Saules uzliesmojums

• Foto: Gverina Blasks

Sēžot Hjūstonas birojā pie gandrīz tukšā 20 personām paredzētā konferenču galda, Sunnova Energy International valdes priekšsēdētājs Viljams Džons Bergers izskatās relaksējies un par sevi pārliecināts. Viņa spoži baltā krekla apkaklīte nav aizpogāta, un viņa tumši melnajā matu kodaļā nav manāma ne atblāzma no sirmuma. Piecdesmit gadu vecumā šis lauksaimniecības inženieris ar Hārvardā iegūtu MBA grādu ir padarījis Sunnova par valstī otru lielāko saules enerģijas projektu attīstītāju tieši mājsaimniecībām. Uzņēmums uz 390 tūkstošiem māju jumtu izvietojis paneļus ar 2000 megavatu jaudu. Par spīti šiem panākumiem, “ja tev patīk situācijas, kuru iznākums ir grūti prognozējams, esi atnācis uz pareizo vietu”, Bergers pajoko.

Pēdējo 12 mēnešu laikā Sunnova no 722 miljonu dolāru ieņēmumiem ir zaudējusi 330 miljonus. Kompānijas akcijas tiek tirgotas par aptuveni desmit dolāriem, kas ir par 80 % mazāk nekā to augstākais līmenis 2021. gadā. Volstrīta nervozē par savām obligācijām – 400 miljonu dolāru 2021. gada augstākā līmeņa nenodrošināto parādu emisija, kuras termiņš beidzas 2026. gadā, sākotnēji nodrošināja 5,75 % atdevi, bet tagad 14 %; tas ir augstu pat junk akcijām. Bet Bergers uzskata, ka lielākais pārbaudījums būs tad, ja būs recesija vai grūtības piesaistīt naudu (no tā viņš baidās vairāk nekā no augstajām likmēm). Viņš saka – sliktākajā gadījumā varētu par 50 % samazināt izmaksas, atlaist sevi un pārtraukt meklēt jaunus biznesus.

Mājsaimniecību saules enerģijas spožākās dienas Amerikas Savienotajās Valstīs nebija nemaz tik sen. 2022. gadā uz 700 tūkstošiem māju jumtu tika uzstādīta rekordliela sešu gigavatu maksimālās ģenerēšanas apjoma jauda. Tas mājsaimniecību saules enerģijas kopējo jaudu palielināja līdz 40 GW – gandrīz pietiekami, lai ar elektroenerģiju nodrošinātu Losandželosu un Filadelfiju.

Uzplaukumu daļēji veicināja saules paneļu un invertoru cenu kritums, jo arvien vairāk valstu, tostarp ASV, iesaistījās, lai konkurētu ar Ķīnu. Turklāt 2022. gada augustā prezidents Baidens parakstīja Inflācijas samazināšanas likumu – atjaunīgās enerģijas subsīdiju orģiju, kas palielināja saules nodokļa kredītu no 26 līdz 30 % un pagarināja šo atlaižu termiņu līdz 2032. gadam. Tas nozīmē, ka tēvocis Sems vismaz nākamos desmit gadus būs spiests maksāt aptuveni astoņus miljardus dolāru gadā.

Neskatoties uz to, nozare ir nopietnās nepatikšanās. Strauji augošās procentu likmes ir samazinājušas gan pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām mājokļu sistēmām, kas parasti tiek finansētas, gan 21 miljarda dolāru parāda vērtību, kas emitēts, lai uzstādītu esošās sistēmas. Tieši augstas procentu likmes bija tās, ko saules enerģijas finansētājs Sunlight Financial vainoja, kad oktobrī iesniedza bankrota pieteikumu. Divas dienas pēc tam, kad Sunlight pieteica tiesiskās aizsardzības procesu, Sanfrancisko uzņēmums Sunrun, kas ir lielākais mājokļu saules enerģijas tirgus spēlētājs ar 2,3 miljardu dolāru gada ieņēmumiem, paziņoja, ka labprātīgi noraksta 1,2 miljardus – galvenokārt vērtās Vivint Solar iegādes par 3,2 miljardiem 2020. gadā.

Procentu likmju kāpums pievērš uzmanību arī citām nozares problēmām, kuru pamatā ir ne tikai lēta nauda, bet arī aizdomīga grāmatvedība un nodokļu atlaižu režīms, kas veicinājis agresīvas un dažos gadījumos krāpnieciskas prasības. Uzņēmums Sunrun, kura akcijas tagad maksā 90 % no to augstākās cenas 2021. gadā, saskaras ar pastāvīgu spiedienu no īso pozīciju pārdevējiem, kuri apgalvo, ka Sunrun pieprasījis paaugstinātas nodokļu atlaides. Kā teicis slavenais Vorens Bafets: “Jūs neuzzināsiet, kurš ir peldējis kails, kamēr nav sācies bēgums.” E-pastā atbildot Forbes, Sunrun visas apsūdzības noraidīja.

Īso pozīciju pārdevēji savās apsūdzībās nav vieni. Kāds nozares trauksmes cēlējs ASV ieņēmumu dienestam teicis, ka paaugstinātas nodokļu kredīta prasības ir endēmiskas visā mājokļu saules enerģijas nozarē. Dienests komentārus nesniedz, bet trauksmes cēlēja advokāts uzskata, ka aģentūra joprojām izmeklē viņa apgalvojumus, kas galu galā varētu dāvāt viņam treknu atlīdzību 15–30 % apmērā no visiem atgūtajiem līdzekļiem.

Gordons Džonsons, kura akciju izpētes firma apkalpo galvenokārt īsās pozīcijas pārdevējus, pat salīdzina mājokļu saules enerģijas nozares pašreizējo situāciju ar paaugstināta riska hipotekāro kredītu sabrukumu pirms 15 gadiem. “Tā ir Ponzi shēma. Viņi pastāvīgi emitē lielākus parādus, lai finansētu šos projektus, kas nerada tādu naudu, kā viņi apgalvo.”

Un tie nav tikai īso pozīciju pārdevēji, kas cenšas no situācijas iegūt sev kādu labumu. “Būs kaut kāda pārskatīšana,” prognozē libertāriešu domnīcas Vašingtonā Konkurētspējīgas uzņēmējdarbības institūta direktors Džons Berlo. “Ņemot vērā nozares šķietamo pozitīvo dabu, viņi netika pārbaudīti tikpat stingri kā citas nozares.”

Saules enerģijas bizness vienmēr ir saskāries ar vienu lielu šķērsli – augstām sākotnējām izmaksām. Jauna 7,5 kilovatu saules paneļu sistēma uz jumta maksā 20 000–45 000 dolāru. Šos izdevumus nedaudz mazina nodokļu kodekss, bet federālo subsīdiju pieprasīšana nav vienkārša. Individuālai federālajai nodokļu atlaidei galu galā vajadzētu atdot 30 % no šīs summas mājas īpašniekam, taču atlaidi var pieprasīt tikai pret ienākuma nodokļiem, kurus esat samaksājis vai esat parādā gadā, kad uzstādīti paneļi. Jūs nesaņemsit subsīdiju čeku no tēvoča Sema, lai gan varat pārsūtīt jebkuru neizmantoto atlaidi, kompensējot nodokļus turpmākajos gados. Secinājums – lielākā daļa ģimeņu nevar samaksāt vai nemaksās no savas kabatas par sākotnējām uzstādīšanas izmaksām.

Abu nozares problēmu risinājums ir atkarīgs no lētas naudas. Viens – aizdot kredītspējīgiem namīpašniekiem pilnu aprīkošanas cenu. Teorētiski viņi šos kredītus var atdot 20–25 gadu laikā, pateicoties mazākiem rēķiniem par elektroenerģiju un nodokļu atlaidēm. Uzstādītāji, iekļaujot papildu izdevumus uzstādīšanas izmaksās, šiem aizdevumiem reizēm piedāvā likmes, kas ir zemākas par tirgū pieejamajām. Pēc tam patēriņa aizdevumi tiek pārvērsti vērtspapīros un pārdoti. Tādu modeli izmantoja nu jau bankrotējusī kompānija Sunlight un saules enerģijas aizdevumu tirgus līdere GoodLeap, kuras līdzdibinātājs un vadītājs Heiss Barnārds šo lēto naudu ir izmantojis pilnā apmērā, un nu viņa kapitāls ir 3,7 miljardus dolāru vērts – pietiekami, lai viņu ierindotu Forbes 400 bagātāko amerikāņu sarakstā.

