M&A tirgu Baltijā raksturo piesardzīgs optimisms

Savu profesionālo darbību sāku pirms desmit gadiem, tādēļ tā pa īstam nemaz nepieredzēju klusuma periodu, kad 2009. gadā M&A darījumu skaits Baltijas valstīs bija zemākajā punktā – tikai 16 (šeit un tālāk saskaņā ar “Mergermarket” datiem). Savukārt 2018. gads Baltijā bija visu laiku aktīvākais M&A darījumu skaita un to kopējās vērtības ziņā – 75 darījumi kopā par 2,726 miljardiem eiro. Šo fascinējošo kopējās vērtības skaitli gan pārspēj miljarda eiro vērtais 60 % “Luminor” iegādes darījums no “Blackstone” puses.

Mana pieredze liecina, ka M&A darījumi un to procesi kļūst arvien profesionālāki. Tagad tirgū faktiski jau ir divas konsultantu paaudzes, kas spēj profesionāli un starptautiskās prakses standartiem atbilstošā līmenī vadīt šos procesus. Atsauce uz “ierasto praksi” ir arvien spēcīgāks arguments darījumu pārrunās. Šī aspekta dēļ 70–80 % no pārdošanas procesa ir viegli paredzami, arī tas, par kādiem jautājumiem būs viskarstākās diskusijas. Atlikušie 20–30 % ir aizraujošākā daļa ar reizēm pat ļoti pārsteidzošiem pavērsieniem, kas veidojas īpašajā mijiedarbībā starp dažādām paaudzēm un pieredzēm, konkrēto pircēju, pārdevēju, konsultantiem, nozari un uzņēmumu.

Darījumu skaits un to kopējā vērtība Latvijā atpaliek no kaimiņvalstu rādītājiem. 2018. gadā Igaunijā tika izsludināti 32, Lietuvā – 26, bet Latvijā –17 darījumi. 2019. gada pirmajā pusgadā kopā izsludināti 43 darījumi, no kuriem tikai deviņi Latvijā. Statistika gan aptver tikai publiskotos darījumus ar pietiekami lielu vērtību.

Šogad vairāki pazīstami uzņēmumi M&A izmantoja kā rīku savu stratēģisko mērķu īstenošanā, paplašinot darbību vai attīstot jaunus darbības virzienus. Piemēram, “Cido Grupa” noslēdza darījumu par “Bauskas alus” iegādi, Baltijas mediju līderis “Ekspress Grupp” nopirka “Biļešu paradīzi”, bet “Latvijas pasts” iegādājās “Pasta stacijas” zīmola termināļus. Pēdējais ir rets, bet labs un apsveicams piemērs, kā valsts kapitālsabiedrība iesaistās M&A tirgū ar mērķi nodrošināt mūsdienīgus pakalpojumus. Savu darbību paplašināja arī “Parkdema” (vairāku zīmolu autostāvvietu pārvaldnieks Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā), iegādājoties “EuroPark Latvia”.

Nekustamo īpašumu M&A jomā izceļami trīs darījumi. “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs” (75 miljoni eiro). Savu portfeli Latvijā turpināja palielināt Igaunijas investīciju kompānija “Collonna”, iegādājoties uzņēmumu, kam pieder “Luminor” centrālā biroja ēka Rīgā (baumo, ka šis darījums izcēlies ar vietējam tirgum neierasti lielu interesi no potenciālo pircēju puses), savukārt Zviedrijas celulozes ražotājs SCA iegādājās vairākus Latvijas uzņēmumus ar meža īpašumu portfeļiem.

Prieks par mūsu valsts uzņēmumiem un fondiem, kas savu darbību īsteno arī ārpus Latvijas. Piemēram, fonds “Livonia Partners” noslēdza darījumu par Igaunijas logu un durvju ražotāja “Fenestra” 60 % iegādi. “Brain Games” iegādājās Lietuvas galda spēļu vairumtirgotāju “New Media Publishing”, paplašinot savu darbību Lietuvas teritorijā. “Kaija” produkcijas ražotājs “Karavela” noslēdza darījumu par Vācijas ražotāja “Larsen” iegādi.

