolāru par Itālijas juvelierizstrādājumu grandu “Bulgari”, lielākoties veicot pārņemšanu ar akciju iegādi. Divus gadus vēlāk par 2,6 miljardiem tika iegādāts smalkvilnas piegādātājs “Loro Piana”. Arno pēdējais pirkums notika aprīlī, kad LVMH samaksāja 3,2 miljardus dolāru par Londonas viesnīcu grupu Belmond, kuras sastāvā ir tādi holdingi kā “Cipriani” viesnīca Venēcijā, luksusa dzelzceļa pārvadājumu kompānija “Orient Express” un trīs ultragrezni safari nami Botsvānā. “Bernārs Arno ir plēsējs nevis radītājs,” saka “Boussac” darījumam pietuvināts baņķieris.

Tomēr ne visi “karagājieni” Arno ir bijuši veiksmīgi. 2001. gadā viņš zaudēja savam konkurentam no Francijas “François Pinault” tā dēvētajā “rokassomiņu karā” par kontroli pār leģendām apvīto Itālijas modes namu “Gucci”. Nākamajos desmit gados LVMH ievēroja dzelžainas disciplīnas taktiku, kas labi pazīstama riska kapitāla fondu nozarē, proti, mijmaiņas darījumi ar skaidru naudu, lai slepeni iegādātos 17 % “Hermès” – 182 gadus vecu smalku zīda šaļļu un ikonisko “Birkin” somiņu ražotāju. “Hermès” ilgu laiku un dažādos veidos mēģināja  no Arno atbrīvoties, bet 2017. gadā LVMH tomēr ieguva lielāko daļu uzņēmuma akciju.

Paskatoties tuvāk, Arno spožums atgādina bruņas. Mākoņainā piektdienas rītā septembra beigās viņš ir ģērbies LVMH zīmolu apģērbā, ieskaitot svītrotu “Celine” uzvalku, tumši zilu “Loro Piana” kaklasaiti, “Berluti” melnas ādas kurpes un baltu “Dior” kreklu ar apročpogām un viņa iniciāļu izšuvumu zem sirds. Slaidais, 185 cm garais kungs saglabā formu, četras stundas nedēļā spēlējot tenisu – dažreiz ar savu draugu Rodžeru Federeru. “Kā redzat, es cenšos nebūt resns, tāpēc daudz sportoju,” viņš saka.

Šīs spēles, iespējams, ir vienīgās pauzes viņa darbaholiķa ikdienā, kas sākas pusseptiņos no rīta 17. gadsimta savrupmājā ekskluzīvajā Parīzes 7. rajonā. Katru rītu viņš iesāk ar klasiskās mūzikas klausīšanos, nozares jaunumu lasīšanu un ziņojumu sūtīšanu ģimenes locekļiem un zīmolu vadītājiem. “Tas, kas man ir prātā katru rītu, ir vēlme, lai zīmols būtu tikpat spēcīgs pēc desmit gadiem kā tagad,” viņš atklāj. “Tā patiešām ir mūsu panākumu atslēga.” Astoņos viņš jau ir savā birojā, kur strādā līdz pat deviņiem vakarā. Dažreiz viņš paņem 20–30 minūšu pārtraukumu, lai uzspēlētu “Yamaha” flīģeli īpašā telpā viņa biroja devītajā stāvā.

“Viņš strādā 24 stundas diennaktī,” saka Delfīne Arno (44), Bernāra Arno vecākā meita no pirmās laulības un “Louis Vuitton” viceprezidente. “Kad tēvs guļ, viņam sapņos rādās jaunas idejas.”

Katru sestdienu viņš apstaigā savus veikalus, reorganizējot somu plauktus un dodot ieteikumus darbiniekiem. Viņš apmeklē līdz pat 25 veikaliem, ieskaitot konkurentu, un to visu pirms pusdienām. “Tas ir rituāls,” saka 25 gadus vecais Frederiks Arno, kurš strādā LVMH lielākā pulksteņu zīmola “TAG Heuer” veikalā.

Vēlāk Arno pārrunā šo vizīšu detaļas ar savu lielāko zīmolu vadītājiem. Nesen viņš brīdināja “Louis Vuitton” vadītāju Maiklu Burku, ka jaunā “it” somiņa – 2480 dolāru vērtā jaunpienācēja “Onthego” sērijā – nebija pieejama veikalā Vandoma laukumā. “Viņš sūdzas, kad tiek izpārdots pārāk daudz noliktavas krājumu,” saka Burks, kurš ir strādājis kopā ar Arno kopš 1980. gada.