Otrs risinājums ir vecāks. Uzstādītājs, piemēram, Sunnova vai Sunrun, patur īpašumtiesības uz uzstādītajiem saules paneļiem, bet mājas īpašnieks paraksta līgumu (PPA līgums) par enerģijas iepirkšanu uz 20 gadiem. Tas saules enerģijas kompānijām vai to investoriem ļauj pieprasīt 30 % nodokļu atlaidi. Šis finansēšanas modelis sāka zaudēt tirgus daļu, bet Inflācijas samazināšanas likums atkal to vitalizēja, ļaujot tieši pārdot atjaunojamās enerģijas nodokļu atlaides.

Tomēr pat pirms Inflācijas samazināšanas likuma Sunrun un Sunnova līdzīgas kompānijas spēja piesaistīt miljardus, netieši pārdodot nodokļu atlaides rentablām korporācijām ar lieliem nodokļu parādiem. Šie nodokļu kapitāla investori sedz 30 % no izmaksām, bet pēc tam divu gadu laikā nodokļu atlaižu veidā saņem atpakaļ gandrīz visu naudu, kā arī investīciju kapitālu zaļajā enerģijā un papildu peļņu. Lielākie spēlētāji šajā tirgū ir Alphabet, Meta, Bank of America, JPMorgan Chase, U.S. Bank un Wells Fargo.

Šajā modelī parāda finansēšana ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā sedz lielāko daļu no atlikušajiem 70 procentiem. Un, kad procentu likmes bija viszemākās, investori ar fiksētiem ienākumiem stāvēja rindā, lai iegādātos saules enerģijas obligācijas, kuru cena bija pielīdzināma augstas klases korporatīvajam parādam. Sunnova pēdējo desmit gadu laikā ir emitējusi 4,5 miljardus dolāru, bet Sunrun – 3,5 miljardus vērtus ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus. Tagad, kad investori var dabūt bezriska 5 % no naudas tirgus fondiem, viņi pieprasa daudz lielāku ienesīgumu. “Tev jāņem vērā, ka procentu likmes ir augušas, tāpēc tava izmaksu struktūra ir lielāka,” nopūšoties saka Bergers.

Kārsons Bloks kļuva pazīstams pēc tam, kad atmaskoja apšaubāmu grāmatvedības praksi Ķīnas kompānijās. Viņa Teksasas firmas Muddy Waters Capital nosaukums ir atsauce uz ķīniešu sakāmvārdu, kas vēsta, ka “visvairāk zivju var noķert duļķainos ūdeņos”. Šis jurists, kas kļuvis par īso pozīciju pārdevēju, vēršas pret Sunrun, apgalvojot, ka uzņēmums izmantojis nepamatoti agresīvus paņēmienus, lai paaugstinātu mājokļu saules enerģijas sistēmu novērtējumus, šādi maldinot investorus un pieprasot lielākas nodokļu atlaides.

Varētu šķist, ka radīt sistēmu, lai par saules paneļu uzstādīšanu iegūtu nodokļu atlaides, ir vienkārši – cik maksāja paneļu, invertoru un cita aprīkojuma iegāde, pēc tam dažu čaļu nolīgšana, lai to visu pieskrūvētu pie jumta? Šādi rīkojas māju īpašnieki.

Savukārt PPA līgumu segmentā ASV ieņēmumu dienesta līdz šim atļautā prakse nozīmē to, ka, pamatojoties uz to radīto ienākumu neto pašreizējo vērtību, tiek novērtēta jumta sistēmu vērtība gan ieguldījumu nodokļu pārkreditēšanas, gan finansēšanas vajadzībām. Tas ietver daudzus pieņēmumus: saskaitot visas paredzamās nākotnes naudas plūsmas – galvenokārt no klientu maksājumiem par enerģiju 20 gadu laikā – un atņemot prognozējamās uzturēšanas un citas izmaksas, pēc tam piemērojot diskonta likmi.

Bloks apgalvo, ka Sunrun par zemu novērtējis gan ikgadējās uzturēšanas izmaksas, gan ātrumu, ar kādu sarūk saules paneļu sistēmas efektivitāte, vienlaikus nerezervējot līdzekļus, lai segtu nākotnes saistības par darbinieku nosūtīšanu veco paneļu noņemšanai pēc 20 gadiem. Sunrun savu pieeju aizstāv, sakot, ka uzņēmumam saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem nav obligāti jārezervē līdzekļi paneļu noņemšanai, jo sistēmu lietderīgās lietošanas laiks pārsniedz 20 gadu.

Par tik sliktu, ka tā jau ir apbrīnas vērta, Bloks uzskata vēl vienu Sunrun īstenotu praksi. Summējot paredzamās nākotnes naudas plūsmas, Sunrun ietver gaidāmās 30 % ieguldījumu nodokļa atlaides vērtību, proti, sistēmas novērtētā vērtība, kas iesniegta, lai pieprasītu nodokļa atlaidi, ietver pašas nodokļu atlaides vērtību. “Tā ir absurda interpretācija Kongresa iecerētajam,” saka Bloks.

Sunrun apgalvo, ka šāda prakse ir “nozares standarts” un atspoguļo darījuma ekonomiku, jo ar to rēķinās korporatīvie nodokļu investori. Taču pagājušā gada jūnijā ASV Federālās tiesa konstatēja, ka liela Kalifornijas vēja parka īpašniekam Alta Wind nav tiesību savā nodokļu atlaižu bāzē iekļaut jebkādu “prēmiju, kas saistīta ar dotācijas paredzamo vērtību” no atjaunojamās enerģijas subsīdijām. Advokāts Kīts Mārtins, kas Vašingtonas firmā Norton Rose Fulbright specializējas darījumos un nodokļos, brīdina, ka ASV ieņēmumu dienests vai tiesas tādu pašu loģiku varētu piemērot arī saules enerģijas nodokļa atlaidei.

Oktobra beigās Bloks paziņoja par vēl vienu neatbilstību – Sunrun investoriem iesniedza informāciju par vairāk strādājošiem klientiem nekā valdībai. Bloka ziņojumā teikts: šī nesakritība liek domāt, ka 2022. gadā Sunrun nodokļu atlaidēs par 14 390 neesošām sistēmām pieprasīja 205 miljonus dolāru. Savukārt Sunrun uzstāj, ka abi skaitļi ir precīzi, bet tie mēra dažādas lietas. Valdībai tiek ziņots tikai par tādiem klientiem, kuri apmaksā tiem izrakstītos rēķinus, savukārt ziņojumā investoriem ir iekļauti arī “klienti, kas jau apmaksājuši savu pakalpojuma līgumu vai kuru sistēma ir uzstādīta, bet norēķini vēl nav sākti”.

Lai gan īso pozīciju pārdevēji lielāko daļu savas uzmanības ir veltījuši Sunrun, trauksmes cēlājs ASV ieņēmumu dienestu informējis par, viņaprāt, vairāku nozares dalībnieku neatbilstošu saules sistēmu novērtējumu, lai pieprasītu pārmērīga ieguldījumu nodokļa atlaides. Vīrietis – finansists, kurš cieta neveiksmi, investējot nu jau bankrotējušā saules enerģijas uzņēmumā, – savas aizdomas ieņēmumu dienestam pirmo reizi atklāja 2018. gadā. Viņu pārstāv Ņujorkas advokātu biroja Sher Tremonte partneris un bijušais Vērtspapīru un biržu komisijas pārstāvis Roberts Knuts, kas stāsta, ka viņa klients informāciju dienestam turpinājis sniegt arī pēc tam. Tā viņš vedina domāt, ka izmeklēšana turpinās, taču nerunīgā iestāde to neapstiprina.

Tikmēr Sunrun, aizpildot Vērtspapīru un biržas komisijas anketas, atklājis, ka ieņēmumu dienests pārbauda vienu no uzņēmuma ieguldījumu fondiem un trīs tā ieguldītājus par to, kā tie aprēķinājuši patieso tirgus vērtību nodokļu atlaižu vajadzībām. Sunrun investoriem ir kompensējis šādas apsūdzības, un kompānija, stāstot Forbes, ka “tas neaizņēma daudz mūsu laika”, šķietami mazina aizdomas par gaidāmo auditu uzņēmumā.

Vašingtonas advokāts Dīns Cerbe, kas 2000. gados, būdams konsultants nodokļu jautājumos kongresmenim Čakam Greislijam, uzrakstīja trauksmes cēlēju likumu, norāda – “kamēr ieņēmumu dienests izgājis lielās trofejas medībās”, atjaunīgās enerģijas tirgus dalībnieki, ņemot vērā dažu apstākļu neskaidrību, varētu tikt cauri ar vienkāršu brīdinājumu “un solījumu vairs negrēkot”.

