Vienradžu iziešanas kā mazo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicinātājs

Svarīgi identificēt reģionālās jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās un vājās puses, kā arī tās nozīmīgākās komponentes (Mason and Brown, 2012). Lai valsts varētu efektīvāk ietekmēt šīs ekosistēmas attīstību, jāidentificē faktori, kas nodrošina jaunuzņēmumiem nākamo attīstības stadiju sasniegšanu (Audretsch et al., 2015). Reģionālās jaunuzņēmumu ekosistēmas ievērojami atšķiras, un tām ir noteiktas īpatnības (Mason and Brown, 2014; Acs et. al., 2014; Stam, 2014; Stuetzer et al., 2014).

Līdz šim pētnieki galveno uzmanību veltīja zināmākām jaunuzņēmumu ekosistēmām vai plašam šo ekosistēmu ietekmējošo faktoru klāstam, tāpēc mazāk zināmu jaunuzņēmumu ekosistēmu un mazo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu izpētes jomā ir baltais plankums. Šķiet neliela mīkla, kā valsts ar mazu ekonomikas apjomu un mazu iedzīvotāju skaitu, kurai vēl nesenā pagātnē bija pārejas ekonomika (transitional economy), kļuvusi par valsti, kurai, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir pasaulē lielākais jaunuzņēmumu skaits, kas ieguvuši vienradža statusu (vairāk nekā miljardu dolāru vērti jaunuzņēmumi) (MarketLine, 2019).

Tāpēc aplūkosim, kā mainījās Igaunijas riska kapitāla investoru aktivitāte, kā mainījās šīs valsts jaunuzņēmumu kvantitatīvie un kvalitatīvie indikatori un kā šīs izmaiņas ietekmējušas Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Šādu izvēli nosaka fakts, ka tieši jaunuzņēmumu veiksmīgums ir galīgais jaunuzņēmumu ekosistēmas kompetences kritērijs (Krajcik and Formanek, 2015). Mana hipotēze, kas tiks testēta – apjomīgās vienradžu iziešanas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē mazo valstu januzņēmumu ekosistēmu attīstību.

Salīdzināšanai izvēlēsimies Somiju, Latviju un Lietuvu. Šāda izvēle nodrošinās augstāku pētījuma rezultātu ticamību, jo, pirmkārt, zināmā mērā ievēro reģionālās īpatnības un līdzību – tās ir kaimiņvalstis Baltijas jūras piekrastē. Otrkārt, tās ir iedzīvotāju skaita un ekonomikas apjoma ziņā mazas valstis. Iedzīvotāju skaita ziņā starp 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm Somija ieņem 18. vietu, Lietuva – 22., Latvija – 24., Igaunija – 25. vietu (Eurostat, 2020). Treškārt, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir līdzīgs sociāli ekonomiskās attīstības līmenis, visas trīs neatkarību atjaunoja vienā gadā, proti, tām bija vienādi starta apstākļi.

Šī pētījuma ieguldījums ir empīriskais pierādījums, cik liela nozīme ir jaunuzņēmumu liela apjoma iziešanu ietekmei uz mazo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu attīstību. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti, veidojot jaunuzņēmumu ekosistēmu – politikas, metožu un rīku izstrādei vai korekcijai.