Vismaz vienu reizi mēnesī Arno ar privāto “Bombardier” lidmašīnu dodas uz kādu no savas impērijas nostūriem. Oktobrī viņš apmeklēja nelielu pilsētiņu Kīnu Teksasā, kur kopā ar Donaldu Trampu savulaik pārgrieza jauna “Louis Vuitton” veikala lenti, līdz ar otru tādu pašu tajā reģionā apsolot radīt 1000 jaunu darbavietu. (Zīmolam jau ir divi veikali Kalifornijā.) “Neesmu kompetents apšaubīt Trampa politiku. Man nav nekādas politiskās lomas,” reportieriem saka Arno. Tomēr šī veikala atklāšana izraisīja strīdus uzņēmuma iekšienē. “Vuitton” sieviešu apģērbu mākslinieciskais direktors Nikolā Džeskjē savā “Instagram” kontā ierakstīja: “Esmu modes dizainers, kas atsakās pieņemt šādu saistību “#trumpisajoke” “#homophobia”.” Arno uz šiem izteikumiem neko neatbildēja.

Oktobra beigās Arno, Burks un “Dior” vadītājs Pjetro Bekari devās uz Seulu, lai apmeklētu veikalus, ieskaitot Frenka Gērija veidoto “Vuitton” filiāli. Tas ir jau sestais “Vuitton” veikals, kurā atrodas arī mākslas galerija ar “LVMH Foundation Louis Vuitton” kolekciju, kas tiek izstādīta arī fonda 135 miljonus dolāru vērtajā Parīzes muzejā; arī to veidojis Gērijs.

Konglomerātam ir milzīga ietekme uz tirgu visā pasaulē – 4590 veikalu 68 valstīs –, tomēr veikalu atvēršana un aizvēršana bieži vien ir atkarīga no Arno iekšējās sajūtas un apkaimes vides, nevis no tradicionālākiem parametriem, teiksim, pārdošanas rādītājiem uz kvadrātmetru. Ķīnā, kas ir viens no LVMH svarīgākajiem tirgiem, viņš ierobežo “Louis Vuitton” veikalu skaitu, lai kontrolētu ekspansijas ātrumu.

Pagājušajā gadā “Louis Vuitton” slēdza veikalu Fortloderdeilā Floridā, jo blakus esošie veikali, stāvvietas un restorāni nebija pietiekami grezni. Īpašumu Elizejas laukos Arno apmeklēja vairākas reizes, pirms apstiprināt “Dior” veikala atklāšanu netālu no Triumfa arkas. Veikalu atvēra jūlijā, neraugoties uz informāciju, ka iepriekšējam īrniekam nav veicies ar pārdošanu. “Dior” vadītājs Bekari saka: “Viņš ir uzstājīgs, jo vēlas būt drošs. Viņš izaicina jūs, sakot, ka tā ir viņa taktika.”

Vēl kāda taktika ir konkurentu atmaskošana. Jūlijā, kad zīmoli cīnījās par ekoloģiski apzinīgākā uzņēmuma statusu, Arno paziņoja par sadarbību ar Stellu Makartniju (Pola Makartnija meitu), kura jau sen ir pazīstama ar saviem ilgtspējas centieniem. (Viņa apgalvo, ka pat neizmanto līmi savos apavos, jo tās gatavošanā izmantotas vārītas dzīvnieku daļas.) Arno aicināja Makartniju, kura 2018. gadā beidza 17 gadus ilgušo sadarbību ar “Pinault” piederošo “Kering” luksusa preču grupu (“Gucci” īpašnieki), kļūt par viņa īpašo padomnieci, un viņa piedāvājumu pieņēma, neraugoties uz LVMH lēmumu darināt produktus no ādas un kažokādas (un izmantojot līmi). Arno arī atteicās pievienoties “Modes paktam – Kering” iniciatīvai, ko parakstīja 32 apģērbu ražotāji, ieskaitot “Chanel”, “Hermès”, ātrās modes gigantu “H&M” un pat Makartniju, kuri solīja samazināt oglekļa izmešus savā darbībā.

