Pensija ir ilgtermiņa uzkrājums

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus. Tā, piemēram, pagājušā gada pieaugums atsevišķiem pensiju plāniem ir bijis pat gandrīz 25%[1] liels, bet, skatoties ilgākā laika posmā – aizvadītajos desmit gados – visu Latvijas pensiju 3. līmeņa plānu vidējais ienesīgums ir pārsniedzis no 3.0% līdz 6.7%[2] gadā. Šāds vidējais pieaugums atspoguļo arī šī cikla dažus tā saucamos “sliktos gadus”, kad tirgi ir mazāk aktīvi un plānu dalībniekiem var būt jāpiedzīvo zaudējumi gada griezumā. Taču pensija ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem, kam ir raksturīga spēja nodrošināt pozitīvu pelnītspēju, “absorbējot” īstermiņa zaudējumus.

Raugoties uz pašreizējo tirgus situāciju, redzams, ka nenoteiktība, kas sākās ar koronavīrusu, ir apstādinājusi daļu no šīs izaugsmes. Tomēr bažām ilgtermiņā nav pamata. Lūk, trīs iemesli, kāpēc nevajadzētu uztraukties:

• Lielākajai daļai pensijas krājēju vēl ir pietiekami daudz laika līdz pensijai, un līdz tam tirgi atkal piedzīvos izaugsmi.
• Pensijas uzkrājumam mēnesī vidēji tiek atvēlēti 30 līdz 50 eiro, ko pensiju fondi iegulda akcijās un/ vai obligācijās. Kad tirgi aug, akciju cena ir augsta, līdz ar to par attiecīgo summu var iegādāties mazāku to skaitu. Kad tirgi krītas, akciju cenas kļūst pieejamākas, un par to pašu naudu var iegādāties vairāk akciju. Regulāri veidojot uzkrājumu, Jūs iegādājaties gan dārgākus, gan lētākus vērtspapīrus, līdz ar to cenu svārstību ietekme uz Jūsu uzkrājumu būtiski mazinās.
• Tikai brīdī, kad pensijas vecums būs pienācis, Jums svarīga esošā tirgus situācija. Šajā brīdī pensijas pārvaldniekam būs jāpārdod Jūsu pensiju fonda vērtspapīrus, un to vēlams izdarīt par augstu cenu, jo tas tiešā veidā ietekmēs Jūsu uzkrājuma apjomu. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi plānot savu pensionēšanās vecumu un attiecīgi izvēlēties arī pensiju plānu, kas nodrošinās Jums labvēlīgāko ieguldīšanas stratēģiju.

Kas būtu jādara saistībā ar koronavīrusu?

Īsumā – nav ieteicams lejupslīdes vai stagnācijas brīdī mainīt pensijas pārvaldnieku vai mainīt pensijas plāna ienesīguma stratēģiju, it īpaši, ja līdz pensijai ir vēl desmit gadi un vairāk. Katrs no pārvaldniekiem cenšas nodrošināt iespējami augstu atdevi saviem klientiem, taču globāla finanšu krīze skar tos visus. Lēkāšana no viena plāna uz citu neko daudz nemainīs, drīzāk pretēji, – aktīvajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem ir katram sava kapitāla atdeves dinamika, tāpēc, nogaidot viena plāna ietvaros, īstermiņa kritumi tiks kompensēti, bet pārejas gadījumā tā var nenotikt. Prātīga pieeja būtu regulāri sekot līdzi sava pārvaldnieka darbības rezultātiem un trauksmi celt tad, ja “mīnusi” parādās laikā, kad pārējie pensiju plāni pelna.

Pensiju plānu dalībniekiem ir būtiski savlaicīgi plānot savu pensionēšanās vecumu un attiecīgi izvēlēties arī pensiju plānu, vienmēr būt apdomīgiem un disciplinētiem investoriem. Pozitīvs rezultāts neizpaliks, jo ar pensiju kapitālu ir līdzīgi kā ar ilggadīgu koku – sausuma dēļ tas kādu brīdi varbūt augs lēnāk, taču tas vienalga turpinās pieņemties spēkā un plašumā.

Ekonomikas pieauguma ciklu sākumu un beigas prognozēt nevar, taču vēsturiskā pieredze rāda, ka, neskatoties uz lielākām svārstībām, globālo akciju tirgus atdeve ilgtermiņā ir augstāka nekā obligācijām vai noguldījumam bankas depozītā. Proti, profesionālu ieguldītāju veidots un vadīts pensiju plāns ilgtermiņā spēs pārdzīvot arī mazāk ienesīgus gadus. Tāda visā pasaulē ir privāto pensiju uzkrājuma jēga – regulāras iemaksas ilgā laika posmā plus peļņas procenti dod iespēju paaugstināt dzīves līmeni pensijas gados.