Taču Bloks un Džonsons spekulē, ka gadījumā, ja ieņēmumu dienests tomēr izlems rīkoties, investoriem varētu nākties atmaksāt miljardiem dolāru, kurus tie ieguvuši no uzpūstajām nodokļu atlaidēm. Tam ir īpaši zīmīgs precedents. 2019. gadā Bafeta Berkshire Hathaway nācās ierakstīt 377 miljonu dolārus nodokļu izdevumus, lai šādi atmaksātu nodokļu atlaides, ko uzņēmums bija ieguvis ar DC Solar-a Benicia starpniecību. Tā ir Kalifornijas kompānija, kura no investoriem par neeksistējošiem 17 000 portatīvajiem saules ģeneratoriem paņēma 912 miljonus dolāru. DC Solar dibinātāji Džefs un Polete Karpovi par realizēto Ponzi shēmu tagad federālajā cietumā izcieš attiecīgi 30 un 11 gadu cietumsodu. Savukārt Berkshire iesūdzējis tiesā DC Solar auditoru CohnReznik un vērtētāju Novogradac & Company par krāpšanas neatklāšanu. (Abas firmas savu atbildību noliegušas.)

Atgriežamies Hjūstonā. Bergers ļoti cenšas nošķirt Sunnova no Sunrun. Viņš stāsta, ka Sunnova, lai norēķinātos par paneļu iespējamo demontāžu, naudas rezervēs glabā simtiem miljonu; ka viņš neieskaita ieguldījumu nodokļa atlaidi, lai palielinātu novērtējumus un iegūtu lielākas nodokļu atlaides; ka viņš valdībai un investoriem ziņo par vienādu klientu skaitu. Bergers arī neizvairās no debatēm par citiem vērtēšanas paņēmieniem, apgalvojot: “Grāmatvedības sarežģītība ir mūsu svarīgākais jautājums. Mēs visi gribētu, lai šīs sarežģītības vairs nebūtu.”

Tas ir jāatzīst – Bergers gadu gaitā spējis piesaistīt kapitālu pat tad, ja viņa uzņēmuma atdeve bijusi nestabila. Tam palīdz nopietni sakari Teksasā. Viņš vidusskolā ir spēlējis amerikāņu futbolu, studēja civilo inženieriju Teksasas A&M universitātē, pēc tam sāka strādāt Enron. Pēc Enron sabrukuma viņš devās uz Hārvarda Biznesa skolu, tad atgriezās Hjūstonā, kur izveidoja vairākus ne visai veiksmīgus atjaunīgās enerģijas biznesus – sākot ar mājokļu saules enerģijas iekārtu uzņēmumu un finanšu kompāniju, beidzot ar biodīzeļdegvielas pārstrādes rūpnīcu, kas vēlāk tika pamesta novārtā.

Uzņēmumu Sunnova Bergers nodibināja 2012. gadā un 2019. gadā IPO piesaistīja 170 miljonus dolāru. Viņš vadījās pēc iepriekš gūtās atziņas – ir pārāk sarežģīti izveidot reģionālu vai nacionāla līmeņa uzstādītāju armiju. “Tu nespēj paredzēt nepieciešamo darbinieku skaitu,” saka Bergers. Jau no paša sākuma Sunnova visus uzstādīšanas darbus ir uzticējusi ārpakalpojuma sniedzējiem uz vietas un ekspluatē tikai tehniskās apkopes autoparku – 380 kravas auto visā valstī, lai reaģētu uz problēmām paneļu sistēmās.

Ņemot vērā problēmas, kādas piedzīvo nozare, arī Bergeram pienākuši grūti laiki. Lai saglabātu veselīgas naudas plūsmas vecākiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, Sunnova ir nopirkusi miljonus neatmaksāto saules enerģijas aizņēmumu, kuros māju īpašnieki pārtrauca maksājumus un tehniķiem nācās noskrūvēt saules paneļu sistēmas. Piemēram, uzņēmums no 2019. gada emisijas atpircis aizdevumus gandrīz četru miljonu dolāru vērtībā. Šādi uzņēmums bija tiesīgs ziņot par sīkām neatbilstībām tikai 2,5 % apmērā, nevis 4,25 %, un izvairīties no sodiem, kas ietverti obligāciju līgumos. Tas viss uztur naudas plūsmu, kurai gan vēl jātiek cauri dažādu prasību filtram. (Nauda vispirms nonāk pie nodokļu kapitāla investoriem, pēc tam pie augstākā līmeņa parāda, tad pie subordinētā parāda, visbeidzot – pie Sunnova kopējā pašu kapitāla.)

