Zelta pievilcība digitalizācijas laikmetā

Nodrošinot skaidrās ārvalstu valūtas maiņas un fiziskā investīciju zelta (stieņos un monētās) iegādes darījumus Latvijā jau vairāk nekā 20 gadu, mēs redzam statistiku, kas skaidri parāda – sabiedrībā ir tendence daļu savu aktīvu turēt ārvalstu valūtās un investīciju zeltā (off the grid). Iedzīvotāji šādi diversificē savu investīciju portfeli un samazina riskus, kas saistīti ar trešo pušu starpniecību, citiem vārdiem, izvēlas sabalansēto drošību. Turklāt jāatzīmē, ka cilvēki valūtās un dārgmetālos novirza nevis zem matrača paslēpto naudu, bet uzkrājumus, ko iepriekš turējuši bankas kontā.

Ievērojama daļa valūtu un zelta iegādes darījumu tiek apmaksāti bezskaidrā naudā. Daļa iedzīvotāju, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus pasaulē un vēsturiskos notikumus banku sektorā, pieņem lēmumu daļu uzkrājumiem pārvaldīt patstāvīgi.

Tavex speciālistiem ir zināmi iemesli, kāpēc sabiedrība joprojām izvēlas veidot uzkrājumus ārvalstu valūtās vai zeltā. Pasaules stabilākās valūtas un zelts sniedz iespēju vienpersoniski pieņemt lēmumu par savām finansēm – bez jebkādiem ierobežojumiem, pārvaldīšanas maksām un trešās puses riska. Populārākā atbilde ir šāda: “Vēlos, lai man piederētu arī taustāmi aktīvi, kuriem es varu piekļūt jebkurā brīdī.”

Investīciju zeltu kopš 2020. gada Latvijā ir izvēlējušies trīsreiz vairāk investoru, savukārt vidējā dārgmetālu iegādes summa ir samazinājusies par trešdaļu, kas nepārprotami liecina – dārgmetāli kā ieguldījums ir populāra izvēle arī vidusslānim.  

Analītiķi ceļ gaismā jautājumu – vai digitālo valūtu ieviešana globāli mainīs iedzīvotāju uzkrājumu un norēķinu paradumus? Paredzams, ka digitālo eiro ieviesīs eirozonā ne agrāk kā 2026. gadā. Ir svarīgi saprast, ka digitālais eiro būs tikai esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās naudas – papildinājums, nevis aizstājējs. Arī Eirosistēma ir nepārprotami definējusi, ka skaidrajai naudai bija, ir un būs nozīmīga loma eirozonā. Par šo faktu liecina arī ECB 2021. gada beigās izskanējušais paziņojums par plāniem izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu. Tātad digitālais eiro papildinās naudas veidus un nodrošinās jaunas iespējas tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri iecienījuši modernās tehnoloģijas un norēķinus, kā arī dos iespēju neizmantot finanšu uzņēmumu pakalpojumus noteiktos darījumos.

Tikmēr no Centrālās bankas statistikas datiem redzam, ka karšu norēķini termināļos 2022.  gadā pārsniedza skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem tikai par 12 procentiem. Šis skaitlis liecina, ka paradums norēķināties skaidrā naudā Latvijā joprojām ir dzīvs un runāt par bezskaidras naudas sabiedrību mums vēl ir pāragri.

Turklāt tiek runāts par digitālā eiro ieviešanas negatīvo ietekmi uz banku likviditāti un ekonomikas finansēšanas iespējām, jo naudas turēšana personas vienotajā digitālā eiro kontā nozīmēs, ka banka šo naudu nevar izmantot finansēšanai un likviditātes vadībai, kā tas notiek pašlaik.

Digitālais eiro (CBDC) potenciāli varētu radīt konkurenci zeltam kā droša patvēruma statusam, īpaši, ja cilvēki un uzņēmumi izvēlēsies pāriet uz digitālo valūtu kā galveno maksājumu līdzekli. Gadījumā, ja CBDC tiek uztverts kā drošas un stabilas investīcijas instruments, tas varētu samazināt pieprasījumu pēc zelta kā tradicionāla droša patvēruma aktīva. Tomēr daudzi investori, ieskaitot arī institucionālos, var izvēlēties diversificēt savus aktīvus, ieguldot gan CBDC, gan zeltā. Pasaules zelta padome ir ziņojusi, ka centrālo banku zelta iepirkumi 2022.–2023. gadā bija rekordaugsti, un iemesls – ekonomiskā nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un inflācija.

Manuprāt, Pasaules zelta padomes sniegtā informācija ir nozīmīga, jo, kamēr reģionā pastāv iepriekšminētie riski, fiziskajiem aktīviem un skaidrai naudai vieta garantēti būs. Ļoti reāls piemērs no pagājušā gada notikumiem – kara sākums Ukrainā. Lai nodrošinātu savu stabilitāti un nepieļautu strauju naudas aizplūšanu no valsts, Ukrainas bankas kara sākumā bija noteikušas ierobežojumus skaidras naudas izņemšanai bankomātos un liedza klientiem iespēju visus naudas līdzekļus novirzīt uz kādu bankas kontu ārpus Ukrainas. Tiem, kuriem līdzi bija Ukrainas grivnas, apmainīt savu valūtu pret eiro Latvijā un citur Eiropā bija īsts izaicinājums. Tajā pašā Tavex bez ierobežojumiem apkalpoja tos kara bēgļus, kuri aizbrauca no kara skartajām zonām, līdzi paņemot uzkrājumus dolāros vai sev piederošus zelta stieņus. Apmainot savus fiziskos uzkrājumus – dolārus vai zeltu – pret eiro, cilvēki nodrošināja sev iztikas līdzekļus Latvijā, turklāt viņi pārdeva zeltu par ļoti labu cenu, jo vēsturiski zelta cenai ģeopolitisko satricinājumu laikā ir tendence pieaugt.

Diemžēl tagad mums jākonstatē kārtējā situācija, kad zelts, kas pēdējo gadu laikā tiek uzskatīts par tiešām veiksmīgu investīciju, spīd vēl spožāk. Kāpēc diemžēl? Jo zelta cenas pieaugumu par +8,5 % tikai pāris nedēļu laikā ir būtiski ietekmējis palestīniešu islāmistu grupējuma Hamas kaujinieku uzbrukums Izraēlai. Raksta tapšanas brīdī zelta cena eiro ir sasniegusi jaunu vēsturisku rekordu.

Kārtējai ārkārtas situācijai, kurā cieš un iet bojā cilvēki, nav nekā kopīga ar digitālo pasauli. Un tas mums ir jāatceras ik dienu, plānojot savu finanšu plūsmu, kā arī veidojot uzkrājumus un ieguldījumus. Latvijas Banka ir izstrādājusi rekomendācijas, kā sagatavoties ārkārtas situācijai, un tajās tiek ieteikts glabāt noteiktu naudas summu skaidrā naudā.

Vēl viens aspekts par labu fiziskajiem aktīviem, ir investoru vēlme kaut daļēji saglabāt privātumu. Eirosistēmas ziņojums par sabiedrisko apspriešanu digitālā eiro jomā liecina, ka aptaujāto iedzīvotāju skatījumā tā ieviešana nav slikta ideja, taču galvenās problēmas varētu būt saistītas ar privātumu. Īpaši uz to norāda respondenti vecumā līdz 55 gadiem. Vairākumam (41 %) Eiropas Savienības iedzīvotāju vissvarīgākā prasība ir, lai digitālais eiro nodrošinātu darījumu privātumu. Institūcijas pārliecinoši atbild – digitālais eiro nodrošinās informācijas nepieejamību trešajām personām, taču palīdzēs efektīvi izsekot nelegālo naudu un naudas atmazgāšanas shēmas. Pieļauju, ka privātuma ievērošanas aspekts varētu kļūt par īstu izaicinājumu digitālā eiro ieviešanas procesā.

No savas pieredzes Latvijā un citur Eiropā varam secināt, ka noteiktās situācijās skaidra nauda un fiziskie dārgmetāli var ievērojami atvieglot cilvēku dzīvi un nodrošināt stabilitāti nenoteiktības laikā – sākot ar to, ka tie nav piesaistīti konkrētai valstij un tās politiskajiem lēmumiem, beidzot ar to, ka nenoteiktības laikos tie palīdz samazināt zaudējumus, ko rada citi aktīvi. Esmu pārliecināts, ka fiziskajiem aktīviem ir svarīga loma mūsu nākotnē, jo pēdējo gadu notikumi liecina, ka briest Bretonvudas sistēmas beigas un pāreja uz kvalitatīvi jaunu sistēmu. Pašreizējā sistēma ir novecojusi, tā nav nevainojama un ilgtspējīga, un tā ir jāaizstāj ar kaut ko citu. Kas tas būs, rādīs laiks. Sabiedrība tur roku uz pulsa un gatavojas globālām pārmaiņām. Par to netieši liecina fizisko dārgmetālu iepirkumi, kas pēdējo gadu laikā ir piesaistījuši rekordlielus investīciju apjomus. Tikai Tavex vien, specializējoties fizisko dārgmetālu monētu un stieņu tirdzniecībā, pērn piesaistīja vairāk nekā 700 miljonus eiro investīcijām fiziskajos dārgmetālos.