Bagātīgais mantojums
Katrīna Paula Krastiņa
Forbes Latvija
Jau kopš seniem laikiem tautastērps ir viens no Latvijas galvenajiem simboliem un būtiska latviskās identitātes izpausme. Katrā novadā un arī pilsētā ir raksturīgs savs īpašais tērps.
Forbes viesojās tautas tērpu centrā Senā klēts, lai noskaidrotu, kā tie top, kā atšķiras dažādos Latvijas reģionos un kas jādara, lai tiktu pie sev sirdij tuvākā tautastērpa.
Adījumi
Senajā klētī ada arī rakstainus cimdus pēc etnogrāfiskiem materiāliem. Daži raksti prasa lielu darbu – var paiet pat vairāk nekā 70 stundu, adot, piemēram, sarežģītos Kurzemes novada cimdus.
Produktu dažādība
Katram Latvijas novadam ir savas tautastērpu valkāšanas un darināšanas tradīcijas, līdz ar to atšķiras arī tērpa elementi. Senajā klētī izgatavo gan sieviešu, gan vīriešu, gan arī bērnu tautastērpus un to sastāvdaļas.
Kārtas
Tautastērps daudz ko pavēsta par tā valkātāju. Lai uzsvērtu savu turīgumu, senāk villaines valkāja ne tikai vienā, bet divās vai pat trīs kārtās.
Darināšana
Meistari, darinot villaines, ņem vērā novadu atšķirības, piemēram, Austrumkurzemes villaines ir īsākas nekā citur Latvijā.
Lakati
Pie latviešu tautastērpiem valkā arī lielus zīda vai smalkvilnas lakatus, kas kā dāvanas atvestas no tālām zemēm, kad Latvijā šādu materiālu nebija.
Arheoloģiskie tautastērpi
Tie piesaista uzmanību ar smalkajām rotām. Mūsdienu meistariem ir jābūt ļoti prasmīgiem, lai atdarinātu 10.–13. gs. tapušās seno baltu rotas.
Mērīšana
Tautastērpu valkā gadu desmitiem, tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu darināts tieši konkrētajam cilvēkam. Pirmais posms, lai tiktu pie sava tērpa – rūpīga mērīšana.
Saktas
Lai parādītu tautastērpa valkātāja bagātību, bieži vien izgatavo krāšņas un sarežģītas saktas, kas pat var veidot lielākās izmaksas.
Galvassegas
Sieviešu galvassegas parāda viņu ģimenes stāvokli. Vainagus valkā jaunas, neprecētas meitenes, savukārt cepures un galvasautus, kas nosedz matus – precētas sievietes.
Nianses
Ne tikai katram novadam, bet arī katram gadsimtam ir tikai tam raksturīgas saktas. Arheoloģiskā tērpa saktas nevajadzētu valkāt kopā ar etnogrāfiskajiem tērpiem.
Jostas
Jau 19. gs. beigās vīrieši maz valkāja tautastērpus, saglabājās tikai greznās metāla jostas. Tās bija dārgas, līdz ar to jostas tika nodotas mantojumā no paaudzes paaudzē un ir nonākušas arī līdz mūsdienām.
Kalšana
Bieži vien vīriešu tautastērpa greznākā rota ir josta, īpaši, ja tā ir ar kaltu metāla sprādzi. Senā klēts nodarbina vairākus speciālistus, kas perfekti prot izkalt šos metāla elementus.
Pieprasījums
Pēdējā laikā tieši vīrieši izteikti interesējas par tautastērpa iegādi.
Pārpalikumi
No audumu atgriezumiem šeit tiek šūti spilveni, segas, somas un darināti mūsdienīgi aksesuāri.
Krekli
Lai darinātu novadam atbilstošus izšuvumus, meistares kreklus pēta muzeju krājumos. Reizēm paiet pat vairāki mēneši, līdz top grezns krekla izšuvums.
Darbarokas
Pie viena tautastērpa darināšanas strādā aptuveni 11 meistaru, jo katram ir sava specializācija: audēji, rotkaļi, šuvēji un izšuvēji.
Ikviens, kas vēlas iegūt tautastērpu, var Senajā klētī apskatīt tautastērpu kolekciju, kurā ir vairāk nekā 70 tērpu, izvēlēties sev tīkamo no piedāvātā vai arī komplektēt to pēc saviem izpētītajiem materiāliem.