Kādas īsti ir Latvijas strādājošo digitālās prasmes?

Latvija ik pa laikam mēdz dižoties ar kādu tehnoloģisku sasniegumu: ar vienu no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, ar pasaulē pieprasītiem IT speciālistiem, ar kādu daudzsološu jaunuzņēmumu. Taču kāda tad īsti ir Latvijas uzņēmumu digitālās attīstības pakāpe? Pieredze rāda, ka uzņēmuma apņēmība ieviest inovācijas un jaunus tehnoloģiskus risinājumus lielā mērā ir atkarīga no tā vadītāja entuziasma. Tādēļ jau trešo gadu ar Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas “Tildes Jumis” atbalstu tika veikts pētījums “Vadītāja digitālais portrets”, un tas sagādāja daudz vielas pārdomām.

Pētījuma rezultāti rāda, ka par jauniem digitāliem risinājumiem sava darba uzlabošanai regulāri interesējas nepilni 47% strādājošo, bet paši tos izmēģina tikai 19,7%, kas ir mazāk nekā piektā daļa. Entuziastiskākie ir vadītāji. Turklāt — jo augstākā amatā, jo vairāk interesējas un izprot jaunās tehnoloģijas. Uzņēmumu vadītāju vidū tādu cilvēku ir 55,3%, bet strādājošo vidū — 43%. Atšķirība ir ievērojama, un tas vēlreiz apliecina, ka tieši uzņēmuma vadītājiem jābūt tehnoloģiskās attīstības dzinējspēkam savā uzņēmumā. Ja viņi to nedarīs, tad ar darba procesa efektivizāciju, visticamāk, nenodarbosies neviens.

Tehnoloģiju entuziasms izpaužas arī dažādās ikdienišķās darba situācijās. Piemēram, ja jāpārliecinās par darījumu partnera maksājumu vēsturi, 85% augstākā līmeņa vadītāju ņem talkā datoru, viedtālruni vai planšeti un pieslēdzas uzņēmuma sistēmai, kur pārbauda grāmatvedības datus. Strādājošo vidū šādi rīkojas 71,2%. Ja tikai desmitā daļa vadītāju šādās situācijās dodas uz biroju vai zvana kādam kolēģim, tad darbinieku vidū tā rīkojas 23,4% respondentu.

Pozitīvi, ka pārliecinošs vairākums respondentu ir jau itin labi apguvuši digitālās vides drošības jautājumus. Vairs tikai 6% strādājošo nezina, kā pareizi rīkoties, saņemot šaubīgu e-pasta ziņojumu. Protams, arī šie cilvēki var nodarīt kaitējumu uzņēmuma datortīklam, taču kopumā kiberdrošības izpratnes līmenis sabiedrībā ir krietni augstāks nekā pirms dažiem gadiem.

Vairāk nekā 90% aptaujāto prot apieties ar biroja datorprogrammām, saziņas un tērzēšanas rīkiem un sociālajiem tīkliem, taču zināšanas par specifiskākiem risinājumiem ir vājākas. Tā, piemēram, failu koplietošanas sistēmas prot izmantot tikai divas trešdaļas strādājošo, bet ar klientu attiecību vadības un uzņēmuma vadības sistēmām ir sastapies tikai katrs devītais darbinieks. Tas apliecina, ka daudzos uzņēmumos šādi darba efektivitāti uzlabojoši rīki joprojām netiek lietoti, lai arī tie ir pieejami jau vairāk nekā desmit gadus.

Vērtīgu informāciju sniedz arī pētījuma daļa par digitāli attīstītākajām Latvijas nozarēm. Labākā digitālā vide ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumos. Tas ir loģiski, jo šie uzņēmumi izstrādā digitālos risinājumus citiem. Būtu jāsatraucas, ja tā nebūtu. Interesantāks ir tālākais saraksts. Otrā labākā digitālā vide ir mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas un poligrāfijas, bet trešā — transporta un loģistikas nozarē. Aiz tām ierindojas enerģētikas, naftas un degvielas tirdzniecības, kā arī tūrisma, viesmīlības un izklaides nozares. Negaidīti zemu sarakstā ir tādas izteikti digitalizētas jomas kā finanšu pakalpojumi un tirdzniecība. Ņemot vērā, cik liela naudas aprite tajās notiek internetā, cilvēki sagaida, ka pakalpojumu sniedzējiem būs labs tehniskais aprīkojums un zināšanas tā izmantošanā.

Tuvu lejasgalam ir arī izglītības un zinātnes sfēra. Tas rada bažas, ņemot vērā, ka izglītības iestādēm jāsagatavo paaudze, kura dzīvos tik visaptverošā digitālajā pasaulē, kādu nekad iepriekš neesam pieredzējuši. Šajā nozarē nodarbinātajiem arī ir viens no zemākajiem zināšanu novērtējumiem — 47 punkti no simts iespējamiem.

Ko no visiem šiem datiem varam secināt? Pozitīvākā atziņa ir tāda, ka trīs gadu laikā nemitīgi notikuši gan digitālo prasmju, gan tehniskā aprīkojuma uzlabojumi. Tomēr ar to nekas nebeidzas. Tirgū ienāk aizvien jauni risinājumi un iespējas. Uzņēmumi jau ievieš e-pakalpojumus, virtuālos asistentus, mākslīgā intelekta rīkus. Tie visi uzņēmumiem var sniegt aizvien jaunas priekšrocības, ja tiek izmantoti pārdomāti un atbilstoši uzņēmuma vajadzībām. Kādā veidā tas katrā uzņēmumā notiks un cik ļoti tiks integrēts uzņēmuma ikdienas darbā — tas lielā mērā ir atkarīgs no vadītāja aizrautības un entuziasma.

Tehnoloģijas joprojām attīstās daudz ātrāk nekā sabiedrības spēja tās apgūt un izmantot savā labā. Tādēļ mums visiem vēl ir daudz darāmā, lai ne tikai apgūtu jaunās iespējas, bet arī tās ikdienā efektīvi izmantotu. Ar to domāta apzināta likšana tehnoloģijām strādāt savā labā, paveicot uzdevumus, kas parasti būtu jāveic pašam. Tas ir svarīgs solis darba efektivitātes uzlabošanā, un no tā ilgtermiņā būs atkarīga Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū.