Vai “Olainfarm” ir gards kumoss “RePharm” grupai?

AS “Olainfarm” akcionāru sapulce bija visai zīmīgs un spilgts notikums. Klātienē sapulci apmeklēja mazāk nekā 100 akcionāru un to pārstāvju un sapulce varēja norisintāties, ievērojot Covid-19 ierobežojumus – “Olainfarm” zālē. Jāatzīmē arī, ka sapulce no reģistrācijas brīža ilga četras stundas.

Koncentrēta juridisko pārstāvju kliķe

Savā ziņā sapulci varēja uzskatīt par advokātu, tiesu izpildītāju, maksātnespējas administatoru un citu akcionāru pārstāvju parādi, uzsverot vārdu “pārstāvji”.  Pašu akciju turētāju klātienē bija maz. Tā, piemēram, AS “Rīgas Farmaceitisko fabriku” pārstāvēja veseli seši pilnvarotie pārstāvji. No agrākām Olainfarm mantinieču nesaskaņām labi zināmais maksātnespējas administrators un bijušais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” padomes loceklis Pēteris Rubenis, kurš agrāk nesekmīgi bija centies iegūt kontroli pār SIA “OLMAFARM”, savām 16 akcijām bija iecēlis bez sevis paša vēl 5 citus pārstāvjus.  Kādu citu akcionāri Olgu Panasinu ar nedaudz mazāk nekā diviem tūkstošiem akciju pārstāvēja 4 dažādi pārstāvji. Pats Aleksejs Panasins, kurš ir maksātnespējas administrators un darbojas daudzu uzņēmumu valdēs ar pilnvaru pārstāvēja Valērija Maligina meitu Niku Saveļjevu. Grūti pateikt, kurš tieši pieņēma lēmumu, kuram no vairākiem Nikas pilnvaru turētājiem pārstāvēt viņu sapulcē. Kāpēc to nedarīja Nikas vīratēvs un AS “Olainfarm” padomes loceklis Andrejs Saveļjevs, kurš viņu pārstāvēja iepriekš un arī šoreiz bija klāt sapulcē? Salīdzinājumam Swedbank pietika ar vienu pārstāvi, lai pārstāvētu tās 5 ieguldījumu un pensiju plānus.

“Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” pārstāvji centās sabotēt sapulci

Labi organizētā pārstāvju kohorta kopā ar dažiem izbijušiem “Olainfarm” administrācijas darbiniekiem veidoja gandrīz pusi no sapulces dalībniekiem. Te vietā ir jautājums – kura interesēs viņi patiesībā rīkojās? Ne jau nu Rubenis ar savām 16 akcijām vai Olga Panasina ar savām 1359 akcijām bija patiesie viņu komandu uzdevumu devēji. Sapulces norises gaita rādīja, ka visu šo organizēto kohortu uz vietas diriģēja viens galvenais runasvīrs – “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” pārstāvis maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Andrejs Voroncovs. Tieši no viņa un no 10 akciju īpašnieka, advokāta, izbijuša maksātnespējas administratora Sergeja Lukašina (ir cilvēki, kas domā, ka viņš esot saistīts ar Šķēli),  nāca lielākā daļa visu  inciatīvu, runu un jautājumu, kuru mērķis šķiet bija viens – nepieļaut sekmīgu akcionāru sapulces norisi un lēmumu par dividenžu izmaksu pieņemšanu.

Cauri visai sapulcei varēja nešaubīgi just šīs, mūsuprāt, “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” organizētās un koordinētās akcionāru grupas (bet īstenībā domājams, ka RePharm īpašnieku, jo RFF pieder viņiem) savstarpēji saskaņoto rīcību. Turklāt šī grupa ieradās akcionāru sapulcē ar savu apsargu komandu, kuriem arī bija izdalītas pa akcijai.

Kādi bija galvenie sapulces apstrīdēšanas iemesli?

Kādas galvenās akcionāru tiesības “RePharm”, “Rīgas Farmaceitiskās Farbrikas” akcionāru organizētais grupējums centās izmantot kā sapulces  tiesiskum apstrīdēšanas vai pārcelšanas iemeslu? Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma aktuālo akcionāru sarakstu, vismaz trīs dienas pirms akcionāru sapulces. Bija akcionāri, kuri izmantoja savas tiesības un iepazinās ar sarakstu pirms sapulces. Bet bija akcionārs – izbijušais maksātnespējas administrators un Mārtiņa Bunkusa slepkavības liecinieka pārstāvis Sergejs Lukašins, kurš izdomāja, ka viņam esot bijis grūti vai pat neiespējami saņemt akcionāru sarakstu pirms sapulces, viņš esot vēlējies to saņemt sestdienā, kad “Olainfarm” nestrādā. Tāpēc viņš uzskatīja, ka viņam, lūk, ir pamats apšaubīt sapulces tiesiskumu un prasīt tās pārcelšanu. Pēc diskusijām šis destruktīvais viedoklis tika noraidīts un sapulce varēja turpināties.