Iepriekšējo pētījumu rezultāti

Valsts spēja stimulēt jaunuzņēmumu izaugsmi, iespējams, ir uzņēmumu attīstības svarīgākais elements (Mason and Brown, 2014). Visu ekosistēmu dinamikā noteicošais faktors ir lielie aktīvie uzņēmumi, kas rada vadītājus, kuri spēj veidot un attīstīt biznesu (Mason and Brown, 2014). Sērijveida uzņēmējiem ir noteicošā loma ekonomikā, jo riska kapitāla uzņēmumi ir tendēti uz turpmākiem pozitīviem efektiem to pārdošanas rezultātā (Parker, 2013). Viens no faktoriem, kas ietekmē jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanu, ir konkrēto jaunuzņēmumu veiksmes stāstu faktors (Isenberg, 2011). Veiksmīgu startapu pārdošana var nodrošināt lielu investīciju pieplūdumu vietējām ekonomikām. Jo augstāka pārdošanas cena, jo vairāk iespēju tiek radīts liela mēroga atkārtotām investīcijām vietējās uzņēmējdarbības ekosistēmās (Brown and Mason, 2017). Pēdējo gadu dati rāda, ka pieaug jaunuzņēmumu skaits, kurus dibinājuši citu veiksmīgu startapu dibinātāji un līdzdibinātāji (Kim et al., 2018). Uzņēmēji, kas pārdevuši savu biznesu, bieži cenšas atkārtoti investēt daudzsološos jaunajos uzņēmumos kā biznesa eņģeļi un sniedz tiem praktisku atbalstu (Harrison et al., 2010). Uzņēmējdarbības pārveides process ietver arī uzņēmējdarbības zināšanu nodošanu ekosistēmās. Šajā procesā var tikt iesaistīti diezgan daudzi indivīdi, kas kļūst par sērijveida uzņēmējiem, darījumu organizatoriem, biznesa konsultantiem, mentoriem, neatkarīgajiem direktoriem (Brown and Mason, 2017).

Tāpēc topošajām jaunuzņēmumu ekosistēmām svarīgi ir blakusefekti, ko rada blokbāsteru jaunuzņēmumu darbība (Napier and Hansen, 2011; Coutu, 2014; Isenberg and Brown, 2014). Tāda jaunuzņēmuma, kas kļuvis par globālu spēku, klātbūtne ekosistēmā ir vitāli svarīgs faktors, jo parāda uzņēmējdarbības iespējas un potenciālos ieguvumus, pametot stabilu darbu, lai dibinātu savu uzņēmumu (Mason and Brown, 2014). Tāpēc vajag, lai uzņēmēji varētu attīstīt savu biznesu tādā pakāpē, kad tiek radīta ievērojama vērtība, bet tam var būt nepieciešami vairākas finansēšanas kārtas (Mason and Brown, 2014). Jaunuzņēmumiem, kas priekšlaikus pārtrauc darbību, piemēram, tāpēc, ka nespēj piesaistīt papildu finansējumu, visdrīzāk būs tikai ierobežota iespēja atkārtoti izmantot uzņēmējdarbību, jo tie neiegūs nozīmīgus finanšu resursus un pieredzi. Tāda situācija bieži raksturīga vājākām uzņēmējdarbības ekosistēmām, kur piekļuve lieliem kapitāla apjomiem jaunuzņēmumu attīstībai un publiskajiem fondu tirgiem ir ierobežota (Mason and Brown, 2014). Pat neliela skaita jaunuzņēmumu veiksmīga iziešana jaunuzņēmumu ekosistēmai rada nopietnas priekšrocības blakusefektu ziņā, piemēram, paraugi atdarināšanai, sērijveida uzņēmēju, biznesa eņģeļu, riska kapitālistu, direktoru padomes locekļu, padomdevēju un mentoru skaita pieaugums (Isenberg, 2010). Startapu uzņēmējdarbības aktivitāte pieaug, kad cilvēki pamet sākotnējās organizācijas sava personīgā biznesa veidošanai. Tas savukārt ir turpmāko uzņēmējdarbības aktivitātes viļņu avots, turklāt katrs papildu jaunuzņēmumu vilnis stimulē nākamos viļņus, kā arī veicina gan komerciālo, gan arī tādu jaunuzņēmumu ekosistēmas elementu parādīšanos kā biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi (Mason and Brown, 2014). Apkopojot pētnieku viedokli, konstatējam – pētnieki ir vienisprātis, ka apjomīgas iziešanas uz jaunuzņēmumu ekosistēmu rada spēcīgu pozitīvu ietekmi.

No Daniela Aizenberga (Isenberg, 2010) tēzes, ka veiksmīga pat neliela skaita jaunuzņēmumu iziešana jaunuzņēmumu ekosistēmai rada nopietnas priekšrocības, var izdarīt loģisku slēdzienu, ka ar vienādu veiksmīgu un aptuveni līdzvērtīgu iziešanu skaitu dažāda lieluma valstīs augstāks ietekmes līmenis uz jaunuzņēmumu ekosistēmu būs mazajās valstīs.

