Latvijas uzņēmumu potenciāls

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī pērn Latvijā bija ievērojami mazāka darījumu aktivitāte salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju (Latvijā 2019. gadā īstenoti 12 M&A darījumi, Lietuvā – 38, Igaunijā – 32). Ņemot vērā, ka Eiropā kopumā M&A jomā pērn bijusi mazāka aktivitāte, kā arī investoru noturīgo interesi par Austrumeiropas reģionu, Baltijas valstu uzņēmumiem saglabājas labs biznesa attīstības potenciāls. Īpaši tas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, kuri paspējuši ieiet un nostiprināties ārvalstu tirgos.

Kopumā pērn Baltijā ir izziņoti vairāk nekā 110 M&A darījumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu eiro. Vērtējot aktīvākos biznesa sektorus, vislielākā interese nenoliedzami saglabājas IT un tehnoloģiju jomā (23 darījumi), kas ir bijusi aktīvākā Latvijā un Igaunijā. Lietuvā pērn liela aktivitāte bijusi enerģētikas un finanšu pakalpojumu jomā.

Vērtējot trīs Baltijas valstu nozīmīgākās atšķirības, jāizceļ divi aspekti, kas varētu būt galvenie iemesli salīdzinoši mazākam darījumu skaitam Latvijā. Pirmkārt, pie mums ir ļoti daudz brīnišķīgu biznesa iniciatīvu un uzņēmumu, taču to darbības mērogs vēl nav sasniedzis to līmeni, kad par kopīgām attīstības iespējām aktīvi interesējas stratēģiskie un finanšu investori. Lietuvā un Igaunijā pagaidām ir vairāk liela mēroga uzņēmumu, kas nodrošina investoru interesi. Otrkārt, komercbankas Latvijā ir bijušas daudz piesardzīgākas un izvēlīgākas biznesa finansēšanā.

Tomēr abus šos aspektus var aplūkot arī kā Latvijas iespēju – daudzos ekonomikas segmentos attīstās ar lielu potenciālu apveltīti uzņēmumi: tehnoloģiju jomā, būvniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Latvija ir paveikusi apjomīgu darbu, lai reformētu finanšu pakalpojumu sektoru. Tas atjaunos investoru uzticēšanos un pamazām ļaus bankām atgriezties pie aktīvākas biznesa kreditēšanas.

Ir vēl kāds pozitīvs aspekts, kas ļauj ar cerībām raudzīties uz biznesa vides aktivitāti Baltijas valstīs. Kā liecina M&A nozares analītiķu “Mergermarket” novērojumi, investoru interese ir saglabājusies attiecībā uz ieguldījumu iespējām tieši Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Rietumeiropā M&A darījumu skaits pērn sarucis par 8 %, bet Austrumeiropā palicis nemainīgs (481 darījums), savukārt darījumu vērtība (19,6 miljardi eiro) ir sarukusi mazāk nekā Rietumeiropā. Tas skaidrojams ar stabilu ekonomikas attīstību Austrumeiropā un iespēju iegādāties uzņēmumus ar efektīvāku izmaksu bāzi, ko nodrošina kvalitatīvs un labi izglītots darbaspēks, salīdzinoši zemākas izmaksas (dzīvošana, transports u. c.). Labāku attīstības potenciālu nodrošina arī tas, ka patēriņš daudzos sektoros joprojām atpaliek no Rietumeiropas.

Kaut gan tirgus aktivitāte kopumā ir samazinājusies, novērojama augsta Baltijas vietējo privātā un riska kapitāla fondu aktivitāte (“Karma Ventures”, “Baltcap”, “Livonia Partners”). Paredzams, ka arī turpmākajos gados finanšu investoru aktivitāte Baltijas valstīs palielināsies, un ir gaidāma lielāka interese no Rietumeiropas un ASV fondiem. Savukārt salīdzinoši mazāku interesi no stratēģisko investoru puses var skaidrot ar jau iepriekšminēto banku finansējuma pieejamības jautājumu. Tā kā ka bankas patlaban izvēlas riskēt mazāk, uzņēmumiem ir vērā ņemamas grūtības piesaistīt darījumiem nepieciešamo finansējumu ar apmierinošiem nosacījumiem. Saskaņā ar “Mergemarket” datiem šāda tendence ir vērojama arī citur pasaulē, tāpēc daudzi darījumi tiek noslēgti ar kavēšanos vai atlikti uz vēlāku laiku.

Raugoties nākotnē, ir iemesls ticēt, ka Baltijas valstīs turpināsies gan darījumu skaita, gan darījumu kopējās vērtības pieaugums – pateicoties ne vien aizdevēju un finanšu investoru aktivitātei, bet arī lielākas stratēģisko investoru intereses dēļ. Baltijas un it sevišķi Latvijas uzņēmēju lielākais izaicinājums ir būt gana ambicioziem un mērķtiecīgiem attiecībā uz savu attīstību, ko nodrošina plašās M&A iespējas – gan izskatot iespējas savam uzņēmumam piesaistīt investorus, gan arī nodrošinot izaugsmi, pašiem iegādājoties citus uzņēmumus.