Tālāk tika apšaubīta sapulces norises kārtība – RePharma inspirētais grupējums nebija mierā ar jau dažādās akcionāru sapulcēs gadiem ierasto kārtību – akcināru balsojumu ar svītrokodu kartēm, kas identificē akcionāru un viņa balsu skaitu, piedāvājot to aizvietot ar arhaisku un laikietilpīgu risinājumu – katra akcionāra individuālu mutisku balsojumu. Varētu domāt, ka RePharm grupējums tādejādi grib iestiept sapulci tik ilgi – vairāk nekā 5 stundas – lai ar to varētu neļaut notikt “Olainfarm” akcionāru ārkārtas sapulcei (akcionāra Irinas Maliginas caur OLFIM pieteikajai), kas bija plānota no plkst 15.00.

Tad RePharma inspirētajam grupējumam nebija pa prātam debašu kārtību. Atliek tikai neielikt dienas kartībā debašu ierobežojumu un filibusteri pārņems sapulci un iestieps to līdz bezgalībai. Te ar “RePharm” saistītā grupējuma milzīgais skaits pārstāvju varētu būt lieti noderīgi. Sapulce nobalsoja par relatīvi saprātīgu ierobežojumu – 5 minūtes akcionāra uzstāšanās 20 minūtes jautājumam kopumā, ko var pagarināt, ja jautājums ir garš un sarežģīts.

Plaši tika izmantotas akcionāru tiesības uzdot jautājumus gan mutiski, gan rakstiski AS “Olainfarm” valdei. Klātesošie ievēroja dīvainu sakarību – daudzi sarežģīti formulēti jautājumi, ko uzdeva “Rīgas Farmacetiskā Farbikas” pārstāvji, mantinieces  Nikas Saveļjevas pārstāvis un mantinieces Irinas Maliginas pārstāvis zvērināts advokāts Sandis Petrovičs un izbijušais  maksātnespējas administrators Sergejs Lukašins, formulējumā bija gandrīz identiski. Klātesošos neatstāja sajūta, ka visiem jautājumiem ir bijis viens kopīgs autors. Gribot negribot domas atgriezās pie ticamākā autoru kolektīva organizētāja – “RePharm” grupas patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā “Olainfarm” kontekstā publiski izskanējušā Andreja Leiboviča,  kurš pagaidām medijos nav izteicies par publiskoto viņam izdoto Nikas Saveļjevas Universālpilvaru. Garajās, relatīvi komplicētajās un juridiski sīkumainās diskusijās lielāko daļu mutiskā teksta klāstīja divas personas: “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” pārstāvis Andrejs Voroncovs un Sergejs Lukašins.

Vēl ir vērts atzīmēt nākamo mēģinājumu apturēt sapulces gaitu. Komerclikums (179. panta 3 daļa) nosaka, ka “Sabiedrības gada pārskata apstiprināšanu dalībnieku sapulcē atliek, ja to, apstrīdot atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību, pieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla”. Bez šaubām makstānespējas admistratoru un zvērināto advokātu grupējums mēģināja likt lietā arī šo likuma pantu, lai apstrīdētu gada pārskata apstiprināšanu.

Konkrētais pieprasījums bija visai muļķīgs un attiecās uz to, ka viņiem gribētos, lai, acīmredzami pretēji grāmatvedības stadartiem, peļņu samazina par nenotikušiem mārketinga maksājumiem ar bijušo sadarbības partneri “Banstar” (lauzts līgums), jo šādas izmaksas varbūt būšot nākotnē. Tādejādi izdotos samazināt peļņu par kādiem 7 miljoniem EUR un pieprasīt atlikt gada pārskata apstiprināšanu. Tā kā šie iebildumi bija tik acīmredzami muļķīgi un orientēti tikai uz to, lai sapulce neapstiprinātu gada pārskatu, tad sapulce tomēr nobalsoja par gada pārskata apstiprināšanu. Iebildējiem kopā bija apmēram 17% akciju, un tas saturēja formāli nepieciešamo akciju skaitu šādai iebildei, tāpēc ļoti ticams, ka šis grupējums jau gatavo pieprasījumu tiesai un FKTK par sapulces lēmuma atcelšanu.