Mēs konstatējām, ka pētnieki ir vienisprātis – dažādas jaunuzņēmumu ekosistēmas būtiski atšķiras (Mason and Brown 2014; Acs et. al. 2014 Stam 2014; Stuetzer et al. 2014) un nav empīrisko datu par liela apjoma iziešanu ietekmi uz mazo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmām. Šīs tēzes dod mums pamatu izvirzīt hipotēzi, ka vienradžu liela apjoma iziešanas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē mazo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu attīstību.

Jaunuzņēmumu ekosistēmu vērtējums globālajā reitingā

Igaunija 2020. gada beigās globālajā jaunuzņēmumu ekosistēmu reitingā atrodas 11. vietā (sk. 1. tabulu) un septītajā vietā starp Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmām aiz Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes, Šveices, Spānijas un Zviedrijas.

1. tabula

Valsts	2020. gada reitings	Reitinga izmaiņas pret 2019. gadu	Kvantitātes rādītājs	Uzņēmējdarbības rādītājs	Kvalitātes rādītājs	Kopējais punktu skaits
Igaunija	11	+2	2,80	2,99	4,31	10,103
Somija	13	-1	2,25	3,40	3,66	9,304
Lietuva	15	+3	3,28	2,73	2,60	8,616
Latvija	36	+9	1,30	2,78	0,16	4,238

Avots: StartupBlink (2020)

Taču šī pētījuma kontekstā interesi izraisa nevis Igaunijas vieta reitingā, bet tas, pateicoties kādiem rādītājiem Igaunija reitingā sasniegusi tik augstu vietu. Aplūkosim, pēc kādām rādītāju grupām jaunuzņēmumi tiek vērtēti StartupBlink reitingā.

Pirmkārt, tas ir kvantitātes rādītājs (Quantity Score). Šajā rādītāju grupā tiek mērīts jaunuzņēmumu, koprades telpu, akseleratoru, jaunuzņēmumu veicināšanas pasākumu skaits valstī. Kvantitātes rādītāju grupā starp četrām valstīm Igaunija ieguvusi otro lielāko punktu skaitu – par 0,48 punktiem mazāk nekā Lietuva. Otrkārt, uzņēmējdarbības rādītājs (Business Score). Pamatojoties uz tehnoloģisko infrastruktūru, valsts pārvaldību, birokrātiskajiem šķēršļiem un neņemot vērā atrašanās vietas vērtējumu, tas nosaka, cik viegli ir veikt uzņēmējdarbību konkrētajā vietā. Šajā grupā Igaunija arī ieguvusi otro lielāko punktu skaitu, kas ir par 0,41 punktu mazāks nekā Somijai. Kvalitātes rādītājs (Quality Score) iegūts, mērot ekosistēmas jaunuzņēmumu ietekmi uz pašu ekosistēmu (StartupBlink, 2019). Tieši kvalitātes rādītāju grupā Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmai bija ievērojams pārsvars. Igaunijas jaunuzņēmumu ietekme uz ekosistēmu tika novērtēta ar punktu skaitu, kas ir par 0,65 punktiem augstāks nekā Somijai, 1,66 reizes augstāks nekā Lietuvai un 27 reizes augstāks nekā Latvijai!

Jaunuzņēmumu, biznesa eņģeļu skaits un riska kapitāla investīciju apjoms

Bez kvalitatīva pieprasījuma pēc riska kapitāla nav iespējams nodrošināt jaunuzņēmumu iedarbību uz ekosistēmu, jo jaunuzņēmumi, kas no riska kapitāla investoru viedokļa nav perspektīvi, nespēs piesaistīt investīcijas. Bet, kad no jaunuzņēmumu puses ir kvalitatīvs pieprasījums pēc riska kapitāla investīcijām, nepieciešams atbilstošs riska kapitāla piedāvājums. Šo divu faktoru rezultātā palielinās savai attīstībai finansējumu ieguvušo jaunuzņēmumu skaits, proti, pieaug darījumu plūsma. Darījumu plūsma savukārt ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka valstu pievilcību riska kapitālam (Groh et al., 2018). Tāpēc veiksim aplūkojamo valstu jaunuzņēmumu ekosistēmas rādītāju salīdzinošo analīzi, jo šie rādītāji zināmā mērā raksturo gan kvalitatīva riska kapitāla investīciju pieprasījuma esību, gan riska kapitāla piedāvājumu (sk. 2. tabulu). Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, aplūkosim nevis absolūtos, bet uz vienu iedzīvotāju pārrēķinātos rādītājus.