Šogad izziņoti arī vairāki pārrobežu darījumi, kas skāra meitassabiedrības Latvijā. SCHWENK iegādājās CEMEX Skandināvijas un Baltijas uzņēmumus, bet “Consolis Group” iegādājās “TMB Group” uzņēmumus Somijā un Latvijā.

Igaunijā un Lietuvā 2019. gada pirmā puse bija vēl aktīvāka un būtu atsevišķa apskata vērta. Izceļams ir šā gada, iespējams, vērtīgākais darījums – “Apax Partners” (Londonā bāzēts starptautisks privātā kapitāla fonds) savā pirmajā investīcijā Baltijas valstīts iegādājās “Baltic Classifieds Group”, kam pieder vairākas Baltijas tiešsaistes sludinājumu platformas (arī City24). Darījuma vērtība tiek lēsta ap 300 miljoniem eiro.

Patlaban izaicinājums ir piesaistīt finansējumu no bankām. Tas daļēji saistīts ar piespiedu “pārcentību” klientu pārbaudēs un piesātinātiem esošajiem portfeļiem. Kā rāda prakse, darbs ar privātajiem fondiem var būt daudz efektīvāks, ja tam ir pareizie priekšnosacījumi. Labs piemērs šogad ir “Smiltenes piena” iegāde, ko finansēja “BPM Mezzanine Fund”.

Investīciju fondi joprojām ir dominējošs faktors M&A tirgus aktivitātē Baltijas valstīs, un šajā ziņā tuvākajā laikā nekas nemainīsies. Statistika liecina, ka 2018. gadā Baltijas privātā un riska kapitāla tirgus sasniedza trīs miljardu eiro atzīmi. Baltijas valstis ir ieguvušas starptautisku atpazīstamību, tāpēc sagaidāms, ka tirgū turpinās ienākt jauni ārvalstu fondi.

Runājot par M&A procesiem, aizvien ierastāka prakse kļūst “vendor due diligence” jeb pašizpēte, proti, pirms potenciālo pircēju vai investoru uzrunāšanas tiek veikta pārdodamā uzņēmuma izpēte. Tas var palīdzēt sakārtot uzņēmumu, paaugstinot pārdošanas vērtību, kā arī paātrināt pārdošanas procesus. Ikdienā novērtēju, ka dokumentu uzrādīšana juridiskās izpētes ietvaros tikai klātienē un fiziskā formā šodienas vidējā M&A procesā ir retums – pārsvarā piekļuve dokumentiem un informācijai tiek nodrošināta elektroniski. Vienkāršākos procesos var iztikt ar “Dropbox” vai “Google Drive”, tomēr apjomīgākos darījumos ieteicams izmantot kādu no specializētajiem pakalpojuma sniedzējiem (“iDeals”, “Merrill”, “Intralinks” u. c.), kas nodrošina abām pusēm izdevīgu procesa efektivitāti un kontroli.

M&A darījuma būtiska sastāvdaļa ir pārdevēja sniegtie apliecinājumi. Ja šie apliecinājumi tiek pārkāpti, pircējam var būt zaudējumu atlīdzības prasījums pret pārdevēju. Citviet Eiropā jau ierasta prakse ir šo apliecinājumu apdrošināšana, proti, pārdevējs var apdrošināt savu atbildību, bet pircējs – iespējamos zaudējumus. Šī instrumenta ieviešana varētu būt jauna iezīme nākotnes darījumos Baltijas tirgū.

M&A tirgus Baltijā patlaban ir aktīvs, un ir pamats cerēt, ka tāds tas būs arī tuvākajā nākotnē. Piesardzīgs optimisms turpinās.