Jo dziļāk mežā, jo ļaunāki vilki

Īpaši mazos akcionārus aizskāra RePharm inspirētās un ļoti ticams, ka arī kontrolētās, akcionāru  grupas vēlēšanās par katru cenu nepieļaut dividenžu izmaksu akcionāriem. Īpaši šeit “ar putām uz lūpām” centās “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” viens no 6 pārstāvjiem Andrejs Voroncovs, kā arī Sandis Petrovičš, nekautrējās draudēt, ka, ja akcionāri apstiprinās esošo gada pārskatu un nolems par dividenžu izmaksu, tad viņi būs noziedznieki un viņiem būs jāatmaksā atpakaļ gan saņemtās dividendes, gan jāsedz “Olainfarm” nodarītie zaudējumi, gan, iespējams, varētu iestāties atbildība par nozieguma izdarīšanu.

Varētu domāt, ka “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” kā AS “Olainfarm” akcionārs nevis gaida atdevi no sava ieguldījuma, bet tieši otrādi – uzskata dividenžu izmaksu par izzagšanu, beidzamo muļķību un kaitniecību. Iespējams, ka AS “Rīgas Farmaceitiskā fabrikā” nav pieņemts maksāt dividendes tiem mazākuma akcionāriem, kuri nepieder pie valdošās akcionāru kliķes, bet bija nepatīkami redzēt mēģinājumus šādu praksi pārnest arī uz godīgu un respektablu  publisku uzņēmu kā AS “Olainfarm”.  Nekādus citus loģiskus argumentus dividenžu pretinieki neminēja. Viņi klaji ignorēja faktu, ka “Olainfarm” ir stabila finanšu situācija un vairāk nekā pietiekami līdzekļu, lai dividendes akcionāriem varētu tikt izmaksātas atbilstoši grāmatvedību regulējošiem likumiem.

Sapulce paliek bez kvoruma

Grūti pateikt, cik ilgi sapulce būtu risinājusies, ja īsi pirms plkst. 14 sapulci nebūtu atstājis SIA “OLMAFARM” pārstāvis, kā dēļ tā palika bez statūtos noteiktā kvoruma un nācās to slēgt. Neizskatīti palika akcionāres Nikas Saveļjevas (vai viņas pārstāvju) ierosinātie jautājumi, tai skaitā padomes un revīzijas komitejas atsaukšana un vēlēšanas. Nikas Saveļjevas ģenerālpilnvaras turētājs Andrejs Saveļjevs gan pirms tam sapulcē kā Padomes loceklis bija paudis, ka piekrīt padomes ziņojumam un tādejādi uzskata, ka padome ir strādājusi ļoti labi. Tipiska un mazākuma akcionārus aizskaroša bija Nikas Saveļjevas un Irīnas Maliginas ierosinātā padomes un revīzijas komitejas atlaišana un vēlēšanu iekļaušana akcionāru sapulces dienas kārtībā bez informācijas par plānotajiem kandidātiem. Pretēji vēlamajai praksei netika savlaicīgi iepriekš nosaukti ne jauno padomes, ne revīzijas komitejas locekļu kandidāti, un dati par tiem, lai akcionāri savlaicīgi varētu izvērtēt kandidātus.

“RePharm” jau elpo pakausī

Latvijas investoru forumos cirkulē jēdziens īpašnieku discounts – kas nozīmē, ka uzņēmuma vērtība ir atkarīga no tā galvenā īpašnieka – vai tas godīgi attīstīs uzņēmumu un mazākuma akcionāriem būs atbilstošas dividendes vai arī nē.  Tāpēc ir svarīgi, lai Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktā informācijas atklāšana par personām, kuras iegūst būtisku līdzdalību vai kontroli publiskā akciju sabiedrībā, tiktu reāli nodrošināta un pret slēptas būtiskas līdzdalības vai kontroles ieguvējiem vērstos ar reālām un sajūtamām sankcijām, un šajā jautājumā pastāvētu reāla un efektīva uzraudzība. “Olainfarm” gadījumā akcionāru sapulce krietni pastiprināja aizdomas par “RePharm” grupas slēpti iegūtu būtisku līdzdalību uzņēmumā un vēlēšanos slēpti iegūt kontroli pār šo uzņēmumu.