2. tabula

Rādītāji/valstis	Igaunija	Somija	Latvija	Lietuva
Izveidoto jaunuzņēmumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju (2018.–2019. vidējais)	0,50	0,22	0,17	0,19
Biznesa eņģeļu skaita pieaugums laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam (reizes)	2,83	1,37	0,9	1,6
Biznesa eņģeļu skaits uz 10 000 iedzīvotāju (2019)	1,11	1,21	0,21	0,46
Jaunuzņēmumu finansējuma apjoms uz vienu iedzīvotāju EUR (2018.–2019. vidējais)	220,12	131,27	29,21	63,89

Avots: uz Dealroom, EBAN, Eurostat, LatBan 2019. gada datiem balstīti autora aprēķini

Redzam, ka Igaunija pēc izveidoto jaunuzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju apsteidz Somiju 2,27 reizes, Lietuvu – 2,63 reizes, bet Latviju – 2,94 reizes. Iepriekš esmu salīdzinājis arī Igaunijas, Somijas un Latvijas biznesa eņģeļu skaitu 2012. gadā (Prohorovs, 2014) un tagad varu konstatēt, ka biznesa eņģeļu skaits Igaunijā laika posmā no 2012. līdz 2019. gadam pieauga daudz ātrāk nekā Latvijā un Somijā. Rezultātā biznesa eņģeļu skaits attiecībā pret Igaunijas iedzīvotāju skaitu gandrīz sasniedza Somijas rādītājus, 2,4 reizes pārsniedza Lietuvas rādītājus un 5,3 reizes – Latvijas rādītājus.

Tomēr galu galā jaunuzņēmumu ekosistēmai svarīgs ir nevis pats biznesa eņģeļu un citu riska kapitāla investoru daudzums, bet to aktivitāte, kuras galvenie raksturlielumi ir investīciju apjoms un skaits. Esmu mērījis biznesa eņģeļu aktivitāti un atklāju, ka Igaunijas biznesa eņģeļiem bija augstākā aktivitāte Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu biznesa eņģeļu vidū (Prohorovs et al., 2019) un pat ziemeļvalstu (Prohorovs and Fainglozs, 2019). Varam konstatēt, ka pēc jaunuzņēmumu finansējuma apjoma, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2018.–2019. gadā Igaunija apsteidza Somiju 1,7 reizes, Lietuvu – 3,4 reizes, bet Latviju – 7,5 reizes. Atzīmēsim, ka 2013. gadā jaunuzņēmumu finansējuma apjoma radītāji, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā bija gandrīz dezmit reižu zemāki nekā 2019. gadā un tik būtiski neatšķīrās no Latvijas un Lietuvas jaunuzņēmumu finansējuma rādītājiem.

Tagad aplūkosim, kā laika posmā no 2008. līdz 2019. gadam mainījās riska kapitāla finansējuma apjoms un investīciju skaits Igaunijas un Somijas jaunuzņēmumos (sk. 3. tabulu).

3. tabula

Valsts	Rādītājs	2008.	2009.	2018.	2019.	Pieaugums laika posmā no 2008. līdz 2019. gadam (reizes)
Igaunija	Jaunuzņēmumu finansējuma apjoms (milj. eiro)	7	4	330	258	36,86
Somija	Jaunuzņēmumu finansējuma apjoms (milj. eiro)	151	94	504	511	4,19
Igaunija	Investīciju skaits jaunuzņēmumos	10	8	38	71	7,1
Somija	Investīciju skaits jaunuzņēmumos	210	170	172	195	0,93

Avots: uz Baltic Startup Scene Report 2018.–2019. gada datiem un Finnish Venture Capital Association 2020. gada datiem balstīti autora aprēķini

Redzam, ka Igaunijas jaunuzņēmumu finansējuma apjoms laika posmā no 2008. līdz 2019. gadam pieaudzis gandrīz 37 reizes, kamēr tajā pašā laikā posmā Somijas jaunuzņēmumu finansējuma apjoms audzis mazliet vairāk nekā četras reizes. Finansējuma apjoma pieauguma temps Igaunijā šajā laika posmā bija gandrīz deviņas reizes lielāks nekā Somijā. Šajā laikā investīciju skaits jaunuzņēmumos Igaunijā pieauga septiņas reizes, bet Somijā praktiski nemainījās.
Liela apjoma investīciju kārtas

Lai sasniegtu liela apjoma iziešanas, jaunuzņēmumiem jāpiesaista vairākas investīciju kārtas (Mason and Brown, 2014). Dažos gadījumos kārtu skaits, ieskaitot starpkārtas, sasniedz desmit un vairāk. Taču, lai piesaistītu nākamos, apjomīgākus investīciju raundus, vajag, lai būtu pietiekams skaits relatīvi lielu riska kapitāla investoru un lai šie investori atbilstoši tā saucamajam riska kapitāla piltuves principam ar naudu apliecinātu jaunuzņēmumu perspektivitāti (Prohorovs, 2020).

2018. gadā un trijos pirmajos 2019. gada ceturkšņos riska kapitāla investīciju apjoms Igaunijas jaunuzņēmumos, kuros investīciju summa pārsniedza piecus miljonus eiro, bija 424 miljoni eiro, Lietuvas jaunuzņēmumos – 175 miljoni eiro, Latvijas – 105 miljoni eiro (Baltic Startup Scene Report 2019). Varam konstatēt, ka šajā laika posmā Igaunijas jaunuzņēmumi investīciju kārtās, kuru apjoms pārsniedz piecus miljonus eiro, piesaistīja 2,4 rčetras reizes vairāk nekā Latvijas jaunuzņēmumi.

Izpētīsim, cik daudz investīciju kārtu, kas pārsniedz 20 miljonus eiro, 2018.–2019. gadā piesaistīts Igaunijā, Somijā, Latvijā un Lietuvā (sk. 4. tabulu).

4. tabula

Valsts/ kārtu skaits/ milj. eiro	20 – 49,9	50 – 99,9	100 – 149,9	150 un vairāk	Kopējais kārtu skaits
Igaunija	2	2	1	1	6
Somija	8	1	2	1	12
Latvija		1			1
Lietuva		1	2		3

Avots: uz Dealroom datiem balstīti autora aprēķini

Redzam, ka šajā laika posmā investīciju kārtu ziņā, kas pārsniedz 20 miljonus eiro, Igaunija, kaut arī piekāpjoties Somijai, tomēr ievērojami apsteidz Lietuvu, bet it īpaši Latviju. Taču, ja aplūkojam nevis absolūto apjomīgo investīciju kārtu skaitu, bet relatīvo – pārrēķinā uz vienu iedzīvotāju –, arī tad mēs varam konstatēt acīmredzamo Igunijas līderību.

Dibinātāju un investoru iziešana no jaunuzņēmuma

Tā kā rezultējošais jaunuzņēmumu ekosistēmas rādītājs ir iziešanu skaits, aplūkosim, cik daudz iziešanu bija pētamajās valstīs. Laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam Igaunijā bija 30 iziešanas, Somijā – 266, Lietuvā – 27, Latvijā – 15 iziešanas (Dealroom, 2020). Ja pieņemam, ka Somijas jaunuzņēmumu iziešanu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu ir 100 %, tad šis rādītājs Igaunijā būs 47 %, Lietuvā – 20 %, bet Latvijā – 16 %.

Lielāks iziešanu skaits var liecināt par to, ka Somijā un Igaunijā, salīdzinot ar Lietuvu, bet īpaši ar Latviju, ir kvalitatīvāks pieprasījums pēc riska kapitāla un/vai šis pieprasījums ir labāk sabalansēts ar riska kapitāla piedavājumu visās finansēšanas stadijās. Tas savukārt liecina par Somijas un Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmu augstāku līmeni, ko apliecina augstākas šo valstu pozīcijas globālajā jaunuzņēmumu ekosistēmu reitingā salīdzinājumā ar Lietuvu un Latviju.

Taču mūsu analīze vēl nav atbildējusi uz jautājumu, pateicoties kādiem pamatfaktoriem, biznesa eņģeļu un jaunuzņēmumu skaita, kā arī riska kapitāla finansējuma apjomu pieauguma tempi Igaunijā bija ievērojami augstāki nekā Latvijā un Lietuvā.