Arno nolēma radīt pats savu ekoloģisko sēriju modes nedēļas laikā, kad pasaules mediju uzmanība ir pievērsta Parīzei. “Dior” pasākumā kolekcijas tika izrādītas, modelēm defilējot pa skatuvi, ko rotāja 170 koku, kas bija iestādīti džutas maisos ar zemi. Preses pārstāvji tika informēti, ka šis pasākums ir veltīts ekoloģijas tēmai un elektrību tam nodrošina ģeneratori, kas darbojas ar kanolas eļļu. Nākamajā vakarā LVMH paaicināja 50 žurnālistus uz divarpus stundu ilgu tikšanos uzņēmuma galvenajā mītnē. Arno un desmit LVMH zīmolu vadītāji cits pēc cita parādījās uz spoži izgaismotas skatuves, apliecinot savus nodomus vides aizsardzības jomā ar elegantiem video, kuros modeļi staigā pa skatuvi, bet vienlaikus Mongolijas stepēs ganās kazas. Pasākuma gaitā žurnālisti lūdza Arno viedokli par 16 gadus jauno klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu. “Esmu dabas optimists,” viņš atbildēja, “pretēji Grētai, kurai ir liela problēma – ārkārtīgi liela pesimisma izrādīšana savā vēstījumā, nepiedāvājot nekādus reālus risinājumus.”

Nav nekāds pārsteigums, ka korporatīvais titāns nelabprāt vēlas iegrimt problēmās. Anna Vintūra, ilggadēja “Vogue” redaktore, atklāj: “Viņam nepatīk dzirdēt vārdu “nē”.” Ne no konkurentiem, ne no pārņemamajiem uzņēmumiem un pat ne no vides censoņiem. “Tāda vārda vienkārši nav viņa vārdu krājumā.”

Makartnija ir viena no daudzajām zvaigznēm, ko pievilinājis Arno. 2017. gadā LVMH kopīgi ar popzvaigzni Riannu atklāja kosmētikas līniju Fenty Beauty, izplatot tās produkciju sava mazumtirdzniecības tīkla “Sephora” veikalos. Balstoties uz “Fenty” plašo piedāvājumu – tonālie krēmi pieejami 40 dažādos toņos – un pateicoties 77 miljoniem “Instagram” sekotāju, pēc Arno vārdiem, šis biznesa atzars šogad ienesīs 550 miljonus dolāru. Viņš uzskata, ka “Fenty Fashion” apģērbu kolekcija, kuru LVMH radīja kopā ar popzvaigzni šī gada maijā, būs tikpat veiksmīga. “Viņa ienes citādu modes vīziju,” saka Arno. “Nākotnē mums ļoti noderēs saikne ar mileniāļiem.”

Lai saglabātu savus zīmolus modernus, Bernārs Arno aicina talkā savus bērnus no divām laulībām; četri no viņiem strādā LVMH: Delfīne (44), Antuāns (42), Aleksandrs (27) un Frederiks (25). Jaunākais dēls Žans (21), visticamāk, pievienosies uzņēmumam pēc skolas beigšanas, saka Aleksandrs.

Neilgi pēc tam, kad pirms 13 mēnešiem kļuva par stratēģijas un digitālo risinājumu direktoru Šveices pulksteņu zīmolā “TAG Heuer”, Frederiks Arno pie vakariņu galda tēvam atklāja kādu ideju. Lai veicinātu golferu viedpulksteņu pārdošanu, viņš vēlējās pārņemt franču jaunuzņēmumu “FunGolf”, kas bija izstrādājis lietotni ar detalizētiem reljefa datiem par 39 000 golfa laukumu. Spēlētāji varēja to izmantot, lai noteiktu, cik tālu viņi atrodas no smilšu slazdiem un grīniem. “Cilvēki mārketinga un attīstības departamentā domāja, ka tas ir vājprātīgi,” viņš stāsta. “Bet, kad pastāstīju par to savam tēvam, viņš teica: pamēģini!”

Aleksandrs Arno saka, ka tēvs ātri apstiprinājis tehnoloģiju darījumus, ko viņš piedāvājis ģimenes investīciju uzņēmumā “Groupe Arnault”, ieskaitot ieguldījumus “Spotify”,”Slack”, “Airbnb”, “Uber” un “Lyft”.

2016. gadā viņš pārliecināja LVMH par 719 miljoniem dolāru iegādāties 80 % 121 gadus senā Vācijas zīmola “Rimowa” akciju, kas bija tik ļoti iepaticies tādām slavenībām kā Deivids Bekhems un Andželīna Džolija. Vēlāk Aleksandrs “Rimowa” vadīja sadarbību ar apzinīgiem zīmoliem, piemēram, Amerikas skeitborda preču zīmolu “Supreme”.

Delfīne jau sešus gadus vada LVMH Jauno modes dizaineru balvu, ko katru gadu pasniedz vienam dizaineram no tūkstošiem pretendentu. “Louis Vuitton” dizainers Virgils Ablo bija 2015. gada finālists (viņš bija izgājis praksi “Fendi” 2009. gadā pie sava drauga Kanjes Vesta). Francijas miljardiera, Delfīnes ilggadējā partnera un viņu kopīgo divu bērnu tēva Havjera Nīlsa izveidotajā biznesa inkubatorā “Station F” atklāta akseleratora programmu līdz pat 50 daudzsološiem jaunuzņēmumiem luksusa preču segmentā.

Kas Arno bērniem sakāms par to, kurš no viņiem kādudien vadīs visu uzņēmumu? It kā ievērojot kādu instrukciju, viņi izvairās no šī jautājuma. “Mūsu tēvs vēl ir ļoti jauns,” saka Delfīne. “Viņš strādās vēl 30 gadus,” domā Aleksandrs. “Nedomāju, ka viņš jebkad apstāsies,” ir pārliecināts Antuāns, LVMH korporatīvās komunikācijas vadītājs un “Berluti” zīmola vadītājs. “Tas nav temats, par ko mēs būtu domājuši,” atklāj Frederiks. “Mēs ceram, ka viņš savā amatā paliks, cik vien ilgi iespējams.”

“Cilvēki man visu laiku jautā,” saka Arno, “kas ir svarīgākais grupai, un, mūsuprāt, arī labākais šajā uzņēmumā – neatkarīgi no tā, vai tas piederēs mūsu ģimenei vai ne.” Cik ilgi viņš strādās? “Es neesmu izlēmis par beigu datumu.”

Kaut arī neatklāj, kuram no bērniem viņš, visticamāk, nodos savu amatu, Arno labprāt runā par viņu talantiem. Viņš demonstrē video savā “iPhone 11”, kā Frederiks spēlē Lista sonātes, gatavojoties koncertam mūzikas festivālā Parīzes pievārtē kopā ar savu māti. Helēna Mersjē Arno (59), solomāksliniece un kamermūziķe, tajā piedalās regulāri. “Gluži kā profesionālis,” par Frederika iemaņām saka viņa tēvs. “Es tā nemāku spēlēt.”

Kas attiecas uz konkurenci starp brāļiem un māsām, Arno un viņa bērni rāda harmoniskas ģimenes portretu. Brāļi un māsas bieži tiekas uz kopīgām pusdienām sestdienās ar saviem vecākiem, bet augustā visi kopā pavada atvaļinājumu Arno īpašumā Sentropēzā. Frederiks gan atzīst, ka tenisa kortu segumi saasina sacensību garu. “Tas var izvērsties visai saspringti,” viņš atklāj. “Mūsu tēvam ļoti patīk sacensties. Viņam nepatīk zaudēt. Tas ir tas, ko viņš ieaudzinājis arī mums.”

Neviens no ģimenei pietuvinātiem cilvēkiem nekad nemēģinās oficiāli apgalvot, kam tiks nodota vadība, tomēr novērotāji paredz, ka Arno noriets “izskatīsies pēc īstām “Troņu spēlēm”.”

Arno pats uzskata, ka uzņēmumu gaida citāda nākotne. Viņš ir pārliecināts, ka spēcīgās ģimenes saites ļaus turpināt veiksmīgu LVMH darbību vēl daudzu gadu garumā. Viņaprāt, viņš sacenšas ne tikai ar konkurentiem luksusa preču segmentā, bet arī ar globālajiem gigantiem. Bernārs Arno atzīst, ka “Microsoft” ir “skaists uzņēmums”, bet piebilst, ka pašam Geitsam pieder ļoti neliela daļa akciju. “Ilgtermiņā viņa tur vairs nebūs.”

Pirms atklāt sava konglomerāta nākotnes vīziju, Arno uz brīdi novēršas. “Patiesībā man laikam nebūtu nekas jāsaka, jo jūs padomāsies, ka esmu iedomīgs.” Bet tad viņš ļauj sev vaļu: “LVMH ir Francijas piemineklis, jo tas pārstāv Franciju visā pasaulē. Cilvēki labāk nekā jebko citu zina “Louis Vuitton”, “Christian Dior”, “Dom Pérignon”, “Cheval Blanc”. Varbūt kāds ir dzirdējis arī par Napoleonu? Ģenerāli de Gollu? Mums ir svarīgi, lai šo grupu ilgtermiņā kontrolētu ģimene no Francijas.”