“Pārvaldot dažādus pārkāpumus, izpērkot sliktus aizdevumus, Sunnova saules enerģijas aizdevumu sistēmai liek izskatīties veiksmīgākai, nekā tā patiesībā ir,” saka Ņujorkas analītiķis Džonsons, kurš ir skeptisks par saules enerģijas akciju tirgu.

Bergers ir pārliecināts, ka tuvojas recesija, bet vienlaikus apgalvo, ka grūtos laikos mājsaimniecības samazinās citus izdevumus, pat pārtrauks maksāt hipotekāros kredītus, pirms pārstās maksāt rēķinus par elektroenerģiju. Par to varētu diskutēt. Saskaņā ar Nacionālās enerģētiskās palīdzības direktoru asociācijas datiem kopš marta aptuveni 16 % amerikāņu nav apmaksājuši savus elektroenerģijas rēķinus, bet tikai 1,7 % māju īpašnieku atpaliek no sava hipotekārā kredīta atmaksas grafika.

Papildus bailēm par iespējamo recesiju un procentu likmēm un Bergeram ir vēl viena problēma – Kalifornija. Pieprasījumu šajā štatā, kas veido 38 % no valstī esošās mājokļu saules enerģijas bāzes, ietekmējuši noteikumi, kas liedz jaunajām mājokļu sistēmām enerģiju pārdot atpakaļ tīklā (attiecas uz tiem, kas saules paneļu sistēmas uzstādījuši pēc 2023. gada aprīļa). Tas nozīmē, ka jaunajiem klientiem, lai uzkrātu lieko enerģiju, jāiegādājas dārgas baterijas. Bergers Kalifornijā ir samazinājis savu pārdevēju skaitu un tagad cenšas pārdot Tesla Powerball akumulatorus. Arī tie kvalificējas 30 % nodokļu atlaidei. Bergers pareģo, ka “cilvēki vienkārši pārgriezīs elektrības kabeli”, kad sapratīs, ka var iztikt bez elektroenerģijas kompānijām. Interesanti, ka no subsīdijām atkarīgais Bergers šīs kompānijas bez saklausāmas ironijas dēvē par “komunistiskiem, sociālistiskiem, neefektīviem, regulētiem monopoliem”.

Bergers cer uz šo neefektivitāti. Viņš cer, ka slikti saimniekojošie komunālie uzņēmumi turpinās celt elektrības cenas, bet tas ļaus palielināt cenas arī viņam. Viņš arī cer uz vēl lielākām valdības izsniegtām subsīdijām. Piemēram, viņš izmanto jauno Enerģētikas departamenta programmu, kuras trīs miljardus dolāru liks lietā, garantējot aizdevumus, ko Sunnova, lai uzstādītu saules sistēmas apmēram 100 000 māju, sniegs nākamajos dažos gados. Dažus no šiem tūkstošiem paredzēts uzstādīt Puertoriko, kas ir slavena ar sliktu elektrotīklu un augstām elektrības cenām.

2023. gadā Sunnova ar saules enerģijas nodrošinātiem parādiem piesaistīja 900 miljonus dolāru un 500 miljonus ar nodokļiem nodrošinātu kapitālu. 2022. gadā kompānija piesaistīja attiecīgi 1,1 miljardu un 600 miljonus dolāru. Zaudējumi šajā gadā ir četras reizes lielāki nekā iepriekšējā. Uzņēmums nekad nav uzrādījis peļņu.

Bergers saka – ja viņš vairs nespēs piesaistīt naudu, Sunnova mazākuma akcijas esošajās sistēmās joprojām ģenerēs 100 miljonu dolāru (pirms izdevumiem) lielu naudas plūsmu gadā. Viņš atbrīvosies no pārdošanas un mārketinga daļas, finansistiem un juristiem un atlaidīs arī pats sevi. (Ar viņu viss būs kārtībā – pārdodot akcijas, viņš ieguvis deviņus miljonus dolāru.) Paliks tikai rēķinu izrakstītāji un iekasētāji, kā arī 380 tehniskās apkopes mašīnu un to tehniskie darbinieki. “Likviditāte, kas ieplūst tīro tehnoloģiju telpā, samazinās,” uztraucas Viljams Bergers. “Cilvēki dzīvo uz aizņemta laika rēķina.”