Īpašu interesi izraisa Igaunijas salīdzinājums ar Somiju, jo daži pētnieki, piemēram, Vladimirs Krajčīks un Ivo Formaneks (Krajcik and Formanek, 2015) konstatē, ka jaunuzņēmumu iziešanas ir galīgais jaunuzņēmumu ekosistēmas kompetences kritērijs, kaut gan Somijā bijis deviņas reizes vairāk iziešanu absolūtajos rādītājos un divas reizes vairāk relatīvajos, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā Igaunijā.

Vairāki jaunuzņēmumu ekosistēmu pētnieki konstatē, ka tieši apjomīgās iziešanas ļoti spēcīgi ietekmē jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību (Napier and Hansen, 2011; Coutu, 2014; Mason and Brown, 2014; Brown and Mason, 2017).

Tāpēc analizēsim jaunuzņēmumu ar vērtību virs  miljarda dolāru – tā saucamo vienradžu – iziešanu, kā arī šo uzņēmumu skaitu (sk. 5. tabulu).

5. tabula

Rādītājs/Valstis	Igaunija	Somija	Latvija	Lietuva
Vienradžu iziešanu skaits	2	–	–	–
Vienradžu skaits	4	2	–	1

Avots: MarketLine, 2019; Startupestonia, 2019; Nordic Innovation, 2020; Bloomberg, 2019

Tātad Igaunijā tādu iziešanu bija divas. 2005. gadā igauņu dibinātāji pārdeva savas Skype daļas (Crunchbase, 2020), bet 2006. gadā Playtech izlaida akcijas fondu biržā (Initial Public Offering – IPO). Galvenais Playtech dibinātājs Tedijs Sagi galīgo iziešanu no Playtech veica 2016. un 2018. gadā (Forbes, 2020). Somijā, Latvijā un Lietuvā vienradžu iziešanu nav bijis.

Ross Brauns un Kolins Meisons (Brown and Mason, 2017) konstatē, ka lielajiem blokbāsteru jaunuzņēmumiem ir spēcīgas priekšrocības radīt plašāku ietekmi uz jaunuzņēmumu ekosistēmu sērijveida uzņēmējdarbības kumulatīvo efektu un atkārtotā cikla uzņēmējdarbības efektu veidā. Manuprāt, šīs priekšrocības pilnībā parādās tikai pēc lielo blokbāsteru jaunuzņēmumu iziešanas. Un tikai nelielā mērā šie efekti var parādīties tad, kad jaunuzņēmums sasniedzis vienradža statusu, taču notikusi nevis pilnvērtīga iziešana, bet apvienošanās vai pievienošanas darījums (mergers and acquisitions). Savu viedokli es pamatoju ar to, ka tikai pēc galveno dibinātāju un citu darbinieku ar pietiekami lielām kapitāldaļām vai akciju opcijām iziešanas reģionālajā jaunuzņēmumu ekosistēmā pieaug sērijveida uzņēmēju, pieredzējušu konsultantu, biznesa eņģeļu skaits, kā arī tiek dibināti jauni riska kapitāla uzņēmumi, tadējādi ievērojami palielinot privātā riska kapitāla piedāvājumu.

Liela daļa to jaunuzņēmumu, kuros notikusi iziešana, bijušo dibinātāju vai galveno darbinieku vai nu sāk īstenot idejas, kuras viņiem radušās iepriekš, bet to īstenošanai nepietika laika un finanšu resursu vai viņu kontraktā bija attiecīgi ierobežojumi, vai arī, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un sakarus, palīdz citiem jaunuzņēmumiem, piemēram, pilnveidot produktu, izvēlēties pareizāku tirgus nišu un biznesa modeli. Jebkurš no šiem diviem variantiem paaugstina tirgū piedāvāto jaunuzņēmumu skaitu un kvalitāti, proti, palielina kvalitatīvu pieprasījumu pēc riska kapitāla. Apvienojumā ar ievērojamu efektīvāka privātā kapitāla pieaugumu jaunuzņēmumu ekosistēmā tas arī ir tas uzņēmējdarbības pārveides process, kas noved pie uzņēmējdarbības cikla atkārtošanās. Manu viedokli par nākamā – otrā – augstāka jaunuzņēmumu aktivitātes viļņa sākšanos pēc apjomīgajām iziešanām apstiprina gan iepriekš sniegtie dati, gan fakts, ka pēc Skype un Playtech panākumiem vienradža statusu ieguva Igaunijas jaunuzņēmumi Bolt un Transferwise (MarketLine, 2019), bet vēl divi citi – Monese un Pipedrive – tuvojas šim statusam (Startupestonia, 2019).

Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētnieki, piemēram, Maikls Dimā (Dumas, 2014) un Andress Kits (Kütt, 2013) arī atzīmē lielo Skype un Playtech iziešanu ietekmi uz jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību. Lai papildus pārbaudītu savu secinājumu pareizību, es intervēju dažus pazīstamu Igaunijas un Lietuvas riska kapitāla fondu vadošos partnerus un turpinājumā sniegšu izvilkumus no dažām atbildēm uz jautājumu par vienradžu iziešanas ietekmi uz Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

“Jā, Skype bija faktors, kas spēcīgi ietekmēja Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmu gan no naudas ieplūšanas tirgū, gan pašvērtējuma paaugstināšanās viedokļa. Bet, runājot par iziešanu, es domāju, ka būtība ir nevis četros slavenajos Skype dibinātājos, bet gan to pirmo darbinieku skaitā, kas ieguva sākuma kapitālu saviem nākamajiem uzņēmumiem. Pēc tam tas tika pavairots ar sekundārajiem darījumiem ar Pipedrive, Transferwise, Bolt, Cleveron un daudzu citu uzņēmumu akcijām, kas ienesa valstij simtiem miljonu svaiga kapitāla un lielu skaitu attiecīgo uzņēmumu dibinātāju un pirmo darbinieku. Tikai Transferwise darbinieki un dibinātāji vien savas akcijas pārdeva par summu, kas pārsniedz 300 miljonus eiro.”

“Skype dibinātāji un visi citi akcionāri atgriezās Igaunijā un daļu iegūto līdzekļu investēja atpakaļ jaunuzņēmumu ekosistēmā. Turklāt daudzi Skype darbinieki nodibināja savus personīgos uzņēmumus. Skype iziešana iezīmēja Igauniju pasaules riska kapitāla kartē.”

Nobeigums

Salīdzinot pētījumā iekļautos Igaunijas un Somijas jaunuzņēmumu ekosistēmu rādītājus un pārrēķinot tos attiecībā uz vienu iedzīvotāju, konstatējām, ka astoņos gadījumos no desmit Igaunijai bija augstāki rezultāti nekā Somijai. Bet, ja salīdzinām aplūkotos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas rādītājus, tad Igaunijā, kas no pētītajām valstīm ir mazākā gan iedzīvotāju skaita, gan ekonomikas apjoma ziņā, visi rādītāji ir augstāki ne tikai relatīvajā, bet arī absolūtajā izteiksmē.

Tomēr galvenā atšķirība, kuru mēs atklājām, ir tāda, ka no pētījumā aplūkotajām valstīm tikai Igaunijai bijušas vienradžu iziešanas un no tiem vienu ‒ Skype – pilnīgi noteikti var pieskaitīt pie blokbāsteru uzņēmumiem. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka tieši vienradžu iziešana ir galvenais vai vismaz viens no galvenajiem kvalitatīvo, kā arī dažu kvantitatīvo Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmas rādītāju pieauguma draiveriem. Tātad varam secināt, ka tieši vienradžu iziešana bija otrā Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmas kvalitatīvo un dažu kvantitatīvo rādītāju pieauguma viļņa trigeris. Rezultātā Igaunijā palielinājās kvalitatīvs pieprasījums pēc riska kapitāla, kā arī riska (gudrā) kapitāla piedāvājuma apjoms un kvalitāte visās finansēšanas stadijās. Pētījumā sniegtie pierādījumi ļauj apstiprināt izvirzīto hipotēzi un secināt, ka valstīm ar mazu ekonomiku liela apjoma iziešanas, it īpaši vienradžu un pirmām kārtām – blokbāsteru uzņēmumu iziešanas ir viens no svarīgākajiem, bet, iespējams, arī pats svarīgākais jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības dzinējspēks.